SATURS
Ievads
1. Banku aktīvās operācijas, to loma, ekonomiskā būtība un vieta komercbanku darbībā
2. Komercbanku aktīvo operāciju veidi un formas
2.1. Kredītu operāciju veidi
2.2. Banku kases operācijas
2.3. Operācijas ar vērtspapīriem
3. Latvijas komercbanku aktīvo operāciju apskats un analīze
Secinājumi un priekslikumi
Izmantotās literatūras un avotu saraksts
Ievads
Līdz ar tautsaimniecības attīstību labus rezultātus ir sasniegušas arī Latvijas bankas. Tas ir viens no visattīstītākajiem tautsaimniecības sektoriem. Bankas ir viens no finansu tirgus struktūras centrālajiem posmiem. Pēdējos gados Latvijas komercbanku loma ir stipri palielinājusies, to attīstības gaita bija ļoti grūta un sarežģīta.
Banku stabilitāte lielā mērā ietekmē valsts ekonomikas stabilitāti. Tāpat kā citu komercuzņēmumu darbība, banku darbība ir apdraudēta ar dažādu veidu riskiem, un tieši tāpēc vairākās valstīs šis ir viens no regulējamākiem uzņēmējdarbības veidiem.
Latvijā pedējā laikā ir kļuvusi ļoti aktuāla Latvijas komercbanku tematika, tā ietver visu, kas saistīts ar finansu lietām, naudas apgrozību valstī, naudas ieguldīšanu, kredītu izsniegšanu un visām komercbanku atļautām un neatļautām darbībām.
Darba saturs ir veltīts banku aktīvo operāciju apskatei un analīzei par pamatu ņemot vērā Latvijas lielākās un pazīstamākās bankas.
Darba autore, runājot par komercbanku aktīvajām operācijām, akcentē uzmanību uz ar kredītiem saistītām operācijām, jo kredītu izsniegšana ir viena no komercbanku galvenakajām funkcijām, pie tam tiešie darījumi ar kredītiem ir galvenais komercbanku ienākumu gūšanas avots. Kā arī autore darbā ir uzmanību darījumiem ar vērtspapīriem, jo arī tie ieņe, zināmu vietu finansu tirgū.
Kursa darba mērķis ir apskatīt banku aktīvo operāciju veidus, to ekonomisko būtību un attīstības tendences Latvijas finanšu tirgū, izanalizēt un noskaidrot banku aktīvo operāciju vietu Latvijas komercbanku darbībā. Un uz šī darba pamata izteikt priekšlikumus banku darbības uzlabošanai un pilnveidošanai Latvijā.
Lai sasniegtu šo mērķi, izvirzīti šādi darba uzdevumi:
1. izpētīt un izanalizēt zinātnisko literatūru un internetā pieejamos resursus par Latvijas Komercbanku aktīvajām operācijām;
2. noskaidrot Latvijas komercbanku aktīvo operāciju attīstības tendences Latvijas finanšu tirgū;
3. salīdzināt lielāko Latvijas komercbanku aktīvo operāciju attīstības tendences.
Pamatojoties uz izvirzīto mērķi, kursadarba autors apkopos secinājumus un priekšlikumus par Latvijas Komercbanku darbību un attīstību.
Tēmas iepazīšanai un pētīšanai tika izmantoti vairāki resursi, gan speciālā literatūra, gan statistiskie dati, gan pieejamie internetā materiāli. Darba satura izklāstam autore izmantoja statistikas datus, banku darbības pārskatus un to sniegto pakalpojumu aprakstus un piedāvājumus, un citus avotus, kas ļauj veidot priekšstatu par banku aktīvo operāciju būtību un nozīmi komercbanku darbībā.
Darbs sastāv no ievada, trim daļām, kurās ir ietvērtas kopumā vēl trīs apakšnodaļas, kas ļauj plašāk apskatīt izvēlēto tēmu, kā arī nobeiguma daļas, kurā tiek izdarīti secinājumi un priekšlikumi.
Darba pirmajā daļā tiek sniegta informācijas par komercbanku aktīvo operāciju ekonomisko būtību, to lomu un vietu finanšu tirgū
Otrajā daļā ir ietverti tādi jautājumi, kas skar kredītu operāciju veidus, ko mūsdienu komercbankas piedāvā visplašākajā klāstā. Tiek apskatīti arī jautājumi, kas attiecas uz banku kases operācijām, un operācijām ar vērtspapīriem. aktīvo operāciju veidiem un to būtību, kas ir viens no pamatjautājumiem izskatot šo tēmu. Šī daļa sniedz ieskatu par Latvijas komercbanku aktīvajām operācijām. Bankas aktīviem, aktīvu un ar to saistītu aktīvu operāciju struktūrai pieder noteicoša loma bankas likviditātes un ienesīguma nodrošināšanā.
Un, pēdējā trešā darba nodaļa pievērš uzmanību tieši prakstiskai sadaļai, tas ir Latvijas lielāko komercbanku aktīvo operāciju apskats, analīze un salīdzinājums, uz kā pamata var spriest par populārākajām bankām un par to sniegto pakalpojumu pieprasījumu mūsdienās. Kursa darbā tiek aplūkota banku aktīvo operāciju dinamika un struktūra.
Darbā tiks izmantotas 2005/2006. datu tabulas ar Latvijas komercbanku statistiskajiem rādītājiem, dažādu autoru atziņas un viedokļi par banku darbību Latvijā, kā arī interesantākā informācija no ekonomiskas literatūras avotiem.
1. BANKU AKTĪVĀS OPERĀCIJAS, TO LOMA, EKONOMISKĀ BŪTĪBA UN VIETA KOMERCBANKU DARBĪBĀ
Komercbankas veic pasīvās operācijas (naudas līdzekļu piesaistīšana, lai tos izmantotu aktīvo operāciju veikšanai; banku pasīvi sastāv no piesaistītajiem līdzekļiem un bankas kapitāla) un aktīvās operācijas (kredītu izsniegšana, vērtspapīru ieguldīšana, spekulācijas ar valūtu; banku aktīvi ir kredīti, valsts vērtspapīri, sertifikāti, vekseļi, akcijas u.tml.).
