Banku sistēma Latvijā un tās attīstības iespējas

Satura rādītājs.

Satura rādītājs 1
Ievads 2
Neliels ieskats Latvijas Bankas sistēmas darbībā 3
Par Latvijas Banku un viņu liekumiem 5
Banku darbības posms 1998.gadā:
Banku publisko finansu rezultāti 7
Komercbanku aktīvi 1998.gadā 8
Banku darbības posms 1999.gadā:
Banku konkurences cīņā ieguvēji būs klienti 10
Latu trūkums starpbanku tirgos 12
Baltijas Tranzītu bankas vēlme paplašināties 13
Latvijas banku ienākumi un izdevumi 13
Mazo banku samazinājums 14
Ietekme Latvijas Bankai uz baumu palaišanu 16
Saules Banku akciju izpārdošana 1999.gadā 17
Banku jaunā izmaksu sistēma 18
Nauda aprite bankā 19IEVADS
Latvijā šinī laika sprīdī ļoti aktuāla ir tematika par Valsts Banku, tā ietver visu kas saistīts ar finansu lietas, naudas krīzi un visu komercbanku atļautās un neatļautās darbības, kā arī naudas lietas. Pašlaik šī lieta ir ļoti aktuāla tāpēc, ka pavisam nesen tika pārvarēti šķēršļi Krievijas krīzes laikā, kā arī Latvija uz Eiropas savienību.
Šī kursa darba mērķis ir apskatīt un salīdzināt Latvijas Bankas galvenos finansu rādītājus ar 1997.,1998.,1999., un 2000.gadu.
Lai sasniegtu kursa darbā tādus mērķus ir jāveic sekojoši uzdevumi:
jāpārskata un jāizanalizē statistiskie dati par Latvijas Bankas sistēmām;
jāpārskata visu gan vēl esošo, gan bankas, kas ir izgājušas no biznesa, visas darbības ar aizdevumiem jeb kredītiem, naudas plūsmas, lata vērtības krišanas ietekmi uz komercbankām, krīzi ar ieguldītajiem vērtspapīriem Krievijas krīzes laikā;
jāpārskata Latvijas Banku sistēmas gada pārskati, ar nolūku salīdzināt valsts bankas darbības ar iepriekšējiem gadiem, tās peļņa vai zaudējumiem;
jāpārskata avīzes un žurnālus, kas būtu saistīti ar Latvijas Bankas un visu Latvijas komercbanku darbībām, jauniem likumiem, tarifiem u.c.
Laika posms, kas tiek ietverts šajā kursa darbā ir no 1997 – 2000. gadam. Visa šī laika posma salīdzinājums ar katru gadu iesākot. 1997. gada dati tiek salīdzināti ar 1996.gada datiem.
Es izvēlējos rakstīt par šo tēmu tāpēc, ka viņa man ļoti ieinteresēja un ir diezgan interesanta.

Neliels ieskats Latvijas Banku sistēmas darbībā.

Monetāro un valūtas maiņas kursa politiku, kā arī banku uzraudzību Latvijā īsteno valsts centrālā banka – Latvijas Banka. Tā pilda savus uzdevumus saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku” un kredītiestāžu likumu un nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem un rīkojumiem.
Katrā valstī ir banku sistēma, kas ir vienas bankas atzarojumi. Tās ir bankas, kas ir atkarīgas no centrālās bankas. Latvijā centrālo banku uzskata par Latvijas Banku, kurai tiek dots uzdevums kontrolēt pieņemtās valsts naudas vērtību ar citu valsts naudu. Atbilstoši likumam “ Par Latvijas Banku” tās galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā , lai saglabātu cenu stabilitāti valstī.
Jebkura cita esoša banka valstī ir centrālās bankas sazarojums, kas veido banku sistēmu valstī. Latvijā banku sazarojumu veido – “Unibanka” , ”Parekss Banka” , ”Hansbank” , ”Hipotēku banka” , un citas esošās bankas Latvijā.
1999.gada pirmajā pusgadā Latvijā darbojās 26 komercbankas, 1 ārvalstu banka un 1 ārvalstu bankas pārstāvniecība. Divas no tām ( Latvijas Industriālā banka un Rīgas komercbanka) gada pirmajā ceturksnī tika atzītas par maksātspējīgām un pašreiz atrodas sanācijas procesā.
Četru lielāko banku (Unibanku, Parekss, Rietumu banka, Hansbanka – Latvija) aktīvi veido aptuveni pusi no banku kopējā aktīva apjoma, bet 10 lielākajās bankās tie ir koncentrēti 80% apjomā. Aptuveni 2/3 no Latvijas kredītiestāžu apmaksātā pamatkapitāla ir nerezidentu ieguldījumi. 15 bankās ārvalstu akcionāriem pieder vairāk nekā 50% kapitāla, no tām 6 bankas ir ārvalstu banku meitas uzņēmumi. Gandrīz visas bankas ir privātas. Valsts daļa banku sektora pamatkapitālā 1998.gada beigās bija 4,9% (1997.gada beigās – 6.8%). Ievērojamāka valsts kapitāla daļa ir tikai divās bankās (Latvijas Hipotēku un Zemes bankā – 100% un Latvijas Krājbankā – 41.8%).
Monetārās politikas realizēšanai Latvijas Banku izmanto netiešas regulācijas līdzekļus, kuri atbilst monetārās politikas instrumentiem, kas paredzēti izmantošanai Eiropas Centrālajā bankā.
Latvijas Bankas galvenie monetārās politikas instrumenti:
Ārzemju valūtas pirkšana un pārdošana, nodrošinot latu mijmaiņas darījumus, kas ļauj Latvijas Bankai izmantot valūtas iekšzemes naudas tirgus regulēšanai;
Atklātā tirgus operācijas. Latvijas Banka var palielināt vai samazināt banku sistēmas likviditāti, izmantojot valsts vērtspapīru pārdošanas vai pirkšanas darījumus ar sekojošu atpirkšanu vai pārdošanu (tā saucamās repo u…n reverse repo izsoles), kā arī pērkot un pārdodot valsts iekšējās aizņēmuma parādzīmes otrreizējā tirgū;
Lombarda kredīti, kas Latvijas Bankai nodrošina iespēju darboties kā pēdējās instances aizdevējam. Automātiskie lombarda kredīti tiek izsniegti uz vienu dienu, un to galvenā funkcija ir nodrošināt starpbanku norēķinu sistēmas efektivitāti. Pieprasījuma lombarda kredīti tiek izsniegti uz vienu dienu, un to galvenā funkcija ir nodrošināt starpbanku norēķinu sistēmas efektivitāti. Pieprasījuma lombarda kredīti tiek piešķirti uz laiku, kas pārsniedz 14 dienas, par soda procenta likmi;
Banku termiņnoguldījumi Latvijas bankā kā banku sistēmas likviditātes samazināšanas instruments, tajā pašā laikā noguldījumu likmes kalpo par naudas tirgus likmju zemāko robežu;
Rezervju prasības (kopš 1993.gada 15.februārī – 8%), kas balstās uz vidējiem nebanku noguldījumiem bankās mēneša laikā.
Šie instrumenti ļauj regulēt iekšzemes naudas tirgu, neietekmējot procentu likmes politiku. To izmantošanas efektivitāte pieaug līdz ar finansu un nekustāmā īpašuma tirgus attīstību.
Latvijā ir ierobežots komercbanku skaits, kurām ir atļauts piesaistīt privātpersonu noguldījumus (1999.gada vidū 22 komercbankas ) 1998.gada 1.oktobrī stājās spēkā Fizisko personu noguldījumu garantijas likums. Tas nosaka, ka bankas bankrota gadījumā fiziskās personas, kas tajā ieguldījušas naudu, saņems no Noguldījumu garantiju fonda garantētu atlīdzību 500 latu apmērā. Atlīdzības apjoms pakāpeniski pieaug, un 2008.gad;a tas sasniegs 13.tīkstoši latu.

