Ķermeņa valodas žesti
Plaukstu žesti
Visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē atklātas plaukstas saistās ar patiesumu, godīgumu, atklātību un padevību. Viens no iedarbīgākajiem veidiem, lai noskaidrotu, vai kāds cilvēks ir vai nav godīgs un atklāts, ir viņa plaukstu stāvokļa vērošana . Ja kāds sāk pilnīgi atklāties vai kļūst patiess, viņš atklāj otram cilvēkam savas plaukstas vai daļu no tām. Gluži kā lielāka daļa ķermeņa valodas, arī šis ir pilnīgi neapzināts žests.
• Rokasspiediens
Pastāv vairāki veidi , kā cilvēki paspiež roku, var izšķirt trīs galvenos veidus, pēc kuriem nosaka cilvēka pārākumu vai pakļaušanos. Pārākums tiek pārraidīts, ja cilvēks pagriež savu roku tā, ka otra cilvēka plauksta rokasspiedienā vērsta uz leju.(1. attēls) Plaukstai nav jābūt vērstai tieši pret grīdu, bet jāatrodas uz leju attiecībā pret otra cilvēka plaukstu, un tas viņam ziņos, ka pirmais cilvēks vēlas pārņemt vadību sarunā. Turpretī, ja cilvēks lieto uz augšu vērstas plaukstas žestu, tas parāda savu pakļāvību citiem.(2. attēls) Tas iedarbojas , ja cilvēks vēlas atdot vadību otram cilvēkam vai radīt viņā pārliecību, ka viņš ir stāvokļa noteicējs. Kaut arī rokasspiediens ar augšup vērstu plaukstu var pausta pakļāvīgu attieksmi, tomēr var pastāvēt vērā ņemami blakus apstākļi. Piemēram, cilvēkam ar roku locītavu iekaisumu būs ļengans rokasspiediens veselības stāvokļa dēļ, un tas arī atvieglo viņa rokas pagriešanu pakļāvīgā stāvoklī. Lai aizsargātu savas plaukstas, ļengani roku var sniegt arī cilvēki, kuru profesija saistīta ar roku izmantošanu, kā ķirurgi, mākslinieki un mūziķi. Kad viens otram roku spiež divi valdonīgi cilvēki, notiek simboliska cīņa, katram no viņiem mēģinot pagriezt otra roku pakļāvīgajā stāvoklī. Rezultāts ir iespīlējumam līdzīgs rokasspiediens, kad abas plaukstas saglabā vertikālu stāvokli, katrai no pusēm paziņojot otrai savu cieņu un respektu(3.attēls)
Pastāv arī citi bieži sastopami rokasspiediena veidi, piemēram, rokas sitiens ar lejup vērstu plaukstu noteikti ir visagresīvākais rokasspiediena veids, jo tas tā saņēmējam nedod gandrīz nekādu iespēju nodibināt attiecības uz līdztiesīgiem pamatiem. Šāds rokasspiediens ir tipisks valdonīgiem, agresīviem vīriešiem, kuri vienmēr ir arī tā ierosinātāji, un stingri turētā roka ar plaukstu, kura vērsta tieši uz leju, liek rokasspiediena saņēmējam pieņemt pakļāvīgu pozīciju, jo viņš ir spiests atbildēt uz ar augšup vērstu plaukstu.