Kredītiestāžu likuma izpratnē (Kredītiestāžu likuma 1.panta 4.punkts). [7] Bankas operācijas – nozīmē “finanšu pakalpojumi”, veicot šādu uzskaitījumu:
a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana;
b) kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem;
c) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana;
d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana;
e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu;
f) uzticības operācijas (trasts);
g) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana;
h) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;
Pie banku aktīvu operācijām pieder:
1. Kase un prasības un pieprasījumi pret centrālajām bankām
2. Centrālās bankās refinansējamie vērtspapīri
3. Prasības pret kredītiestādēm (prasības un pieprasījumu, kā arī citas prasības)
4. Kredīti – prasības, kas radušās klientiem (bet ne kredītiestādēm) – overdrafts
5. Obligācijas un citi parādu vērtspapīri ar fiksētu ienākumu
6. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu
7. Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā
8. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā
9. Nemateriālie aktīvi (licences, patenti, nomas tiesības)
10. Pamatlīdzekļi – izdevumi datorprogrammām
11. Pašas akcijas
12. Pārējie aktīvi – dārgmetāli, kustāmais un nekustāmais īpašums, kas pieņemts kā nodrošinājums, ja neatdod kredītus
13. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi
14. Aktīvu pārvaldīšana
Attiecībā uz aktīvo operāciju klasifikāciju pastāv vairāki viedokļi un uzskati. Pie banku atkīvajām pamatoperācijām parasti pieskaita: kredītoperācijas, kuru rezultātā veidojas bankas kredīta portfelis; investīciju operācijas, kas veido investīcijas portfeļa pamatu; kases un norēķinu operācijas, kas ir pamatpakalpojuma veids, kuru sniedz banka saviem klientiem; citas aktīvās operācijas, kas ir saistītas ar atbilstošās infrastrutkūras izveidošanu, kas savukārt nodrošina visu bankas operāciju veiksmīgu izpildi.
Turpmāk darba autore vēlas piedāvāt apskatei bankas aktīvo pamatoperāciju raksturojumu. Norādītās operācijas nes bankai ienākumus peļņas izveidošanā. Tirgus analīze liecina, ka aptuveni trešdaļa banku ienākumu ir pakalpojumu komisijas nauda. Pārējās divas trešdaļas galvenokārt ir procentu ienākumi, kuros dominē kredītu procentu ienākumi.
Norādīto operāciju ekonomiskā nozīme, parasti ir saistīta ar līdzekļu ilgtermiņa ieguldīšanu tieši ražošanā.
Banku investīciju operāciju paveidi ir līdzekļu ieguldīšana ofisa ēkās, iekārtās, nomas maksā. Norādītos ieguldījumus banka īsteno uz bankas paša kapitāla rēķina, to nozīme ir bankas darbības apstākļu nodrošināšanā.
2. KOMERCBANKU AKTĪVO OPERĀCIJU VEIDI UN FORMAS
Šajā nodaļa autore vēlas pievērst uzmanību aktīvo pamatoperāciju raksturojumam.
Banku ienākumu rādītāju attīstības dinamika liecina, ka kreditēšanas pakalpojumu komisijas nauda veido pusi no kopējo banku ienākuma. Kreditēšanas apjoms pieaug, tomēr banku konkurence Latvijā ir ļoti liela. Arī šā iemesla dēļ kredītu procentu likmes samazinās. Tomēr kreditēšana ir un būs viens no nozīmīgākajiem banku ienākumu avotiem.
Sakarā ar sīvo konkurenci starp bankām, komercbankas ir spiestas samazināt procentu likmes un komisijas maksas, lai piesaistītu klientus, kā arī cenšas piesaistīt klientus ar bezmaksas pakalpojumiem, cerot uz nākotnes atdevi. Bankas tiecas uz kredītu portfeļu palielināšanu. Pašlaik to var sasniegt galvenokārt kreditējot mazā un vidējā biznesa uzņēmumus, kā arī fiziskās personas (hipotekārie kredīti). Valsts ekonomikai kopumā tā ir pozitīva tendence
Bankas kredīts – tās ir ekonomiskās attiecības, kuru procesā bankas piešķir aizņēmējiem naudas līdzekļus ar to atgriešanas noteikumiem. Šīs attiecības paredz vērtības (aizdevuma kapitāla) kustību no bankas (kreditora) pie kredīta jeb aizdevuma ņēmēja (debitora) un atpakaļ. Par aizdevuma ņēmējiem var būt visu īpašuma formu uzņēmumi jeb juridiskās personas, kā arī fiziskās personas. Kredīta operācijas ieņem vislielāko daļu bankas aktīvu posteņu struktūrā. [1;45]
„Banka kreditēšanu veic saskaņā ar tās kredītpolitiku, kas nosaka kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību, izsniegto kredītu uzraudzības kārtību un to kvalitātes novērtēšanas kritērijus.” (Kredītiestāžu likuma 34.pants.) [7]
„Banka, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.” (Kredītiestāžu likuma 54.pants.) [7]
Kredīta atgriešana nosaka kredīta ekonomisko lomu, un kalpo par vienu no svarīgākajiem nosacījumiem pie kura banka gūst peļņu no kredīta operāciju īstenošanas. Turklāt ir jāatzīmē, ka iedzīvotāju kreditēšana nodrošina patēriņa pieaugumu, stimulē pieprasījumu pēc precēm, īpaši tas attiecas uz dārgajām precēm. Iedzīvotāju kreditēšana ir atkarīga no iedzīvotāju ienākumu līmeņa, tas arī nosaka banku peļņas gūšanu no kredīta operāciju īstenošanas. [2;56]
Savukārt investīciju operācijas, kuras var īstenot bankas, to īstenošanas procesā banka uzstājas kā investors, ieguldot resursus vērtspapīros, iegūstot kādas kopuzņēmējdarbības tiesības vai iegūstot tiesības uz savstarpējo sadarbību.
Banku kases operācijas, un tieši kases aktīvu esamība nepieciešamajā apmērā ir svarīgakais nosacījums, lai nodrošinātu banku normālo funkcionēšanu.
Kases operācijas. Kases aktīvu esamība nepieciešamajā daudzumā – svarīgākais komercbanku darbības nodrošināšanas priekšnoteikums, sevišķi tas attiecas uz tām bankām, kuras izmanto skaidrā naudas maiņai, ieguldījumu atgriešanai, te tiek ieskaitīta arī darbinieku darba samaksa, dažādu materiālu un pakalpojumu apmaksa utt. Naudas krājumi ir atkarīgi no bankas tekošo saistību apjoma, klientiem izsniedzamo naudas summu termiņiem; norēkiņiem ar pašu personālu, biznesa attīstības utt. Naudas līdzekļu neesamība nepieciešamajā daudzuma negatīvi ietekmē bankas autoritāti. Naudas līdzekļu esamības apjomu ietekmē arī inflācija.
2.1. Kredītu operāciju veidi
Šajā darba nodaļā autore vēlas apskatīt mūsu Latvijas komercbanku piedāvātos kredītu veidus, jo to klāsts ir samēra plašs, un bieži vien parasts cilvēks, kas nav ar to saistīts savā ikdienā var „apmaldīties” izvēloties sev piemērotāko un izdevīgāko.