Par Latvijas Banku un viņu likumiem.

Kredītiestāde kreditēšanu veic saskaņā ar tās kredītpolitiku, kas nosaka:
Kredīta piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību;
Izsniegto kredītu uzraudzības kārtību;
Kredītu kvalitātes novērtēšanas kritērijus.
Lai varētu novērtēt kredītiestādes iekšējo kontroli, ir svarīgi, lai būtu izstrādāta kredītpolitika. Kredītpolitika dod iespēju novērtēt dažādas procedūras un līdz ar to ar kredītiestādēm saistītos riskus. Tāpat ir svar1igi pārbaudīt vai kredītpolitika tiek ievērota. Par kredītiestādes darbību liecina tas, cik rūpīgi un pareizi ir izstrādāta kredītpolitika. Kredītpolitika ir vienīgā politika, kuru izstrādāt pieprasa kred1ītiestāžu likums. Pārējās politikas (likviditātes, atvērto valūtas pozīcijas u.c.) izstrādi pieprasa īpaši Latvijas Bankas norādījumi. Kredītrisks tiek uzskatīts par nozīmīgāko risku banku darbībā. Kredītiestāde pirms un pēc kredīta izsniegšanas pārbauda kredīta ņēmēja maksātspēju, regulāri pieprasot dokumentus, kas apliecina kredīta ņēmēja saimnieciskās darbības finansiālo stabilitāti, spēju atmaksāt kredītu un tā procentus.
Ja kredīts izsniegts ārvalstu valūtā, tad speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem lielums vispirms tiek novērtēts attiecīgajā ārvalstu valūtā un tad tiek pārvērtēts latos pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa aprēķina veikšanas dienā, lietojot Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu.
Kredītiestāžu likums noteic, ka minimālais dibināšanas kapitāls ir ekvivalents 5000000 ECU, kas aprēķināts latos Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa.
Kredītiestāžu likums ar1i noteica, ka bankām, kas ir reģistrētas pirms likuma stāšanās spēkā (t.i., pirms 1995.g.24.oktobra) minimālais dibināšanas kapitāls ir:
No 1995.g.24.oktobra līdz 1996.g.31.martam – ne mazāk kā 100 000 Ls
No 1996.g.1.aprīļa līdz 1998.g.31.martam – ne mazāk kā 1 000 000 Ls
No 1998.g.1.aprīļa līdz 1999.g.31decembrim – ne mazāk kā 2 000 000 Ls
No 1999.g.31decembra – ne mazāk par summu latos, kas ir ekvivalenta 5 000 000 ECU
Latvijas Banka ir noteikusi, ka sākot ar 1998.g.1.novembri tai jāsniedz informācija par katru nebankas (rezidenta) ārējo maksājumu, kura apjoms pārrēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas kursa maksājumu veikšanai dienā pārsniedz 1000Ls.
Bankas sagatavo pārskatu par nebanku izejošiem ārējiem maksājumiem. Savukārt, nebankas(rezidents) sagatavo paziņojumu par ienākošajiem ārējiem mak…sājumiem.
Pārskata un paziņojuma mērķis ir sniegt valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamo informāciju, kas atspoguļota atbilstīgi maksājumu bilances starptautiskajiem standartiem, lai sekmētu tautsaimniecības attīstības analīzi un makroekonomisko prognozēšanu, kā arī Latvijas Bankas monetārās politikas īstenošanu.

Banku darbības posms 1998.gadā
Bankas publisko finansu rezultāti.

