dabas resursi

Dabas resursi, ar kuriem ir saistīta projektējamā celulozes rūpnīca, un prognozējamā ietekme uz tiem

Rūpnīca ir cieši saistīta ar diviem Latvijas dabas resursiem jeb objektiem – Latvijas mežiem un Latvijas lielāko upi – Daugavu. No vienas puses, Latvijas meži ir rūpnīcas galvenās izejvielas – koksnes avots, no otras – iedarbības upuris, jo daļa mežu, it sevišķi rūpnīcas tuvumā esošie, tiks pakļauti tās gāzveida emisijas iedarbībai.

Līdzīgi ir ar ūdens resursiem – rūpnīca ražošanas procesa vajadzībām patērēs ūdeni no Daugavas pietekas Aiviekstes, bet ražošanas procesā radušos notekūdeņus novadīs ti

i
ieši Daugavā. Tādēļ zemāk tiek dots īss šo resursu (objektu) raksturojums.

Dabas resurss: Latvijas meži (pēc H. Tuherma u.c. avotiem)

1. Latvijas mežu raksturojums

Latvijas meži un tajos esošie koksnes resursi ir viena no galvenajām valsts nacionālajām bagātībām, kas izveidotas cilvēka ilgstošas un mērķtiecīgas darbības rezultātā. Šie resursi izmantojami maksimāli ekonomiski efektīvi, ievērojot ilgtspējīgas (nenoplicinošas) mežu apsaimniekošanas principus. Ar mežu apklātās platības aizņem gandrīz pusi valsts teritorijas – 44,7%. Rūpnieciski izmantojamo mežu platība Latvijas republikā ir vairāk kā 2,888 milj. ha.

Ir acīmredzama vēsturiska tendence šīm platībām palielināties. Tā
ā
ā 1930. gadā ar mežiem apklātās platības aizņēma 23% valsts teritorijas, 1960. – 35% un patreiz 44,7%. Tām ir tendence palielināties arī tālāk līdz 50 – 55% uz lauksaimniecībā mazefektīvo vai neefektīvo zemju rēķina.

Latvijas mežainums ir nevienmērīgs, tas mainās no 29% (Jelgavas rajonā) līdz 62,6% (Ventspils rajonā).

Mežu piederība. Patreiz Latvijā tu
urpinās ze
emes reforma un īpašuma atgūšanas process un līdz ar to palielinās privāto mežu platības un privāto mežu īpašnieku skaits (1.tabula). Valsts mežu platība ir samazinājusies no 80% 1935. gadā līdz 49,7% 2000 gadā, tātad patreiz privātie meži sastāda gandrīz pusi mežu kopplatības. Tiek prognozēts, ka nākotnē ap 50% mežu būs privātīpašumā un privāto mežīpašnieku skaits pārsniegs 154 400, bet vidējā mežīpašuma platība nepārsniegs 7.8 ha, kas radīs nopietnas problēmas šo mežu apsaimniekošanā. 1. tabulā uzrādītie citu īpašnieku meži (224,3 tūkst.ha), pēc valsts Meža dienesta 1999. gada datiem, sadalās šādi: pašvaldību meži – 118,7 tūkst.ha, pārējo īpašnieku meži – 60,7 tūkst.ha, brīvie meži – 44,9 tūkst.ha.