• Cimdveida rokasspiedienu dažkārt sauc par politiķu rokasspiedienu. Tā ierosinātājs mēģina saņēmējam radīt iespaidu, ka viņš ir uzticams un godīgs, taču , ja šis paņēmiens tiek lietots pret pirmo reizi sataptu personu, tam ir tieši pretējs efekts. Rokasspiediena saņēmējam rodas aizdomas par ierosinātāja patiesajiem mērķiem. Cimdvieda rokasspiedienu vajadzētu lietot tikai saskarsmē ar labi pazīstamiem cilvēkiem.(4.attēls)
• Ar abām rokām izpildāma spiediena mērķis ir paust nopietnību, uzticību vai dziļumu pret tā saņēmēju. Šeit jāņem vērā divas zīmīgas nianses. Pirmkārt, kreisā roka tiek lietota, lai demonstrētu īpašas jūtas, kuras rokas spiedējs vēlas pārraidīt, un jūtu apmērs ir ciešā saistībā ar attālumu, kādā rokas spiedēja kreisā plauksta virzās uz augšu pa spiediena saņēmēja labo roku. Piemēram, elkoņa satveršana (6.attēls) pauž vairāk jūtu nekā plaukstas locītavas turēšana(5.attēls), un roka uz pleca(8. attēls) liecina par dziļākām jūtām nekā augšdelma satveršana (7.attēls). Otrkārt, rokas sniedzēja kreisā roka ielaužas saņēmēja intīmajā un tuvajā intīmajā zonā. Vispār plaukstas locītavas un elkoņa turēšana pieļaujama tikai starp tuviem draugiem vai radiniekiem, un šajos gadījumos ierosinātāja kreisā roka ielaužas tikai saņēmēja intīmajā zonā, neskarot tuvo intīmo zonu. Roka uz pleca(8.attēls)un augšdelma turēšana ietver sevī ieiešanu rokasspiediena saņēmēja tuvajā intīmajā zonā un īsti fizisku kontaktu. To vajadzētu lietot tikai cilvēkiem, kuri rokasspiediena brīdī izjūt ciešas emocionālas saites. Samērā bieži var redzēt, ka politiķi, sveicot savus vēlētājus, izmanto abu roku spiedienu, pat nenojaušot, kā var radīt antipātijas spiediena saņēmējā.
Roku žesti
• Plaukstu berzēšana
Plaukstu berzēšana ir viens no paņēmieniem, ar kuru cilvēki pauž savas pozitīvās cerības. Piemēram, azarta spēlmanis pirms metiena saberzē rokās metamo kauliņu: viņš gatavojas laimēt. Brīdinājums: cilvēks, kurš aukstā ziemas dienā stāv pie autobusa pieturas un aši berzē rokas, droši vien nedara to tāpēc, ka gaida drīzumā parādamies autobusu. Viņš dara to tāpēc, ka viņa rokas ir nosalušas!
• Roku salikšana ,,jumtiņā,,
Cilvēki, kuri pieder pie pašpārliecinātā un par sevi droša tipa, vai arī tie, kuriem raksturīgi minimāli vai ierobežoti žesti, bieži lieto šo žestu, tādējādi paužot pārliecību par sevi. Šī saistošā žesta pētījumi liecina, ka tas bieži tiek lietots priekšnieku un padoto attiecībās. Tas var būt atsevišķs žests, kas norāda uz pašpārliecinātu attieksmi. Vadošie darbinieki bieži lieto šo žestu, sniedzot rīkojumus vai padomus saviem padotajiem, un tas ir plaši izplātīts starp revidentiem, juristiem, vadītājiem un līdzīgu profesiju pārstāvjiem. Šim žestam ir divas versijas – paceltais ,,jumtiņš,, (9.attēls), poza, kāda tiek ieņemta, kad tās lietotājs dara zināmu savu viedokli un idejas un līdz ar to vada sarunu. Nolaistā ,,jumtiņa,, žests (10.attēls) parasti tiek lietots klausoties, nevis runājot.