„Kredīts – atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas un kurš klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu vai citas lietas” (Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.apakšpunkts). [7]
Mūsdienās Komercbankas saviem klientiem piedāvā sekojošus kredītu veidus:
– kredītlīnija,
– overdrafts,
– hipotekārais kredīts,
– iespēju kredīts,
– patēriņa kredīts,
– valsts garantētais studiju/studējošā kredīts,
– bankas garantijas,
– līzings,
– kredītkartes u.c.
Kā nodrošinājumus šiem kredītiem bankas izmanto:
– nekustamais īpašums
– kustamais īpašums
– galvojumi
– vērtspapīri
– apdrošināšanas polises.
Un tā, turpmāk apskatīsim tos kredītu veidus, kas ir visplašak izplatīti un piedāvāti no banku puses.
Kredītlīnija ir īstermiņa aizdevums personīgo izmaksu finansēšanai patēriņa vajadzībām uz laiku līdz 12 mēnešiem. Kredītlīniju var lietot klients, kura darba alga regulāri tiek ieskaitīta viņa Algas kontā un kurš ir bankas klients vismaz 6 mēnešus. Par nodrošinājumu kredītlīnijai kalpo klienta darba alga vai citi regulārie ienākumi;
Patēriņa kredīts – tas ir aizdevums, kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešama nauda kāda konkrēta mērķa vai pirkuma īstenošanai: atpūtas braucienam, mājas tehnikas pirkumam, medicīnas pakalpojumiem, mācību kursu apmaksai, izlietojot visu piešķirto summu uzreiz vai salīdzinoši īsā laika periodā ir īstermiņa aizdevums, kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešama konkrēta summa kādam pirkumam, izlietojot visu piešķirto summu uzreiz vai salīdzinoši īsā laika periodā;
Iespēju kredīts ir kredīts privātpersonām sadzīves preču iegādei, automašīnas iegādei, ceļojumiem, izglītībai, biznesam, medicīnai u.c. izdevumiem. Lai saņemtu šo kredītu, ir jābūt pastāvīgai darba vietai un regulāriem, stabiliem ikmēneša ienākumiem. Iespēju kredīta termiņš var būt no 3 mēnešiem līdz 10 gadiem.
Piemēram Hansabanka piedāva sekojošus nosacījumus pie patēriņa kredīta: to var saņemt līdz 8 algu apmēram maksimāli 7000 latu. Piešķirto summu ieskaita algas vai privātā kontā un atmaksa notiek saskaņā ar grafiku – no 3 līdz 36 mēnešiem. Hansabankas piedāvājums petēriņa kredīta noformēšanai un saņemšanai ir vairākas priekšrocības un tās ir sekojošas: pieejams skaidrā naudā; iespēja atlikt pamatsummas maksājumu līdz 3 mēnešiem; bez nodrošinājuma; fiksēts ikmēneša maksājums; var piesaistīt galvotāju lielākas summas saņemšanai.[8]
Salīdzinājumam ielūkosimies SEB Latvijas Unibankas piedāvājumu patēriņa kredīto jomā. Šeit tiek piedāvāti šādi patēriņa kredīta veidi kā overdrafts un aktīvā karte. Ko tie nozīme? Overdrafts ir īstermiņa aizdevums, apmaksājot personas darījumus no norēķinu konta virs tajā esošo naudas līdzekļu atlikuma atļautā limita robežās, līdz 90% no mēneša darba algas, ja klienta regulārie ienākumi tiek ieskaitīti dotās bankas Algas kontā.
Tas nozīmē, ka šāda kredīta ņēmējam ir iespēja veikt pirkumus un izņemt skaidru naudu bankas automātos arī gadījumos, kad nebūs pietiekami personīgo līdzekļu kontā, jo tos par nelielu samaksu papildinās Overdrafts. [10] Šādu piedāvājumu veic arī Hansabanka.
Kā nodrošinājums overdraftam kalpo klienta darba alga vai citi regulārie ienākumi. Par izmantoto overdrafta daļu klients katru mēnesi maksā bankai procentus.
Overdrafts sniedz iespēju sabalansēt savus regulāros maksājumus (īre, komunālie u.c. maksājumi) ar neparedzētiem tēriņiem, aizņemties nelielas naudas summas no bankas lielāku pirkumu veikšanai.
SEB Latvijas Unibanka piedāva arī izvēlēties aktīvo karti, kā patēriņa kredīta paveidu. Aktīvā karte – uzticības kredīts, kuru klients var izmantot iepērkoties gan Latvijā, gan ārzemēs. Ar aktīvo karti var iegādāties preces un maksāt par pakalpojumiem, izņemt skaidru naudu bankas automātos un filiālēs. Kredita limits šajā gadījumā tiek aprēķināts ņemot vērā klienta ikmēneša neto ienākumus. [10]
Ļoti plaši patreiz tiek izmantoti hipotekāra kredīta piedāvājumi. Mūsdienās tas ir viens no pieprasītākajiem kredīta veidiem.
Kredīts paredzēts mājas vai dzīvokļa iegādei, celtniecībai vai remontam. Lai saņemtu šo kredītu, klientam jābūt pastāvīgai darba vietai un regulāriem, stabiliem ikmēneša ienākumiem.
Kredīta nodrošinājums ir nekustamā īpašuma ķīla (var ieķīlāt arī citu – bankas nefinansētu nekustamo īpašumu).
Hansabankas piedāvājums hipotekārā kredīta noformēšanai ir sekojošs: termiņš ir no 3 mēnešiem līdz 40 gadiem. Kredīts tiek izsniegts līdz 90% apjomā no nekustamā īpašuma vērtības. [8]
Savukārt, SEB Latvijas Unibanka saviem klientiem piedāvā četru veidu hipotekārā kredīta. Un tie ir: kredīts īpašuma iegādei, kredīts īpašuma remontam, kredīts īpašuma labiekārtošanai, būvniecības kredīts. [10]
Nevar neatzīmēt arī studiju kredīta iespējas ko piedāva gan Hansabanka, gan arī SEB Latvijas Unibanka.
Valsts garantēto studiju/studējošā kredīts, kura mērķis ir mācību maksas segšana studijām Latvijas akreditēto augstskolu un koledžu dienas, vakara un neklātienes nodaļās.
