Kursa Darbs.
Dānija.
Saturs.
1. ……………………… Ģeogrāfiskie apstākļi
2. ……………………… Vēsture
3. ……………………… Valsts mūsdienās
4. ……………………… Demogrāfija
5. ……………………… Ekonomikas raksturojums,
Imports – eksports.
6. ……………………… Izglītība
7. ……………………… Kultūra
Ievads.
Rakstām par šo valsti, jo tā ir ļoti palīdzējusi mūsu Latvijai. Gribam arī vairāk par šo valsti uzzināt. Mēs gribētu uzzināt, kā šāda, teritoriāla mazāka valsts, ir sasniegusi tādu attīstības līmeni, kas daudzkārt pārspēj mūsējo (skat. 1. pielikumu). Šī valsts ir arī ES kas ir ļoti nozīmīgi arī mums, jo mūsu valsts arī grib iestāties ES. Dānija ir Eiropas padomes dalībvalsts un līdz ar to tā piedalās svarīgāko lēmumu pieņemšanā. Dānija tāpat ir NATO dalībvalsts. Dānija arī aktīvi piedalās Ziemeļvalstu Ministru padomē. Dānijā, tāpat kā Latvijā, galvenā amatpersona ir sieviete.
Pie izmantotās literatūras galvenokārt var minēt dažādu laikrakstu dažādus materiālus, bet izmantotas tika arī grāmatas, kur arī ir daudz materiālu par Dāniju.Arī papildus tiek meklēti materiāli un literatūra par Dāniju.
Glavenokārt uzmanība tiks pievērsta ekonomikai, vēsturei un ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Šos materiālus varētu salīdzinat ar tiem pašiem materiāliem tikai par Latviju. Tad, apmēram, varētu noteikt šīs valsts pārākuma iemeslus. Pielikumā centīsimies to izdarīt. Savelkot kopā plusus un mīnusus varēs ne tikai uzzināt, bet arī labākajā gadījumā daļēji noteikt vājuma punktus, pie kā labošanas Latvijai vēl jāpiestrādā.
1. Ģeorgāfiskie apstākļi.
Dānijas karaliste ir viena no vecākajām valstīm Eiropā. Tā atrodas ZR – eiropā, starp Z un Centrāleiropu, tās rietumu krastu apskalo Ziemeļjūra, bet austrumu krastus – Baltijas jūra. Dānijas karalistes krastu līnijas kopgarums ir 7,5 tūkst. km. Valstij ir 68 km gara sauszemes robeža ar Vāciju, un 4 km platumā Ēresuna jūras šurums šķir Dāniju no Zviedrijas.
1/2 no krasta līnijas veido salas. 500 salas aizņem 2/5 no ~ 43 tūkst. km2 lielās Dānijas platības. Dānija atrodas uz Jitlandes pussalas un Dāņu arhipelāga salām (skat. 3. Pielikumu). Dānijas karalistei pieder arī Rēmes, Mones, Fānes salas no Z – frīzu salu grupas un vēl arī Bornholma. Dānija ir viena no vismazākajām uz visblīvāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Dānijā vidējais iedzīvotāju blīvums ir 121 cilv./km2. Taču jāpiemin arī, ka Dānijai pieder arī tās bijušās kolonijas, kuras pašlaik ir autonomas Dānijas sastāvdaļas, tās ir: pasaulē lielākā sala Grenlande, kuras platība ir 2,18 mjl. km2 un kuru apdzīvo vairāk kā 55 tūkst. iedzīvotāju, un Fāreru salas, kuru platība ir 1,4 tūkst. km2 un kuras apdzīvo gandrīz 50 tūkst. iedzīvotāju. Dāniju (bez bijušajām kolonijām) apdzīvo 5,22 mjl. iedzīvotāju.