Banku darbības rādītāju publiskošanu 1998.gadā nebija obligāta, jo bankas strādāja pie pārskatu sastādīšanas.
Bankas, kuras publiskoja savas darbības rezultātus, rīkojās drosmīgi.
Situācija bija ļoti sarežģīta, jo bija domstarpības, kā vērtēt ieguldījumus Krievijas valsts vērtspapīros. Latvija Banka risināja sarežģītas sarunas ar auditorfirmām, lai panākt vienotu novērtēšanas shēmu visās bankās.
1998.gadā astoņas bankas strādājušas ar peļņu, piecas no tā tikai cieta neveiksmes. 1998.gada darbības ar visaugstāko rezultātu bija “Parekss bankai” 5,5 miljoni latu, bet vislielākos zaudējumus cietusi “Latvijas Unibanka”.
“Rietumu bankai “ bija otri lielākie zaudējumi 7,139 miljoni latu. Ar zaudējumiem strādājušas arī “Saules banka”, “Latvijas Krājbanka”, ”Rīgas naftas un ķīmijas banka” un “Latvijas Kredītbanka”.
Ar peļņu noslēgušas bija banka “Paritāte”, “Hipotēku” un “Zemes banka”, “Latvijas tirdzniecības banka”, “Ogres komercbanka” utt.Komercbanku aktīvi 1998.gadā.
1998.gadā komercbanku aktīvi bija stipri mazinājušies. Latvijas aktīvi 1998.gada novembra beigās bija 1665,4 miljoni latu (oktobrī – 1670,8 miljoni latu). Banku rezerves palielinājās par 12 miljoniem latu un bija 106,9 miljoni latu, no tām nacionālā valūta banku kasēs bija 33,6 miljoni latu, noguldījumi Latvijas Bankā bija 73,3 miljoni latu.
Latvijas Banka monetārajā biļetenā bija uzsvērts, ka Krievijas krīžu negatīvā ietekme uz Latvijas banku sistēmu bija mazinājusies.
Būtiski bija sarucis ārvalstu valūtas pieprasījums.
Lata segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem bija 105,8%. Uzlabojoties banku sektora likviditātei, pēc vairāku mēnešu krituma sāka pieaugt naudas bāze un plašā nauda, apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms, kā arī banku piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu atlikumi.
Bankas bija samazinājušas prasību pret ārvalstu bankām un turpināja izsniegt jaunus iekšzemes kredītus.
1998.gada 30.novembrī kredītiestāžu ārzemju aktīvi bija 777,8 miljoni latu, no tiem ārvalstu valūtas banku kasēs – 32,1 miljons latu, prasības pret ārvalstu bankām bija 279,5 miljoni latu, bet prasības pret ārvalstu nebankām bija 345,8 miljoni latu.
Kredītiestāžu ārzemju aktīvi samazinājās par 31,6 miljoni latu, no tiem prasības pret ārvalstu bankām samazinājušās par 27,3 miljoni latu, bet prasības pret ārvalstu nebankām palielinājušās bija par 8,5 miljoni latu, pārējie aktīvi bija samazinājušies par 17,3 miljoniem latu.
Kredītiestāžu neto prasības pret centrālo valdību novembrī palielinājās par 15 miljoniem latu un mēneša beigās bija 29,7 miljoni latu.
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto ilgtermiņa apjomam pieaugot par 3,8%, bet īstermiņa kredītu atlikumiem nemainoties, 1998. gada novembrī iekšzemes kredītu kopējais atlikums palielinājās par 2,8% un mēneša beigās sasniedza 578,1 miljoni latu.
Latos izsniegto kredītu atlikumus salīdzinājumā ar oktobri gandrīz nemainījās, bet ārvalstu valūtā izsniegto – palielināja par 4,5%.
Valsts uzņēmumu parādi bija 2,9 miljoni latu, privātuzņēmumu – 505,4 miljoni latu, bet privātpersonu – 63,9 miljonu latu. Kredītiestāžu neklasificētie aktīvi bija 201,8 miljoni latu.
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms palielinājās par 4 miljoniem latu novembra mēnesī sasniedzot 556,5 miljoni latu. To noteica gan latos, gan ārvalstu valūtā piesaistīto pieprasījumu noguldījumu apjoma pieaugumus, kā arī latos piesaistīto termiņnoguldījumu apjoma palielināšanās par 8,3%.
Skaidras naudas apjoms apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs bija 331,9 miljoni latu.
Kredītiestāžu saistības pret Latvijas Banku palielinājās par 7,5 miljoniem latu un sasniedza 44,9 miljonus latu. Parāda vērtspapīru apjoms bija 1 miljons latu, tranzīt fondi bija 17,2 miljoni latu.
Kredītiestāžu rezerves un kapitāls palielinājās par 10,4 miljoniem latu un bija 72,8 miljoni latu, uzkrājumi parādiem un saistībām samazinājās par 1,3 miljoniem latu un bija 52,7 miljoni latu, bet nekvalificētie pasīvi samazinājās par 22,2 miljoniem latu un bija 103,6 miljoni latu.
Naudas tirgus procentu likmju līmeņa kāpums, kā arī banku ieinteresētība papildresursu piesaistē veicināja banku piesaistīto noguldījumu un latos izsniegto kredītu vidējo svērto procentu likmju palielināšanos.
Latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme sasniedza 16,5%, un ilgtermiņa kredītu 14,5%, bet šādu noguldījumu svērtā procentu likme palielinājās attiecīgi līdz 6,9% un 6,8%.
Nedaudz arī bija palielinājušies OECD valsts valūtas izsniegto īstermiņu kredītu un piesaistīto īstermiņu noguldījumu vidējā svērtā procentu likme, bet šajās valūtās izsniegto ilgtermiņu kredītu likme un piesaistīto ilgtermiņu kredītu likme samazinājās.
Repo kredītu apjoms bija 25,1 miljoni latu (vidējā svērtā procentu likme bija 7,2%) 74,8% repo kredītu izsniegti ar 7 dienu 23,2% līdz 28 dienu un 2,0% ar 91 dienas termiņu. Izsniegto pieprasījuma lombarda kredītu apjoms bija 60,4 miljoni latu, bet automātisko lombardu kredītu apjom…s bija 9,3 miljonu latu.
Augošais banku rīcībā esošo naudas resursu apjoms un 2 gadu obligāciju emisija noteica valsts iekšējā aizņēmuma pieprasījumu un pārdoto apjomu.
Apgrozībā esošo valsts iekšējās aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms 1998. gada novembrī samazinājās par 5,3% un mēneša beigās bija 131,8 miljoni latu.

Banku darbības posms 1999.gadāBanku konkurences cīņā ieguvēji būs klienti
