Indija

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Atrodas Āzijas D daļā. Z robežojas ar Pakistānu, Nepālu un Ķīnu. A to apskalo Bengālijas līcis, D Indijas okeāns un R Arābu jūra.
Platība: 2 973 190 m2
Iedzīvotāju skaits: 1 029 991 145
Valsts iekārta: Federālā republika
Galvaspilsēta: New Delhi
Lielākās pilsētas: Kalkuta, Goa, Agra, Puri, Kerala, Šimla, Misore

Oficiālā valoda: hindi, bengāļi, telugu, marathi
Izplatītākās valodas: angļu
Reliģija: Hindu (80%) un musulmaņi
Klimats: Indija ir valsts, kuru var apmeklēt jebkurā gada laikā, īpaši no oktobra līdz martam, jo tad tur ir vasara. Un no maija līdz augustam ieteicams apmeklēt Indijas kalnainos rajonus.

Spriegums tīklā: 230 – 240V
Naudas vienība: Indian rupee (INR)
Laika starpība: 2 – 5 stundas (atkarībā no tā, kurā vietā Indijā jūs atrodaties)
Nacionālā virtuve: Keri zupa, Keri mērce, Khēma – keri ar malto mērci, Dhal keri – lēcu keri, Kebabi, Jērs ar spinātiem, Ananāsu bumbiņas.

Izmaksas: Indija priekš mums, eiropiešiem ir lēta zeme, jo tur valda nabadzība, līdz ar to tur viss ir salīdzinoši lētāks. Piemēram, par pusdienām nāksies samaksāt tikai 1 – 2$, lētākās viesnīcas prasa apmēram tik pat, dārgākās – piemēram pludmaļu pilsētas Goa dārgākajā viesnīcā pat 100$, galvaspilsētā par vienu nakti viesnīcā~ 7$, bet kopumā vidējā maksa ~ 10$ par nakti.
Apskates objekti: Delhi – Pirmais iespaids par Delhi diez vai būs ļoti patīkams, tur ir troksnis, netīrība un smaka, tomēr tur ir arī vēsturiskas, iespaidīgas celtnes, kas novērsīs uzmanību no nepatīkamā pirmā priekšstata. Katru gadu janvārī šeit norisinās Republic Day Festival.
Holi – Hindu festivāls februārī, norisinās Indijas Z daļā.
Puri – Rath Yatra – lielais auto festivāls, ar izstādēm, sacensībām un paraugdemonstrējumiem.
Keralā – Nehru Cup Snake Boat Races.
Diwali – visjautrākais hindu festivāls, norisinās novembrī, piecas dienas.

Goa – pludmales un saules pilsēta, šeit var izbaudīt pludmales viesības visā to krāšņumā, dzert atspirdzinošus kokteiļus un dzīvot bambusa namiņā ar skatu uz jūru un saulrietu.
Kolkatā – Victoria Memorial – Memoriāls ar statuju par godu karalienei Viktorijai, Indian Museum – lielākais un varētu arī teikt, ka labākais muzejs valstī, Botanical Gardens – slaveni ar saviem senajiem augiem, piemēram, 200 gadu vecu banānkoku, kas ir tik iespaidīgs, ka to tiešām ir vērts apskatīt.
Agra – vieta, kas noteikti jāapskata, jo šeit atrodas ekstravagantākais piemineklis, kasd jebkad ir uzcelts par godu mīlestībai – Taj Mahal (Tadžmahals). Agra Fort – Jamunas upes stāvkrasts – 20m augsts, stiepjas 2.5km garumā, to sauc arī par sarkano smilšu klinti.
Shimla – šajā pilsētā ir vērts apskatīt Jakhu temple, Christ Church un Gorton Castle.
Kanha nacionālais parks valsts vidienē.
Udaipura – Jagdish Temple – celts 17gs, Bagore ki Haveli – kultūras centrs.
Mysore – šīs pilsētas sirds ir: Devaraja Fruit & Vegetable Market – te pulcējas visvairāk cilvēku, šī ir vieta, kurā vienmēr valda patīkama atmosfēra.

