bankrots

Bankrots

Tirgus ekonomikā uzņēmumam nepārtraukta ražošanas procesa nodrošināšanai ir nepieciešami atbilstoši līdzekļi naudas formā. Šie līdzekļi ir investīcijas ražošanā, kuri nepārtraukti ļauj uzņēmumam atražoties. Veiksmīgas uzņēmuma darbības gaitā veidojas peļņa, kura nodrošina atražošanas procesa paplašināšanu.

Tajos gadījumos, kad uzņēmums līdzekļu trūkuma dēļ nav spējīgs veikt atražošanas procesu, iestājas finansiālā līdzsvara traucējumi, uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, rodas krīzes situācijas draudi.

Nepareizu finansu lēmumu ietekmē samazinās uzņēmuma apgrozījums un peļņa, palielinās izmaksas un samazinās pašu kapitāls, pieaug parādi, rodas grūtības ar maksājumiem un beigās – maksātnespēja.

Faktiskā maksātnespēja –

parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai.

Maksātnespēja – ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības.

Maksātnespējas stāvokļa risinājumi:

Maksātnespēja mierizlīgums maksātspējas atjaunošana

Maksātnespēja nav mierizlīguma sanācija

bankrots

Uzņēmuma maksātnespējas raksturīgākās izpausmes:

• Negatīva darījumu partneru reakcija (pircēju, piegādātāju, kreditoru), kuri nevar laikus saņemt samaksu.

• Juridiska reakcija no valsts puses, kura izpaužās dažādos pasākumos, kurus katra valsts regulē likumdošanā.

Pie šādiem piespiedu pasākumiem pieder:

• Ārkārtēja uzņēmuma darbības pārbaude un tās slēdziens.

• Uzņēmuma komerciālās darbības ierobežošana, piemēram, licences atņemšana apdrošināšanas sabiedrībām, depozītu ai

i
izliegšana bankām.

• Līdzekļu piedzīšana kreditoru labā (konfiskācija, aprakstīšana).

• Pispiedu administrātora iecelšana

• Tiesvedība uzņēmuma darbības likvidēšana

(1)Parādnieku var atzīt par maksātnespējīgu, ja tiesa konstatē vismaz vienu no šadām pazīmēm:

1. Parādnieks nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas saistības.

2. Parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, k

k
kurām iestājies izpildes termiņš un ir ievēroti likuma “Par uzņēmuma un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 39. panta 1. punkta noteikumi.

3. Parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

(2) Par apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības, šā likuma izpratnē var atzīt vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

1. To trešo personu maksātnespēju, kurām ir parādu saistības pret parādnieku

2. Faktu, ka ilgstoši nav saņemta samaksa par precēm vai pakalpojumiem.

3. Neapdrošinātās mantas bojāeju.

4. Zaudējumus, kas nodarīti trešo personu nelikumīgu darbību rezultātā.

(3) Minētie apstākļi pirādāmi ar rakstveida pierādījumiem. Par pirādījumu pietiekamību un ticamību lemj tiesa

Parādnieku par maksāt nespējīgu pasludina tiesa, un tās spriedums ir galīgs.

Maksātnespējas pieteikumu tiesā var iesniegt:

1. parādnieks vai parādnieka likvidātori (likvidācijas komisija).

2. kreditors vai kreditoru grupa.

3. Administrātors maksātnespējas lietā.

4. Kompetentas valsts institūcijas.

Maksātnespējas process – process, kas risinās uzņēmumā no maksātnespējas pieteikuma dienas līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu pa

a
ar maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Maksātnespējas processu var izbeigt tanīs gadījumos, ja administrātors ir iesniedzis tiesā pieteikumu par šī procesa izbeigšanos, jo parādnieks ir nokārtojis visas savas saistības vai arī nokārtojis tās saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu: ja pabeigta bankrota procedūra un nav pieteicies neviens kreditors.

Mierizlīgums ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās par parādnieka saistību izpildi likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

Mierizlīgums ir pieļaujams visās maksātnespējas procesa stadijās līdz parādnieka mantas iz

z
zsoles sākumam. Mierizlīguma pamatprincipi var izpausties, kā pieprasījuma summas samazināšana, atteikšanās no līgumsoda vai procentiem (vai to summas samazināšana), saistību termiņa atlikšana. Mierizlīguma pamatā ir vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Formālā puse saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”

Sanācija ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgu pasākumu veikšana nolūkā novērst parādnieka iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasības.

Sanācijas iespēju izskata kreditoru sapulce pēc tam, kad iepriekš nav apskatīta un noraidīta mierizlīguma iespēja vai arī mierlīgums atcelts.

Lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem kreditoru sapulce, balsojot šajā lēmumā tiek norādīta persona vai to grupa, kurai jāizstrādā sanācijas plāns.

Sanācijas plānu var izstrādāt administrātori, kreditori, vai trešās personas pēc administrātora pieprasījuma.

Sanācijas plānā norāda:

• Konkrētus pasākumus, kuri tiks veikti parādnieka maksātnespējas atjaunošanai.

• Šo pasākumu veikšanas termiņu.

• Nepieciešamos līdzekļus un to iegūšanas avotus.

• Paredzētos parādnieka maksātspējas uzlabošanas termiņus un apjomus.

• Termiņus un kārtību, kādā paredzēts veikt maksājumus kreditoru prasību apmierināšanai.

Sanācijas plānā pasākumiem paredzētais termiņš nedrīkst būt garāks par diviem gadiem, bet to var pagarināt kreditoru sapulce uz vēl vienu gadu. Termiņa pagarinājumu apstiprina tiesa.

Sanācija paredz šādus pasākumus:

• Jaunu akciju vai obligāciju izlaidi, lai mobilizētu naudas kapitālu

• Bankas kredītu palielināšana un valdības subsīdiju piešķiršana

• Īstermiņa aizņēmumu pārvēršana ilgtermiņa aizņēmumos

• Nerentabla uzņēmuma likvidāciju un uz tā bāzes jauna uzņēmuma radīšana.

• Uz izputēšanas robežas esoša uzņēmuma saplūšana ar citu uzņēmumu.

Bankrots ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā parādnieka mantas likvidācija un kreditoru prasību apmierināšana no līdzekļiem, kuti iegūti likvidācijas procesā.

Lēmumus par bankrota procedūras uzsākšanu pieņem kreditoru sapulce balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem kreditoriem. Administrātors nosūta lēmumu tiesai apstiprināšanai.

Lēmums par bankrota procesa uzsākšanu uzskatāms par pieņemtu, ja nav piedāvāta mierizlīguma vai sanācijas iespēja vai arī šī iespēja ir piedāvāta, bet kreditoru sapulce to noraidījusi.

Pieņemot lēmumu par bankrota procesa uzsākšanu, kreditoru sapulce nosaka parādnieka mantas izsoles uzsākšanas dienu. Ja kreditoru sapulce to nedara, tad izsoles dienu nosaka administrātors.

Administrātors triju dienu laikā lēmuma apstiprināšanas iesniedz paziņojumu par bankrota procedūras uzsākšanu un izsoles uzsākšanas dienu publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz divos citos laikrakstos.

Tiesa pārbauda , vai ir pietiekams pamats ierosināt bankrota lietu. Ja prasības iesniedzēja īpašuma novērtējums nenosedz tiesas izdevumus, tad prasība tiek atteikta. Šajā gadījumā kreditori ir tiesīgi izmantot piespiedu piedzīšanas metodes. Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, administrātors nodrošina vārda “likvidējamais” lietošanu visos parādnieka rekvizītos.

Bankrota procedūras pamatprincipi:

1. Bankrota procedūras pamatmērķis ir, iegūstot maksimālu ienākumu no parādnieka mantas izpārdošanas, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasības.

2. Parādnieka mantas izpārdošana notiek atklātās izsolēs, kuras organizē administrātors, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību.

3. Ar kreditoru sapulces piekrišanu administrātors atsevišķos gadījumos var izmantot citas parādnieka mantas atsavināšanas formas.

No bankrota procedūras administrātors iegūst tiesības pilnībā pārvaldīt uzņēmumu un rīkoties ar konkursa massu. Administrātors darbojas neintrāli, nepielāgojoties neviena interesēm. Galvenā administratora uzdevums ir mantas novērtējums, sadale starp kreditoriemun rīkošanās ar konkursa masu (parādnieka īpašumu).

Vadot konkursa masu, administrators risina šādus uzdevumus:

• Uzņēmuma ražošanas procesa vadīšana

• Neizpildīto saistību un līgumu likvidācija

• Līgumu par darbinieku apmācību, pakalpojumiem, nomu vai iznomāšanas laušana

• Darbošanās tiesas procesā

Pēc bankrota masas izpārdošanas un pārējās mantas novērtēšanas tiek apmierinātas kreditoru pretendzijas. Vispirms tiek apmierinātas administratora pretendzijas pēc tam tiek apmierinātas pārējās prasības.

Bankrota procedūras tiek pārtrauktas brīdī, kad ir pabeigta konkursa masas realizācija. Advokāts iesniedz galīgo atskaiti tiesā. Tiesa sasauc pēdējo kreditoru sanāksmi , lai fiksētu visus priekšlikumus un lēmumu par nerealizēto īpašumu.

Leave a Comment