Tirgus veidi,tirgus tipi konkurences situācijā

Tirgus veidi.

Tā kā vienu un to pašu produktu var pirkt dažādi cilvēki vai organizācijas un izmantot to dažādiem mērķiem, tad var izdalīt divus galvenos tirgus veidus:

1.patēriņa tirgus,

2.izmantotāju tirgus.

Patēriņa tirgu var definēt kā tirgu, kura esošie un potenciālie tirgus dalībnieki ir atsevišķi indivīdi, ģimenes (mājsaimniecības), kas pērk preces un pakalpojumus personisko vajadzību apmierināšanai.[6,13]

Patēriņa tirgum ir raksturīgi specifiski pārdošanas nosacījumi un organizācija, savi īpaši konkurences un cenu veidošanas nosacījumi. Preces pie patērētājiem novada starpnieki – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Mazumtirdzniecības tīklā preces tiek ti

i
ieši pārdotas patērētājiem. Pakalpojumu tirgū tiek realizēti pakalpojumi, kam ir preces ekonomiskā forma.[4,11]

Izmantotāju tirgu var definēt kā tirgu, kura esošie un potenciālie tirgus dalībnieki ir organizācijas un indivīdi, kas pērk preces un pakalpojumus galvenokārt tālākai izmantošanai, tas ir, citu preču vai pakalpojumu ražošanai un/vai pārdošanai, ar mērķi gūt peļņu.

Izmantotāju tirgu iedala trijās grupās.

1.Industriālais jeb ražotāju tirgus – šā tirgus dalībnieki ir uzņēmumi, organizācijas, kas preces un pakalpojumus pērk ražošanas procesam (citu preču un pakalpojumu ražošanai).

2.Staprnieku tirgus – tā dalībnieki ir organizācijas un indivīdi, ka
a
as preces un pakalpojumus pērk ar nolūku, to tālākai pārdošanai un peļņas gūšanai.

3.Valsts institūciju tirgus – preces un pakalpojumus pērk valsts organizācijas (komunālie dienesti, skolas, bērnudārzi), lai ražotu citas preces un pakalpojumus vai patērētu tās, nodrošinot savu darbību.[6,13]

Pēc autora domām Latvijā ja
a
aunu vieglo automašīnu pērk gan patēriņa tirgus dalībnieki, gan izmantotāju tirgus dalībnieki, jo vieglā automašīna ir ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī prece ar kuras palīdzību atsevišķiem uzņēmumiem ir iespējams labāk veikt darbu un gūt peļņu. Izņēmuma gadījumos automobilis ir uzņēmuma galvenais peļņas gūšanas avots, piemēram, Latvijā darbojas auto nomas kompānijas, kas piedāvā jaunu automobiļu nomas pakalpojumus ( AVIS, HERTZ, u.c.), kuru galvenais peļņas iegūšanas avots ir no automašīnu iznomāšanas. Protams, ka arī privātpersonas, kā patēriņa tirgus dalībnieki iegādājas jaunus vieglos automobiļus.

Tā kā automobilis ir specifiska prece, tad nākamajā apakšnodaļā autors apskatīs tirgus tipus, jeb konkurences situācijas, lai noskaidrotu, kāds tirgus tips ir attiecināms uz Latvijas jaunu automobiļu tirgu.

Tirgus tipi

Tirgus tipi – konkurences situācijas.

Tā kā katra firma tirgus ekonomikas apstākļos sastopas ar ko

o
onkurenci, ir jānoskaidro vide, tas ir, tirgus tips, kurā firma darbojās.

Ekonomiskā sacensība, konkurence ir tirgus saimniecības neatņemama pazīme, uzņēmēju, firmu ekonomiskās rīcības motivācijas mehānisma nozīmīgs elements. Mikroekonomikas teorijā parasti tiek izdalītas četras tirgus struktūras, kas vienlaikus tiek raksturotas kā konkurences situācijas jeb veidi. Tie ir: 1)pilnīgā konkurence; 2)monopolistiskā konkurence; 3)oligopolistiskā konkurence; 4)monopols. Kritēriji, kas nosaka šādu konkurences klasifikāciju ir:

1)iespēja ietekmēt tirgu, t.i., praktiski tirgus cenas, par kurām firma realizē savu produkciju. Interesanta ir sakarība: jo mazākā mērā firma sp
p
pēj regulēt tirgu, kurā tā darbojas, jo konkurences spējīgāks ir šāds tirgus.

2)firmu skaits, kas darbojas tirgū.

3)realizējamās produkcijas veids.

4)nosacījumi iekļūšanai nozarē.

5)ārpus cenas konkurences apmēri. [4,79]

Pilnīgā konkurence.

Pilnīgās konkurences jeb tīrās konkurences tirgū ir daudz pārdevēju un pircēju vienveidīgai produkcijai. Šeit neviena firma nevar ietekmēt stāvokli tirgū, jo tās daļa ir salīdzinoši niecīga. Līdz ar to pārdevējiem nekādi nav iespējams paaugstināt cenu virs tā līmeņa, kas ir izveidojies dotās preces koppiedāvājuma un koppieprasījuma rezultātā. Šīs tirgus struktūras īpatnība ir tā, ka pircēji ir pilnīgi pārdevēju izvēlē. Firmas var arī brīvi, bez speciālu šķēršļu pārvarēšanas, iekļauties konkrētā tirgū, brīvi saņemt visu nepieciešamo tirgus informāciju.

