1. Izplatība
• Daudzas baltegļu sugas, kā piemēram, Eiropas baltegle (Albies alba) sastopama Centrālajā, Dienvidu un Dienvidrietumu Eiropā.
• Pinsado (Albies pinsado) un Balzāma baltegle (Albies balsamea) -Pireneju, Apenīnu un Balkānu pussalā.
• Balzāma baltegle sastopama arī Ziemeļamerikas kalnu rajonos.
• Sibīrijas baltegle (Albies sibirica) sastopama Sibīrijā, Mongolijā,
Ziemeļrietumu un Ziemeļaustrumu Ķīnā.
• Kaukāza baltegle (Albies nordmanniana) sastopama Rietumkaukāzijā, Aizkaukāzijā un Turcijā (Pontiju kalnu nogāzēs).
• Mančžurijas baltegle (Albies nephrolepis maxim) sastopama Tālo Austrumu kalnos.
• Vienkrāsas baltegle – Ziemeļamerikas rietumdaļā.
2. Sugas
Ģintī ir apmēram 50 sugas(Ziemeļu puslodes mērenajā joslā, Himalajos, Ziemeļāfrikā) un apmēram 150 dekoratīvo formu (kultivāru).
Latvijā sastopamas vienīgi parkos un apzaļojumos aptuveni 20 introducētas sugas un 10 dekoratīvās formas!
Pazīstamākās baltegļu sugas (latīniskie nosaukumi):
• Albies alba Mill
• Albies concolor Engeln
• Albies balsamea Mill
• Albies sibirica Lebed
• Albies amabilid Forbes
• Albies nordmanniana Link
• Albies grandis Lindl
• Albies lasiocarpa Nutt
• Albies pinsapo
• Albies frareri
• Albies magnifica Murray
• Albies pectinata DC
• Albies procera Rhed
• Albies phanerolepsis
• Albies acephalonica
2.1.Sibīrijas baltegle (Albies sibirica)
• 30 m augsts koks
• Vainags blīvs, šaurs un piramīdāls
• Zari nedaudz nokareni
• Sakņu sistēma spēcīga
• Skujas 2-3 cm garas, plakanas, zaļas, apakšpusē ar bālganām atvārsnīšu svītrām
• Pumpuri sveķaini
• Vienmājas augs
• Čiekuri ap 8 cm gari, stāv uz vertikāli. Čiekuru segzvīņas nav redzamas, nogatavojušies čiekuri sadrūp kokā
• Sēklas 6 – 7 mm garas, ar spārnu, sēklu gadi – reizi pa 2 vai 3 g.
• Dīgstam 4 – 6 plakanas, horizontāli novietotas dīgļlapas. Zied maijā vai jūnija sākumā, sēklas ienākas septembrī.
• Sibīrijas baltegle – lēni augoša koka suga, sevišķi jaunībā, ēncietīga, prasa auglīgu augsni. Mūža ilgums ap 250 gadiem. Ļoti cieš no koka trupēm. Koksne mīksta un neizturīga.
2.2. Balzāma baltegle (Albies balsamea)
• Koks sasniedz 20 – 25 m augstumu
• Jauno koku mizā sevišķi daudz sveķu pūslīšu, no kuriem iegūst tā saucamo Kanādas balzāmu
• Vainags piramidāls, tumšzaļš
• Veciem kokiem galotne bieži vien zarojas
• Pumpuri sveķaini
• Skujas trauslas, sakārtotas nekārtīgi ķemmveidīgi, ar izteiktām atvārsnīšu svītrām apakšpusē, skuju virspusē un arī galos
• Čiekuri 6-8 cm gari, pirms nogatavošanās sarkani violeti.
