Darbs un tērps

Darbs un tērps

Uzticīgu attiecību veidošana starp partneriem ir viens no svarīgākajiem jebkuras organizācijas uzdevumiem. Mūsdienās ļoti liela nozīme ir arī apkalpošanas kultūrai, psiholoģiskajai kompetencei, kā arī ētiskajiem un tikumiskajiem aspektiem.

Cilvēka apģērbs ir viena no viņa individualitātes izpausmēm, tomēr, izvēloties apģērbu darbam, vispirms jāievēro iestādes darba specifika, koptēls un mērķis, kā arī tradīcijas.

Apģērbs radies vienlaicīgi ar cilvēka sabiedrības veidošanos. Apģērba rašanos un attīstību veicināja daudzveidīgu faktoru kopums:
 Klimatisku apstākļu kopums,
 Ētiska rakstura nosacījumi,
 Sociāla rakstura faktori,
 Reliģiska rakstura motīvi.

Mūsdienu pasaulē populārākie apģērba stili ir:
 Romantiskais stils,
 Sportiskais stils,
 Fantāzijas stils,
 Folkloras stils,
 Militārais stils,
 Klasiskais stils,
 Viens no klasiskā stils paveidiem ir lietišķais stils. Lietišķais stils raksturo tērpu profesionālajai darbībai lietišķajā sfērā. Šis tērpa stils mūsdienu pasaulē ir populārs un plaši izplatīts.

Ārējais tēls ( izskats ) ir mūsu iekšējā tēla vizītkarte, tāpēc ir ļoti svarīgi radīt patīkamu iespaidu, izvēloties pareizu apģērbu, matu sakārtojumu utt.
Mūsdienu svarīgākais priekšnosacījums pareizam apģērbam darba vietā ir laba gaume un nepieciešamā paškritikas deva.
Lietišķā un biznesa pasaule cilvēkam izvirza savus nerakstītus likumus. Tāpēc lietišķajam cilvēkam, ja viņš grib gūt panākumus, nepieciešams padomāt par savu imidžu.

Lietišķā stila apģērbs abiem dzimumiem vispirms saistās ar konservatīvajām un klasiskajām tendencēm. Šim nosacījumam ir savs psiholoģiskais pamatojums- stabils, korekts cilvēka ārējais veidols rada uzticēšanos šai personai, kas profesionālajā darbībā ir ļoti svarīga.

Lietišķais stils dāmām

Lietišķais stils sievietei vispirms saistās ar kostīmu, taču tā var būt arī kostīmkleita, svārki un blūze, dažādas vestītes. Lietišķajā sfērā nemēdz valkāt trikotāžu- tā nerosina prāta aktivitātes.
ASV bikšu kostīms lietišķai sievietei ir plaši izplatīts un iecienīts, turpretī Eiropas konservatīvajās valstīs ( Anglijā, Zviedrijā, Vācijā ) dominē uzskats, ka, veicot profesionālos pienākumus, sievietei tomēr vajadzētu būt ģērbtai svārkos.

Darba attiecībās vīrietis un sieviete ģērbjas līdzīgi: tātad zeķes jebkurā sezonā lietišķajai sievietei ir tikpat nepieciešamas kā vīrietim. Zeķu krāsa- miesas krāsas vai pelēcīgas. Zeķēm nevajadzētu būt rakstainām, ar mirdzumu, ar vīli, ar spīdošu virsmu.

Apavi lietišķajai sievietei vasaras sezonā ir ar slēgtu purngalu. Ieteicams uz 5-7cm augsta papēža. Apaviem jābūt tumšākiem par tērpa apakšējo malu vai arī jāatbilst tā krāsai. Telpās neuzturas ar ielas apaviem ( zābakiem, puszābakiem ).

Aksesuāri papildina un padara personiski neatkārtojamu klasiskā stila apģērbu, tāpēc arī tiem jāpievērš īpaša uzmanība.
Pie aksesuāriem pieder:
 Somas,
 Cimdi,
 Lakati,
 Šallītes,
 Pulkstenis,
 Brilles,
 Jostas u.c.
Aksesuāriem jābūt savstarpēji sasakņotiem.

Rotaslietas padarīs maigāku un bagātāku lietišķo stilu. Par vēlamāko rotaslietu lietišķajai sievietei uzskata auskarus. Vienlaikus nevalkā zelta un sudraba rotaslietas.

Mūsdienu sievietes tērps netiek uzskatīts par pabeigtu, ja viņa nav lietojusi kosmētiku. Tas, ko un cik viņa izvēlas ir atkarīgs no viņas gaumes, ieņemamā amata, profesijas u.c.

Arī smaržas tiek iekļautas kopējā tēla veidošanā.