Pilnīgā konkurence visumā ir abstrakts modelis, kas raksturo tirgus struktūras pamatprincipus, praktiski šī konkurences forma izpaužas vienveidīgo preču biržās, kur tiek tirgota nafta, labība, kafija, atsevišķu veidu metāli, vērtspapīri un valūta. Sākotnējo ražotāju pārdevēju skaits parasti sniedzas daudzos tūkstošos.[4,80]

Šajā tirgū mārketinga aktivitātēm un cenu veidošanai nav būtiskas nozīmes. Un autors uzskata, ka pilnīga konkurence nav attiecināma uz Latvijas jaunu automobiļu tirgu.

Monopolistiskā konkurence.

Šāda veida konkurence rodas tirgū, kur ir liels skaits pārdevēju, kas piedāvā līdzīgas, bet ne identiskas preces. Monopolistiskās konkurences īpatnības ir tādas, ka apakšnozarē var darboties daudz uzņēmumu un nav šķēršļu jaunu uzņēmumu dibināšanai. Iedarbīgs konkurences ierocis ir produkcijas atšķirīgās īpašības. Liela nozīme pieprasījuma palielināšanai ir mārketinga aktivitātēm. Lai preces atšķirtos ne tikai ar cenu, pārdevēji cenšas dažādās preces pārdot dažādos tirgus segmentos, piešķirt tām produkta marku, plaši lietot reklāmu, kā arī nemitīgi uzlabot savu preču kvalitāti, paplašināt sortimentu un pielietot citus mārketinga līdzekļus. Pircējs lemj kādu cenu ir vērts maksāt par dotās preces individuālajām īpašībām. Pircēja izvēli var noteikt arī pārdevēja atrašanās vieta (teritoriālā diferenciācija), pakalpojumi, kas ir saistīti ar pirkumu gan pirkšanas brīdī, gan nopirktās preces lietošanas procesā, gan arī tirdzniecības uzņēmuma prestižs. Daudzu preču pieprasījuma apjoms ir saistīts ar modi, pircēju pievilināšanas spēks ir arī plaši pazīstamas firmu markas, piemēram – Volvo, kas vien liecina par augstu kvalitāti un drošumu. Reāla ir situācija, kad konkrētas preces augstāka cena nevis atbaida, bet piesaista pircēju, ja precei ir pievilcīgas unikālas individuālās īpašības.[4,87; 8,382]

Pēc autora domām tieši monopolistiskā konkurence ir raksturīga Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgū.

Oligopolistiskā konkurence.

Oligopolistiskā konkurence ir tādā tirgū, kur valda vairākas lielās firmas un preces var būt gan vienādas, gan parametros atšķirīgas. Šādam tirgum ir raksturīga augsta ražošanas koncentrācijas pakāpe. Jauniem dalībniekiem oligopolistiskās konkurences tirgū iekļūt ir grūti, jo eksistē noteiktas barjeras, iekļūšana tirgū prasa lielas investīcijas, modernu tehnoloģiju, kas jauniem dalībniekiem praktiski liedz iespēju darboties šajā tirgū. Oligopolististiskā konkurence izteikti pastāv starp auto ražotājkompānijām, kaut gan pēdējā laikā oligopoli cīnās viens ar otru būtībā ar monopolistiskās konkurences metodēm, piedāvājot pircējam samērā īsos intervālos arvien jaunus diferencētus, oriģinālus mašīnu modeļus. Divu, trīs gadu laikā daļa pircēju iegādājas jaunas, atšķirīgas automašīnas.

Monopols.

Nepilnīgās konkurences galējais variants ir absolūts monopols, kad konkrētu preču ražošanas jomā vai veselā apakšnozarē darbojas tikai viens pārdevējs. Tāds var būt, piemēram, tirgus, ko pilnīgi pārņēmusi kāda valsts institūcija, vai prece, kuras cenu nosaka valsts ( alkohols ). Monopola firmu var atšķirt pēc šādām pazīmēm:

1)firma ir vienīgais preces pārdevējs;

2)nav tuvu aizvietotāju monopola precei;

3)ir nopietnas barjeras iekļūšanai tirgū.

Autors uzskata, ka Latvijas auto tirgū jaunu automobiļu tirdzniecības uzņēmumi darbojas monopolistiskās konkurences apstākļos, jo pietiekoši daudz firmu, kas piedāvā tirgū samērā līdzīgas automašīnas, protams, ka tām ir atšķirīga marka, kvalitāte, īpašības un cena. Katrā ziņā patērētājam ir dota iespēja izvēlēties, nav tā, ka auto tirdzniecībā pastāvētu monopols, kad patērētājam ir tikai viena iespēja preces iegādei.

Arī pilnīga konkurence nav attiecināma uz Latvijas jaunu automobiļu tirgu, jo, lai auto tirgotāju skaits ir samērā liels, tas tomēr nesniedzas tūkstošos.

Ja pasaules autoražotājus var ieskaitīt oligopolistiskās konkurences tirgū, tad Latvijā starp tirdzniecības firmām nepastāv šāda konkurences situācija, jo uzņēmumam, kas vēlas ienākt tirgū un sākt tirgot jaunus automobiļus, šāda iespēja pastāv, protams, ka ir jārēķinās ar zināmām problēmām, grūtībām un finansiāliem ieguldījumiem, taču autors uzskata, ka tas ir iespējams.

Autors secina, ka Latvijā starp auto tirdzniecības firmām pastāv monopolistiskā konkurence un auto tirdzniecības kompānijām nākas darboties monopolistiskās konkurences apstākļos.

Tā kā monopolistiskās konkurences apstākļos būtiska nozīme ir arī cenai, jo patērētājs izvēloties jaunu automašīnu, protams, ka ļoti bieži ņem vērā tās cenu, tad darba tālākā izklāstā tiks aplūkoti arī ar cenu saistītie jautājumi, apskatot arī pieprasījuma, piedāvājuma un dzīvas cikla sakarības