Šobrīd pasaule ir vairāk nekā 50 miljoni cilvēku, kas spiesti atstāt savas mājas un doties uz citu vietu, viņi ir bēgļi. Bēglis ir persona, kas pamatoti baidās no vajāšanas savas rases, reliģiskās piederības vai tautības dēļ, piederības dēļ sociālajai grupai vai politiskās pārliecības dēļ. Jauna dzīvesvieta bēgļus piesaista ar labāku dzīvi, labākām darba, izglītības, drošības un citām iespējām.Visbiežāk bēgļi dodas uz kaimiņvalstīm, vai arī izmanto kaimiņvalstis, lai nokļūtu tālāk. Bieži vien valstis, uz kurām dodas bēgļi, ir attīstītas, ar bēgļiem labvēlīgu politisko sistēmu, valstis, ar daudzām iespējamām darba vietām.
Valstis, kurās ierodas bēgļi,sastopas ar daudzām problēmām, kas skar visu sabiedrību. Lai izdzīvotu, bēgļi kļūst par lēto darbaspēku, kas laupa valsts pilsoņiem iespēju strādāt un saņemt pienācīgo samaksu. Protams, kad pastāv iespēja dot darbu pilsoņiem un maksāt viņiem algu, vai arī dot darbu bēgļiem un maksāt viņiem daudz reižu mazāk, izvēle krīt uz bēgļiem. Tādā veidā, kaut arī valsts ir ekonomiski attīstīta, valstī paaugstinās bezdarba līmenis. Gadījumos, kad bēgļi nevar iekārtoties darbā, viņi kļūst par bezpajumtniekiem. Bēgļi ubago, piestrādā sīkos darbiņos, sliktākā gadījumā zog, aplaupa mājas un iestādes, tādējādi apdraudot sabiedrību. Viena no liekākajām problēmām ir pastāvošās iespējas, līdz ar bēgļu ierašanos kādā valstī, sastapties ar slimībām un infekcijām. Bēgļi neierodas pa vienam, viņi pārvietojas lielā skaitā. Starp šiem cilvēkiem iespējams ir arī slimnieki. Slimības var rasties pārvietošanās laikā, jo piemēram, uz kuģiem ar kuriem bēgļi pārvietojas, ir samērā slikti apstākļi, nepietiekama pārtikas uzņemšana, citreiz pat klimata maiņas dēļ. Ja slimību ierosinātāji nonāk svešā vidē, slimība var arī progresēt un izplatīties tālāk. Ja valstī nav novērota kāda slimība, ar kuru slimo bēgļi, valstī var sākties epidēmija. Šīs ir tikai dažas no iespējamām problēmām , kas rodas valstīs, kurās ierodas bēgļi. Šādos apstākļos valsts valdībai ir jārod iespējamie problēmas risinājumi. Ir jāanalizē, kāpēc bēgļi vispār rodas.
Viens no bēgļu pārvietošanās virzieniem ir no Meksikas uz ASV. Robeža, kas šķir šīs divas valstis, kaut arī tiek apsargāta, nav šķērslis, lai meksikas iedzīvotāji dotos labākas dzīves meklējumos uz ASV. ASV ir liela valsts ar lielām darba iespējām. Tas ir iemesls, kāpēc bēgļi no Meksikas dodas uz ASV.
Lieli bēgļu ceļi iet no Trešās pasaules valstīm uz vairāk attīstītajām. Vietās, kurās nepārtraukti notiek nemieri (Tuvie Austrumi, Irāka, Čečenija u.c.), clivēki nevēlas atrasties, kā rezultātā viņi kļūst par bēgļiem. No Āfrikas ziemeļiem uz Dienvid-Eiropu bēgļi pa jūras ceļiem ierodas Itālijā, Spānijā utt. Bēgļu problēma aptver visu pasauli. Bēgļi izmanto jebkuru iespēju, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus, kaut arī nākas šķērsot valsts robežas.