Lietišķais stils kungiem

Lietišķā vīrieša ikdienas apģērbs, veicot profesionālus pienākumus, ir uzvalks. Mūsdienu pasaulē lietišķuma un biznesa krāsu uzskata tumši zilo krāsu un tās blakus toņus. Par nevēlamu tiek uzskatīta brūnā krāsa. Melnu uzvalku velk īpaši svinīgos gadījumos, vai kā vakartērpu, bet ne ikdienā.

Uzvalka krāsa atkarībā no gadalaika vai meteoroloģiskajiem apstākļiem var būt tumšāka vai gaišāka.

Žaketei jābūt aizpogātai.

Bikses nedrīkst būt ne pārāk īsas, ne pārāk garas.

Žaketes un bikšu kabatās rokas netur.

Zeķes ir par toni tumšākas nekā bikses vai par toni gaišākas nekā apavi.

Apavi ir tumšāki par biksēm un zeķēm, vai to krāsā.

Iestādes telpās nevalkā ielas apavus.

Krekls ir ar vienu kabatu, cieto apkaklīti un garām piedurknēm. Krekla krāsai jābūt gaišai, piedurknēm 2-2,5cm garākām nekā žaketes piedurknēm.

Kaklasaites izvēle visspilgtāk raksturo īpašnieka gaumi, raksturu, noskaņojumu. Lietišķajai sfērai vairāk piemērotas ir kaklasaites no vienkrāsainiem materiāliem, vai arī ar nelielu ģeometrisku rakstu.
Kaklasaiti jāaizsien tā, lai tās šaurā daļa nebūtu garāka par plato. Ja izmanto kaklasaites adatu, tad tai jāatrodas starp 5-6 krekla pogu.

Vīrieša tērpā svarīgi ir aksesuāri: bikšu siksnai un naudas makam vēlams būt ādas. Uzmanība tiek pievērst arī pildspalvai, pulkstenim, kas vienlaikus ir arī rotaslieta, piezīmju grāmatiņai, brillēm utt.

No rotaslietām tikai laulības gredzenus, vai arī ļoti smalks, filigrants zīmoggredzens.

Krāsas un to simboliskā nozīme dažādās nacionālās kultūrās

Lielāko informācijas daļu par apkārtējo pasauli cilvēks iegūst vizuāli. Viens no svarīgākajiem vizuālās informācijas nesējiem ir krāsa. Dažādas tautas dažādas vērtības izsaka atšķirīgos krāsu simbolos.

Krāsas savstarpēji kombinējoties rada cilvēkā dažādas emocijas un noskaņas:
 Sarkana un melna- agresīvi, dramatiski, satraucoši
 Zaļš ar zilu- plūstoši, vēsi, atspirdzinoši
 Dzeltens ar oranžu- silti, rosinoši
 Zaļš ar violetu- fantastiski, pārdabiski, nereāli utt.

Sarkanā krāsa simbolizē mīlestību, kaislību, trauksmi, varu, pasaules tautu lielākajā daļā arī sievišķo pirmsākumu. Tā ļoti aktīvi iedarbojas uz cilvēka organismu – paātrinot dzīvības procesus tajā ( paātrina sirdsdarbību, elpošanu, paaugstina asinsspiedienu utt. ). Sarkanā krāsa pastiprina troksni. Sarkans patīk aktīviem, kustīgiem, dažkārt agresīviem cilvēkiem. Šo krāsu mīl Krievijā, Norvēģijā, Ķīnā, Meksikā, Irānā. Sarkans nepatīk Īriem. Latvijā sarkano krāsu saista ar bagātību, spēku, varu, lielos laukumos izmanto reti.

 
Dzeltenajai krāsai ir duāla simbolika:
 Pozitīvā simbolika – saule, gaisma, intelekts, zelts.
 Negatīvā simbolika – viltība, skumjas, neuzticēšanās ( šī simbolika raksturīga galvenokārt Krievijā un Brazīlijā ).
Dzeltens daudziem rada fizioloģiskus traucējumus ( piem. galvas reiboņus un sāpes, sliktu pašsajūtu utt. ). Tā klusina troksni. Dzeltens + melns = brīdinājuma signāls. Melni burti uz dzeltena fona – vislabākā teksta lasāmība. Dzeltenā krāsa patīk optimistiem, emocionāli un intelektuāli bagātiem cilvēkiem. Dzelteno krāsu mīl Ķīnā, Indijā, ASV. Latvijā dzeltenajai krāsai raksturīga pozitīva simboliska nozīme, tā izplatīta gan folklorā, gan arī mūsdienās.