1.tabula

Mežīpašuma struktūra Latvijā

Ī p a š u m a 1935. gadā 1988. gadā 1994. gadā 2000. gadā

v e i d i 1000 ha % 1000 ha % 1000 ha % 1000 ha %

Valsts meži 1390,3 79,6 1744,9 63,3 1606,3 56,9 1434,8 49,7

Privātie meži 306,4 17,5 – – 440,3 15,5 1228,7 42,5

Lauks. uzņēmumu meži – – 916,4 33,2 215,2 7,6 – –

Citu īpašnieku meži 50,5 2,9 96,2 3,5 557,8 20,0 224,3 7,8

K o p ā 1747,2 2757,5 2819,6 2887,8

Sugu sastāvs. Vē

ērtīgās sk
kuju koku sugas gan pēc platības, gan pēc krājas aizņem ap 60%. Lapu koki aizņem 40%, no tiem 28% ir bērzu audzes. Sugu sastāvs 20 gadsimtā ir mainījies, skuju koku īpatsvars ir samazinājies no 78% 1942. gadā, līdz 59% 2000. gadā. Tajā pašā laikā pieaudzis lapu koku īpatsvars, sevišķi bērza – attiecīgi no 12 līdz 28%. Tas izskaidrojams ar pēckara laikā lauksaimniecības zemju aizaugšanu ar mežiem, kur par valdošajām sugām ieviesās bērzi un baltalkšņi. Patreiz sadalījums pa valdošajām sugām ir sekojošs – priede 39,7%, bērzs – 28,4%, egle – 20,6%, baltalksnis – 2,5%, apse – 2,5%. (2.att.)

2.att. Koku sadalījums pa va
aldošajām su
ugām Latvijas mežos

Līdz ar priedes dominēšanu Latvijas mežos, tā iegūst īpašu stāvokli, jo Eiropā parastā priede (Pinus silvestris) ir visapdraudētākā koku suga

Produktivitāte. Rūpnieciski izmantojamo mežu kopējā krāja patreiz ir 549,9 miljoni kubikmetru, no tiem skuju koksnes krāja – 324 miljoni kubikmetru. Salīdzinot ar 1938. gadu mežaudžu kopkrāja ir pieaugusi 3,09 reizes, vai vidēji par 5% gadā., tajā pat laikā mežu kopplatība ir palielinājusies tikai 1,63 reizes. Tātad krāja laikā no 1938. gada līdz šim laikam ir pieaugusi 1,9 reizes straujāk kā meža platības, kas liecina par racionālu un efektīvu mežu apsaimniekošanu.

Kā liecina ZM Mežu grupā spriestais, pašlaik pastāv bīstama tendence kopšanas cirtēs atstāt slimos kokus, bet nocirst veselos. Tas izskaidrojams gan ar zināšanu trūkumu mežu apsaimniekošanā, gan ar vēlmi iegūt papildlīdzekļus. Tomēr nākotnē tas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas mežu kvalitāti.

Latvijas mežos tekošais (ikgadējais) krājas bruto pieaugums ir 16,5 miljoni kubikmetru (tajā skaitā skuju koku mežos – 9,6 miljoni kubikmetru). Rūpnieciski izmantojamais (neto) pieaugums ir 13,2 miljonu kubikmetru (tajā skaitā skuju koku – 7,7 miljoni kubikmetru).

Mežu stāvoklis. Latvijā pēdējo gadu laikā ik gadus iet bojā apmēram 1200 – 2400 ha mežaudžu. Tā laikā no 1991. līdz 1999. gadam 25% audžu ir gājušas bojā meža ugunsgrēku rezultātā, 22,7% kaitēkļu bojājumu dēļ, 19,6%, vējgāžu rezultātā, 16% pārliecīga mitruma dēļ.

Mežs un vide. Mūsu sabiedrību tāpat kā kokmateriālu tirgu (galvenokārt ES tirgu) interesē meža un mežrūpniecības aktivitāšu ietekme uz apkārtējo vidi. Meža vides aizsardzībai Latvijā ir senas tradīcijas. Pieaugot saimnieciskās darbības intensitātei, daudzu dabas vērtību saglabāšana tiek apdraudēta. Tādēļ Latvijas Meža politikā izvirzītais mērķis vides aizsardzības jomā ir «. bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzturēšana pašreizējā līmenī.» Šodien dabas aizsardzības pasākumi un dažāda veida aizsardzības režīmi ir noteikti aptuveni 8% no valsts teritorijas.