Dānija ir līdzenumu zeme. Lielākā daļa tās teritorijas atrodas 30 – 50 m virs jūras līmeņa un augstākās virsotnes nepārsniedz 200 m virs jūras līmeņa. Dānijas augstākā virsotne ir kalns Idingskovhejs, kas ir 173 m virs jūras līmeņa augsts. Visā Dānijas teritorijā ir ledāja atstātie un pārveidotie ieži (materiāli).
Jūras un Atlantijas okeāna, un siltās Z – atlantijas straumes ietekme, ko atnes mērenajos platuma grādos valdošie vēji, padara vasaru vēsāku, ziemu maigāku, laiku miglaināku, tādēļ ziemā vidējā t0 ir ap 00C, bet vasarā – ap 16,60C. Dānijas ziemas ir maigākas neka Latvijā. Ar 600 – 800 mm lielo nokrišņu daudzumu gadā pietiek, lai izveidotos blīvs, taču gandrīz nekuģojams upju tīkls. Dānija ir daudz purvu, no kuriem liela daļa mūsdienās ir nosusināti, ir arī daudz mazu ezeru, it sevišķi Jitlandes pussalas R – daļā. Kā upēs, tā arī ezeros un jūrā dzīvo daudz zivju un ūdensputnu. Dānijas meži aizņem 11% valsts kopējās teritorijas, bet aramzeme aizņem 61%. Dānija maākslīgi ataudzē mežus. Galvenokārt audzē egļu mežus. Ir arī skābaržu un ozolu jauktie meži. Lielākie mežu masīvi ir Z un R – Jitlandes pussalā. Dānija audzē eglītes arī eksportam uz Vāciju un citām valstīm. Mežos dzīvo nedaudz, bet vēl dzīvi palikušās dzīvnieku sugas, kuru daudzums ir kritiski mazs. Dānijā ir ierīkoti daudz dabas rezervāti, lai saglabātu šīs sugas.
2. Vēsture.
Dānija apdzīvota jau 10. – 8. p. m. ē. Senākie iedzīvotāji bija kimbri, angļi, sakši, jiti. Bet pati dāņu cilts ieceļojusi no Dienvidzviedrijas. Par dāņu karaļu dzimtas pašu galveno aizsācēju uzskata karali Gormu, kura valdīšanas laiks ritējis 10. gs. 1. pusē. No tā laika Dānijā jau ir mainījušies vietām 54 valdnieki. Līdz pat 17. gs. Dānija bija pati stiprākā valsts Ziemeļeiropā, vismaz par tādu tā tika uzskatīta. No, apmēram, 1380. līdz pat 1814. gadam tās sastāvā bija arī Norvēģija, bet līdz 1864. gadam tās sastāvu papildināja Šlēsvigas un Holšteinas zemes. No 1814. līdz 1979. gadam Dānijas kolonija bija pasaulē lielākā sala – Grenlande, bet tagad tā ir autonoma Dānijas sastāvdaļa. No 14. gs. Dānija savā īpašumā pārvaldīja Fāreru, dēvētas arī par Fēru, salām. Tās, jau kopš, 1948. gadā ieguva autonomiju, kas ne īpaši labvēlīgi ietekmēja Dāniju. 1949. gadā Dānija kļuva par NATO locekli, tas palielināja tās popularitāti arī pasaulē. Jau 1972. gadā Dānijā notika referendums par iestāšanos ES. Ar 63,3% tika nobalsots par iestāšnos ES. Tajā laikā arī Grenlande bija paspējusi iestāties ES, bet 1985. gadā tā izstājās no šīs savienības.
3. Dānija mūsdienās.
Viena no lielākajām problēmām Dānija ir bēgļi, kuru skaits arvien palielinās. Pirms dažiem gadiem Dānijā svešzemnieku skaits bija tikai daži procenti no kopējā iedzīvotāju skaita, bet tagad tas jau ir lielāks par 10% no kopējā iedzīvotāju daudzuma. To skaitā ir ļoti daudz bēgļu, kas galvenokārt ieceļo no austrumu valstīm. Dāņi ir ļoti neapmierināti, ka valsts uztur bēgļus par viņu maksātajiem nodokļiem. Ja bēgļu ģimenē ir kāds pensijas vecuma cilvēks, tad viņam maksā pensiju, lai viņš arī Dānijā nav strādājis ne dienas. Dāņiem tas ļoti nepatīk, jo viņiem taču ir un bija jāstrādā.