• Roku, delnu un plaukstu locītavu satveršana
Roku turēšana aiz muguras, vienai plaukstai aptverot otru roku, nozīmē varu un pārākumu. Šo žestu lieto valsts vadošo slāņu pārstāvji, lieto arī policisti, patrulēdami savā apgabalā, vietējas skolas direktors, vecākie armijas virsnieki un citi, kuru rokās ir kaut kāda vara. (11.attēls) Pētījumi rāda, ka, ieņemot šādu situācijā ar augstu stresa pakāpi, piemēram, sniedzot interviju žurnālistiem vai vienkārši gaidot rindā pie zobārsta, ir iespējams izjust atbrīvotību un pašpārliecinātību. Plaukstu saņemšanas žestu nevajadzētu jaukt ar žestu, kad plauksta apņem otras rokas locītavu (12.attēls), kas ir aiztures un paškontroles atgūšanas mēģinājuma žests. Šajā gadījumā viena roka ļoti cieši satver otru roku vai plaukstas locītavu, it kā mēģinot atturēt otru roku no sitiena. Jo tālāk roka aiz muguras pacelta uz augšu , jo cilvēks ir dusmīgāks. (13. attēls) Šāda tipa žesti radījuši tādus izteicienus kā ,, saņemt sevi rokās”.
• Pie sejas pieliktu roku žesti
Kad mēs redzam, runājam vai dzirdam nepatiesību vai mēģinām kādu apkrāpt, tad bieži mēģinām aizsegt ar rokām muti, acis vai ausis. Piemēram, bērni lieto šos acīm redzamos krāpšanas žestus samērā atklāti. Ja mazs bērns melo, viņš bieži aizklāj muti ar rokām, lai it kā mēģinātu aizšķērsot ceļu nepatiesajiem vārdiem. Ja viņš nevēlas uzklausīt vecākus, kuri viņu rāj, viņš vienkārši aizsedz ar rokām ausis. Ja bērns redz kaut ko, ko nevēlas redzēt, viņš aizklāj acis ar plaukstām vai rokām. Cilvēkam kļūstot vecākam, pie sejas pielikto roku žesti kļūst rafinētāki un vairs ne tik acīm redzami, tomēr tie joprojām parādās vienmēr, kad cilvēks melo, slēpj vai vēro krāpšanu.
• Mutes aizsegšana
Mutes aizsegšana ir viens no nedaudzajiem pieaugušo žestiem, kurš ir tikpat izteikts kā bērniem. Plauksta aizsedz muti, un īkšķis tiek piespiests vaigam, kad smadzenes neapzināti liek paslēpt patlaban izrunājamos nepatiesos vārdus. Dažkārt šis žests var izpausties tikai kā daži pirksti vai pat savilkta dūre mutes priekšā, taču nozīme ir tā pati. Daudzi cilvēki mēģina noslēpt mutes aizklāšanas žestu, imitējot klepu. Ja šo žestu lieto cilvēks, kurš patlaban runā, tas norāda, ka viņš melo. Ja turpretī viņš aizklāj muti, kad runā cits cilvēks, tas nozīmē, ka viņam šķiet, ka runātājs melo.
• Deguna aizskaršana
Pamatā pieskaršanās degunam ir izsmalcināts, slēpts mutes aizklāšanas žests. Tas var sastāvēt no dažām vieglām berzēšanas kustībām vai arī var būt viens ātrs, gandrīz nemanāms žests. Viens no deguna aizskaršanas žesta izcelsmes izskaidrojumiem ir tāds, ka, ienākot prātā negatīvajai domai, zemapziņa liek rokai aizklāt muti, taču pēdējā brīdī, mēģinot kustību padarīt mazāk uzkrītošu, roka atraujas no sejas, un rezultātā iznāk īss deguna aizskaršanas žests.
• Acu berzēšana
Šis žests ir smadzeņu mēģinājums izslēgt krāpšanu, šaubas vai melus, kurus tās redz, vai izvairīšanās skatīties acīs cilvēkam, kuram tiek melots. Vīrieši parasti enerģiski berzē acis, un, ja meli ir lieli, viņu skats bieži ir vērsts prom, parasti grīdas virzienā. Sievietes lieto nelielu, vieglu berzēšanas kustību tieši zem acs vai nu tāpēc, ka ir audzinātas nelietot uzkrītošus žestus, vai arī, lai neizsmērētu sejas krāsojumu. Viņas arī izvairās no klausītāja skatiena, lūkojoties griestos.