Zaļš simbolizē jaunību, pavasari, svaigumu, brieduma trūkumu. Tai ir visbagātākā toņu daudzveidība. Tā labvēlīgi ietekmē cilvēka organisma fizioloģiskos un psihiskos procesus ( mazina stresu, uzlabo redzi utt. ). Tā klusina troksni. Zaļš piemērots telpām, kurās norisinās intensīvs, garīgs darbs. Zaļo krāsu iecienījuši līdzsvaroti, darbīgi un harmoniski cilvēki, kuri labi kontaktējas un gatavi kompromisam. Šī krāsa patīk Indijā, Īrijā, Austrālijā, Ķīnā, Meksikā. Tā ir svēta krāsa izslama pasaulē. Zaļpelēkie toņi nepatīk francūžiem. Latvijā zaļā krāsa ir plaši izplatīta.

Zils simbolizē ūdeni, debesis, kosmosu, bezgalību. Mūsdienu pasaulē piesātināti un tumši zilie toņi ir lietišķuma un veiksmīga biznesa simbols. Tā ir vēsa un nosvērta, palielina distances efektu. Tā patīk nopietniem, taisnīgiem, racionāli domājošiem cilvēkiem, kuri apzināti tiecas uz nosprausto mērķi. Gaiši zilo krāsu iecienījuši jūtīgi un nedaudz melanholiski cilvēki. Zilā krāsa patīk Holandiešiem, Slāvu tautām, Ēģiptiešiem. Ķīnā zils ir sēru krāsa. Latvijā zilā krāsa nav īpaši izplatīta un populāra. Mūsdienu Latvijas sabiedrībā tā ienāk galvenokārt kā transnacionāla modes krāsa oficiālajā un lietišķajā saskarsmes sfērā.

Violets ir gudrības un filozofijas simbols. Tā ir ļoti bagāta, grezna, taču smaga un nomācoša krāsa, ar kuru grūti ilgstoši kontaktēties. Šī krāsa patīk izsmalcinātiem, emocionāliem, iekšēji pretrunīgiem cilvēkiem. Violets nav populāra krāsa Brazīlijā, Indijā, Peru ( skumju un sāpju simbols ).

Baltā Eiropā simbolizē tīrību, godprātību, jaunību, nevainojamību. Tā ir vēsa un distancējoša. Šī krāsa psiholoģiski uz cilvēku iedarbojas nelabvēlīgi, radot tukšuma, izmisuma bezcerības sajūtu, tāpēc arī atsevišķās profesionālās sfērās, kuras tradicionāli ir bijušas saistītas ar balto krāsu (piem. medicīna ), to nomaina ar gaišiem pasteļtoņiem. Arī daudzās tautās baltajai krāsai ir negatīva nozīme. Japānā – nāves krāsa, Ķīnā – visa ļaunā un zemiskā simbols, daudzās Eiropas tautās – sēru krāsa. Baltā krāsa patīk meksikāņiem. Latvijā baltajai krāsai ir visbagātākais ētiskais saturs. Pie mums jau no seniem laikiem šī krāsa ir visa labā un cilvēka tikuma raksturotāja.

Melns simbolizē tumsu, nezināmo, noslēpumu, sēras. Eiropā tā ir arī svinīguma un dižciltības krāsa. Melnā krāsa patīk nedrošiem cilvēkiem, kuri vēlas norobežoties no pārējās pasaules. Melno krāsu mīl Spānijā un Kaukāzā. Mūsdienu Latvijā melnā krāsa populāra kā modes krāsa tērpā un interjerā.

Brūns – zemes, lauku darbu, drošības un omulības krāsa. Šīs krāsas tērpu neiesaka izvēlēties situācijās, ja nepieciešams radīt darbīga un pašpārliecināta cilvēka iespaidu. Tā ir arī populāra transnacionālajā saskarsmes līmenī. Latvijā brūnā krāsa ir izplatīta folklorā, mazāk populāra mūsdienu apstākļos.

Pelēks simbolizē ikdienu, viduvējību, vientulību. Pelēkā krāsa ir neizteiksmīga, taču salikumos ar citām krāsām tā iegūst raksturu. Latvijā pelēkā krāsa ir samērā izplatīta.

Krāsu izjūtu un raksturu ietekmē arī virsmas kvalitāte. Spoža virsma ir vēsa, tā piesaista uzmanību, rada greznības un bagātības efektu. Spoži materiāli patīk austrumu tautām. Matēta virsma liekas silta.

Nekad neaizmirsti, ka tavam ārējam izskatam un manierēm citi cilvēki pievērš uzmanību.

Neaizmirsti patstāvīgi rūpēties par savu ārējo izskatu, ievēro tīrību un kārtību. Pievērs īpašu uzmanību savas tualetes detaļām, taču dari to tikai mājās vai vietās, kur nav citu cilvēku. Nekad nevajag ķemmēties, tīrīt nagus, sakārtot uzvalku u.tml. pieņemšanā, sabiedriskās vietās, uz ielas.