Šodien atklāta problēma Dānijā ir arī Fāreru salas. Jo tās cīnās par savas neatkarības atjaunošanu, un patreizējais Fāreru salu ekonomiskais stāvoklis to atļauj.
Pirmā Dānijas konstitūcija tika pieņemta 1949. gada 5. jūnijā. Augstākā instance Dānija ir karaliene, kas gan politkā daudz nedarbojas. Politiskā vara sastāv no parlamenta, valdības un tiesas varas, kur katra katru kontrolē. Dānijas karalistes vlsts iekārta ir konstitucionālā monarhija. Karaliene Dānijā apstiprina valdību un vajadzības gadījumā var to atlaist. Dānijas parlamentā 179 deputāti un parlamenta nosaukums Dānjā ir Folketings. Parlamenta deputātus ievēl no apgabaliem, tātad, personas netiek ievēlētas izraugoties no saraksta. Ja kandidāts startē no kādas politiskās partijas, viņam jāsniedz 20’000 paraksti, kas atbilst vienam mandātam. Ja grib startēt individuāli un iekļūt parlamentā pats, tad vajag iegūt 25’000 parakstu. Dānijā parlamentu ievēl uz četriem gadiem tiešās vēlēšanās. Ministru prezidentu un pārējos ministrus ieceļ karaliene. Pēdējās vēlēšanas Dānijā notika 1998. gada martā, kad ar minimālu pārsvaru uzvarēja vadošā sociāldemokrātu koalīcija. Tā ieguva 90 daputātu vietas parlamentā, bet tās lielākie konkurenti – labējā liberāļu un konservatīvo koalīcija ieguva tikai 89 vietas. Šīs vēlēšanas notika sešus mēnešus pirms termiņa, jo tās sasauca līdzšinējais premjerministrs Pols Nīruns Rasmusens. Viņš cerēja iegūt jaunu uzticības apstiprinājumu un viņa cerības apstiprinājās ar uzvaru, kurai par pamatu varēja būt labā valsts ekonomikas attīstība. Vēlēšanās piedalījās 86% balstiesīgo, kas ir lielākais skaits pēdējo gadu laikā. Pēc vēlēšanām Dānijā vēl joprojām saglabājusies mazākuma valdība. Pola Nīruna Rasmusena uzvara vēlēšanās ir ļoti labvēlīga Latvijai, jo viņš atbalsta Latvijas iestāšanos ES un NATO. Nesen Pols Nīruns Rasmusens bija ieradies vizītē Latvijā. Viņš cer, ka Latvija varētu pabeigt iestāšanās sarunas ar ES jau 2002. gadā, Dānijas prezidentūras laikā.
Dānijas armijā jauniesaucamo nepieciešamība ir samazinājusies un iekļūt tajā ir arvien grūtāk. 1996. gada beigās, lai iekļūtu 9 mēnešu ilgā Dānijas dienestā, kurā tiek garantēti regulāri braucieni uz mājām ar valsts apmaksātu ceļa naudu, nepieciešama liela veiksme. Lai tiktu Dānijas armijā jāizvelk loze kara komisariātā. Dānijas bruņotajiem spēkiem nepieciešami ap 10’000 jauniesaucamo vienā gadā. Daudz mazāk nekā katru gadu, beidz ģimnāzijas. Lai tiktu armijā jābūt arī ļoti labi sagatavotam. Medicīnas komisiju katru gadu par armijai derīgiem atzīst 24’500 kandidātu. Ņemot vērā lielos līdzekļus, kas tiek ieguldīti jauniesaucamo apmācīšanai pēc ASV izstrādātās 21. gs programmas, tiek ciesti lieli zudējumi, jo nākas kādu zaldātu arī atsaukt no dienesta. Lai šo situāciju labotu, paredzēts ieviest testu sistēmu, lai, pirmām kārtām, novērtētu kandidāta psiholoģisko gatavību dienēt valsts bruņotajos spēkos. Šķiet, ka loterijas sistēma, kas ļauj gandrīz katram iekļūt Dānijas armijā, neskatoties uz visiem šķēršļiem, tomēr tiks saglabāta. Pretējā gadījumā Aizsardzības ministriju var apstrīdēt par nevienlīdzības ieviešanu.