• Kakla kasīšana
Kasīšana aiz auss ļipiņas vai kakla kasīšana ir šaubu un nedrošības signāls, un tas ir raksturīgs cilvēkam, kurš saka :,,Neesmu pārliecināts, ka piekrītu jums.” Īpaši tas ir redzams, ja cilvēka teiktie vārdi ir pretrunā ar šo žestu, piemēram, ja persona apgalvo kaut ko līdzīgu kā: ,,Es saprotu, kā jūs jūtaties.”
• Apkaklītes raustīšana
Melojošu cilvēku žestu izpēte atklājusi, kā melošana izraisa niezes sajūtu smalkajos sejas un kakla audos, un tās novērošanai nepieciešama paberzēšana vai pakasīšana. Tas ir izskaidrojums tam, kāpēc daži cilvēki lieto apkaklītes paraustīšanas žestu, kad tie melo un tiem ir aizdomas, ka ir pieķerti. Ir tā, it kā meli liktu uz kakla izveidoties sīkām sviedru pilītēm brīdī, kad melim šķiet, ka ir pieķerts. Šo žestu lieto arī tad, kad cilvēks ir dusmīgs un sajūt nepieciešamību atvilkt apkaklīti no kakla, lai ļautu aukstajam gaisam plūst ap to. Ja jūs redzat, ka kāds lieto šo žestu, tāds jautājums kā :,,Vai jūs to, lūdzu, neatkārtotu?” vai ,,Vai jūs nevarētu šo punktu paskaidrot nedaudz tuvāk?” var likt neveiksmīgajam krāpniekam atteikties no sava nodoma.
• Pirksti mutē
Pirksti mutē tiek likti tad, ja cilvēks jūt spiedienu uz sevi. Pirksti mutē izpauž uz āru iekšējo nepieciešamību pēc drošības. Ja parādās šāds žests, vajadzētu sniegt personai garantijas un drošības apliecinājumu.
Vaigu un zoda žesti
• Garlaicība
Kad klausītājs sāk lietot roku, lai atbalstītu tajā galvu, tā ir zīme, ka viņš sāk garlaikoties un, atbalstot galvu ar roku, cenšas atturēties no snaudas. Klausītāja garlaicības pakāpi norāda tas, cik lielā mērā viņa roka atbalsta galvu. (14.attēls)
Bungošana ar pirkstiem pa galdu un nepārtraukta sišana ar kājas pēdu pa grīdu liecina nevis par garlaicību, bet gan par nepacietību.
• Vērtēšana
Vērtējošu attieksmi pauž dūrē savilkta plauksta, kas atbalstīta pret vaigu, turklāt bieži rādītājpirksts ir vērsts uz augšu.(15. attēls)Kad rādītājpirksts vērsts vertikāli uz augšu gar vaigu un īkšķis atbalsta zodu, klausītājam ir negatīva vai kritiska attieksme pret runātāju vai viņa viedokli. Bieži , turpinoties negatīvai attieksmei, rādītājpirksts var tikt berzēts gar aci.
• Zoda berzēšana
Viena roka ir pielikta zodam un sāk to berzēt. Šī zoda berzēšana ir signāls, ka klausītājs pieņem lēmumu.
Lēmuma pieņemšanas žestu veidi
Cilvēki, kuri nēsā brilles, bieži pavada vērtējošos žestus ar to, ka noņem brilles un ieliek mutē vienu briļļu rāmja kājiņu, nevis lēmuma pieņemšanas brīdī berzē zodu ar roku. Pīpes smēķētāji ieliks pīpi mutē. Ja cilvēks pēc tam, kad ticis lūgts pieņemt lēmumu, ieliek mutē rakstāmrīku vai pirkstu, tā ir zīme, ka viņš nav īsti pārliecināts un nepieciešams viņu iedrošināt, jo mutē esošais priekšmets palīdz viņam aizkavēt ātra lēmuma pieņemšanu.