Krievijas un NVS valstu tirgus zaudēšana noteikusi kardinālu stratēģijas maiņu vairumam Latvijas komercbanku, un tās būs spiestas koncentrēt darbību vietējā tirgū.
Tiek prognozēts, ka tirgus tiks pārdalīts 4 – 5 universālu banku starpā, taču saglabāsies lielāks skaits arī t.s. nišas banku, kas visticamāk būs saistītas ar NVS valstīm un tranzītbiznesa apkalpošanu.
Krievijas krīzes ietekme joprojām nav pārvarēta un bankas būs spiestas veidot uzkrājumus kredītiem, kuri izsniegti uzņēmumiem, kas cietuši otrajā vilnī.
Bija vērojams kreditēšanas paradokss – pārorientēties uz citiem tirgiem nepieciešams tieši tiem uzņēmumiem, kas visvairāk pazaudējuši Krievijā, taču to kreditēšanas risks ir ļoti liels.
Banku vēlme nopelnīt un iekarot lielāku tirgus daļu nonāca pretrunā ar pieaugošo kreditēšanas risku. Konkurence varētu saasināties relatīvi mazāk riskantos virzienos – hipotekārajā kreditēšanā, kreditējot uzņēmumus, kas ražo vietējam tirgum utt. Iespējams, ka, samazinoties ienākumiem no kreditēšanas, bankas mēģinās to kompensēt, paceļot komisijas maksas un palielinot to īpatsvaru kopējos ienākumos.
Varētu sākties cīņa tikai pazeminot tarifus, bet arī ieviešot jaunus pakalpojumus, piedāvājot augsti tehnoloģiskus banku produktus – elektroniskie norēķini, interneta bankas utt.
Visi galvene komercbanku darbības rezultāti šī gada beigām, samazinājušies nozīmīgi. Tomēr interesantākie notikumi risinājās 1999.gada martā, kad vispārējās nedrošības un baumu atmosfērā banku sektora kopējie aktīvi samazinājās 90 miljoniem latu(3,2%), bet noguldījumi bankās – par 75 miljoniem latu(6,3%).
Aktīvu apjoma ziņā lielākais samazinājums pirmajā ceturksnī bija Parekss bankai – par 32,7 miljoniem latu, Rietumu bankai – par 12,7 miljoniem latu un Tresta komercbankai – par 7,2 miljoniem latu. Šajās bankās bija ievērojams arī jūtams noguld1ijumu apjomu samazinājums, taču no ažiotāžas un baumām visvairāk cieta lielākās bankas – Parekss bankā noguldījumu apjoms samazinājās par 49 miljoniem latu, Latvijas Unibankā – par 25 miljoniem latu, Rietumu bankā – par 7,4 miljoniem latu.
Noguldījumi visvairāk pieauga bankās ar ārvalstu kapitālu – 1999.gada martā Hansbank Latvija noguldījumi palielinājās par 13,6 miljoniem latu, Societe Generale Rīgas nodaļā – par 4,1 miljoniem latu, Vereinsbank Rīga – par 2,9 miljoniem latu. Noguldījumu apjoms pieaudzis arī Latvijas Hipotēku un zemes bankā un LATEKO bankā.
Vairums banku 1999.gada sakumā uzrādīja peļņu. Lielākā peļņa bija Latvijas Unibankai – 3,764 miljoni latu, Parekss bankai – 1,037 miljoni latu, Latvijas Krājbankai – 752 tūkstoši latu un Rietumu bankai – 667 tūkstoši latu.
Tie bija neauditētie rezultāti, tāpēc iespējams, ka bankas centās parādīt, ka šajā sarežģītajā situācijā tās strādā ļoti efektīvi, it īpaši tās kredītiestādes, kuras pagājušo gadu noslēgušas ar zaudējumiem.Latu trūkums starpbanku tirgos.
Aizvien biežāk mūsu valsts baņķieri pauž bažas par latu nepietiekamību kreditēšanas (īpaši ilgtermiņa) sekmīgai nodrošināšanai. Bažas apliecināja gan ievērojamais pieprasījuma pārsniegums pār piedāvājumu Latvija Bankai organizētajās latu izsolēs, gan arī starpbanku kredītprocentu likmju nemitīgais pieaugums. Finansu tirgus eksperti prognozēja, ka līdz gada beigām latu nepietiekamības problēmas var vēl pieaugt.
Jaunais Baltijas Tranzītu bankas prezidents Zenons Olbriss pagājušajā nedēļā atzina, ka bankām pašlaik pietrūkstot latu.
Pieprasījums pēc latiem finansu tirgū līdz gada beigām varētu pieaugt un to šoreiz diktēs psiholoģiski iemesli, – bankas un arī klienti veidos latu papildu uzkrājumus. Latvijas Banka rīkotajās latu izsolēs pieejamais latu daudzums ir ierobežots un pieprasījums daudzkārt pārsniedza piedāvājumu.
Bez tam Latvijas Banka jau vairākus mēnešus bija samazinājusi iknedēļas swap izsoļu skaitu – gada sākumā tās notika trīs reizes nedēļā, tagad vienu divas reizes nedēļā.
Šādi ierobežojumi saistīti ar to, ka Latvijas Banka nevar atļauties finansu tirgū iepludināt papildus latu. Pretēji banku ekspertu apgalvojumiem Latvija Banku pētījumi neliecinot, ka tirgū būtu jūtams izteikts latu trūkums.
Latvijas Bankai nācās vēl samazināt latu daudzumu, un tas tika izdarīts, samazinot piedāvāto latu daudzumu , piemēram, swap un repo izsolēs. Līdz ar to samazinājās spiediens uz latu, taču strauji pieauga likmes starpbanku tirgū.
Latvijas Banku apkopotā informācija par piedāvāto latu apjomiem swap izsolēs liecina, ka pieprasījums pēc latiem ļoti pārsniedz piedāvājumu.
Vidējais procentu likmes šajās izsolēs svārstījās no 6,5 līdz 9%.
Likmju pieaugums vērojams bija arī vērtspapīra tirgū. Bankas ļoti neaktīvi piedalījās šajās izsolēs, tā piespiežot Valsts kasi palielināt procentu likmes.Baltijas Tranzītu bankas vēlme paplašināties.
BTB ar 65,3 miljoniem latu lieliem aktīviem Latvijas Banku sarakstā ieņem desmito vietu. BTB stratēģiskais uzdevums bija palielināt līdz 100 miljoniem latu savus aktīvus. Šajā nolūkā bija plānots ņemt sindicētu kredītu 20 miljonu dolāru apmērā un piesaistīt subordinēto kapitālu 3 miljoni latu vērtībā.
Prakse liecina, ka Latvija Bankām tamlīdzīgas summas principā uztic. Pirms pāris gadiem 20 miljoni dolāru aizdevumu paņēma un laikus atdeva Parekss banka, 1999.gada oktobrī 30 miljonus eiro saņēma Latvijas Unibanka.
Lai nodrošinātos iekšējā tirgū, BTB nolēma radīt uzkrājumus aizdevumiem, kas piešķirti no Krievijas krīzes visvairāk cietušajiem Latvijas uzņēmumiem. Šajā nolūkā veidota 300 tūkstošu latu rezerve.

