Valmieras 36
Valmieras 36. arodvidusskola
Specialitāte – grāmatvedība
BEZDARBS LATVIJĀ
REFERĀTS EKONOMIKĀ
Darba autors:
Valmiera
2010
Ievads
Viena no svarīgākajām ekonomiskajām un sociālajām problēmām jebkurā valstī ir bezdarbs. Nodarbinātība un pastāvošais bezdarbs ir saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeni un reālā nacionālā kopprodukta apjomu. Augsts bezdarbs, kas izraisa strauju dzīves līmeņa krišanos, var izraisīt valstī arī sociālo un politisko krīzi ar smagām sekām, tāpēc bezdarbs mūsdienās tiek uzskatīts par nopietnu ekonomikas problēmu. Bezdarbs negatīvi ietekmē ne tikai valsts ekonomiku un cilvēku dzīves līmeni, bet arī katra indivīda morālo stāvokli un spēju nākotnē iekļauties darbaspēka resursos, kas var ietekmēt kopējās valsts ekonomikas attīstību. Latvijā bezdarbs, ko iedzīvotāji līdz neatkarības gadiem nepazina, šobrīd ir kļuvusi par ļoti aktuālu tēmu ikvienam valsts iedzīvotājam. Pastāv vairāki iemesli, kāpēc bezdarbs tiek uzskatīt par sociālu un ekonomisku problēmu: resursu zudums, nenodarbināto cilvēku ekonomiskās grūtības, personības degradācija u.c. Nelielā apjomā bezdarbam ir jābūt normāla tirgus apstākļos. Kāds vienmēr sev meklēs piemērotāku darbu, kāds centīsies stāties darba attiecībās pirmo reizi u.t.t. Jebkurā momentā kādas darba vietas ir brīvas un ir cilvēki, kas tās meklē un, kas arī necenšas atrast darbu.
Bezdarbs. Bezdarba cēloņi un bezdarba formas
Bezdarbs ir viens indikators pēc, kura nosaka ekonomisko stabilitāti. Tā ir attiecība starp darba meklētāju skaitu un darba resursu daudzumu. Nodarbinātības valsts dienests apkopo visu informāciju par strādājošiem un bezdarbniekiem, un tā tiek izmantota bezdarba līmeņa aprēķināšanai. Parasti, jo zemāks ir bezdarba līmenis, jo augstāks ir ekonomiskās aktivitātes līmenis. Dažādu iemeslu dēļ reālais bezdarbs var būt daudz lielāks nekā, uzrāda oficiālā statistika. Bezdarbs rada zemu materiālās labklājības līmeni. Augsts jaunatnes bezdarba līmenis veidojas arī tāpēc, ka darba devēji bieži vien labprātāk pieņem darbā cilvēkus ar darba pieredzi un ir visai grūti atrast pirmo darbu depresīvā darba tirgū. Ne tikai bezdarba līmenis, bet arī bezdarba ilgums var ietekmēt personas labklājību vai tās mājsaimniecības labklājību, pie kuras tā pieder. Visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršu profesiju pārstāvji, kuri veic nekvalificētus darbus. Ja darbaspējīgi, atbilstošas kvalifikācijas strādnieki par atbilstošu samaksu nevar atrast darbu, tad šādu situāciju ekonomikā sauc par bezdarbu.
Galvenie bezdarba cēloņi Latvijā ir:
Darba tirgus prasībām neatbilstoša izglītība un novecojušas praktiskās iemaņas;
Darba pieredzes un kvalifikācijas trūkums;
Mazs brīvo darba vietu skaits savā profesijā;
Ekonomiska rakstura problēmas (ekonomiskās aktivitātes samazināšanās);
Valstsvalodas nezināšana;
1998. gada Krievijas ekonomiskā krīze un 2006. gada aizliegums Krievijā ievest Latvijā ražotos zivju konservus;
Bezdarbnieki nav ieinteresēti strādāt par zemu darba samaksu;
Tautsaimniecības pārstrukturēšanās;
Sezonāla rakstura tirgus izmaiņas;
Dažādi ārējie faktori (piem., pieaugošas grūtības ar eksportu).
Bezdarba rašanās iemesli ir atšķirīgi, tapēc tiek analizētas vairākas bezdarba formas:
Cikliskais bezdarbs;
Struktuālais bezdarbs;
Frikcionālais bezdarbs;
Sezonas bezdarbs.