• Galvas berzēšanas žesti
Pastiprināts apkaklītes raustīšanas variants ir žests, kad ar plaukstu tiek berzēta kakla aizmugures daļa, kurš ir nosaukts par ,,sāpoša skausta” žestu. Cilvēks, kurš lieto šo žestu, parasti izvairās no sarunas partnera skatiena un skatās uz leju. Šis žests tiek lietots arī kā dusmu signāls, un šajā gadījumā plauksta sākumā uzsit pa skaustu un tad sāk to berzēt. (16.attēls) Ja cilvēks uzsit ar plaukstu pa galvu vai pa pieri, tad viņš bez vārdiem signalizē par savu aizmāršību, viņš signalizē, ka neņem ļaunā aizrādījumus. (17.attēls) Tie, kuri parasti berzē pakausi, ir orientēti negatīvi un kritiski, bet tie, kuri berzē pieri, bez vārdiem atzīstot savu kļūdu, ir atklāti un komunikabli cilvēki.
Roku barjeras
• Sakrustotu roku žesti
Aizliekot vienu vai abas roka priekšā krūtīm, mēs izveidojām barjeru, kas patiesībā ir mēģinājums aizšķērsot ceļu draudošiem faktoriem vai nevēlamiem apstākļiem. Ja cilvēkam ir nervoza, negatīva vai aizsardzības attieksme, viņš cieši sakrusto rokas uz krūtīm, kas ir izteikts signāls, ka viņš jūtas apdraudēts. Pētījumi rāda, ka tad, kad klausītājs sakrusto rokas, viņam ne tikai ir negatīva attieksme pret runātāju, bet viņš pievērš mazāk uzmanības teiktajam. Šī iemesla dēļ mācību centros vajadzētu lietot krēslus ar roku balstiem, lai klausītājiem būtu iespēja nesakrustot rokas. Daudzi cilvēki apgalvo, ka viņiem ir paradums sakrustot rokas, jo tas ir ērti. Jebkurš žests šķiet ērts, ja ir attiecīgā attieksme, tas nozīmē, ka tad, ja jums ir negatīva , aizsardzības vai nervoza attieksme, sakrustotu roku stāvoklis šķiet labs. Pastāv daudz sakrustotu roku pozīciju, taču darbā tiks aplūkotas trīs visizplātītākās no tām.
• Standarta sakrustotu roku žests (18.attēls) ir universāls žests, kas gandrīz visur pauž negatīvo un aizsardzības attieksmi. Tas bieži vērojams, ja cilvēks atrodas viens starp svešiniekiem sapulcēs, mītiņos, svinīgos pasākumos, kafejnīcās , liftos vai jebkurā citā vietā, kur cilvēki jūtas nedroši vai neveikli.
• Roku sakrustojums ar dūrēs savilktām plaukstām norāda uz naidīgu attieksmi un aizsardzības stāvokli. (19.attēls)
• Roku sakrustojums, kur plaukstas cieši satver augšdelmus raksturīgs cilvēkiem, kuri sēž rindā pie ārstiem un zobārstiem, ka arī tiem , kuri pirmo reizi lido ar lidmašīnu, gaidot pacelšanos, tas norāda uz cilvēka bailēm. (20.attēls) Ja rokas ir sakrustotas un abi īkšķi ir vērsti vertikāli uz augšu (21.attēls), tas liecina par pašpārliecinātu attieksmi, un sakrustotas rokas sniedz drošības sajūtu.
• Maskēšanās sakrustoto roku žesti
Maskēšanās sakrustoto roku žesti ir augstākajā mērā sarežģīti žesti, kurus lieto cilvēki, kas pastāvīgi atrodas apkārtējo uzmanības centrā. Šajā grupā ietilpst politiķi, tirgotāji, populāras televīzijas personas un līdzīgu profesiju pārstāvji, kuri nevēlas, lai viņus vērojošie cilvēki atklātu viņu nedrošību vai nervozitāti. Gluži kā citos sakrustoto roku žesta gadījumos, viena roka atrodas ķermeņa priekšā, lai satvertu otru roku, taču tā vietā, lai rokas sakrustotu, viena roka pieskaras rokassomiņai, rokassprādzei, pulkstenim, krekla aprocei vai citam priekšmetam, kurš atrodas uz otras rokas vai tās tuvumā (22.attēls). Tiek veidota barjera un gūta drošības sajūta. Kad modē bija aproču pogas, bieži varēja novērot, kā vīrieši tās kārto. Kad aproču pogas zaudēja popularitāti, vīrieši sāka kārtot pulksteņu siksniņas, pārbaudīt kabatas portfeļu saturu, spēlēties ar krekla podziņu pie aproces vai lietot jebkuru citu žestu, kurš atļauj sakrustot rokas ķermeņa priekšā.