Studiju kredītu, kas domāts studiju maksas segšanai. Tas nepārsniedz augstskolas noteikto studiju maksu un valsts noteikto maksimālo studiju kredīta apmēru atkarībā no studiju programmas. Studiju laikā, kamēr nav sākts atmaksāt studiju kredītu (ilgākais 11 mēnešus pēc studiju beigšanas), kredīta procentu likme ir 0%. Sākot kredīta atmaksu, būs jāmaksā 5% gadā no atlikušās studiju kredīta summas;
Studējošo kredītu, kas paredzēts studentiem ikdienas tēriņiem. Kredīta summa: vienam studējošajam pilna laika nodaļā – līdz 120 latiem mēnesī.
Banka garantē studiju kredītu vēl pirms iestāšanās augstskolā. Students neuzņemas saistības ar banku pirms studiju uzsākšanas. Vienkārši pēc iestāšanās maksas grupā studentu rīcībā uzreiz būs garantēta naudas summa, ko bez kavēšanās varēs pārskaitīt attiecīgajai augstskolai.
Un, protams vēl viens plaši patreiz izmantojams kredita veids ir autolīzings, ko piedāvā abas bankas.
Salīdzinot šo divu banku kredīta iespēju piedāvājumus, var izdarīt secinājumu, ka kredītu klāsts ir pietiekami plašs, bet SEB Latvijas Unibanka ir pēc autores domām ir viens pluss, tas ir kredītu sīkāka sadale, kas ļauj potenciālajam klientam izvēlēties sev piemērotāko.
Runājot par jebkura kredīta nodrošinājumu ir jāatzīmē tas, ka Kredītu nodrošinājumus ar citu personu galvojumu uzskatāms par pietiekamu, ja starpība starp galvinieka neapgrūtināmo īpašumu un tā saistībām 1,5 reizes pārsniedz kredīta un procentu summu.
Bankām pastāvīgi jāpievērš uzmanība riska vadības un iekšējās kontroles uzlabošanai, balansējot starp piesardzīgumu un ienesīgumu, tā kā, no vienas puses, bankas rīkojas ar svešu naudu, tām jācenšas maksimāli nodrošināt aktīvu saglabāšanos. No otras puses, bankai ar piesardzīgas aktīvu izvietošanas palīdzību jānodrošina sev ienesīgums, kas būtu pietiekams ne tikai sevis uzturēšanai, bet arī tālākai attīstībai. Tomēr dzenoties pēc ienesīguma, banka nedrīkst aizmirst par piesardzību
2.2. Banku kases operācijas
Kases operācijas – tās regulē Ministru kabineta “Kases operāciju uzskaites noteikumi”. Katra banka izstrādā savus noteikumus, nolikumus par kases darbu, kurā tiek reglamentēti naudas izsniegšana, iemaksa, inkasācija un pārskaitīšanas operācijas. Izmaksu bankā fiziskām personām veic uz bankas iekšējā dokumenta pamata. Izmaksu bankā juridiskām personām veic izmantojot čeku grāmatiņas (var izņemt, kam ir paraksta tiesības).
Bankas kases naudas līdzekļi iekļauj apgrozījuma kasi un citus augsti likvīdus līdzekļus, kuri nenes bankai procentu ienākuma.
Skaidras naudas darījumi nodrošina iespēju jeb kases operācijas:
• izņemt skaidru naudu;
• papildināt savu kontu bankā;
• iemaksāt skaidru naudu citā kontā;
• veikt pārskaitījumu ar iemaksu skaidrā naudā uz citu banku Latvijā vai ārzemēs;
• noguldīt naudu depozītā;
• veikt skaidras naudas valūtas maiņu;
• apmaksāt rēķinus;
• pārbaudīt ārvalstu valūtu īstumu;
• apmainīt bojātas un veca parauga valūtu banknotes pret jaunām;
• izņemt skaidru naudu noteiktu nominālu banknotēs;
• apmainīt skaidru naudu, izmainot nominālu.
Kases naudas līdzekļi – tās ir banknotes un monētas, kas glabājas kasē un bankas seifos, un kuri nodrošina bankas ikdienas nepieciešamību pēc naudas skaidrās naudas darījumu veikšanai. Turklāt bankai ir jābūt dažadu naudas zīmju klāstam, lai varētu pilnīgāk nodrošināt un apmierināt savu klientu vajadzības un prasības. Šeit nedrīkst aizmirst ari bankomātus, kas tagad ir plaši peejami, turklāt ir jāatzīmē arī tas fakts, ka patreiz ir parādījušies tā saucamie iemaksu/izmaksu bankomāti. Kā liecina statistikas dati to izmantošana ir ļoti populāra, lai par to pārliecinātos apskatīsim SEB Latvijas Unibanka datus par savu šāda veida bankomātu.
97% SEB Unibankas skaidras naudas iemaksas/izmaksas bankomāta lietotāji – privātpersonas.[10]
Latvijā šobrīd vienīgā skaidras naudas iemaksas/izmaksas bankomāta pirmā darbības mēneša apkopotie dati liecina, ka jaunais iemaksas/izmaksas bankomāts 30 dienu laikā ticis izmantots 908 reizes, un kopējā iemaksu summa šajā bankomātā oktobra mēnesī bija 138 860 latu. Tas liecina, ka skaidras naudas iemaksas veikšanu klienti labprāt veic arī patstāvīgi. [10]
Privātpersonas skaidras naudas iemaksu operācijas veikušas 856 reizes, un tas veido 94% no visu veikto iemaksu operāciju skaita. Visintensīvāk bankomāts tika izmantots katras nedēļas trešdienā un ceturtdienā.
2.3. Operācijas ar vērtspapīriem
Bankas pērk arī vērtspapīrus lai nodrošinātu un uzturētu likviditāti, lai palielinātu ienākumus, kā arī lai tos izmantotu, lai nodrošinātu saistību izpildi.
Vērtspapīrs – privāttiesību dokuments, kas apliecina emitenta sasitību pret dokumenta turētāju. Par vērtspapīriem uzskata akcijas, obligācijas, ieguldījumu fondu apliecības un citus finanšu instrumentus.
Piemēram, ar SEB Unibankas starpniecību var iegādāties gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmumu akcijas.
Šeit ir jātazīmē, ka pastāv cieša saistība starp pasaules ekonomikas attīstību un pasaules akciju tirgu attīstību. Ja ekonomika attīstās, tad arī uzņēmumi uzrāda labus peļņas rezultātus un akciju tirgus palielinās, tādējādi apliecinot uzņēmumu finansiālo izaugsmi. Savukārt, ja ekonomikai iet slikti, arī uzņēmumi uzrāda neiepriecinošus peļņas rezultātus un, līdz ar to, arī akciju tirgus ir lejupslīdošs. Akciju cenas ir ļoti svārstīgas, jo tās strauji reaģē uz jebkādiem jaunumiem par uzņēmumu peļņas prognozēm, par izmaiņām iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojumu rādītājos, patēriņa indeksos, izsniegto kredītu apjomos u.c.
