Baltkrievija

Baltkrievija.

Baltkrievija atrodas Austrumeiropas līdzenuma Rietumu daļā. Robežojas ar Poliju, Lietuvu, Latviju, Krieviju un Ukrainu.

Baltkrievijas vidieni Dienvidrietumu un Ziemeļaustrumu virzienā šķērso Baltkrievijas grēdas morēnu paugurainu josla. (Volkoviskas, Novogrudokas, Minskas, Vitebskas augstiene). Ziemeļdaļā atrodas Polockas zemiene un Gorodokas augstiene, Rietumu daļā- Nemunas zemiene, Bugas, Baranoviču līdzenums; Dienvidu daļā Piedņepras un Poļesjes zemiene.

Baltkrievijā ir četri rezervāti: Belovežas gārša, Berezinas, Pripetes, Teļehanu rezervāts.

Saimniecība.

Baltkrievija ir valsts ar vāji attīstītu daudznozaru lauksaimniecību. Baltkrievija specializējusies mašīnbūvē, ķīmijas un naftas rūpniecībā, kokapstrāde stiklā, vieglajā un pārtikas rūpniecībā. Lauksaimniecība sp

p
pecializējusies- gaļas- piena lopkopībā, linu un kartupeļu audzināšanā.

Baltkrievijai ir ekonomiskie sakari. Produkciju eksportē uz ārvalstīm. Uz Latviju izved benzīnu, petroleju, dīzeļdegvielu, mazutu, smēreļļas, apgaismes iekārtas, aparātus, ledusskapjus, automobiļus, traktorus, plastmasas izstrādājumus.

Galvenās rūpniecības nozares ir mašīnbūve un metālapstrāde, būvmateriālu rūpniecība, kokapstrādes, vieglāka pārtikas rūpniecība.

Enerģētikā izmanto gāzi, ogles, naftas produktus, nedaudz kūdru. Lielākās elektrostacijas ir Lukomļas, Berjozas, Vasiļeviču, 4 Minskas, 2 Grodņas, 2 Polockas, Novopolockas, Brestas TEC.

Baltkrievijas galvenie tūrisma objekti ir Bresta, Minska, Hatiņa.

Māksla un arhitektūra.

Senākie celtniecības un mākslas pieminekļi Baltkrievijas teritorijās saglabājušies no akmens la

a
aikmeta. Savijoties senkrievu un Rietumeiropas mākslas ietekmēm, 14 gadsimtā veidojās savdabīga baltkrievu arhitektūra un mākslas skola. Viduslaiku pilsētām (Polocka, Minska, Vitebska) un celtnēm (pilis Ļidā, Mirā, Ņesvižā, 16 gadsimtā baznīcas Maloje, Mažeikovā, Sinkovičos) pārsvarā nocietinājuma raksturs.

17.-18.gadsimtā arhitektūrā attīstījās baroka tendences (jezuītu baznīca Gr
r
rodņā, Sofijas katedrāle Polockā). Viduslaiku ikonām raksturīgs tēlu vienkāršojums, monumentalizētas proporcijas, košu krāsu salikumi un zeltīti ornamenta foni.

14.-18. gadsimtā augstu attīstības līmeni sasniedza dekoratīvā tēlniecība (altāra, baznīcas skulptūras romānikas, gotikas, vēlāk baroka ietekmēm) un dažādas daiļamatniecības nozares (keramika, juvelierizstrādājumi, izšuvumi un citi tekstilizstrādājumi).

Tēlotājmākslā pārsvarā bija reālisma tendences.

Dekoratīvi lietišķajā mākslā līdzās tautas mākslas tradīcijām 19 gadsimta beigās sāka attīstīties mākslas rūpniecība (sevišķi stikla izstrādājumu nozare).

Baltkrievijā radīti ievērojami memoriāli ansambļi: Slavas kurgāns, Hatiņu.

Mūzika.

Baltkrievu tautas mūzika ir radniecīga krievu un ukraiņu mūzikas folklorai. Daudz deju, lirisku, humoristisku dziesmu. Pazīstamākie mūzikas instrumenti ir: dudka, žaļeika, cimbala, baltkrievu lira, tamburīns.

Minskā tika nodibināts mūzikas tehnikums (1924), konservatorija (1932), filharmonija (1937).

Teātris.

Baltkrievijā teātra pirmsākumi rodami senajos tautas rituālos un spēlēs, skomorohu daiļrade. Sākot ar 16 gadsimtu plašu popularitāti ieguva leļļu teātris –batleika, kam bi

i
ija liela nozīme baltkrievu dramaturģijā un teātra attīstībā.

I.Buiņickis nodibināja teātri „Pirmā baltkrievu trupa”, kas lika pamatus mūsdienu baltkrievu profesionālā teātra mākslai.

Baltkrievijā darbojas deviņi drāmas teātri: Jankas Kupalas Baltkrievijas Drāmas teātris, Baltkrievija Republikas jaunatnes teātris, Minskas Krievu drāmas teātris, Jakuba Kolasa Baltkrievijas Drāmas teātris u.c.

Darbojas arī četri leļļu teātri.

Baltkrievija