Latvijas Bankas ienākumi un izdevumi.

Latvijas Bankas aktīvi 1998. gada 31,decembrī sasniedza 41,5% no tās pārraudzībā esošās banku nozares aktīviem. Salīdzinājumam: peļņa gan bija trīsreiz mazāka nekā Igaunijas bankai. 1998gadu beidza ar EEK 542 miljoni peļņu, kas atbilst Ls 21 miljonam.
Krietni augstāk pieauguši Latvijas Banku procentu ienākumi.
Valūtas rezervju struktūrā pieaug dolāru aktīvi.
Nav vērojams Vācijas markās nominēto Latvijas Bankas aktīvu pieaugums.
1998.gadā fiksēts 55% ienākumu pieaugums no operācijām vietējā tirgū.
Latvijas Banka samazināja valdībai Ls 5,1 miljonu par valsts līdzekļu glabāšanu centrālās bankas kontos.
Latvijas Banka nav izvairījusies arī no speciālo uzkrājumu veidošanas. 1998.gadā tie bija Ls 3 miljoni, bet 1997 gadā – Ls 2,6 milj. Bankai ir ārpusbilances konti, taču gada pārskatā tie nav atspoguļoti.Mazo banku samazinājums.
Kā liecina Latvijas komercbanku asociācijas apkopotā informācija, 1999.gada 30.septembrī Latvijas Biznesa bankas pamatkapitāls attiecīgi bija 3 miljoni latu, Tresta komercbankas pamatkapitāls attiecīgi bija 2,924 miljoni latu, Baltijas Starptautiskās bankas pamatkapitāls bija 2,207 miljoni latu, Ogres komercbankas pamatkapitāls bija 2,134 miljoni latu, bet Latvijas Tirdzniecības bankas pamatkapitāls bija 2 miljoni latu.
No tām piesaistīt fizisko personu noguldījumus ir atļauts Latvijas tirdzniecības bankai, Ogres komercbankai un Tresta komercbankai.
Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības arī paredz, ka bankas pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu. Tāpēc , lai gan eiro kursa krišanās pazemināja kritisko pamatkapitāla lielumu robežu, 1999.gadā “riska” zona varēja iekļūt arī tās bankas, kuru pamatkapitāls ir tuvu 3 miljoniem latu, taču zaudējumu dēļ pašu kapitāls bija ievērojami mazāks.
Atļauju palielināt bankai pamatkapitālu dod Latvijas Bankas valde, pamatojoties uz kredītiestāžu darbību reglamentējošo Latvijas Bankas atļauju saņemšanas noteikumiem.
Lēmums jāpieņem mēneša laikā no visu atbilstošo dokumentu iesniegšanas brīža, taču izpildot visus nosacījumus, šis termiņš varētu būt daudz īsāks. Tomēr pamatkapitāla palielināšanas atlikšana uz gadu pēdējām dienām liecināja par mazo komercbanku grūtībām korekti izpildīt visas centrālās bankas prasības.
Viena no būtiskākajām Latvijas Bankas prasībām potenciālajiem akcionāriem ir brīva kapitāla esamība.
Saistībā ar pamatkapitāla palielināšanu ar “brīvu kapitālu” centrālā banka saprot fiziskas vai juridiskas personas pašu kapitālu, kas nav ieguldīts ilgtermiņa investīcijās.
Ar juridiskas personas pašu kapitālu tiek saprasta starpība starp šīs personas aktīviem un saistībām. Analogi tiek definēts arī fiziskas personas pašu kapitāls, taču ņemot vērā, ka nav iespējams konstatēt fiziskas personas saistības, fiziskai personai par pašu kapitāla apliecinājumu kalpo šīs personas ienākumu un izdevumu aprēķins, kas balstīts uz ienākumus apliecinošiem dokumentiem.
Pozitīva starpība starp personas pašu kapitālu un ilgtermiņa ieguldījumiem ir šīs personas brīvs kapitāls.
Attiecībā uz bankām, nosakot “brīvu kapitālu”, Latvijas Banka vērtē, kādu iespaidu investīcijas citu banku kapitālā atstās uz bankas investores risku mērījošiem koeficentiem atbilstoši Bāzeles komitejas noteikumiem.
Viens no galvenajiem kritērijiem atļaujas saņemšanai ir potenciālo akcionāru noskaidrošana gadījumos, kad tiek iegūta būtiska līdzdalība bankā.
Parasti potenciālajiem akcionāriem neesot problēmu pierādīt brīva kapitāla esamību, tāpēc uzraudzību vairāk interesējot nevis brīvo līdzekļu izcelsme, bet gan tas, kas, ieguldot līdzekļus, kontrolēs banku. Līdz ar to neesot iespējams, ka par akcionāriem kļūst offshore zonās reģistrētas personas.
Latvijas tirdzniecības bankas akcionāri palielināja bankas pamatkapitālu par 1,2 miljoniem latu – līdz 3,2 miljoniem latu. Kapitāla palielināšana bija paredzēta, kapitalizējot rezerves 150 tūkstošu latu apjomā un emitējot jaunas akcijas 1,05 miljoni latu apjomā.
1999.gada 14.decembrī notika Trasta komercbankas akcionāru ārkārtas sapulce. Sapulcē izskatīja jautājumus par bankas reorganizāciju, kas notiks, apvienojoties ar kādu no Latvijas komercbankām.
Bankas kapitāls bija palielinājies par tik, lai būtu izpildītas likumā paredzētas prasības, un šajā gadījumā to apmaksāja esošie akcionāri.
1999.gada jūlija beigās Trasta komercbankas akcionāri parakstīja nodomu protokolu ar Čehijas OFT Holding par ieguldījumiem bankas kapitālā, iegādājoties tās akcijas divu miljonu latu apjomā.
Tomēr OFT Holdings nav izpildījis Latvijas Bankas prasību par brīva kapitāla pietiekamību un nespēja saņemt Latvijas Banka atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, tādēļ Trasta komercbankai bija jāmeklē alternatīvie varianti.
Ogres komercbankas akcionāri bija nolēmuši palielināt pamatkapitālu par 1,475 miljoniem latu un banka centrālajā ba…nkā bija jau iesniegusi trūkstošos dokumentus atļaujas saņemšanai.
Jaunās akcijas bija izpircis viens no līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem – dz1ivības apdrošināšanas sabiedrības Salamandra Baltic, kurai jau pieder apmēram 71 % Ogres komercbankas akciju.
Tās Latvijas komercbankas, kuru apmaksātais pamatkapitāls 2000.gada 1.janvārī neatbilda likuma prasībām, tika aizvērtas jau pirmajās janvāra dienās.
Lejupslīdošais eiro kurss daudzām bankām ir nācis par labu un atvieglojis to dzīvi, tomēr, neskatoties uz to, ja bankām būs noslīdējis zem pieciem miljoniem eiro, Latvijas Banka prasīs to nekavējoties atjaunot.
Latvijas maksātnespējīgās industriālā banka bija plānojusi pievienoties kādai no Latvijas komercbankām. Lēmums tika pieņemts 1999.gada 15.decembrim.Lainbankai 1999 gadā vajadzēja pabeigt sanācijas procesu , jo ja viņi to neizdarītu, tad būtu jāizlemj par bankas likviditāciju.Ietekme Latvijas Bankai uz baumu palaišanu
Ļoti nopietns jautājums ir par banku nomelnošanu. Dēļ lielas konkurences un bankrota gadījumā bankām ļoti jāpretojas pret banku prestiža nomelnošanu. Piemēram, 1999.gada pēc Rīgas komercbankas slēgšanas uzsākās liela panika. Protams Latvijas Banka ar tādu iespēju jau bija rēķinājusies. Bet nelaime bija tā, ka baumas palaida tīšuprāt. Visi baņķieri lieliski pārzināja stāvokli. Tātad situāciju izmantoja tie, kuri nav ieinteresēt mūsu valsts stabilitātē.
Latvijas Banka bija pārliecināta par banku sistēmu, un tā atmaksāja par uzticēšanos – Latvijas Banka izturēja vērsto spiedienu pret viņu. Pat sasniedza dažus pozitīvus rezultātus savā attīstībā. Nozares aktīvi samazinājās par 7,3%, bet, pēc Latvijas Bankas apgalvojumiem, tas noticis, izslēdzot no saraksta Rīgas Komercbanku un Latvijas Industriālo banku, kas šajā laika posmā tika atzīta par maksātnespējīgām. Salīdzinājumam: 1998.gada beigās aktīvi sasniedza Ls 1 miljardi 885,8 miljonu., bet 1999.gada 31.martā – 1 miljards 561,9 miljoni. Ja par mērauklu izvēlamies iepriekšējos gadus, iznāk, ka 1998.gads izkritīs no Latvijas banku dzīves – aktīvu līmeņa ziņā tās atgriezušās 1997.gada beigās.
1999.gada izsniegto kredītu apjoms sarucis par 4,8% vai Ls 697,7 miljoniem. Taču palielinājies kredītu īpatsvars aktīvu kopapjomā, sasniedzot 45%. Kā jau zināms, ka no 2000.gada banka ir sākusi pievērstie savam uzdevumam – iedzīvotāju kreditēšanai, nevis spekulācijai ar valūtām un vērtspapīriem.
82% Latvijas banku kredītu saņēmēju ir rezidenti. Pēc Latvijas Banku datiem, debitorus Latvijas bankas parasti izraugās no tirdzniecības (26%), apstrādājošās rūpniecības (25%), transporta, noliktavu saimniecības un sakaru (14%) sfērām.
Pozitīva parādība ir pakāpeniski pagarinātie kreditēšanas termiņi.
1998.gada martā liela daļa kredītu tika izsniegta uz laiku līdz vienam gadam, 1999.gada martā – no viena līdz pieciem gadiem. Gandrīz divas reizes palielinājusies ilgtermiņa kreditēšana.
Saskaņā ar ieviesto klasifikāciju 1999.gada 31.martā 89% izsniegto kredītu bija standartkredīti. Visumā jāsaka, ka šis rādītājs gandrīz nemainījās. Par 2% 1998.gada 31.martu palielinājās uzraudzībā esošo kredītu apjoms, bet to aizdevumu īpatsvars, samazinājās par 2%.
Par tenkām un baumām, bankām nākas maksāt ar noguldītāju zaudēšanu. 1999.gada pirmajā ceturksni no bankām izplūda Ls 140,9 miljoni vai 10% noguldījumu. Galvenais iegansts ir tas, ka pārskatos nav ietvertas jau minētās maksātnespējīgās bankas. Ja nauda no kaut kurienes aizplūst, to kaut kur vajag dabūt. Drošs avots izrādās kredītiestādēm bija Latvijas Banka. Vissvarīgākais rādītājs ir bankas kapitāla apjoms.
“Saules Banku” akcijas izpārdošana 1999.gadā.