Maskēšanās sakrustotu roku žesti sievietēm ir mazāk pamanāmi, jo viņas kļūstot nedrošas, var satvert tādus priekšmetus kā rokassomiņu vai maciņu. (23.attēls) Viens no šī žesta izplatītākajiem veidiem ir alus vai vīna glāzes turēšana abās rokās. Novērojot cilvēkus, kuri lieto maskējošos roku žestus, tika atklāts, ka šos žestus lieto gandrīz ikviens.
Kāju barjeras
Viena kāja skaisti pārlikta otrai, parasti labā pāri kreisajai. Šī ir Eiropas kultūru parasti lietotā sakrustoto kāju poza, lai norādītu uz nervozu, rezervētu vai aizsardzības attieksmi. Tomēr parasti tas ir tikai palīgžests, kurš notiek kopā ar citiem negatīviem žestiem. Piemēram, cilvēki bieži tā sēž lekcijās vai arī tad, ja viņiem ilgu laiku jāsēž uz neērtiem krēsliem. Tāpat šis žests novērojams aukstā laikā
• Cilvēki, kuri stāv ar sakrustotām rokām un kājām un arī savā starpā ievēro lielāku distanci nekā parasti, iespējams atrodas starp maz pazīstamiem vai nepazīstamiem cilvēkiem.
Acu signāli
Ja cilvēks ir negodīgs vai mēģina slēpt informāciju, viņa acu skats sastopas ar mūsējo mazāk nekā vienu trešdaļu no kopējā laika. Ja sarunas partnera acu skats sastopas ar jūsējo vairāk nekā divas trešdaļas no kopēja sarunas laika, tam var būt viens no diviem cēloņiem: jūs viņam varat šķist ļoti interesants vai simpātisks, un šajā gadījumā skatienu papildina izplestas zīlītes, vai arī viņa attieksme pret jums ir naidīga, un pret jums tiek raidīts bezvārdu izaicinājums, ko pavada sašaurinātas acu zīlītes. Pētījumi liecina, ka tad, ja personai A patīk persona B, tā ļoti daudz uz viņu skatās. Tas liek B domāt, ka viņš patīk A, līdz ar to arī B jutīs simpātijas pret A. Citiem vārdiem sakot, lai nodibinātu labu kontaktu ar kādu cilvēku, jūsu skatienam vajadzētu sastapt viņējo apmēram 60 līdz 70 procentus visa sarunas laika. Tas arī viņam liks izjust simpātijas pret jums. Vienmēr vajadzētu izvairīties sarunās lietot tumšas brilles, jo tās liek pārējiem justies tā, it kā viņi būtu novēroti.
• Paplašinātas acu zīlītes liecina par partnera pozitīvo attieksmi, ieinteresētību, par pozitīvu situācijas novērtējumu, turpretī sašaurinātas acu zīlītes liecina par negatīvu attieksmi.
Cik ilgi viens cilvēks skatās uz otru, nosaka kultūras atšķirības. Dienvideiropieši skatās uz partneri bieži, kas citu valstu iedzīvotājiem var likties apvainojoši, un japāņi sarunas laikā vairāk skatās uz kaklu nekā sejā.
Nozīmīgs ne tikai skatiena ilgums, tikpat svarīga ir tā cilvēka sejas un ķermeņa daļa, uz kuru tiek vērsts skatiens, jo arī tas iespaido sarunas iznākumu.
