cinks

Cinks

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30. Tas ir zilganpelēks, amfotērs metāls. Cinks ir samērā aktīvs metāls, tapēc dabā nav sastopams brīvā veidā. Tas reaģē ar skābēm, veidojot attiecīgo skābju sāļus un ūdeņradi, un ar sārmiem, veidojot cinkātus. Cinku iegūst reducējot oksīdu un sulfīdu rūdas. Cinkam ir relatīvi zema viršanas temperatūra, tapēc to iegūst kondensējot tvaikus. Cinku lieto galvenokārt pārklājumiem (cinkotias skārds), sakausējumiem (misiņš) un baterijām. Savienojumos cinkam var būt vērtība +1 vai +2 (lielākoties).

Nosaukums, simbols, nu

u
umurs Cinks, Zn, 30

Atommasa

65,409

Blīvums

7140 kg/m3

Kušanas temperatūra

692,68 K (419,53°C)

Vārīšanās temperatūra

1180 K (907°C)

organismam

Cinks (Zincum, Zn) – II grupas ķīmiskais metāls, viens no mikroelementiem, kas nepieciešami normālai cilvēka attīstībai. Cinks nepieciešams 40 veidu enzīmiem un piedalās daudzos gremošanas un vielmaiņas procesos. Nepieciešams olbaltumvielu veidošanai šūnās un ogļhidrātu apmaiņai. Vajadzīgs augšanai un dzimumnobriešanai, bet piedalās arī daudzos citos organisma procesos: pareizā ievainojumu sadzīšanā, sālsskābes veidošanā kuņģa sulai, kola gēna veidošanā. Ir parādījušies dati par to, ka cinks ņem dalību asins veidošanā, šis mikroelements ir īpaši svarīgs smadzeņu piedēkļa funkcionēšanai.

Leave a Comment