1999.gadā itāļu viens uzņēmējs Ernesto Preatoni nopirka Saules bankas akcijas un kļuva par šīs bankas pārvaldnieku. E. Preatoni plānotā “Saules bankas” akciju iegāde ir bijusi veiksmīgs darījums, kas viņam nes reālus panākumus. Tas, ka tika pārdotas Saules bankas akcijas, ir atbalstāmi tāpēc, ka vienā finansu grupā ietilpstošajām “Unibankai” un “Uhisbank”, kurai piederēja “Saules bankas” akcijas, vairs nevajadzēja konkurēt savā starpā. Igaunijas “Uhisbank” bankas īpašnieks uzskatīja, ka bankām ir jādarbojas katri savā valstī. Turpmākā “Saules bankas” attīstības virziens sadalīsies trijos virzienos:
nekustāmo īpašumu pircēju kreditēšana;
fondu menedžmentu jeb citiem piederošu līdzekļu pārvaldīšanu;
ārvalstu investoru piesaisti – “savešanu” kopā ar citiem uzņēmējiem.

E. Preatoni atzina, ka vislabākais veids ilgtermiņu projektu finansēšanai ir akcionāru piesaistīšana, nevis līdzekļu ņemšana no bankas. E. Preatoni uzsvēra, ka Saules bankas nosaukums tiks mainīts, un tas sāksies ar Preatoni uzvārdu, jo tas var nest lielāku ievērību ārvalstu investoriem.Banku jaunā izmaksu sistēma.
Valdībā pieņemtais lēmums par skaidras naudas izmaksu ierobežošanu, kas paredz valsts iestāžu darbiniekiem algas maksāt ar banku starpniecību, samazinās valsts budžeta izdevumus ar algu izmaksu apkalpošanu no aptuveni 1 miljona latu līdz aptuveni 0,5 miljoniem latu. Algu izmaksu budžeta iestāžu darbiniekiem ar banku starpniecību paredzēts bija 2001.gada 1 jūlijā.
Jaunais algu izmaksas veids banku sistēmā iepludinās aptuveni ap 100 miljoniem latu gadā.
Visas lielākās Latvijas komercbankas ir paziņojušas par gatavību uzņemties valsts iestāžu darbinieku algu apkalpošanu. Lai gan Finansu ministrija noslēgs līgumu ar dažām bankām, kas piedāvās viszemākās naudas apkalpošanas cenas un kurām ir plašākais filiāļu tīkls, jebkuras iestādes darbinieki var naudu saņemt sev tīkamā bankā. Kā jau zināms, kad algu saņemšana caur debetkaršu palīdzību ir ļoti ērti gan uzņēmējam, gan arī personai kura saņem algu. Bankas kuras nodarbojās ar šo kredītu sniegšanu ir Unibanka, Parekss banka, Saules banka. Pats izdevīgākais darbiniekam ar debetkartes iegādi jeb algas kontu ir tas, ka visus papildizdevumus ir jāsedz nevis darbiniekam, bet gan darba devējam. Par naudas izmaksātāju izvēlēta Latvijas Unibanka. Pret šādu izvēli bija izteikušies skolotāji un arī citu banku pārstāvji, norādot, ka Rīgas dome nav rīkojusi konkursu bankām un nedod izglītības darbiniekiem tiesības izvēlēties, kurā bankā atvērt kontu.
Skolotāji var izvēlēties citas bankas ja viņiem ir konts vai karte kādā bankā. Arī, tad ja vieniem nav var izvēlēties citas bankas, tikai tad pašiem jāapmaksā izdevumu.

Naudas aprite bankā.

Banku depozīti veido lielāko daļu no naudas piedāvājuma. Bankas pieņem divu veidu depozītus: tekošos depozītus (1 līdz 4 procenti gadā) un termiņdepozītus (procentu likmes ir atkarīgas no ieguldījuma termiņa un apjoma). Pirmajā gadījumā persona , kura naudu tur norēķinu kontā, to var izņemt uz pieprasījuma pamata , tādēļ šādus kontus tā arī sauc par kontiem uz pieprasījuma. Otrajā gadījumā nauda, kas noguldīta termiņdepozītā, tur atrodoties, pelna procentus. Noguldītājam tas ir drošs un ērts veids, kā uzglabāt savu naudu.
Banku termiņdepozītus var uzskatīt par prasību pēc skaidras naudas, jo tos tajā var pārvērst vai nu pēc noteikta termiņa beigām. Tomēr bankām nav jāuzglabā tik lielas skaidrās naudas rezerves, kas būtu atbilstošas to izsniegto depozītu kopējai vērtībai.
Raksturīgi, ka cilvēki, kuriem ir depozīti bankās, skaidru naudu izmanto galvenokārt nelielu maksājumu kārtošanai. Ja viņiem jāveic nelieli maksājumi, tad parasti norēķinus veic ar bezskaidras naudas operācijām.
Depozīts veidojas tad, kad indivīds bankā nogulda banknotes.
Pasaulē tradicionāli liela apjoma maksājumiem izmanto čekus. Latvijā šāda prakse pagaidām ir mazizplatīta un maksājumi ar čekiem notiek ļoti reti.
Naudas čeks ir konta īpašnieka pavēle bankai izmaksāt no viņa konta čekā uzrādītajai juridiskajai vai fiziskai personai norādīto naudas summu. Tas ir noteiktas formas vērtspapīrs, ar kura starpniecību firmas īpašnieks no sava konta var saņemt skaidru naudu.
Ir trīs čeku veidi:
bezskaidras naudas;
daļēji skaidras naudas;
ceļojumu čeki.

Banku darbības posms 2000.gadā
Komercbanku kreditēšana.

Latvijas komercbankas 1999,gadā bija izsnieguši kredītus 850,5 miljoni latu apjomā, no tiem 672,1 miljons latu izsniegts rezidentiem, un 8,4 miljoni latu izsniegts nerezidentiem.
1998. gada beigās kopējais kredītu apjoms bija 732,6 miljoni latu, 1997.gadā bankas kredītos bija izsniegušas 501,9 miljonus latu.
Banku izsniegto kredītu apjoms ir par 166,6 miljoniem latu jeb 24% lielāks, nekā tas bija pirms Krievijas krīzes 1998.gada augustā.
Izsniegto kredītu kopējais apjoms pieauga par 117,9 miljoniem latu.
Latvijas rezidentiem izsniegto kredītu apjoms pieauga par 98,1 miljonu latu, bet nerezidentiem izsniegto kredītu apjoms palielinājās par 19,7 miljoniem latu.
Vislielākais kredītportfelis pagājušā gadā bija Lat…vijas Unibankai – 214,874 miljoni latu, bankas izsniegto kredītu apjoms pieauga par 50,05 miljoniem latu jeb 30%.
Parekss Bankas kredītportfelis sasniedza 169,368 miljonus latu, gada laikā pieaugot par 17,054 miljonu latu(6%).
Hansbankas izsniegto kredītu apjoms pieaug par 26,090 miljoniem latu(42%) un sasniedza 88,389 miljonus latu.
Relatīvi strauji kreditēšanas apjomu pieaugumi bija vērojami vairākām mazajām bankām.
Izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar 1998.gadu, samazinājās 7 komercbankām.
Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka, neskaitot kredītus vald1ibai un pašvaldībām, pagājušā gada beigās apstrādājošās rūpniecības uzņēmumiem bija izsniegti 26% no kredītu apjoma, bet tirdzniecības – 25%.
Transporta, noliktavu saimniecību un sakaru nozarē bija izsniegti 13% no visiem kredītiem, lauksaimniecībā 7%, būvniecībā 5%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarēs 4%, finansu starpniecībā 4%, viesnīcu un restorānu pakalpojumu jomā 3%, zvejniecībā 1%, bet ieguves rūpniecībā un karjeras izstrādē 0,1%.
Salīdzinot ar 1998.gada datiem, izsniegto kredītu apjoms palielinājās apstrādājošā rūpniecībā 16,1 miljons latu, taču visstraujākais kredīta apjoma pieaugums 1999.gadā – gandrīz 2,5 reizes – bija elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 13,2 miljoniem latu. Tirdzniecības nozarē izsniegto kredītu apjoms pieauga par 11,6 miljoniem latu, viesnīcu un restorānu nozarē – par 9,6 miljoniem latu.
Kreditēšanas apjomi samazinājās transporta, noliktavu sainiec1ibas un sakaru nozarē – par 1,6 miljoniem latu, kā arī finansu starpniecības pakalpojumu sfērā – par 5,5 miljoniem latu.
Banku kredītportfelis nav būtiski pasliktinājies Krievijas krīzes laikā un vairāk jūtama tā kvalitātes uzlabošanās tendence.
1999.gada beigās banku veidotie speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem bija 51,6 miljoni latu jeb 6% no kopējā kredītportfeļa.
1998.gada beigās uzkrājumi bija 44,7 miljoni latu jeb 6,1% no kredītportfeļa, bet 1999.gada sākumā uzkrājumu apjoms tika palielināts līdz 76,4 miljoniem latu.
1997.gada beigās komercbanku speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem bija 39,4 miljoni latu jeb 7,8% no kredītu kopējā apjoma.