• Sēklas sīkas 3-4 mm ar violeti ziliem spērniem
• Aug lēni, mūža ilgums ap 150 gadiem
• Ēncietīga, bet prasa labu, pat mitru augsni
• Cieš no koksnes trupēm
• Dekoratīva, sala izturīga suga
2.3. Eiropas baltegle (Albies alba)
• Lieli koki, kas sasniedz pat 60 m
• Stumbri slaidi, cilindriski
• Jauniem kokiem vainags piramidāls, veciem noapaļots
• Pumpuri bez sveķiem
• Skujas virspusē tumšzaļas un spīdīgas, apakšpusē ar baltām atvārsnīšu svītrām. Sakārtotas ķemmveidīgi, atskaitot koka galotnes daļu, kur tās vērstas uz augšu
• Čiekuri lieli, apmēram 15 cm gari
• Čiekuru segzvīņas labi redzamas un parasti noliektas uz leju
• Sēklas 8-9 mm garas, to spārns bieži iesārts, sēklu gadi reizi 2-5 g.
• Koks līdz apmēram 15 gadu vecumam aug lēni, vēlāk ātri.
• Mūža ilgums līdz 500 gadiem
• Ēncietīga koka suga, bet prasa auglīgu, valgu un pietiekami irdenu augsni
• Cieš no koksnes trupēm
• Latvijā samērā bieži kultivēt, bet bargajās ziemās daudzās vietās izsalsts
• Jaunās audzes var stipri bojāt arī meža dzīvnieki
2.4.Vienkrāsas baltegle (Albies concolora)
• Koki sasniedz 40m un vairāk m,
• Vainags piramidāls
• Skuju sakārtojums neizteikti ķemmveida
• Ar 5-8 cm garām, zilganzaļām, pat sudraboti zilganām skujām
• Čiekuri 8-14 cm gari
• Segzvīņas nav redzamas
• Jaunībā lēnaudzīga, vēlāk – ātraudzīga
• Vidēji ēncietīga suga, prasa auglīgu augsni
• Labi panes augsnes sausumu
• Ļoti dekoratīva suga, bet Latvijas bargajās ziemās apsalst skujas
• Salīdzinot ar citām baltegļu sugām, tās labāk pacieš pilsētu dūmus un putekļus
3. Pielietojums
Baltegles koksnei pēc ārējā izskata un tehniskajām īpašībām ir līdzīga eglei, (tikai tai nav sveķu ailes un mazāks tilpumsvars – 0,35 līdz 0,44) un tāpēc to ar dažiem ierobežojumiem (jo baltegli uzskata parasti par egles surogatu) lieto tām pašām vajadzībām kā egli. Baltegles izlietošana dažādās tehnikas nozarēs jūtami paplašinās, kā piemēram, celulozes ražošanā un papīrrūpniecībā, kā arī mēbeļrūpniecībā!
4. Makroskopiskais un mikroskopiskais apraksts
Eiropas baltegle (Albies alba)
Makroskopiskais apraksts
Kokam ir bezkrāsas kodols. Koksne balta, ar iedzeltenu nokrāsu, mīksta un viegla. Aplieva ar krāsu neatšķiras no kodola. Gadskārtas ir saskatāmas visos griezumos.
Gadskārtas vēlīnā daļa šaurāka par agrīno un atšķiras no agrīnās ar nedaudz tumšāku nokrāsu. Serdes starus bez palielināmā stikla nevar saskatīt nevienā griezumā. Sveķu aiļu nav.
Mikroskopiskais apraksts
Gadskārtas robežas ir asas un spilgtas sakarā ar dažādību agrīno (plānsienu) un vēlīno (biezsienu) traheidu uzbūvē.Traheidas ir platas, ar parastā veida (vienā rindā novietotām) dobuma porām.
Serdes stari ir homogeni un sastāv no parenchimas šūnām ar vienkāršam, sīkām, ieslīpām porām, skaitā 2-4 pret katru tracheidu.Tangentialā griezumā visi serdes stari ir vienas šūnu rindas platumā un no 1 līdz 30 šūnu augsti. Sveķu aiļu nav.