Ilgtermiņa akcijas ir uzrādījušas vislielāko ienesīgumu, salīdzinot ar citiem ieguldījumu instrumentiem. Piemēram, ASV akciju tirgus vēsturē, kas ir lielākais akciju tirgus pasaulē, kopš 2. pasaules kara akcijām vidējais ienesīgums gadā ir bijis 14 %. Protams, tostarp ir bijuši periodi, kad tirgus ir piedzīvojis dziļas krīzes, tomēr vienmēr tirgus ir atguvies un sasniedzis atkal jaunas virsotnes. Tāpēc akciju tirgus ir salīdzinoši riskants ieguldījumu instruments. Akcijām ir lielas cenu svārstības 96 % vienā dienā to cena var kāpties vai krist pat 10 % robežās. Tāpēc, akcijas ir piemērotas ieguldītājiem, kas var atļauties izvietot līdzekļus uz ilgu termiņu un kas ir gatavi uzņemties lielāku risku.
Obligācijas ir vērtspapīrs, kas garantē to īpašniekam ikgadēju ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi un dod tiesības, obligācijas apmaksas datumā saņemt arī obligācijas nominālvērtību. Citiem vārdiem sakot, obligācijas ir ilgtermiņa parāda instruments, kas pārstāv obligācijas emitenta līgumsaistības. Obligāciju pircējs aizdod naudu obligāciju emitentam, kas, savukārt, apņemas maksāt procentus par aizņēmumu un noteiktā datumā atgriezt aizdevuma summu. Obligācijas pieder pie fiksētā ienākuma vērtspapīriem, jo procentu maksājumu un aizņēmuma atmaksas termiņi ir noteikti un fiksēti obligācijas dzīves cikla garumā. Obligāciju iegādes brīdī, pircējs zina obligācijas visu turpmāko naudas plūsmu %96 kad tiks ieskaitīti procentu ienākumu, cik daudz un kad tiks atmaksāts nomināls. Ja tomēr, investors vēlas obligāciju pārdot, neglabājot to līdz tās termiņa beigām, tad jārēķinās ar to, ka obligāciju cena būs atkarīga no procentu likmju līmeņa tirgū obligācijas realizācijas brīdī 96% investors var gūt gan augstāku, gan zemāku ienesīgumu.
Pastāv cieša saistība starp procentu likmju attīstību un obligāciju cenu attīstību – tās attīstās pretēji. Tas nozīmē, ka procentu likmju pieaugums izraisīs obligāciju vērtības samazinājumu un, pretēji, procentu likmju samazinājums izraisīs obligāciju vērtības pieaugumu.
SEB Latvijas Unibanka piedāvā arī sekojošās operācijas ar vērtspapīriem. Repo darījumi – vērtspapīru pārdošana ar atpakaļpirkšanu. Šāds pakalpojums pieejams Klientiem, kuru īpašumā ir likvīdi vērtspapīri, parasti tās ir obligācijas, un kuriem ir radusies nepieciešamība īstermiņā aizņemties naudu. [10]
Reverse repo darījums ietver divus posmus, kur:
• Pārdevējs ir apņēmies pārdot, bet Pircējs apņēmies nopirkt darījumā noteiktus vērtspapīrus, samaksājot Pārdevējam pirkuma maksu saskaņā ar darījuma noteikumiem. Pircējs samaksā Pārdevējam pirkuma maksu tikai pēc pirkto vērtspapīru iegrāmatošanas Pircēja vērtspapīru kontā
• un vienlaicīgi Pircējs apņēmies pārdot un Pārdevējs apņēmies nopirkt atpakaļ noteiktā termiņā tos pašus vērtspapīrus, samaksājot Pircējam atpakaļpārdošanas maksu saskaņā ar Darījuma noteikumiem. Pircējs pārskaita vērtspapīrus uz Pārdevēja vērtspapīru kontu tikai pēc tam, kad Pārdevējs samaksājis Pircējam atpakaļpārdošanas maksu.
Atpakaļpārdošanas maksa būs augstāka par pirkuma maksu, tādā veidā kompensējot Pircēju (SEB Unibanku) par izsniegtajiem naudas resursiem. Procentu likme, kas netieši ietverta atpakaļpārdošanas maksā, tiek saukta par Repo likmi, un tā būs tuva starpbanku naudas tirgus likmei attiecīgajā valūtā. Līdz ar to Reverse repo darījums Klientam ļauj, pirmkārt, aizņemties naudu par iespējami zemu likmi, kas ir izdevīgāka par SEB Unibankas kredītlikmi, un otrkārt, patur savas tiesības uz SEB Unibankas pārdotajiem vērtspapīriem, ja vien noteiktajā termiņā tos atpērk atpakaļ no SEB Unibankas. [10]
3. LATVIJAS KOMERCBANKU AKTĪVO OPERĀCIJU APSKATS UN ANALĪZE
Banku sistēma ir mūsdienas ekonomikas pamats. Stingras un drošas bankas nodrošina ekonomikas stabilitāti un otrādāk. Banku bankrotēšana, neapmaksātie kredīti, nesamaksātie procenti pavājina banku sistēmu un liecina par neveselīgu ekonomikas stāvokli.
Bankas aktīviem, aktīvu un ar to saistītu aktīvu operāciju struktūrai pieder noteicoša loma bankas likviditātes un ienesīguma nodrošināšanā. Banku sektora aktīvi tika rādīti pēdējo 10 gadu laikā.
90. gadu sākums bija raksturīgs ar strauju komercbanku veidošanas procesu. Sāka veidoties komercbanku aktīvi. Aktīvu formēšanos ietekmēja tā perioda kopējie ekonomiskie apstākļi (stiprs kritums ražošanā, inflācijas augstie tempi). Bankas kā tīri komerciāli tirgus uzņēmumi orientējās vispirms uz maksimālu ienākumu gūšanu augstas inflācijas apstākļos, tāpēc lielākā daļa banku aktīvo operāciju bija augstu peļņu nesošu projektu kreditēšana eksporta- importa un tirdzniecības jomā.
Banku sistēmas likviditātes nodrošināšana, pārāk dārgu resursu piesaistīšana un neiespējamība to rentablas izvietošanas ir nopietnas problēmas. Tirgus ekonomikas apstākļos banka pilda galveno funkciju: tā ir starpniecība kredītā, ko banka īsteno pārdalot naudas resursus, kas uz laiku tiek atbrīvoti uzņēmumu fondu un privātpersonu naudas ieņēmumu aprites procesā. Komercbankas pilda starpnieku lomu starp saimnieciskiem sektoriem un vienībām, kas uzkrāj uz laiku brīvus naudas līdzekļus un tiem ekonomikas aprites dalībniekiem, kam rodas nepieciešamība papildu kapitālu piesaistīšanā. Kā zināms, bankām ir trīs galvenie darbības virzieni. Tie ir kredītoperācijas, valūtu operācijas un darbošanās vērtspapīru tirgū.