Norēķinu karšu popularitāte.

Eiropā palielinās to cilvēku skaits, kas norēķinos izmanto ar mikroshēmu apgādātās norēķinu kartes – tā sauktās smartkartes, kas salīdzinājumā ar citiem norēķinu instrumentiem nodrošina daudz plašākas lietojuma iespējas un augstāku drošības līmeni. Latvijā un Baltijā smartkaršu ieviešanu kavē tehniskas problēmas, pagaidām stabili palielinās magnētisko norēķinu karšu skaits.
Latvijā tiek mēģināts ieviest smartkaršu tipa maksājuma kartes, tomēr tas beidzās neveiksmīgi. Zināmā mērā šīs neveiksmes cēlonis meklējams faktā, ka, ieviešot šādu modernu norēķinu tehnoloģiju, radās burvju loks – lai karte iegūtu popularitāti, vajadzīgs pietiekams skaits tirgotāju un bankomātu, kuri šādu karti pieņemtu norēķiniem. Tas savukārt ir saistīts ar liela mēroga elektroniskajiem norēķiniem un izmantojamās aparatūras modernizāciju, jo pašlaik plaši tiek lietota aparatūra, kas paredzēta maksājumu karšu ar magnētisko celiņu apkalpošanai. Strauja smartkaršu tehnoloģijas ienākšana Latvijas norēķinu karšu tirgū nav gaidāma, kaut gan agrāk vai vēlāk, ņemot vērā šīs tehnoloģijas priekšrocības, tas notiks.
Lai izmantotu smartkartes ar datora palīdzību, vajadzīga speciāla iekārta, kuru daži skandināvi interneta pakalpojumu sniedzēji piedāvā saviem klientiem iegādāties kā standarta interneta pieslēguma komplekta aksesuāru.

Baltijā populārākās debetkartes.

Europay International ir līderis norēķinu karšu tirgū Baltijā un Eiropā. Kā liecina statistika, šā gada jūnija beigās 9000 Eiropas komercbankas bija izsniegušas kopumā 225 miljonus Europay International sistēmas norēķinu karšu (Eurocard/Mastercard, Maestro, Cirrus), ar kurām veikti 8,7 miljardi darījumu, kuru apgrozījuma summa pārsniegusi 761 miljardu eiro. Arī izsniegto karšu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada rād…ītājiem šajā laikā pieaudzis par 16 procentiem, bet ar norēķinu kartēm veikto darījumu skaita pieaugums ir 19 procenti.
1999.gada pirmajā pusē būtiski pieaudzis izsniegto debetkaršu un bankas automātu skaits arī Baltijas valstīs. Tradicionāli visievērojamākais pieaugums vērojams tieši izsniegto Maestro debetkaršu skaita ziņā. Pārliecinoši rezultāti ir Lietuvā, kur Maestro programma tika ievesta tikai pagājušā gada vasarā. Latvijā Maestro skaits palielinājies par attiecīgi 41000 (47 procentu) un 52 000 (25 procentu pieaugums). Kopā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā līdz 1999.gada pirmajai pusei bija izdots attiecīgi 257 000, 128 000 un 51 000 Maestro debetkaršu.
Baltijas valstīs palielinājies arī bankas automātu skaits – par 264(35 procentu pieaugums, kopā – 1020), tāpat arī vietas, kur iespējams norēķināties ar Europay tipa kartēm. To skaits pieaudzis attiecīgi par 1600(18 procentiem, kopā – 10 270). Ar Europay kartēm notikušo darījumu apgrozījums Lietuvā šogad pieaudzis par 928 procentiem jeb par 19,2 miljoniem eiro(kopā – 21,739 miljoni), Latvijā un Igaunijā attiecīgais pieaugums ir 97 procenti(65,1 miljoni eiro, kopā – 132,623 miljoni eiro) un 37 procenti(88,6 miljoni eiro, kopā – 331 miljons eiro).

Skaidras naudas apjoma palielinājums.

No 1999.gada 1. janvāra līdz 200.gada 1.janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms Latvijā bija palielinājies par 14 procentiem un veidoja 426,1 miljonu latu.
403,6 miljonus latu jeb 95 procenti skaidrās naudas ir papīra naudas zīmes, pārējo veido monētas.
No papīra naudaszīmju kopsummas 5 latu banknotes veido 12%, 10 latu –21%, 20 latu – 33%, 50 latu – 14 %, 100 latu – 15%, 500 latu – 5 procentus.
No monētu kopsummas 2 latu monētas veido 27%, tajā skaitā bimetāla divlatnieki – 4%, citi divlatnieki – 23%, 1 lata – 32%, 0,50 latu – 16%, 0,20 latu – 8%, citas monētas – 2 – 5% katrs nomināls.
Visvairāk apgrozībā ir neliela nomināla naudaszīmes:10 miljoni – 5 latu banknošu, 9 miljoni – 10 latu banknošu, 7 miljoni –20 altu, 1 miljons – 50 latu, 605 tūkstoši – 100 latu, 41 tūkstotis – 500 latu banknošu.
Apgrozībā bijuši 50 miljoni santīmu monētas – 7 miljoni, 1 lats – 7 miljoni, 2 lati – 3 miljoni. Apgrozībā laisti arī 15 tūkstoši 100 latu zelta monētu.
10 un 50 latu naudaszīmju daudzums gada laikā sarucis attiecīgi par 0,5 un 3%, pārējo banknošu skaits ir palielinājies: 5 latu banknošu apgrozījums pieaudzis par 1%, 20 latu – par 22%, 500 latu – par 223 procentiem.
Šādas pārmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas komercbanku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti – noguldītāji, firmas, valsts iestādes u.c.