Vairāk kā 90% no aizsargājamām dabas teritorijām veido meža un purvu ekosistēmas. Mežaudžu sadalījums pēc ekoloģiskās un tautsaimnieciskās nozīmes ir parādīts 2.tabulā. Jāpiezīmē, aizsardzības statuss ir noteikts mežiem pilsētās un ap tām, mežiem gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci, bet saudzējamajos un saimnieciskajos mežos izdalīti īpaši aizsargājamo mežu iecirkņi ar speciālu aizsardzības un izmantošanas režīmu, kuri no meža kopplatības aizņem 8,6%. Nozīmīgākie no tiem ir aizsargājamo augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu meža biotopi. Latvijā pirms vairākiem gadiem sācies sagatavošanas process mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikācijai, kura pirmie rezultāti bija jūtami jau 2001. gadā.

Latvijā pašreiz pastāv 2 reāli darbojošās starptautiski atzītas sertifikācijas sistēmas: PEFC, ko lieto privātajos mežos un FSC valsts mežos. Katrai ir savi trūkumi un pozitīvās īpašības. PEFC ir Eiropā izplatītāka un lielāku vērību piegriež komerckoksnes iegūšanai. Ir arī citas koksnes novērtēšanas sistēmas. Pēc Dr. h. sc. silv P.Zālīša dažas no tām no mežzinātnieku viedokļa ir pilnīgi nepieņemamas, piemēram, Eurostat 1999, kur, ja mežos nav iespējama komerckoksnes iegūšana, mežaudzes vērtība = 0.

2. tabula

Mežu kategorijas Latvijā

(pēc VMD statistikas – www.vmd.gov.lv)

Meža kategorijas un apakškategorijas %

1. Aizsargājamie meži: dabas rezervātu meži, nacionālo parku meži, dabas parku un liegumu meži, preterozijas meži, zaļo zonu meža parki. Šajos mežos mežsaimnieciskie pasākumi pakārtoti vides aizsardzības interesēm. 9

2. Saudzējamie meži: aizsargājamo ainavu apvidu meži, zaļo zonu mežsaimnieciskie meži, vides aizsardzības meži. Šajos mežos ar mežsaimnieciskajiem pasākumiem cenšas savienot vides aizsardzības un koksnes ražošanas intereses. 16

3. Saimnieciskie meži, kuros mežsaimnieciskie pasākumi virzīti uz koksnes ražošanu, bet tajā pašā laikā tiek ievērotas vides aizsardzības intereses. 75

K o p ā 100

2. Mežizstrāde, tās dinamika un struktūra

Mežizstrādē pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas. Ja agrāk valsts mežos darbojās apmēram 30 samērā lieli valsts mežizstrādes uzņēmumi, kas daļēji veica arī koksnes pārstrādi, tad tagad šie uzņēmumi ir privatizējušies, daļēji sadalījušies vai izveidojuši kopfirmas ar ārzemju partneriem. Valsts uzņēmumu privatizācijas posmā strauji attīstījušies daudzi mazi privātie uzņēmumi un firmas, kas daļēji darbojas arī koksnes pārstrādē un tirdzniecībā.

Ļoti strauji šajā periodā pieauguši mežizstrādes apjomi, kas ir gandrīz trīskāršojušies. Tā 1992. gadā mežizstrādes apjoms bija 4 miljoni kubikmetru, bet patreiz 11 miljoni kubikmetru. Straujais izstrādes pieaugums izskaidrojams ar privātmežu iekļaušanos mežsaimniecības apritē un kokapstrādes, īpaši kokzāģēšanas ražošanas jaudu, attīstību.

Mežsaimniecības nenoplicinošas (ilgtspējīgas jeb līdzsvarotas attīstības) rādītājs ir attiecība starp ikgadējo ciršanas apjomu un izmantojamo tekošo (ikgadējo) koksnes pieaugumu. Tā mainās robežās no 0,30 līdz 0,81 un vidēji pēdējo desmit gadu laikā bija 0,48. Visintensīvāk Latvijā meži tika izcirsti laikā no 1930 līdz 1940 gadam, sakarā ar nepieciešamību sabalansēt valsts budžetu. Atgādināsim, ka pašlaik tekošais koksnes pieaugums tiek lēsts ap 16,5 miljoni kubikmetru.

