Cilvēki senajā civilizācijā attīstījās vairākus miljonus gadus. Arhelogi vēl jo projām pēta senās civilizācijas. Kas, arī prasa daudzus gadus. Šajā rakstā tiks īsi aprakstīts par akmens, bronzas un dzels laikmeta sākuma.
Par robežu starp vēsturi un aizvēsturi uzskata rakstības rašanos. Senākā rakstība pasaulē radās ap 4./3. g. p. m. ē. Viss sarežģītāk pasaulē vēl tagad mūsdienās ir izzināt kā radās cilvēks ir vairākas teorijas, bet kura ir īstā to vēl mūsdienās neviens nezin, jo katram ir savs viedoklis. Cilvēku evolūcija jeb attīstīšanās noritēja ļoti ilgi un lēnām. Akmens laikmets, kurš dažādas pasaulēs vietās kā Eiropā bija ap 3 milj.-1.g.p.m.ē, bet Latvijā tas bija tikai 8500-2.gt. vidus. g. m. ē. Akmens laikmets ir laikmets, kurš iedalījās vēl trīs posmos paleolīts, mezolīts, neolīts. Šajā laikā cilvēki tikai sāka izmantos darba rīkus, kas palīdzēja izdzīvot, jo tas bija ļoti sarežģīti. Paleolītā jau radās pirmie rokas darināti darba rīki- runga, nūjas, noasināti akmeņi, bet nepilnīgi akmeņi., dūres cirvis, rokas cirtnes, kasīkļi, šķēpi, harpūnas, adatās u.c. Akmens laikmetu jau sauc par akmens laikmetu, jo šajā laikmetā darba rīki bija pārsvarā no akmens. Cilvēki dzīvoja alās, zaru un ādas būdās, apmetnes galvenokārt tikai celtas pie ezeriem un upēm. Tā viņi dzīvoja līdz mezolīta laikmetam. Barību viņi ieguva vācot augus un medījos. Viņi dzīvoja pa grupām līdz pat 100 cilvēkiem.
Mezolītā jau parādījās jau loks, murds, rokas darināts cirvis, laivas u.c. Viņi dzīvoja tāpat kā paleolīta laikmetā, bet jau parādījās ciltis. Attīstojoties nesolītam parādījās kalts kaplis, cirvis, arkls, iejūgs, sirpis, ieroči, stelles tā tad var secināt, ka cilvēce ir spērusi milzīgu soli evolūcijā. Notika liela pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību. Notika jau vākšana un plašākas medības.
Kad sākās bronzas laikmets tam raksturīgi bija metalurģijas apgūšana. Bronza ne tikai aizstāja agrākos darbarīku, ieroču un ceremoniālo priekšmetu izgatavošanas materiālus, – no tās varēja izgatavot daudzas tādas lietas, kas nebija iespējams no akmens laikmeta materiāliem. Eiropā Bronzas laikmets aizsākās ap 2000.g. p.m.ē. un beidzās ap 700.g. p.m.ē. Vidējos Austrumos tas sākās daudz ātrāk – ap 5000.g. p.m.ē. Bronzas laikmetā darbarīki bija no bronzas un vara- podnieku ripa. Jau bronzas laikmetā aizsākās ražotājsaimniecība- lopkopība, zempkopība, tirdzniecība. Tā, pat kā akmens neolītā arī bronzas laikmetā cilvēki jau sāka dzīvot viensētībā, kur arī viņi veica etnosu veidošanos. Visos gadsimtos cilvēki ticēja Vēlajā paleolītā sāk veidoties ticība aizkapa
dzīvē. Veidojas apbedīšanas rituāli, senču kults. Rodas priesteri un svētnīcu kalpotāji tā arī bija viņu reliģija.
Manuprāt, pasaule tajā laikā attīstījās ļoti lēnām un ilgstoša procesā. Senie cilvēki pamazām attīstoties radīja sev labvēlīgus apstākļus kā izdzīvot. Kad viņi saprata kā ilgāk dzīvot. Tā arī sāka vairoties un
grupiņas no simtiem kļuva ar vien vairāk, kas veicināja cilvēces ilgstošu rašanos un pilnveidošanos.