“Būris”

Psiholoģisks kriminālromāns, kurā attēlots sabiedrības modelis un indivīda
attieksme pret to.
Problēma : cilvēka iekšējās pasaules pašanalīze,
cilvēka un sabiedrības attiecību izvērtējums (izdzīvošanas jautājums)

Vēstījuma īpatnības – monologs autora vēstījums ar darbojošos personu iekšējās runas brīvu iesaisti.
Temats, kas aktuāls jebkurai sabiedrības formai. Cilvēks ir brīva būtne, taču patiesībā viņš nekad nav īsti brīvs no sabiedrības, kurā dzīvo.

Ar krimināli ieskicētu sižetu, ar paskopu izteiksmi autors atklāj tēla jūtu un pārdomu gājienus. Arhitektu Bērzu – kārtīgu un nosvērtu cilvēku – autors ieslodzījis dzelzs būrī, lai liktu izprast, ka cilvēks nevar samierināties ne ar kādu būri. Pat ne ar labklājības būri, kas it kā nodrošina materiālu un emocionālu komfortu.
Laikmets nav prasījis Bērzam varoņdarbus, bet gan izturību un pacietību.
Tieši to pašu prasa arī reālais dzelzs būris, ar ko Bērzs tiek pārbaudīts. Tikai šoreiz situācija ir ārkārtēja, dzīvību apdraudoša.
Nokļuvis būrī, kura esamību reāli izjūt un apzinās, Bērzs ( agrāk to radis darīt tikai svētdienās) sāk domāt : „ Agrāk man neradās šaubas par sevi, agrāk es nedomāju par pilnskaņu, un , tikai pateicoties būrim, manas domas ieguva veidolu.”