Uz šodienu ekonomikas reālā sektora kreditēšana daudzām bankām ir kļuvusi par ienākumu gūšanas pamata avotu, ņemot vērā refinansēšanas likmes samazināšanos, vērtspapīru tirgu zemu ienesīgumu, akciju tirgu nestabilitāti, kreditēšana paliek praktiski vienīgais normālais peļņas gūšanas instruments.
Analizējot aktīvu struktūru, īpaša uzmanība tiek pievērsta sekojošo momentu novērtēšanai:
• Strādājošo aktīvu daļa bankas bilancē (starptautiskajā praksē ir izveidojies aptuvenais normatīvs, ka tai jābūt ne mazākai par 50%)
• Galveno strādājošo aktīvu veidu (kredīti un vērtspapīri) īpatsvars bilancē. Tiek uzskatīts ka kredītu daļai aktīvu struktūrā nav jāpārsniedz 60%-65%, bet vērtspapīru- 20%-25%. Dziļākā analīze ļauj spriest par kredītu diversifikāciju. Izvietojot aktīvus, bankai jādod novērtējums šo ieguldījumu riskam.
Apskatīsim turpmāk nedaudz Latvijas komercbanku operāciju apskatu, veicot analīzi un ieskatu par iepriekšējo 2005. gadu un ņemot vērā datus, kas ir uz šī gada septembra mēnesi. Turklāt jāatzīmē, ka analīze un apskats notika pa piecām Latvijas lielākajām komercbankām, ņemot vērā komercbanku aktīvu rādītājus par minēto laika periodu.
Šajā sadaļā darba autore vēlas veikt Latvijas komercbanku aktīvo operāciju apskatu un iegūto datu analīzi un salīdzināšanu. Turklāt darba autore izvēlējās apskatam Latvijas piecas lielākās komercbankas, pēc banku aktīvu rādītājiem. Un, tieši tās būs Hansabanka, Parex banka, SEB Latvijas Unibanka, Rietumu banka un NORD/LB Latvija.
Sākumā, apskatīsim augstāk minēto banku aktīvu rādītājus uz 2005. gada 30.jūniju un uz 2006.gada 30.septembri. Tie ir atspoguļoti 3.1.1. tabulā.
3.1.tabula
Latvijas komercbanku aktīvi uz 2005.gada 30.jūniju un 2006.gada 30.septembri [7]
30.06.2005., Ls 30.09.2006., Ls Pieaugums-samazinājums (+/-), Ls
Hansabanka 1 615 727,4 3 232 757,4 1 617 030,00
Parex banka 1 550 863,3 2 199 576,7 648 713,40
SEB Latvijas Unibanka 1 474 614,6 2 359 168,7 884 554,10
Rietumu banka 707 673,5 828 339,5 120 666,00
NORD/LB Latvija 560 455,1 1 129 903,7 569 448,60
Grafiski tas tiek attēlots 3.2. attēlā, kas arī ļauj daudz labāk redzēt samērā krasās izmaiņas, kas ir notikušās banku aktīvos apskatāmajā perioda laikā.
3.2. attēls. Latvijas komercbanku aktīvi uz 2005.gada 30.jūniju un 2006.gada 30.septembri [7]
Kā liecina augstāk piedāvātie un atspoguļotie dati, vadošā vieta Latvijas komercbanku vidū, vērtējot pēc tās aktīviem, ir viennozīmīgi Hansabanka, turklāt tie palielinās gada laikā ļoti krasi. Tad aptuveni viena līmenī seko Parex banka un SEB Latvijas Unibanka. Kā jāatzīmē arī tas, ka NORD/LB Latvija ir stipri palielinājusi savus aktīvus, tie ir divkāršojušies. Šie dati liecina par to, ka bankas cenšas attīstīties un palielināt savu lomu Latvijas banku darbības jomā.
Hipotekāro kredītu apjoms šajā laika posmā ir pieaudzis par 5,3% jeb 212,518 miljoniem latu. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns sacīja, ka hipotekāro kredītu apjoms Latvijā ik gadu gandrīz divkāršojas pēdējo piecu, sešu gadu laikā un patlaban pārsniedz jau pusi no banku izsniegto kredītu kopējā daudzuma.
Līdz ar to, tālāk darba autore vēlas apskatīt un sniegt priekšstatu par banku sniegtajiem kredītiem un to salīdzinājumu.
Tātad sekojošā tabula 3.3. piedāva apskatīt banku izsniegtos kredītus par periodu uz 2006.gada 30.septembri.
3.3.tabula
Latvijas komercbanku izsniegtie kredīti uz 2006.gada 30.septembri [7]
30.09.2006., Ls Tirgus daļa, %
Hansabanka 2 635 880,2 27.5
Parex banka 1 146 790,4 12.0
SEB Latvijas Unibanka 1 884 826,9 19.7
Rietumu banka 321 494,6 3.4
NORD/LB Latvija 977 408,2 10.2
Kā var redzēt no šīs tabulas, ievērojama tirgus daļa kredītu izsniegšanas darbībā pieder Hansabankai, trešā daļa no kredīta tirgus pieder šai bankai. Savukārt ne īpaši atpaliek šāja jomā arī SEB Latvijas Unibanka, tikai par 7,8% tās tirgus daļa ir mazāka par Hansabankas.
Ja veikt salīdzinājumu ar banku piedāvātiem un izsniegtiem kredītiem par iepriekšējā gada periodu, tad situācija izskatīsies sekojoši saskaņā ar izveidotās tabulas 3.4.rezultātiem.
3.4.tabula
Latvijas komercbanku izsniegto kredītu salīdzinājums uz 2005.gada 31.decembri un 2006.gada 30.septembri [7]
30.09.2006., Ls 31.12.2005., Ls Izmaiņas salīdzinājumā ar 31.12.2005.
Hansabanka 2 635 880,2 3 563 806,10 927 925,9
Parex banka 1 146 790,4 1 462 205,50 315 415,1
SEB Latvijas Unibanka 1 884 826,9 2 195 867,30 311 040,4
Rietumu banka 321 494,6 393 567,90 72 073,3
NORD/LB Latvija 977 408,2 1 322 396,80 344 988,6
Grafiski apskatāmo banku izsniegto kredītu apjomi un to salīdzinājums attēlots 3.5.attēlā.
