Cenu veidošana

Cena kā ekonomiska kategorija:

 naudas summa, kura tirgū tiek pieprasīta par produktu;

 vērtību summa, kuru patērētājs atdod maiņas procesā, saņemot produktu

Cena ir konkurences instruments. Cenu karu scenārijs:

1.Firma veic cenu samazināšanu, lai piesaistītu pircēju.

2.Notiek tirgus daļu pārdale.

3.Konkurenti to jūt.

4.Konkurenti arī samazina cenas = konkurentu reakcija

5. Atjaunojas cenu vienādība, bet zemākajā līmenī.

Globālais preču tirgus nav paplašināms, cenu samazināšana – nauda pie kopēja tirgus apjoma paplašināšanai.

Kāda cena ir jāliek precei, lai segtu izmaksas!

Kvalitāte – patērētājam nepieciešamo produkta materiālu un nemateriālu elementu un īpašību kopums.

Cena – visas objektīvās un subjektīvās izmaksas, ka

a
as patērētājam saistās ar produkta (kvalitātes nesēja) iegādi.

Visi mārketinga lēmumi ir jāattiecina uz “cena – kvalitāte”.

Cena sadalās 2 daļās (cenu loma)

1)cena kā noteikts kvalitātes produkta ekvivalents; (kā ekonomiska kategorija?)

2)tās izmaksas, kas veidojas pircējiem kopā ar pirkumu.

Cenu funkcijas:

1. sabiedrisko izmaksu un uzskaites mērīšanas funkcija (dominējošā f-ja) – dod iespēju salīdzināt dažādu preču lietošanas vērtības, kas ir svarīgi, izstrādājot mārketinga cenu politiku (cena var novirzīties no izmaksām gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi);

2. pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšanas funkcija (cena rāda disproporcijas); cenai jāstimulē ražotājus paaugstināt produkta kvalitāti un paplašināt so

o
ortimentu. Pieprasījums krīt, kad tirgus ir piesātināts;

3. stimulējošā funkcija (aktīvākā funkcija) – cena ietekmē gan ražotāju, gan patērētāju; ražotāji to ietekmē caur peļņu;

4. sadales un pārdales funkcija – cenu novirzīšanās no vērtības tirgus faktoru darbības rezultātā;

5. ražošanas izvietošanas funkcija.

Cenas un to struktūra

Uzņēmuma ražotāja cenu veido ra

a
ažotāja pašizmaksa un ražotāja peļņa.

Vairumtirdzniecības organizācijas cenu veido uzņēmuma ražotāja cena un vairumuzcenojums (vairumtirdzniecības uzņēmuma apgrozības izmaksas un peļņa).

Mazumtirdzniecības cenu veido vairumtirdzniecības organizācijas cena un tirdzniecības uzcenojums (mazumtirdzniecības uzņēmuma apgrozības izmaksas un peļņa).

Visas ekonomikā lietotās cenas ir savstarpēji saistītas un veido vienotu cenu sistēmu, kas sastāv no sekojošiem blokiem:

1. cenas atkarībā no preces “taustāmības” pakāpes

2. cena dažādās ekonomikas sfērās un nozarēs (iepirkšanas, celtniecības.)

3. cenas atkarībā no saskaņošanas laika (cietās, slīdošās)

4. cenas pēc to teritoriālās darbības

5. cenas atkarībā no valsts līdzdalības to veidošanā (brīvas, regulējamas cenas)

6. cenas atkarībā no to ģeogrāfiskās “piesaistes”: uzņēmuma ražotāja cena pēc izgatavošanas vietas, vienota cena, zonas cena, bāzes punkta cena (transporta izmaksu piesaistīšana)

Cenas klasificē pēc:

 aprites apkalpošanas rakstura jeb atkarībā no preču apgrozības sfēras (vairum un mazumtirdzniecība)

 atkarībā no valsts ietekmes / regulēšanas (tieši un

n
n netieši)

 atkarībā no transporta izmaksu atlīdzināšanas kārtības

 atkarībā no ražošanas procesa stadijas

 fiksācijas / noteikšanas paņēmieniem (saistītas ar līgumu slēgšanu):

*”dotās”, pastāvīgas cenas;

*mainīgas cenas;

*slīdošas cenas.

 informācijas iegūšanas paņēmiena:

*publicētās;

*aprēķina.

 laika faktora:

*sezonas cenas;

*pastāvīgās cenas.

Tiešo cenu noteikšana (tiešā regulēšana) – notiek, nosakot cenu absolūto lielumu, robežas nosaka attiecības starp dažādu preču cenām, nosakot uzcenojuma lielumu.

Netiešā regulēšana – notiek caur nodokļu atvieglojumiem, kreditēšanas atvieglojumiem, subsīdijām, programmām.

Leave a Comment