4. Demogrāfija.
Precīzi Dānijā mūsdienās dzīvo 5’216’000 iedzīvotāji. Apdzīvotība ir 121 cilv./km2 (1994. g.). Dānijā dzīvo 97% – dāņi, 1,6% – vācieši, 1,4% – pārējās tautības. Valsts valoda Dānijā ir dāņu. Galvenā reliģija Dānijā ir luterāņi, tā sauktā Tautas baznīca – 90%. Pilsētās dzīvo 85% no visiem Dānijas iedzīvotājiem. Galvaspilsēta ir Kopenhāgena. Administratīvais iedalījums 12 āmtes un 2 pilsētu āmtes. Ienākums uz iedzīvotāju gadā 28’110 USD.
Dānijas ekonomika ir attīstīta un dzīves līmenis Dānijā ir augsts. Tas viss daļēji pateicoties arī augstajiem nodokļiem, kurus gandrīz nav iespējams izvairīties. Nav īpaša vieta arī korupcijai. Ja kāds pēkšņi palicis bez darba, tad valsts maksā pietiekami lielu naudu,lai šī persona būtu paēdusi, apģērbusies un ar jumtu virs galvas. Valdība dod arī iespēju mācīties, papildināt zināšanas, la paaugstinātu kvalifikāciju un šis bezdarbnieks varētu vieglāk atrast jaunu darbu.
Dāņa ienākumi ir samērā lieli, lai dānis pēc nodokļu maksāšanas varētu labi dzīvot. Par to liecina arī statistikas dati. 1997. gadā Dānijai bija trešais lielākais rādītājs pasaulē pēc mobilo telefonu lietotāju daudzuma, 67% dāņu ģimeņu ir auto, no kuriem 11% pat vairākas, 73% – veļas mazgājamās mašīnas, 67% ir videomagnetofons un katrai trešajai ģimenei ir personīgasi dators. Dāņu ģimenes izdevumi ir: dzīvoklim (maksā tie, kuri dzīvo dzīvokļos) – 21%, par pārtiku un tabaku aiziet turpat 20%, transports un pasts – 16%, atpūtai un izglītībai atliek tikai 9%, kurināmais un elektrība – 7%, mēbelei un pirkumiem mājai – 7%, apaviem un apģērbam – 7%, Visam pārējam vēl paliek 14%. 19. gs. vidū Dānijā dzīvoja 3,5 reizes mazāk iedzīvotāju nekā tagad, tas izskaidrojams ar lielu dabisko pieaugumu, kura pamatā ir liela dzimstība un mazāka mirstība, kopš tā laika pilnveidojusies veselības sistēma un imigrantu skaits arī ir samazinājies. Pārciešot abus pasaules karus, Dānijas dabiskais pieaugums palielinājās, tas kļuva lielāks kā 30. gados, jo samazinājās mirstība.
5. Ekonomika.
Dānijā ir labs ekonomiskais stāvoklis. Nacionālais kopprodukts Dānijā uz katru cilvēku 1997. gadā bija 25’000 ASV dolāru (skat. 2. pielikumu). Stabilā un attīstītā ekonomika nodrošina augstu dzīves līmeni. 81% no visiem Dānijas iedzīvotājiem strādā, tas ir vecums no 14 – 64 gadiem, ES valstīs vidējais rādītājs ir par 16% zemāks. Pensijas vidēji 1997. gadā bija 4’500 Ls. Nodokļi Dānijā ir ļoti augsti un valdība nedomā tos pazemināt. Neviens nodokļu nemaksātājs netiek nepamanīts, viss tiek agrāk vai vēlāk atklāts. Nodokļos aiziet gandrīz puse no dāņa ienākumiem, bet pāri paliek pietiekami daudz naudas lai pirktu dārgas preces. To daļēji pierāda mobilo telefonu lietotāju daudzums, kas bija 250 lietotāji uz 1000 cilvēkiem, tas ir arī trešais lielākais rādītājs pasaulē.
