Citronskābe

Citronskābe
subst. Citronskuobe

Ir citronos, ābolos, dzērvenēs, granātābolos u.c. Kristālisko
citronskābi iegūst bioloģiskā ceļā, ar mikrobu palīdzību pārraudzējot cukuru saturošus šķīdumus. Latvijā citronskābi ražo no cukura ražošanas blakusprodukta melases.

Citronskābei piemīt konservējošas īpašības, bet interesanti, ka tā šķīdina sāļus. Šo tautas medicīnā izmantoto recepti respektē arī oficiālā medicīna, un, bagātīgi lietojot produktus ar citronskābi, atsevišķos gadījumos iespējams panākt žultsakmeņu šķīdināšanu.

Citronskābi izmanto ķīseļu, saldo mērču, limonādes, zupu paskābināšanai vai marinādes gatavošanai. Citronskābi ieteicams lietot bērnu uzturā, jo tai nav kaitīgas ietekmes uz organismu.

Citronskābe ir bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts kristālisks pulveris bez smaržas, ar ļoti skābu garšu.
Alkalozes gadījumos lieto 2 – 3 % citronskābes ūdens šķīdumus. Slāpju mazināšanai drudža gadījumos – kā 1% atvēsinošu dzērienu, dzirkstošu šķīdumu gatavošanai maisījumos ar nātrija hidrogenkarbonātu.
Ilgstoši lietojot lielās devās, var izsaukt zobu bojāšanos un radīt lokālu kairinājumu.
Ražo pa 40 g polietilēncelofāna maisiņos vai stikla trauciņos.

Citronskābes biosintēze

Citronskābi plaši izmanto daudzās tautsaimniecības nozarēs, it īpaši pārtikas ražošanā (konditorejas izstrādājumos, bezalkoholiskos dzērienos, vīnu dzidrināšanai; medicīnā; šampūnu un kosmētisko preparātu ražošanā; ādu miecēšanā; gaismas jūtīgās emulsijās u.c.). Līdz šī gadsimta trīsdesmitajiem gadiem citronskābi ieguva no citroniem un ražošanas monopols bija Itālijai. Trīsdesmito gadu vidū citronskābi sāka ražot Čehijā ar mikrobioloģisku metodi no cukuru saturošām izejvielām.

Latvijas zinātnieki bija pirmie bijušajā PSRS, kuri 1948. gadā uzsāka ražot citronskābi no cukura ražošanas blakusprodukta – melases. Viņi to ieguva mikrobioloģiskās biosintēzes ceļā ar mikroorganisma Aspergillus niger palīdzību.

Rīgas citronskābes rūpnīcā tika izstrādāta ekonomiska tehnoloģija kristāliskas citronskābes ieguvei un veikts liels selekcijas darbs augstražīgu Aspergillus niger celmu ieguvei – R3, R 5, R 6.

Izgudrojuma būtība:

• Mikrobioloģiskajā rūpniecībā ieviestais citronskābes producenta Aspergillus niger celms R-5 ir pats produktīvākais mūsu valstī un ārpus Latvijas robežām. Izgudrojums attiecas uz mikroorganismu selekciju un celma R-5 izmantošanu citronskābes ieguvei no cukurniedru melases. Producenta sējmateriāla ražība ir 0,7 – 1,0 g sporu no 1 dm2 sporulācijas barotnes virsmas. Izgudrojums dod iespēju palielināt citronskābes ražošanas produktivitāti no cukurniedru melases.

• Izgudrojums dod iespēju sējmateriāla ieguves procesā palielināt sporu iznākumu no sporulācijas barotnes virsmas un iegūt no 1 dm2 1.85 – 1.95 g sporu, izmantojot jaunu pelējuma sēņu Aspergillus niger celmu R-6, kurš fermentācijas apstākļos, izmantojot cukurbiešu vai cukurniedru melases, dod citronskābes iznākumu 95-100% no melases cukura. Celma R-6 sējmateriālu var izmantot citronskābes ražošanai virsmas un dziļuma fermentācijas apstākļos.
Realizācija:

• Licences par izstrādāto tehnoloģiju un selekcionētajiem Aspergillus niger producentiem tika pārdotas ārvalstu firmām Bulgārijā, Francijā, Slovēnijā, Slovākijā, Turcijā, Indijā.
• Balstoties uz Rīgā izstrādāto citronskābes ražošanas tehnoloģiju tika uzceltas vairākas rūpnīcas Krievijā, Baltkrievijā, Armēnijā.