Patreiz noteiktais atļautais ciršanas apjoms ir 8,349 milj. kubikmetru gadā. Jāatzīmē, ka pirmajos neatkarības gados, laikā no 1991 līdz 1996 gadam, atļautais ciršanas apjoms netika izpildīts. Piemēram, 1992. gadā tika izcirsts 4,013 milj kubikmetru, 1996 gadā – 6,762 milj. kubikmetru. Tā rezultātā pēc prof. Z. Saliņa domām laikā no 1991. līdz 1996. gadam Latvijas mežos ir uzkrājies 11,15 milj kubikmetru koksnes. Intensīva mežu izciršana sākās privātmežos pēc īpašumtiesību atjaunošanas. Tā 1995. gadā privātmežos izcirta 1,588 milj. kubikmetru, bet 2000. gadā jau 7,276 milj. kubikmetru. Šādu mežizstrādes pieaugumu privātmežos sekmēja arī ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās zemnieku saimniecībās, jo šajā situācijā mežizstrāde nodrošināja daudziem zemniekiem izdzīvošanu. Tā rezultātā laikā no 1997. līdz 2000. gadam Latvijas mežos pieļautā mežizstrādes tāme tika pārsniegta par 9,993 milj. kubikmetru uz privātmežu pastiprinātas izstrādes rēķina. Tomēr vērtējot visu neatkarības periodu (sākot ar 1991. gadu) kopējais mežizstrādes apjoms līdz 2000. gadam nepārsniedz atļauto un šajā periodā ir izcirsts par 1,16 milj.kubikmetru mazāk par pieļauto normu.

Kritiski jāvērtē arī patreiz noteiktā pieļaujamā mežizstrādes tāme – 8,349 milj. kubikmetru gadā (galvenajā cirtē 5,675 milj. kubikmetru un starpcirtē 2,674 milj. kubikmetru), kas sastāda 1,53% no kopējās krājas. Pasaules mežsaimniecības prakse paredz līdzīgos ģeogrāfiskos apstākļos mežizstrādi 2% apjomā no kopējās krājas, kas Latvijā varētu būt 11,5 milj. kubikmetru gadā, kas sastādītu 85% no ikgadējā pieauguma.

Tomēr šeit minētie oficiālie meža statistikas skaitļi varētu arī nebūt pilnīgi precīzi. Piemēram, speciālisti apsver, kādēļ ciršanas pieteikumos norādītā izcērtamā krāja stipri pārsniedz faktisko. 2000. gadā Latvijai kopumā tā sastādīja 14 milj. kubikmetru (valsts Mežu dienesta dati), tai skaitā privātajos mežos 10 milj kubikmetrus («Dienas Bizness» 02.03.2002; 11.02.2002) Bet statistika liecina par nocirstiem 7,276 milj kubikmetru. Tas tiek izskaidrots ar to, ka «privātie mežus pietaupa». Tomēr tas nesaskan ar iepriekš minēto apgalvojumu par mežiem kā zemnieku vienīgo izdzīvošanas iespēju. No otras puses, Latvijā bieži notiek nelikumīga mežu izciršana, kas kopējos statistikas rādītājos var neatspoguļoties. Vides aizsardzības klubs atgādina par incidentu, ko tikai ar pūlēm izdevās novērst, kad 2000. gada sākumā tika veiktas plašas kailcirtes Gaujas nacionālajā parkā. Arī daži Latvijas mežzinātnieki atdzīst, ka tas, cik Latvijā patiesi izcērt, pilnībā nav apzināts.