SIKHISMS

Sikhisma sekotājus sauc par sikhiem, tas nozīmē ‘’mācekļi’’. Šo reliģiju aptuveni pirms 500 miljoni sikhu, galvenokārt gadiem nodibināja indietis vārdā Nānaks. Viņu sauca par guru Nānaku. ‘’Guru’’ nozīmē ‘’skolotājs’’. Pasaulē ir aptuveni 12 Pendžabas štatā kur radās sikhisms.

Pendžaba

Pendžaba atradās pie galvenā ceļa, pa kuru Indijā ienāca musulmaņu iekarotāji 15. gadsimtā. Tas bija auglīgs lauksaimniecības rajons (Pendžaba nozīmē – ‘’piecas upes’’), un daļa iebrucēju apmetās te uz dzīvi. Guru Nānaka laikā hinduisti un musulmaņi sadzīvoja mierīgi.
Musulmaņu iekarotāja, saukti par moguliem, pārvaldīja visus Indijas Z – R līdz 19 gadsimta, kad tos pakļāva briti.
1947. gada, kad Indija atbrīvojās no Lielbritānijas virskundzības, atsaucoties uz musulmaņu prasību pēc savas zemes, tika nodibināta jauna valsts – Pakistāna. Pendžabu sadalīja starp hinduistisko Indiju u musulmanisko Pakistānu, un tiem sikhiem, kas atradās Pakistānā, bija jāpamet mājas un jāpārceļas uz citām zemēm.

Guru Nānaks

Nānaks piedzima 1469.g. Pendžabā Talvandi ciemā Lahoras tuvumā. Viņa vecāki bija hinduisti, bet viņš bija pieradis dzīvot un strādāt līdzās musulmaņiem.
30 gadu vecumā Nānaks pazuda, un viņu uzskatīja par mirušu. Pēc vairākām dienām viņš atgriezās, un pirmie viņa teiktie vārdi bija: ‘’ Nav ne hinduistu, nav ne musulmaņu, tātad – pa kuru ceļu man jāiet? Es iešu pa Dieva ceļu.‘’ Ar to viņš domāja, ka reliģijas paustā patiesība ir viena neatkarīgi no cilvēku ticības. Dievam nav svarīgas atšķirības starp reliģiju izpausmēm.
Atlikušo dzīvi Nānaks bija klejojošs skolotājs, savas domas bieži paskaidrodams stāstos.
Viņš apceļoja gan hindu, gan musulmaņu svētās vietas un sāka nēsāt apģērbu, pēc kura nevarēja pateikt, vai viņš ir hinduists vai musulmanis.
Kādā leģendā par Nānaku stāstīts, ka pēc viņa nāves mācības sekotāju starpā izcēlās domstarpības. Hinduisti saskaņā ar savām paražām gribēja viņu kremēt, bet musulmaņi vēlējās viņu apglabāt. Kad pienāca bēres, atklājās, ka ķermenis izgaisis; bija palicis tikai pārklājs.

Nānaka pēcteči
Būdams tuvu miršanai, Nānaks vienu no sekotājiem izvēlējās par savu pēcteci. Gandrīz divsimt gadus sikhu mācību viens otram tālāk nodevā virknē guru.

Desmit guru
1. Nānaks (1469 – 1539)
2. Angads (1504 – 1552) – viņš izveidoja rakstu zīmes pendžabi valodai (gurmukhi).
3. Amars Dass (1479 – 1574)
4. Rāma Dass (1534 – 1581) – viņš nodibināja svēto pilsētu Amritsaru.
5. Ardžans (1563 – 1606) – viņš uzbūvēja Zelta templi Amritsarā.
6. Hari Govinds (1595 – 1645) – pirmais ‘’guru – karotājs’’; viņš vadīja sikhu pretošanās kustību pret musulmaņu Mogulu valdniekiem.
7. Hari Rajs (1630 – 1661)
8. Hari Krišans (1656 – 1664)
9. Tedžs Bahadūrs (1621 – 1675)
10. Govinds Sings (1666 – 1708) – viņš nodibināja sikhu brālību khalsu.