• Lietišķais skatiens
Biznesa sarunā jāiedomājas, ka uz partnera pieres ir trijstūris. Koncentrējot savu skatienu uz šo trijstūri, tiek radīta nopietna gaisotne, un sarunas biedrs jūt, ka runa ir nopietna. Ja skatiens nenolaižas zem partnera acu līmeņa, cilvēks var saglabāt situācijas vadību. (24.attēls)
• Sabiedriskais skatiens
Ja skatiens nolaižas zem otras personas acu līmeņa, rodas sabiedriska atmosfēra. Eksperimenti atklājuši, ka arī sabiedrisku kontaktu gadījumā cilvēks skatās uz trijstūrveida zonu otra cilvēka sejā, tikai šajā gadījumā zonas robežas veido acis un mute. (25.attēls)
• Intīmais skatiens
Skatiens tiek vērsts no acīm pār zodu uz leju virzienā uz citām ķermeņa daļām. Atrodoties nelielā attālumā, tā ir trijstūra veida zona starp acīm un krūtīm, bet lielākā attālumā – starp acīm un kājstarpi. Vīrieši un sievietes lieto šo skatienu, lai izrādītu savstarpēju interesi, un tie, kuri arī ir ieinteresēti, atbild šim skatienam. (26.attēls)
• Sāniskais skatiens
Sāniskais skatiens tiek lietots, lai pārraidītu vai nu ieinteresētību, vai naidīgumu. Savienots ar nedaudz paceltām uzacīm vai smaidu, tas liecina par ieinteresētību un bieži tiek lietots, lai piesaistītu pretēja dzimuma interesi. Ja sānisko skatienu pavada uz leju nolaistas vai sarautas uzacis, vai arī uz leju savilkti mutes kaktiņi, tas norāda uz aizdomīgu, naidīgu vai kritisku attieksmi.
Skatiena lietošana
Partnera ķermeņa zonai, uz kuru tiek vērsts skatiens, var būt milzīga ietekme uz jebkura personīga kontakta iznākumu. Piemēram, ja tiek lietots sabiedrisks skatiens uz kādu darbinieku, darbinieks pievērstu mazāk uzmanības uz viņam teiktiem vārdiem, neraugoties uz to, cik skaļi un draudoši tie būtu. Sabiedriskais skatiens uz darbinieku liek vārdiem zaudēt asumu, un intīmais skatiens darbinieku var apvainot vai šokēt. Gadījumā, kad tiek izteikts rājiens vai pavēle jālieto lietišķais skatiens, jo tam ir spēcīgs iespaids uz klausītāju un tas liek viņam saprast vārdu nopietnību.
Tas, ko vīrieši sauc par sieviešu lietoto aicinošo skatienu, saistīts ar sānisko un intīmo skatienu. Ja vīrietis un sieviete vēlas radīt iespaidu par savu nesasniedzamību, attiecīgajai personai jāizvairās no intīmā skatiena lietošanas un tā vietā jālieto sabiedriskais skatiens.
Galvas žesti
• Pacelta galva (27.attēls) norāda par neitrālu attieksmi. Bieži ar šo žestu tiek lietoti vērtēšanas žesti, kad roka ir pielikta pie vaiga.
• Galvas noliekšana uz vienu pusi norāda, ka ir radusies interese (28.attēls). Čārlzs Darvins bija viens no pirmajiem, kurš atklāja, ka cilvēki, gluži tāpat kā dzīvnieki, noliec galvu uz vienu pusi, kad kaut kas piesaista viņu interesi.
• Ja galva ir nolaista, tas nozīmē, ka attieksme ir negatīva un pat kritiska. (29.attēls)
• Ja abas rokas atrodas aiz galvas, tad tas nozīmē, ka cilvēks jutās par kaut ko pārliecināts, viņš jutās pārāks par citiem. Tas ir žests, ko lieto cilvēki, kuriem šķiet, ka viņi visu zina. (30.attēls)