Dānijā ir augsti attīstīta lauksaimniecība. Gadsimta sākumā bija 200’000 saimniecību, bet mūsdienās šis skaitlis ir samazinājies. Pašlaik Dānija vēl pastāv trešā daļa no šī skaitļa. Lauksaimniecība agrāk bija Dānijas ekonomiskais pamats, bet tagad ar to nodarbojas ~ 5% Dānijas iedzīvotāju. Lauksaimnieki pārsvarā nodarbojas ar piena produktu ražošanu un lopkopību. Neslavu nesen Dānijai nesa govju trakumsērga, kas ir bīstama arī cilvēkam, kurš lieto slimā dzīvnieka gaļu. Šis atgadījums sagādāja melnas dienas Dānijas lopkopjiem un lopkopībai, kopumā arī ekonomikai, jo Dānija eksportā daudz gaļas produktu.
Mūsdienās galvenās rūpniecības nozares ir mašīnbūve, metālapstrāde un kuģu būve. Liela nozīme valsts ekonomikā ir dabas resursu iegūšanai, konkrētāk – dabasgāzes un naftas atradnēm. Savu vietu ekonomikā ir iekarojusi arī zvejniecība pateicoties labajai un kvalitatīvajai kuģu būvei. Aizvien lielāku nozīmi iegūst arī tūrisms, jo Dānija ir daudz interesantu vietu, ko apskatīt. Dānijas tausaimniecības pamatu veido vidēji lieli uzņēmumi, kuros pārsvarā tiek ražotas elektronikas preces.
Galveno nozaru sadalījumu kopumā veido: rūpniecība – 75%, laksaimniecība – 15%, zvejniecība – 4%.
Agrāk Dānijā nebija pietiekami daudz pārstrādes uzņēmumu, un uz to iedzīvojās uzpircēji, zemniekiem nepāstrādātās preces eksportējot. Tā rezultātā Dānijā sāka pavairot pārstrādes uzņēmumu skaitu. Šie uzņēmumu darbojas uz kooperatīves principiem. Dānijā kooperatīve aptver 100% visas zemkopības eksportnozares – cūkgaļas ražošana un piena pārstrāde. Vēl līdz šim Dānijā nav bankrotējis neviens no kooperatīviem.
Dānijas nacionālā nauda ir kronas (latviešiem – lati) un ēras (latviešiem – santīmi). 1 krona = 100 ēras. Valsts galvenie ienākumi dalās: 59% – no ienākumu nodokļa, 33% – no apgrozījuma nodokļa. Bet savukārt valsts galvenie izdevumi: 44% – socoiālajam nodrošinājumam, 11% – izglītībai, 35% – maksājumi Eiropas kopienai un jaunattīstības valstīm, 4% – administratīvie izdevumi un 2% – policija, tiesa. Dānijā ir labi attīstīta tirdzniecības nozare, jo to šķēso labi tirdzniecības ceļi vairākos virzienos. Tā galvenokārt tirgojas ar Vāciju, Lielbritāniju, ASV, Franciju, u.c. pasaules valstīm. Ievesto preču vērtība ir daudz mazāka par izvesto preču vērtību.
Dānijas importu – eksportu galvenokārt sastāda:
• Eksportē – rūpniecības preces, elektropreces, pārtikas un cementa rūpniecības iekārtas, lauksaimniecības preces, zivjrūpniecības produkciju, transportiekārtas, metalurģijas izstrādājumus, u.c. preces.