3.5.attēls. Latvijas Komercbanku izsniegto kredītu salīdzinājums uz 2005.gada 31.decembri un 2006.gada 30.septembri [7]
Tātad var redzēt, ka izsniegto kredītu apjomi gada laikā ir palielinājušies. Viennozīmīgi var izdarīt secinājumu, ka pieprasījums pēc kredītiem mūsu valstī aug, spēja atmaksāt kredītus liecina arī par iedzīvotāju dzīveslīmeņ un ienākumu paaugstinājumu, ka tie ir stabili un kredīta ņēmēji ir pārliecināti par to atmaksāšanas iespējām.
Līdzerpozīcijas ieņem Hansabanka un SEB Latvijas Unibanka, kas arī turpina attīstīt un palielināt šo darbības veidu.
Risinot jautājumu par kredīta piešķiršanu, bankām ir jāņem vērā sekojošus faktorus:
• Kredītņēmēja maksātspēju, t.i., reālo iespēju noteiktajos termiņos atmaksāt Bankai kredīta pamatsummu un samaksāt procentus par kredīta izmantošanu,
• Klienta finansiālā stāvokļa stabilitāti, ko apliecina uzņēmumu bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins, ja Klients ir juridiska persona, vai jebkādi citi dokumenti, kas apliecina Klienta finansiālo stāvokli. Fiziskai personai – dokumenti, kas apliecina peļņas gūšanas avotu,
• Kredīta nodrošinājuma likviditāti;
• kredīta vēsture (ja tāda eksistē);
• valsts risks, ja kredīts tiek piešķirts nerezidentam.
Kredīta nodrošinājums uzskatāms par pietiekamu, ja kredīta nodrošinājuma tirgus vērtība ir vienāda vai lielāka par kredīta un kredīta procentu summu, kredītiestādes ķīlas glabāšanas, uzturēšanas un pārdošanas izmaksām un sedz nodrošinājuma vērtības izmaiņu (cenas samazināšanās, nolietojuma vai bojājuma dēļ) risku.
Bankām pastāvīgi jāpievērš uzmanība riska vadības un iekšējās kontroles uzlabošanai, balansējot starp piesardzīgumu un ienesīgumu, tā kā, no vienas puses, bankas rīkojas ar svešu naudu, tām jācenšas maksimāli nodrošināt aktīvu saglabāšanos. No otras puses, bankai ar piesardzīgas aktīvu izvietošanas palīdzību jānodrošina sev ienesīgums, kas būtu pietiekams ne tikai sevis uzturēšanai, bet arī tālākai attīstībai.
Tā kā darba gaita vairākkārt tika uzsvērts hipotekāro kredītu lielā loma un pieaugošais pieprasījums pēc tā, tad tālāk autore vēlas piedāvāt tabulu (3.6. tabula), kas sniedz priekšstatu par Latvijas lielāko banku darbību tieši šajā jomā, vēlāk veicot analīzi pievēršot uzmanību tieši hipotekāro kredītu īpatsvaram kopējā kredītu portfelī.
3.6.tabula
Latvijas komercbanku izsniegto hipotekāro kredītu salīdzinājums uz 2005.gada 31.decembri un 2006.gada 30.septembri [7]
30.09.2006., Ls Izmaiņas salīdzinājumā ar 31.12.2005.
Hansabanka 1 483 568.00 544 601,5
Parex banka 427 304.3 143 206,3
SEB Latvijas Unibanka 714 843.8 283 689,9
Rietumu banka 179 271,3 82 639,7
NORD/LB Latvija 612 452,2 275 108,4
Pēc šīs tabulas datiem var spriest par to, ka savas kreditēšanas iespējas cenšās palielināt visas bankas. Varbūt mazāk tas ir raksturīgs Rietumu bankai. Principā var teikt, ka tās bankas, kuras piedāvā visplāšāko kredītu klāstu, bankās kurās ir atvērts visvairāk algas kontu, arī ieņem līderpozīcijas kredītu tirgū. Jo lielākā daļa iedzīvotāju dod priekšroku ņemt kredītu „savā” bankā.
Patreiz strauji pieaug iedzīvotāju vēlme pēc sava mājokļa, pēc savas mājas vai dzīvokļa. Iedzīvotāju stabilie ienākumi ļauj domāt un apsvērt iespējas noformēt kredītus mājokļa iegādei.
Zemāk piedāvātais 3.7.attēls parāda lielāko banku lomu un vietu šajā kreditēšanas veidā.
3.7. attēls. Latvijas Komercbanku mājokļa iegādei iezsniegto kredītu apjoms uz 2006.gada 30.septembri [7]
Attiecīgi komentārs te varētu būt sekojošais, ka Hansabanka arī šajā jomā ir līderis, kas apsteidz SEB Latvijas Unibanku par 312 426,9 Ls. Tas ir ievērojams skaitlis, kas raksturo starpību. Hansabanka mājokļu kreditēšanā ieņem pirmo vietu valstī, un tās tirgus daļa pēc vispārējiem datiem sastāda 28.3 % no kopējā tirgus daļas šajā kredīta veidā. Augusta beigās Latvijas kredītiestāžu aktīvu kopsumma sasniegusi 13,944 miljardus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.
Mēneša laikā banku aktīvi palielinājušies par 3,7%.
Lielākais īpatsvars aktīvu struktūrā ir uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, kas veido 4,399 miljardus latu jeb 31,6% no kopējā aktīvu apjoma.
Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu kopsumma veido 3,619 miljardus latu, kas ir par 45,2% vairāk nekā gada sākumā.
Kopumā kredītu apjoms sasniedzis 9,125 miljardus latu, kas ir par 31,1% vairāk nekā 2005.gada decembra beigās. Savukārt mēneša laikā aizdevumu kopsumma palielinājusies par 4,1%.
Prasības pret citām monetārajām finanšu iestādēm sasniegušas 2,046 miljardus latu, kas ir par 6% vairāk nekā pagājušā gada beigās.
Kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu apjoms bijis 7,017 miljardu latu apmērā, no kuriem 3,776 miljardi latu pieder uzņēmumiem, bet 2,634 miljardi latu – mājsaimniecībām. Kopējais depozītu apjoms astoņu mēnešu laikā palielinājies 13,2%.
Banku kapitāla un rezervju kopējā vērtība augusta beigās sasniegusi 1,095 miljardus latu, kas ir par 31,3% vairāk nekā pagājušā gada beigās.