Cikliskais bezdarbs-saistīts ar visas ekonomikas aktivitātes izmaiņām. Pamats ir ražošanas sašaurināšanās, kas izraisa mazāku pieprasījumu pēc darbaspēka.
Piem: Uzņēmumi samazina ražošanu, daudzi uzņēmumi tiek slēgti un daudzus strādniekus, bieži pat augstas kvalifikācijas speciālistus, atbrīvo no darba.
Struktuālais bezdarbs – to izraisa izmaiņas ekonomikas struktūrā, pieprasījums pēc darbaspēka atšķiras dažādos reģionos un nozarēs. Ekonomikas struktuālās izmaiņas rada gan pieprasījums pēc precēm, gan tehnoloģiju attīstība.
Piem: Uzņēmums sašaurinājis savu darbību Cēsīs, bet atver jaunu veikalu Liepājā. Cēsīs darbinieki var tikt atlaisti un kļūt par struktuālajiem bezdarbniekiem.
Frikcionālais bezdarbs – veidojas īslaicīgi, jo darbinieki pirmo reizi ienāk darba tirgū, maina profesiju vai darba vietu, maina dzīves vietu.
Piem: Diāna apprecējās un aizgāja no darba skolā Valmierā, lai dotos dzīvot uz Rīgu un atrastu darbu Rīgas skolā.
Sezonas bezdarbs – saistīts ar sezonas darba vietām un laika apstākļiem.
Piem: Cukurfabrikā beidzās biešu pārstrādes sezona, un Gatis palika bez darba.
Bezdarba līmeni izsaka kā bezdarbnieku skaita attiecību pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu:
Bezdarba līmenis = Bezdarbnieku skaits / Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits * 100
= vienāds
/ dalīts
* reizināts
2007. gadā bezdarbnieku skaits ar katru mēnesi kritās. Jau decembrī bezdarbnieku skaits samazinājās par ~ 17 tūkst. cilvēkiem. Tātad 2007. gadā, gada laikā šiem cilvēkiem bija iespēja atrast darbu un pelnīt naudu.
2008. gadā no janvāra mēneša līdz maijam bezdarbnieku skaits kritās un no jūnija līdz decembrim atkal palielinājās. No janvāra līdz maijam bezdarbnieku skaits samazinājās par ~ 1 tūkst. cilvēkiem, taču no maija līdz decembrim bezdarbnieku skaits palielinājās par ~ 24 tūkst. cilvēkiem.
2009. gadā bezdarbnieku skaits ar katru mēnesi palielinājās. Jau novembrī bezdarbnieku skaits palielinājās par ~ 78 tūkst. cilvēkiem.
Manuprāt, visvieglākais, veiksmīgākais gads Latvijā ir bijis 2007. , tomēr 2009. gadā bezdarba līmenis Latvijā strauji palielinās.
Bezdarba līmeņa izmaiņas
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009.gada decembra beigās bija 16,0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2009.gada novembri pieaudzis par 0,9% punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2009.gada decembra sākumā bija 169236, decembra beigās – 179235 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 9999 cilvēkiem. 2009.gada decembrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 19922 personām.
Augstākais bezdarba līmenis 2009. gada decembrī reģistrēts: Rēzeknes rajonā – 32,7%, Ludzas rajonā – 28,3%, Krāslavas rajonā – 25,0%, Kuldīgas rajonā- 23,9%, Rēzeknes pilsētā – 23,4%, Balvu rajonā – 23,0%, Preiļu rajonā – 22,7%, Dobeles rajonā – 23,2%, Alūksnes rajonā – 20,8%, Aizkraukles rajonā – 20,1%.
Priekšlikumi un rekomendācijas bezdarbniekiem
BEZDARBNIEKIEM ir jāpaplašina darba meklēšanas tradīcijas, meklējot un izplatot par sevi informāciju NVA, centrālos un vietējos laikrakstos, specializētos un citos portālos, radio, TV, vēlamajās darba vietās, sabiedriskajās vietās, pie draugiem, radiem, paziņām, kā arī caur citiem zināmiem informācijas kanāliem.
Pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem ir jāatbrīvojas no sabiedrībā valdošiem stereotipiem, kas ir saistīti ar vecumu un kas līdz ar to traucē vairāku indivīdu iesaistīšanos darba tirgū, veicinot sociālo atstumtību. Šiem bezdarbniekiem ir jāapzinās sava vērtība darba tirgū.
Pirms meklēt darbu, ir skaidri jāapzinās, kādu darbu indivīds vēlas strādāt, cik lielu slodzi un cik lielu atalgojumu vēlas par to saņemt.
Bezdarbniekam, kas reģistrējies NVA, nav jāgaida, ka darbu atradīs NVA, bet pašam ir aktīvi jāiesaistās darba meklējumos, aktīvi izmantojot NVA pakalpojumus: kursi, darba sludinājumi utt.
Pirms doties uz darba interviju, ļoti ieteicams uzzināt kaut ko (internetā, avīzēs) par uzņēmumu, kur vēlas strādāt. Iespējams, Jums izdosies atrast avīzē kādu aktualitāti par šo uzņēmumu. Iepriekšējās patstāvīgi iegūtās zināšanas par uzņēmumu radīs labu iespaidu par Jums.
Darba piedāvājumus atrast, kā arī reģistrēties pašam ir iespējams šādos specializētajos darba meklēšanas portālos:
http://www.ss.lv,http://www.reklama.lv,http://job.lv,http://www.mansdarbs.lv,http://workingday.lv,http://www.darbs.info,http://www.cv.lv,http://www.vakance.lv, http://www.db.lv/darbs, http://www.e-darbs.lv u.c.
Tāpat darbu ir iespējams meklēt uzņēmumā, kurā vēlaties strādāt, mājas lapā. Darba piedāvājumibieži vien atrodas sadaļās ar nosaukumu “Vakances”, “Karjera” u.tml.
Labs darba meklēšanas veids ir došanās uzreiz uz uzņēmumu, kurā vēlaties strādāt. Iespējams, tajā brīdī viņiem nebūs brīvasvietas, bet Jūsu dokumentu kopijas paliks un Jūs izsauks, tiklīdz būs iespēja. Darba devējs vienmēr novērtē pašiniciatīvu.
Bezdarbniekiem ir jābūt pārliecinātiem par sevi, par savām spējām, aktīviem, ar vēlmi mācīties, iegūt jaunas zināšanas, pārkvalificēties, ja tas būs nepieciešams.
Izmantojiet laiku lietderīgi, kad esat bezdarbnieks, – pašizglītojieties vai apmeklējiet kursus!
Ja Jums no pirmās reizes neizdodas atrast darbu, noteikti nezaudējiet cerību un turpiniet meklēt!
Interesējieties regulāri pie draugiem, radiem, paziņām par darba iespējām, jo, iespējams, kādā uzņēmumā notikusi kadru maiņa un ir nepieciešami jauni darbinieki.
Jauniem bezdarbniekiem, kas vēl ir studenti, par darbu ir iespējams interesēties prakses vietās. Prakses laikā var iepazītiesaruzņēmuma darbību, izpildāmo darbu un saprast, vai tas ir vēlamais darbs.
Secinājumi
Taisot šo referātu par tēmu “Latvijas bezdarbs”, ieguvu jaunas zināšanas. Uzzināju par ekonomikas situāciju valstī iepriekšējos gados, pašas spēkiem, nevis klausoties no pasniedzējiem jeb skolotājiem. Es papildināju savas zināšanas ar jaunām zināšanām meklējot konkrētu informāciju gan bibliotēkā, gan internetā, gan macību kladē. Tēma man likās diezgan sarežģīta, bet tomēr interesanta. Vienīgais, par ko es cerēju taisot referātu, lai 2010. gadā , t.i., šogad ekonomiskā situācija nostabilizēsies un visi darbaspējīgie, ka vēl ir palikuši LR, ieņems savus amatus un pelnīs naudiņu.
Izmantotā literatūra
Pieraksti ekonomikas pamatos , 2008./2010. m.g. ;
Grāmata “Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums”, Rīga, 2007. ;
Grāmata “Pētījums. Komunikācijas problēmas, kas kavē darba attiecību uzsākšanu potenciālo darba devēju un pirmspensijas vecuma cilvēku, kā arī ilgstošo bezdarbnieku starpā”, 2007. ;
www.google.lv ;
http://www.cvmarket.lv ;
http://www.nva.lv ;
http://www.reitingi.lv ;
2