• Importē – mašīnbūves preces, metālus, metāla izstrādājumus, kurināmo, degvielu, smērvielas, medikamentus, u.c. preces
Dānija 1997. Gadā eksportēja 36,0% un importēja 32,6% attiecībā pret ieņēmumu kopprodukta Dānijā ir labi sakārtota transportu sistēma. Autobusu transports ir nedaudz lētāks par dzelzceļa transportu. Valstī pastāv gan privāto, gan arī valsts transporta firmas. Attīstīts ir arī jūras transports. Sargājot dabu, Dānijā ir augsts auto nodoklis, sevišķi augsts tas ir veciem auto, tāpēc Dānijā irļoti daudz jaunu automašīnu. Automašīnu remonts ir dārgs. Ziemeļvalstu Ministru padomē aktīvi piedalās arī Dānja un iegulda 20,6% no visa ieguldījuma kopumā.
Dānijas kronas vērtība, attiecība pret Latvijas latu, ir kritusies (skat. 3. pielikumu). 1992. gadā tās vērtība bija 0.1366 Ls, bet laika gaitā tās vērtība ir krasi samazinājusies, tā 1998. gadā jau tikai 0.0894 Ls un 200. gada marta vidū vairs tikai
0.0775 Ls (skat 1. Pielikumu). Dānijai ir liela nozīme arī Latvijas ekonomikā ne tikai kā eksportētājvalstij, bet arī kā vienai no lielākiem investoriem.
6. Izglītība.
Mācību gads Dānijas skolās sākas 7. augustā, bet beidzas – 20. jūnijā. Skolnieki skolās mācās 200 dienas gadā. Brīvdienu laiku nosaka katra skola atsevišķi. Bērnus, kuriem brīvdienās vai mācību laikā nav kur palikt, skola pieņem savā aprūpē, bet par šo prieku vecākiem ir jāpiemaksā. Viņiem ir dažādas nodarbības.
Dānijā arī ir skolas ar 12 klasēm. Dānijā ir labi attīstīta izglītības sistēma, par to liecina arī fakts, ka ļoti bieži mācibas apmaksā pati valsts. Ir arī ļoti interesanta pieeja mācot konkrētu vielu vai priekšmet, konkrēta vecuma skolniekiem. Dānijā mācās arī daudz latviešu. Tādas “jauktās” skolas arī ir populāras. Dānijā skolas (līdz 9. klasei) sauc par tauskolām, bet ir arī sastopams nosaukums vidusskolas, kas Latvijā aptver 10. –12. klasi. Šīs skolas ir obligātas visiem tās audzēkņiem. Mūsu vidusskolas (10. –12. klase) viņiem ir ģimnāzijas. Bērnu skolās nav obligātās formas, kā tas ir arī Latvijā. Viņi valkā visdažādākos apģērbus, sākot ar dažādu krāsu krekliem un beidzot ar sporta kostīmiem. Daudzi zēni, tāpat ka ēbreji, galvā nēsā mazas cepurītes, bet lai kādz būtu bērnu apģērbs tas neietekmē bērnu jautrību. Bērni ir jautri, nodarbojas ar sportu, spēlējas un klausās mīļāko mūziku. Vairākās skolās bērnus sagatavo darbam ar datoru jau 4. klasē. Apmācība notiek līdz 6. klasei. Tas domāts tas vecums, kad bērniem visinteresantāk un visaizraujošāk ir mācīties darbam ar datoru. Zināšanu pilnveide turpinās ģimnāzijā, kur šim procesam ir vajadzīgā motivācija – jaunieši apzinās šo zināšanu nepieciešamību savas nākamās profesijas apguvē.
Eksāmenus pieņem skolas skolotāji kopā ar kolēģiem no citām skolām. Dāņu skolās atzīmes netiek liktas līdz 7. klasei ieskaitot. Skolotāji šajā laikā liek atzīmes tikai priekš savas zināšanas. Divreiz gadā skolotājs un skolēns ar saviem vecākiem apspriež skolēna mācīšanas problēmas. Šīs sarunas parasti ilgst 15 min.