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba nobeigumā autore izdara sekojušus secinājumus un priekšlikumus, kas radās darba izpildes gaitā:
Secinājumi:
1. komercbankas ir viens no tirgus struktūras centrālajiem posmiem. Tās darbības attīstība ir tirgus mehānisma dibināšanas nepieciešamais nosacījums. Komercbanku stabilitāte lielā mērā ietekmē valsts ekonomikas stabilitāti;
2. kā jau tas tika noskaidrots darba saturā, tad komercbankām mūsdienās piemīt ļoti svarīga loma, kas ir lielā mērā saistīta ar kreditēšanas iespējām, finansējumiem, uzņēmumu atbalstu, kas attiecīgi palielina valsts ekonomisko attīstību;
3. Latvijā komercbanku darbība ir virzīta uz aktīvu mērķtiecīgu izvietošanu ar mērķi aktivizēt aktīvu struktūru, maksimizējot ienākumus un minimizējot riskus. Kredītu organizācijas patieso stāvokli finanšu tirgū, tās stabilitāti, ienesīgumu, spēju atdot kredītus un noguldījumus, izdzīvot krīzes apstākļos, izpildīt saistības likvidēšanas gadījumā, kā arī izpildīt savas funkcijas pēc sanācijas, ir raksturojams ar bankas aktīvu stāvokli, to kvalitāti. Tāpēc aktīvu analīze, to saglabāšanas un stabilitātes nodrošināšana ir sevišķi svarīgs uzdevums;
4. mūsdienu komercbanku aktīvajās operācijās vislielākais īpatsvars ir kredītoperācijām – 48.05%, savukārt arī ieņēmumos lielākais īpatsvars ir kredītprocentiem;
5. komrcbankas ir viens no finanšu tirgus struktūras centrālajiem posmiem. Tās darbības attīstība ir tirgus mehānisma dibināšanas nepieciešamais nosacījums;
6. darbošanās reāli esošo resursu ietvaros nozīmē, ka komercbankai ir jānodrošina ne tikai savu resursu un kredītu aizdevumu kvalitātes atbilstība, bet arī jānodrošina banku aktīvu rakstura atbilstība tās mobilizēto resursu specifikai;
7. komercbanku darbība ir virzīta uz aktīvu mērķtiecīgu izvietošanu ar mērķi aktivizēt aktīvu struktūru, maksimizējot ienākumus un minimizējot riskus.
8. komercbankas aktīviem, aktīvu un ar to saistītu aktīvu operāciju struktūrai pieder noteicoša loma bankas likviditātes un ienesīguma nodrošināšanā;
Priekšlikumi:
1. ņemot vērā finanšu risku pārvaldīšanas arkārtīgo nozīmi komercbanku aktīvu saglabāšanā un vēlamās aktīvu struktūras izveidošanā, kā arī Latvijas komercbanku darbības pieredzi un pašreizējo risku pārvaldības organizāciju var piedāvāt pilnveidot finanšu risku pārvaldību, izmantojot praktiskajā darbībā sistēmpieeju;
2. komercbankai izmantojot vienotu metodisku pieeju jānosaka visas prasības konkrēto risku pārvaldīšanas sistēmai, jāizstrādā risku pārvaldīšanas procedūras, un risku pārvaldīšanas formas, kā arī jānosaka risku normatīvos lielumus un pieļaujamās novirzes, piemēram, kredīta limitu apjomus, pieļaujamos valūtas un procentu risku lielumus un to novirzes. Tāpat Latvijas Komercbankām ir jābūt iespējai izmantot vienotu pārādnieku reģistra sistēmu;
3. ņemot vērā izmaiņas klientu lokam, kam tiek izsniegti kredīti, kā arī ekonomikā kopumā, periodiski jāpārbauda noteiktās sistēmas aktualitāte. Ir regulāri jāpārbauda noteiktās sistēmas faktiskā atbilstība situācijai, kā arī jāveic risku novērtēšanas pasākumi;
4. sakarā ar to, ka banku stabilitāte lielā mērā ietekmē valsts ekonomikas stabilitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būtu ieteicams lielāko uzmanību pievērst Latvijas komercbanku darbības kontrolei, jo lieli finansējumu apjomi nāk tieši caur komercbankām, un no to stabilitātes un darbības efektivitārtes un likumības ir daudz kas atkarīgs valsts ekonomikas attīstībā;
5. lai nerastos problēmas ar hipotekāro kredītu nodrošinājumu, kredītiem kuru nodrošinājumā ir nekustamais īpašums, kura derīgās lietošanas laiks jau tuvojas beigām, vai jau ir beidzies, komercbankām būtu jāpārskata hipotekāro kredītu procenti, kas ir noteicošais kredīta piešķiršanā, turklāt ir jāatzīmē tas fakts, ka patreiz Latvijas komercbanku vidū pastāv viedoklis, ka vajag sākt kvalitatīvāku nekustamā īpašuma novērtēšanu, jo līdz šim tam tomēr netika pievērsta liela uzmanība;
6. izsniedzot kredītus, komercbankām ir jāizvērtē rūpīgāk kredītu nodrošinājumus (ķīlas), lai varētu aizsargāt pirmām kārtām savas intereses un arī attiecīgi klientu iztereses;
7. lai nerastos problēmas ar ilgtermiņa kredītiem un lieliem overdraftiem, komercbankām tie būtu jāizsniedz tikai gadījumos, ja ir pietiekošs un drošs nodrošinājums. Autore uzskata, ka nav jāizsniedz lieli overdrafti un kredīti novērtējot tikai norēķinu konta apgrozījumu;
8. autore uzskata ka Latvijas komercbankām būtu jāiegulda naudas līdzekļi tikai bezriska vērtspapīros, kas varētu nodrošināt bankas likviditāti, lai nerastos risks un lai netiktu iesaldēti līdzekļi;
9. lai nerastos problēmas ar hipotekāro kredītu nodrošinājumu, kredītiem kuru nodrošinājumā ir nekustamais īpašums, kura derīgās lietošanas laiks jau tuvojas beigām, vai jau ir beidzies, hipotekārie kredīti būtu jāizsniedz nevis 80% bet 50%-65% apjomā no nekustamā īpašuma vērtības.
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS
1. Briede I. Banku finanšu pakalpojumi. – Turība.
2. Kutuzova. O. Finanses un kredīts. – Turība, 2001.
3. Saksonova S. Nauda bankas vērtspapīri: Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu institūta zinātniskie raksti, 2.krājums/ Rīga: Datorzinību centrs, 2000.-107-119.lpp.;
4. Kredītiestāžu likums;
5. www.bank.lv;
6. www.csb.gov.lv;
7. www.fktk.lv;
8. www.financenet.lv.;
9. www.hansabanka.lv;
10. www.parex.lv ;
11. www.seb.lv;
12. www.rietumu.lv
13. www.nordlb.lb