Khalsa

Ik pa laikam Indijas musulmaņu Mogulu valdnieki vajāja sikhus. Piektais un devītais guru tika nogalināts savas pārliecības dēļ.
Desmitais guru Govinds Sings nolēma nodibināt khalsu (brālību). To veidoja uzticama sikhu grupa, kas bija gatavi cīnīties pret apspiedējiem un aizstāvēt savu ticību, ja nepieciešams, ar zobebenu.
1699.g. svētku laikā Govinds Sings saaicināja savus piekritējus Anandpūrā. Ieradušies viņi atrada guru stāvam pie lielas telts ar kailu zobenu rokā. Viņš aicināja brīvprātīgos, kas būtu gatavi mirt par sikhu ticību. Pēc brīža pieteicās viens vīrs un tika ievests 5teltī. Pūlis dzirdēja atbaidošu dobju troksni, un Govinds Sings atkal parādījās. Viņa zobens bija notriepts ar asinīm. Par spīti lielākās pūļa daļas šausmām, šis rituāls tika atkārtots atkal un atkal. Kad piektais brīvprātīgais bija iegājis teltī, atkal parādījās guru. Kopā ar viņu bija visi pieci vīri, dzīvi un veseli. Viņiem mugurā bija dzelteni tērpi, un viņus nosauca par Pandž Piare (pieciem iemīļotajiem). Šie pieci drosminieki bija pirmie jaunās brālības biedri.

Dānija

Rīgas 99. vidusskolas 11.b klases skolnieka Kriša Stafecka referāts Ģeogrāfijā 2005/10/01 DĀNIJA SatursSaturs 2 Ievads 3 1.Ģeogrāfiskais apraksts. 4Daba 4Iedzīvotāji 5 2. Valsts iekārta 6Likumdošanas vara 6Izpildvara 6Tiesu sistēma 6Saimniecība 6Bruņotie spēki. 7 3. Tiesiskie sakari ar Latviju 8 Secinājumi 10 Izmantotā literatūra 11 Ievads Šajā studiju darbā apskatīšu vienu no mazākajām, bet attīstītākajām Eiropas … Read more Dānija

SPT jēdziens, priekšmets un sistēma

SPT – tā ir kompleksa tiesību sistēma, kas apvieno valstu iekšējās likumdošanas, starptautisko līgumu un paražu normas, kuras regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības ar ārvalstu elementu (tas ir starptautiska rakstura attiecības) ar kolīziju un materiāli tiesisko metožu palīdzību. SPT 2 pazīmes: privāttiesiskais raksturs, kas veidojas pa horizontāli, subjekti ir vienlīdzīgā stāvoklī, pat gadījumā ja viens no subjektiem ir valsts. Starptautiskais raksturs – ārvalstu elements, tas veido starptautisko raksturu. SPT regulēšanas priekšmets ir starptautiskas nevlstiskas attiecības, kurām nav varas rakstura. SPT sistēma ietver normas, kas regulē:

Esejas un domraksti

Senajā Romā un Senajā Grieķijā atvadas no aizsaulē aizgājušiem cilvēkiem bija ļoti līdzīgas.Gan Romā,gan Grieķijā mirušos vai nu guldīja zemē,vai sadedzināja ugunskurā.Tāpat mirušajam līdzi uz aizsauli deva priekšmetus,rotaslietas,ieročus.
Senajā Romā atvadas ilga 3-7 dienas.Bēres varēja būt klusas,vienkāršas,kā arī greznas, dārgas, bagātas. Par nāvi un bēru dienu paziņoja publiski.Cilvēkus,kuriem nebija naudas,nabagos bērēja bez jebkādas ceremonijas pirmajā naktī pēc nāves iestāšanās.Līdz III gs.p.m.ē. līķis bija jāiznes no mājām vēl pirms saules lēkta.Ja ģimenei nebija līdzekļu,lai nopirktu kapa vietu,līķi vienkārši iemeta kopējā bedrē un sadedzināja ugunskurā kopā ar citiem.