Visu līmeņu izglītība Dānijā ir bez maksas. Skolām 80% līdzekļu iedala valsts, 15% maksā vecāki, 5% piešķir ebreju kopiena. Ir skolas kurās ir pat mazas sinagogas (Karolines skola).
Tautas augstskolas nav kā augstākās macību iestādes. Tajās dāņi ierodas atpūsties un iegūt jaunas zināšanas, jo valsts visu apmaksā. Pārsvarā šādās skolās mācās visādi cilvēki. Mācības ilgst 74 nedēļas. Beidzēji saņem sertifikātus un labas rekomendācijas. Šo skolu un skolotāju vārds ļoti daudz ko nozīmē un to ļoti respektē. Beidzot skolu visiem absolventiem ir iespējas strādāt savās sagatavotajās un izmācītajās profesijās.
7. Kultūra.
Dānijas kultūra ir jau sen labi attīstījusies. Senākie literatūras pieminekļi ir rūnu raksti. 12. gs. radās raksti latīņu valodā. Ievērojamākais no tiem bija Sansa gramatiķa “Dāņu darbi” (“Gesta Danorum”). 13. un 14. gs aizvien lielāku nozīmi ieguva literārie darbi dāņu valodā: tautas balādes, tulkojumi no latīņu un grieķu valodām. 16. gs. dominēja reliģiskā literatūra un arī satīra. Senās attīstības grāmatniecība pirmo grāmatu dāņu valodā izdeva 1493. gadā. Tas bija K. Pēdersena Bībeles tulkojums, kas kļuva par pamatu dāņu literatūras attīstībai. 18. gs. ievērojams rakstnieks bija L. Hallbergs, kurš lika pamatus dāņu reālistiskajai literatūrai. 20. gs. jaunu posmu literatūras attīstība sāka H. Andersens. Viņš bija sociālā reālisma pamatlicējs dāņu valodā.
Dānijā televīzija parādijās no 1951. gada, bet radioraidījumus dāņi varāja klausīties jau no 1925. gada. Visas radio un televīzijas pārraides kontrolē valsts dienests “Dansk Radio”.
Senākie mākslas pieminekļi Dānijas teritorijā ir dzintara figūriņas, kas saglabājušās no 8. gs. p. m. ē., kā arī momleli un dolmeni – no neolīta perioda, alu gleznojumi Bornholmas salā, rotaslietas, sudraba un dzelzs izstrādājumi no bronzas laikmeta. No vikingu kultūras saglabājušies kara apmetņu celtņu pamati, ornamentāti akmeņi un rūnu raksti. Līdz ar kristietības pieņemšanu 960. gadā, sākās baznīcu celtniecība, kuras sākumā būvēja no koka, tikai 11. gs. tās sāka būvēt no akmens, bet jau 12. gs. – no ķieģeļiem. 12. un 13. gs. baznīcas tika būvētas ar maziņām, piezemētām formām, gareniskas (katedrāle Ribē un Viborgā) vai apaļas (baznīcas Bornholmas salā). 13. – 16. gs. būvēja baznīcas gotikas stilā. Viduslaikos attīstījās aizsargmūru celtniecība un veidojās vaļņiem apjoztas pilsētas ar neregulāru apbūvi. 17. gs. attīstījās jau reglāra pilsētu apbūve. 16. un 17. gs. piļu, sabiedrisko ēku un dzīvojamo māju arhitektūrā jau ieviešas renesanses elementi (Rosenborgas pils Kopenhāgenā). 17. – 18. gs. 2. pusē izplatījās baroks. 20. gs. rodas daudzas mākslinieciskas apvienības.