Vislielākais bēgļu skaits ir Āfrikā (apm. 6,6 milj.) un Āzijā un Tuvajos Austrumos (apm. 6,7 milj.). Eiropas Savienības valstīs ir apmēram 4,3 miljoni reģistrētu bēgļu. Gazas sektorā bēgļi procentuāli sastāda 92% no kopējā iedzīvotāju skaita (1995. gada dati). Lielbritānijā ir apmēram 230 000 bēgļu, tas ir 0,45 no iedzīvotāju kopskaita. Sudāna Āfrikā jau tradicionāli ir vien no galvenajām valstīm, kas uzņem bēgļus, turklāt no pašas Sudānas bēgļu gaitās dodas daudz cilvēku. 1997. gada vidū Sudānā dzīvoja vairāk nekā 400 000 bēgļu, galvenokārt no Eritrejas. Aptuveni 45% procenti Sudānā mītošo bēgļu ir nomadi (klejotāji, kas bieži maina dzīvesvietu). Bēgļi dodas uz valstīm, kur ir labāks dzīves līmenis, kur viņu nevajās reliģiskās vai citas pārliecības dēļ, kur ir darba vietas un vēl dažādi faktori, kas ir labāki, nekā dzimtajā valstī.
Āfrikā viena no valstīm, kas ierindojas bēgļu skaita tabulās ir Somālija. Šajā valstī nepārtrauktās karadarbības dēļ ( kopš 1988. gada notiek pilsoņu karš) savas mājas ir zaudējuši tūkstošiem somāliešu. Daudzi ir devušies bēgļu gaitās uz Āfrikas austrumdaļu un Eiropu. Bēgļu skaits šajā valstī sasniedz 524 400 cilvēku, pavisam valstī ir 7 miljoni iedzīvotāju.
Eiropā kopš 1991. gada jūnija, valstīs, kas veidojušas bijušo Dienvidslāviju, par bēgļiem kļuvuši apmēram 3 720 000 cilvēku. Lielākā daļa ir Bosnijas musulmaņi, taču ir arī horvātu, serbu un Kosovas albāņu bēgļi. Horvātijā notika cīņa par neatkarību un serbu-horvātu karš 1991-1995. gadā, Bosnijā un Hercogovinā noritēja serbu-horvātu-musulmaņu karš (1991-1995) un kopš 1987. gada notiek Kosovas albāņu konflikts ar serbiem.
Pirmie bēgļi Latvijā parādījās 90. gadu sākumā, kad Latvija bija jauna valsts un likumdošanā šāda problēma nemaz vēl nebija paredzēta. Pēc Latvijas Republikas likumdošanas bēgļu statusu piešķir, ja personai savā dzimtajā valstī ir pamatots iemesls baidīties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības un piederības sociālai grupai, politiskās pārliecības dēļ. Latvijā legālo bēgļu izmitināšanas centrs atrodas Rīgas rajona Ropažu pagasta Muceniekos. Nelegālos bēgļus izmitina Olainē. Vienam bēglim Latvijā dienā valsts piešķir Ls 1,50, bērnam – Ls 1. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija bēgļiem vēl neliekas tik “pievilcīga”. Mūsu robeža arī neatrodas īpaši tuvu reģioniem, no kuriem izceļo visvairāk bēgļu. Tomēr ir dzirdēts, ka mūsu valsti bēgļi bieži izmanto kā tranzītvalsti, lai caur Latviju tiktu tālāk uz citām zemē, piemēram, Lielbritāniju. Nesen ziņās dzirdējām gadījumu, ka dažu cilvēku grupa no austrumiem gribēja ceļot cauri Latvijai tālāk uz Lielbritāniju, uzdodoties par austrumcīņu sacensību dalībniekiem. Šo gadījumu robežsardze atklāja, domājams, ka, ja viņiem viss būtu izdevies, pēc tam caur Latviju brauktu lielākas grupas.
Tātad, lai risinātu bēgļu problēmu, stingri jākontrolē robežas, jāpieņem un dzīvē jārealizē dažādi likumi un jādomā par to ir īpaši tagad. Kad būsim Eiropas Savienībā iekšējās robežas būs vaļā un, ja bēgļi tiks iekšā mūsu vai kādā citā valstī, viņi gandrīz brīvi varēs pārvietoties pa visu Eiropas Savienības valstu teritoriju.