Romans KĀRKLIŅŠ

Organisko skābju biosintēze

Profesors Romāns KĀRKLIŅŠ
akadēmiķis
Bioķīmisko preparātu
eksperimentālā rūpnīca
Brīvības 222,
Rīga, LV – 1039 Latvijas Zinātņu Akadēmija
Rīga, LV-1039
Tel.: +371 7551974
Fakss: +371 7551056
Dzimis: 1928. gada 22. februārī, Cēsu raj. Raiskuma pag.

________________________________________
Intereses izgudrošanas jomā:
Organisko skābju biosintēze un to ražošanas tehnoloģiju izstrāde, citronskābes un itakonskābes producentu selekcija.
Galvenie izgudrojumi:
• Mikroskopisko pelējumsēņu Aspergillus niger celms R-5 citronskābes producents. Līdzautors: I.Skrastiņa. Latvijas Republikas Patents Nr. 11340
• Aspergillus niger sējmateriāla ieguves metode citronskābes ražošanai. Līdzautors: I. Skrastiņa. Latvijas Republikas Patents Nr. 11342
• Tehnoloģijas citronskābes, itakonskābes un citu organisko skābju mikrobioloģiskai ieguvei (Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1988, No.2 /487/, 60-71 lpp./krievu.val./).
Izgudrojumu realizācija:
Organisko skābju mikrobioloģiskās ieguves tehnoloģijas licences pārdotas ārzemju firmām:
• Francijā,
• Turcijā – 2,
• Slovēnijā – 2,
• Indijā – 2,
• Slovākijā – 2,
• Bulgārijā.

• Sējmateriāla ražošanas shēma mutantiem Aspergillus niger.
1. Izejas kultūra
2. Uzsējums uz agaru barotnes
3. Aktīvu koloniju atlase
4. Pavairošana
5. Konīdiju savākšana
6. Sajaukšana ar aktīvo ogli
7. Sējmateriāls
8. Konīdju pavairošana kivetēs
9. Sporu materiāls sagatavots ražotnei

• 59 PSRS autorapliecības un 39 citu valstu patenti:
• Organisko skābju producentu selekcija un sējmateriālu ieguve – 9 PSRS autorapliecības un 27 patenti
• Organisko skābju biosintēzes tehnoloģijas izstrāde – 26 PSRS autorapliecības un 8 patenti
• Aminoskābju fermentu un bioloģiski aktīvu vielu ieguves metodes – 15 PSRS autorapliecības un 2 patenti
• Biosintēzes produktu attīrīšana un izdalīšana – 9 PSRS autorapliecības un 2 patenti
Patentdokumentu izlase
R.Kārkliņš par izgudrošanu un tās nozīmi:
• Bez darba kolēģiem, kvalificētiem speciālistiem, nav iespējams radīt labus izgudrojumus, kas mūsdienu zinātnē un modernā tehnoloģijā dotu nozīmīgu ieguldījumu.
• Skolas gados interesi izraisīja ķīmija un bioloģija, un tālāk šīs zinātnes apguvu Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, kuras man noderēja turpmākajā darbā, īpaši realizējot izgudrojumu radīšanu.
• Patenti un izgudrojumi ir nenovērtējami informācijas avoti par jauniem atklājumiem visās tehnoloģijas jomās. Patenti darbojas kā ekonomiskā progresa, tehnisko jauninājumu stimuls un spēlē galveno lomu tehnoloģijas tālākai nodošanai. Sevišķās tiesības lietot izgudrojumu dod iespēju vieglāk uzņēmumiem finansēt pētījumu un attīstības darbu. Patenti stiprina uzņēmuma tirgus pozīciju. Patentēto izgudrojumu licenzēšana sekmē jaunu tehnoloģiju izplatīšanu, kas norāda jauninājumu darbības līmeni noteiktā tirgū, dod jaunu ieguldījumu un nodrošina ilgstošu tehnoloģisko progresu.