Debetkaršu un kredītkaršu lietošana Latvijā.

Bankas piedāvā plašu maksājumu karšu izvēli, sākot no lētākajām vietējām debetkartēm līdz dārgām starptautiskām kredītkartēm.
Bankas piedāvā divu veidu kartes – debetkartes, kuru lietotājs tērē pats savu naudu, ko ielicis kontā, un kredītkartes, kuru lietotājs tērē bankas naudu un noteiktā laikā to atmaksā. Latvijā pagaidām populārākas ir debetkartes – tās ir lētākas un arī vieglāk dabūjamas. Bankas piedāvā VISA Elektron, Maestro, kā arī vietējās debetkartes. Standarta kartes visām bankām, kas tās izdod, ir līdzīgas, tikai katra cenšas saviem klientiem piedāvāt kādu papildu iespēju vai atlaidi, lai padarītu savu karti pievilcīgāku citu konkurencē.
Debetkartes bankas piedāvā par nelielu gada maksu vai arī bez maksas. Lētas ir vietējās kartes.
Tomēr tas var arī nebūt galvenais kritērijs, pēc kā izvēlas karti, jo par lietošanu jāmaksā tikai vienreiz gadā. Gada laikā var iztērēties daudz lielāka summa, maksājot par skaidras naudas izņemšanu un par pakalpojumiem POS terminālos. Ne visas bankas un ne visām kartēm piedāvā iespēju saņemt skaidru naudu bankā vai bankas automātā pilnīgi bezmaksas. Parasti ar debetkartēm bez maksas var izņemt naudu tās bankas automātos, kas i…zdevusi karti, vai arī automātos, ar kuru saimniekiem ir noslēgta vienošanās par sadarbību. Plašākais draudzīgo bankas automātu tīkls ir Hansbankai, Krājbankai, Saules bankai. Ja karti grib izmantot galvenokārt maksājumiem, būtiski ir komisijas maksa. Izdevīgi iegādāties tādu karti, ar kuru var iepirkties vai nu pilnīgi bez maksas, vai vismaz ar atlaidēm visos POS terminālos.
Debetkaršu popularitāti ceļ iespēja uz tām pārskaitīt stipendijas, pensijas, algas, kuru izņemšanai karšu īpašniekiem vairs nav jāgaida noteikta diena un stunda un nav jāstāv pie kases.
Interesanta parādība maksājumu karšu tirgū ir speciālās kartes, ko piedāvā 1ipašam lietotāju lokam. Populārākais no tiem ir degvielu kartes, kā ari Unibankas Studentu banka. Unibanka Statoil/extra ir starptautiska karte, kas derīga Latvijā un visā pasaulē un kas ietver plašu priekšrocību programmu šīs kartes lietotājiem. Kartes lietotāji vienlaicīgi ir arī apdrošināti.

Par banku apvienošanos.

1999.gadā notika vairākas banku apvienošanās – Rīgas Naftas un ķīmijas banka pievienojās Baltijas Tranzītu bankai, maksātnespējīgajā Lainbanka pievienojās Baltijas Starptautiskajai bankai. 1999.gada beigās parādījās informācija par ievērojamo Ventspils apvienotās Baltijas banka pievienošanos Hansbankai. 1999.gadā tika sākta LAND bankas likvidācija.
1999.gada decembris starpbanku tirgū iezīmējies ar stabilu procentu likmju samazināšanās tendenci, ko veicinājušas centrālās bankas operācijas, nodrošinot bankas ar nepieciešamo likviditāti. Starpbanku tirgū kredītprocentu likmes samazinājušās no 4,27% novembrī līdz 2,63% decembra beigās, kas patiesībā esot atgriešanās pie tā procentu likmju līmeņa, kāds Latvijā esot bijis 1998.gada vasarā, pirms Krievijas krīzes.
Procentu likmes samazinājušās arī starpbanku ilgtermiņa kredītiem – kredītiem ar termiņu virs sešiem mēnešiem likmes samazinājušās no 9,38% decembra sākumā līdz 7,81% janvāra sākumā. 1999.gada nogalē un šā gada janvārī sākumā, augot pieprasījumam, pazeminājušās arī valdības vērtspapīru likmes – decembra sākumā tās bija starp 6% un 7,6% atkarībā no termiņiem, taču janvāra sākumā procentu likmes bija 3,8% līdz 5,8%. Dati par privātpersonām un uzņēmumiem izsniegto kredītu likmēm apstiprinot procentu samazināšanās tendenci. Sarukušas esot gan nacionālajā, gan ārvalstu valūtās izsniegto kredītu likmes.
Pagājuša gadā Latvijas komercbankas darbojušās labi. To kopējais apgrozījums bija 1,898 miljardi latu, banku peļņas, kredītu piesaistes un citi rādītāji vērtējami kā apmierinoši, turklāt izdevies samazināt banku kredītprocentu likmes. Pēdējā laikā investori ir pārliecināti par Latvija politiskā un ekonomiskā klimata stabilitāti. Veiksmīgi ir pārvarēta iespējamā 2000.gada datorproblēma. Palielinājies biržas apgrozījums, kas sekmējis arī lata stabilitātes saglabāšanos.

Banku sistēmu apkopojums.

Banku sistēmai laika mijai ejot visgrūtākie brīži bija Krievijas krīzes laikā, kas deva lielu pārbaudījumu banku sistēmai Latvijā. Notika ļoti liels banku akciju krīzes laiks – vājākās bankas bankrotēja vai izgāja no uzņēmējdarbības spektra, stiprākās bankas cieta lielus finansiālos zaudējumus. Kā jau tika minēts Latvijā darbojās firma, kas palīdzēja uzņēmumiem vai uzņēmējiem Krievijas krīzes cietušajiem. Diezgan lielu ietekmi deva baumu izplatīšana banku sistēmai. Vislielāko novērtējumu par šiem gadiem es dodu Latvijas Unibankai, jo tā ir gan finansiāli, gan arī praktiski sasniegusi lielu spektru komercbanku jomā un viņa arī ir pieprasīta iedzīvotāju spektrā. Cilvēki uzticas šai bankai. Banku sistēmā pa šiem trijiem gadiem ir sasniegusi lielu jomu debitēšanā un kreditēšanā, kas atvieglo cilvēkiem naudas saņemšanu un ienes lielākus ienākumus valstij.
Runājot par kopbudžeta ieņēmumus 1998.gadā nodrošināja nomaksāto nodokļu pieaugums par 14,4% jeb 164,7 miljoniem latu, salīdzinot ar 1997.gadu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nodokļu ieņēmumu pieaugums pakāpeniski samazinājās. Arī 1999….gada 1 ceturksnī, salīdzinot ar 1998.gada 1 ceturksni, nomaksāto nodokļu apjoma pieaugums bija pavisam neliels – tikai 0,4%.
Visbūtiskāk pieauga akcīzes nodoklis, kas raksturojams augstās tarifu likmes naftas produktiem.

Izmantotā literatūra.

Latvijas banku monetārie un finansiālie apkopojumi.
Par Latvijas Banku.
No žurnāla kapitāls ņemtie materiāli 1998.gada decembris
Materiāli no laikraksta “Diena”.
Materiāli no laikraksta “Bizness&Neatkarīgā”
Banku grāmatvedība.
Inerneta izņemtie avīžu materiāli.