Dāņu mūzikas folklora ir līdzīga franču un vācu mūzikai. Līdz 12. gs. to, galvenokārt, pārstāvēja heroismi, epikas tautasdziesmas un deju dziesmas, klejojošo muzikantu – legeru un komediantu – hegleru izpildījumā. Laicīgā profesionālā mūzika sāka veidoties 15. – 16. gs. Pirmie profesionālie komponisti M. Pēdersens un H. Nilsens. Viņu daiļdarbos izpaužas liela mūzikas ietekme. Nacionālā stila iezīmes sāka veidoties 18. gs. beigās. F. L. E. Kuncena operā “Dāņu Holgers” un J. A. Šulca dziesmu spēlē “Ražas svētki”.
Profesionālais teātris Dānijā izveidojās tiaki 18. gs 20. gados. Pirmais nacionālais teātris bija “Den Dansk Suveplads” (“Dāņu skatuve”). Tas dibināts 1722. gadā Kopenhāgenā. Teātra darbībā, senāk bija liela nozīme dramaturģijas daiļradei. Līdz ar nacionālās drāmas pastiprināšanos 19. gs. 1. pusē sākās jauns posms posms dāņu teātra attīstībā.
Pirmā dāņu aktierfilma “Sols”, uzņemta 1903. gadā. Regulāra filmu uzņemšana sākās 1906. gadā, kad Kopenhāgenā tika nodibināta “Nordisk”. Pēc 1. pasaules kara filmu veidošana stipri samazinājās. 20. gs beigās atkal sāka uzņemt vairāk filmu.
Nobeigums.
Materiālus par Dāniju bija grūti atrast, bet, kopīgiem spēkiem, tos atradām. Bija ļoti interesanti maklēt materiālus un rakstīt, jo varēja iegūt daudz jaunas informācijas par gandrīz vai svešu, arī ne īpaši nezināmu valsti – Dāniju. Ja šis darbs būtu rakstīts par kādu lielu, populāru valsti, tad meklēšana nebūtu tik interesanta, jo daudz kas jau būtu zināms. No Dānijas ir gūta ļoti svarīga atziņa, ka arī teritoriāli mazai valstij ir iespēja tālu tikt un gūt labus panākumus ekonomikā. Tāpēc Dāniju var ņemt par piemēru Latvijai, lai arī Latvija gūtu ļoti dzudz jaunu mācību un iekarotu savu vietu Eiropā, bet varbūt arī pasaulē. Lai gan solītais Latvijas un Dānijas salīdzinājums netika uzspēts laika un materiālu trūkuma dēļ, tomēr, ja tiks uzspēta jaunu materiālu meklēšana kursa darba aizstāvēšnai, tad varbūt tiks šīs valstis salīdzinātas. Ļoti ceram, ka kursa darbs izdosies, un ka tas varētu būt tādā līmenī kā šāda veida darbi tiek rakstīti Dānijā. Dānija ir ļoti aizraujoša valsts, vēl dzīva ir cerība, ka Latvija daudz ko mācīsies no šis valsts un arī citām valstīm, un cilvēki ar Latviju būs apmierināti un turpmāk dzīves līmenis Latvijā uzlabosies. Lai ar laikuv arī Latvija būtu izcīnijusi savu vietu un būtu cienīga stāvēt blakus Dānijai.
Izmantotās literatūras saraksts.
• Materiāli no avīzēm un žurnāliem.
• P. Jersāns, Latvijas padomju enciklopēdija 2. sējums, Galvenā enciklopēdijas redakcija, Rīga, Maskavas iela 68, 1982.g., 736. lpp.
• Raitis Nadziņš, Latvijas statistikas gadagrāmata 1999, Latvijas Centrālā Statistikas Pārvaldes izdevniecība, Rīga, Lāčplēša iela 1, 520. lpp.
• Iveta Druva – Druvaskalne, Ziemeļvalstis, apgāds “Jāņa sēta”, Rīga, Elizabetes iela 83/85, 1996.g., 98. un 99. lpp.
• I. Balode un J. Paiders, Ziemeļeiropas valstu ekonomiskā ģeogrāfija, sabiedrība “Pētergailis”, Rīga, Ģertrūdes iela 19/21 – 1, 1994.g., 129., 130. un 131. lpp.