Budisms

Budisms.

Budisms ir mācība, kas radusies Indijā, apmēram 5.gs. pr.Kr. . Tā ir vieno vecākajām mūsdienās plaši izplatītajām reliģijām, kas radusies balstoties uz Indijas prinča Sidhārtas Gautamas filozofiskajiem uzskatiem, kurus ietekmēja viņa attieksme pret dzīvi, ilgas pārdomas un pilnīga askēze, kas ļāva tam sasniegt pilnīgu apskaidrību. Par budisma pamatvirzieniem tiek uzskatīti-teravādas un mahājānas budisms. Teravādas budisms tiek saukts arī par mazajiem ratiem un ir vecākais budisma virziens un tas ir vienkāršs salīdzinot ar mahājānas budismu, sauktu arī par lielajiem ratiem, kurā ir sa

a
arežģītāki rituāli, raksti un svēto (bodistavu) sistēma.Pēc apskaidrības sasniegšanas Buda izveidoja pirmo budistu mūku kopienu.Pēc Budas nāves tiek izveidotas 4 padomes. Pirmajā padomē, kas notiek 3 mēnešus pēc Budas nāves, nolemj, ka viss ko mācījis Buda ir absolūts, nemaināms, Budas mācība tiek sadalīta tās pamatvirzienos. Otrajā padomē, kura notika 100 gadus pēc Budas nāves apsprieda mūku uzvedības noteikumus. Trešajā padomē, kuru ierosināja imperators Ašoka 3.gs pr.Kr. Budismu izveido par valsts oficiālo reliģiju. Ceturtā padomē, 1.gs m.ē. , kuru organizēja imperators Kaniška, tiek saistīta ar ma
a
ahājānas budisma parādīšanos. Ap šo pašu laiku Budisms no Indijas izplatījās uz apkārtesošajām zemēm-Arābiju, Afganistānu, savukārt no turienes uz Ķīnu, Koreju, Mongoliju un Japānu.

Izplatītāks ir mahājānas budisms, kura piekritēji apdzīvo Tibetu, Nepālu, Japānu, Ķīnu un Koreju. Teravādas budisms savukārt ir
r
r vairāk izplatīts Šrilankā, Taizemē un Kambodžā. Jāmin, ka Indijā budisms ilgu laiku bija otršķirīga reliģija (aiz Hindusisma).

Budisms balstās uz vienkāršiem, bet mūsdienu cilvēkam grūti izpildāmiem pamatprincipiem, jo mūsdienās daudzi cilvēki ir diezgan degradējušies ar laicīgām izklaidēm un pārāk industrializētu dzīvesveidu, un nespēj ievērot šos cēlā astoņposmu ceļa posmus, kas sevī ietver pareizu ticību, pareizus lēmumus, pareizu valodu, pareizu darbību, pareizu dzīvesveidu, pareizus centienus, pareizu domāšanu un pareizu apceri. Ja katrs no mums kaut vai mēģinātu ievērot katru dienu kādu no šiem budistu priekšnosacījumiem iespējams, ka mums nenāktos tik bieži saskarties ar cilvēkiem, kuri ir vīlušies savā ticībā, kurus, kāds ir ļoti aizskāris ar nepārdomātiem vārdiem, būtu mazāk sāpinātu cilvēku nepareizas darbības dēļ. Ja vien cilvēki censtos un ievērotu, cik da
a
audz lieka izdara un pasaka, iespējams mūsu ikdiena būtu skaistāka, labāka, tuvāka pareizajam dzīvesveidam, ko māca budisms. Vai tas ja cilvēki vairāk pievērstos budismam mazinātu viņu un pasaules ciešanas? Droši vien, ka ne. Jo pat Budas četrās cildenajās dzīves patiesībās ir teikts, ka dzīve sastāv no ciešanām, kuras rodas no kaislībām un vēlmēm. Pārstāt vēlēties, nozīmē pārstāt ciest. No vēlmēm var atbrīvoties, sekojot svētajam astoņposmu ceļam. Ne visi, kas izlasa šīs patiesības saprot tās, daudzi iespējams tās pat nevēlas saprast, jo
o
o viņiem ir labi tāpat, ir daudz cilvēku kas neaizdomājas par citu, par pasaules ciešanām, bet sāpina citus neuztraucoties par to vai dzīvo pēc kādām ētikas normām, vai viņiem ir sirdsapziņa, ticība, kam augstākam, svētam.

Mūsdienās būtu grūti būt budistam, jo ne vienmēr izdodas pieņemt pareizos lēmumus, rīkoties, domāt, dzīvot pareizi, jo mūsdienu pasaule piespiež daudzus rīkoties un domāt savādāk, kā būtu jāuzvedas pilnvērtīgam cilvēkam ar veselīgu morālo domāšanu. Ir daudzi, kuri spēj paskriet garām raudošam bērnam, izmisušam nabagam vai pat spēj tīšuprāt nodarīt ļaunu citam, lai pašam būtu labāk un ērtāk. Budisma mācībā ir vērts, kaut mazliet iedziļināties ikvienam, lai padomātu par savām dzīves vērtībām un savu līdzšinējo dzīves veidu un apdomātu vai mūsdienu cilvēku dubultā morāle maz ir morāle?

Leave a Comment