3. Ekonomiskais raksturojums.

Kopumā jāatzīmē, ka mežsaimniecības nozare ir bijusi viena no pašām sekmīgākajām grūtajos pārmaiņu laikos. Salīdzinājumā ar 1990. gadu kopējais ražošanas apjoms mežsaimniecībā ir pieaudzis apmēram 10 reizes, kamēr eksports pat 30 reizes. Kopumā mežsaimniecība saražo apmēram 12% no iekšzemes kopprodukta, jeb koksnes produktus 600 000 000 LVL vērtībā. No visa saražotā apjoma gandrīz 90% tiek eksportēti (2001. gadā par kopējo summu 503 000 000 LVL). Koksnes produktu imports ir bijis mazāks – 2001. gadā par 115 000 000 LVL Šeit gan jāpiemin, ka koksnes produktu importā nav iekļauti visi celulozes izstrādājumi. Būtiski svarīgi ir, ka mežsaimniecības produktu eksports veido gandrīz pusi no kopējā Latvijas eksporta un ļoti palīdz sabalansēt Latvijas ārējās tirdzniecības un tekošā konta deficītu. Ņemot vērā, ka pēdējos gados Latvijas mežos, pēc oficiālās statistikas, izcērt 10.11 milj.m3 koksnes, tad var vienkārši kalkulēt, ka no 1m3 apaļkoksnes, ko izcērt Latvijas mežos, tiek eksportēta produkcija 45.50 latu vērtībā. Kādi ir mūsu kaimiņu rādītāji? Somijā no šāda apaļkoksnes daudzuma eksportam aiziet produkcija 115.117 latu vērtībā, Zviedrijā šis rādītājs ir vidēji 112 lati. Cits skaitlis – Igaunijā tikai 33 lati.

Fakts, ka Somijā ir 2,5 lielāka pievienotā vērtība koksnes eksportprodukcijai, H.Tuherma pētījumā tiek minēts kā arguments par labu celulozes rūpnīcas celšanai. Drīzāk gan būtu loģiski salīdzināt Latvijas un Igaunijas rādītājus kā 2 valstīm no bijušās sociālisma sistēmas. Somijā pie tam ir 2 reizes augstākas papīrmalkas iepirkuma cenas. 3. tabulā redzams, ka 3 gadu laikā ir notikusi koksnes izstrādājumu ar lielāku pievienoto vērtību eksporta palielināšanās. Tātad tas ir dabīgs process, kurā būtu organiski jāiekļaujas jebkurai jaunai ražotnei, pie tam šāda mēroga. Izejot no šinī pašā pētījumā dotajiem skaitļiem, tik pat lielu pievienoto vērtību kā celuloze dod arī t.s. «apstrādātie koksnes izstrādājumi». Somijā tie sastāda 304 570 Ls eksporta vērtību pie 4,7% eksporta struktūras, kamēr celuloze dod 435 195 Ls no 6,7% Varbūt Latvijai labāk izvēlēties kādu citu pievienotās vērtības radīšanas veidu koksnei, jo mūsu koksne piemērotāko klimatisko apstākļu dēļ ir kvalitatīvāka?

Visi minētie apsvērumi, protams, atkrīt gadījumā, ja rūpnīca nepiederēs Latvijai, bet Somijas firmai.

3.tabula Latvijas meža nozares eksporta struktūra pēc vērtības

(rādītāji iegūti pēc Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta datiem)

Koksne un

koksnes izstrādājumi Eksporta struktūra, %

1999.gads 2000.gads 2001.gads

Zāģmateriāli kopā

t.sk. skujkoku zāģmateriāli

lapkoku zāģmateriāli 50,7

44,6

6,1 48,9

42,9

6,0 44,5

38,0

6,5

Apaļkoksne kopā

t.sk. skujkoku apaļkoksne

lapkoku apaļkoksne 12,1

6,6

5,5 14,6

7,4

7,2 13,0

7,4

5,6

Mēbeles 10,7 10,3 11,1

Apstrādātie koksnes izstrādājumi 5,7 8,3 10,0

Saplākšņi 8,7 7,5 8,5

Celuloze, papīrs un kartons 2,8 2,8 3,1

Kurināmā koksne 4,0 2,3 3,3

Finieris 1,2 1,0 1,4

Kokskaidu plātnes 1,4 1,0 1,1

Kokšķiedru plātnes 0,6 0,4 0,1

Kokogles 0,3 0,4 0,3

Sērkociņi 0,3 0,3 0,3

Citi koksnes izstrādājumi 1,5 2,2 3,3

Kopā 100 % 100 % 100 %

Meža nozares eksporta kopvērtība, milj. Ls 436,3 488,24 503,08

Virszemes ūdens objekts «Vidusdaugava» (pēc Latvijas-Zviedrijas projekta Daugavas baseinam datiem)

Projektētā rūpnīca ir cieši saistīta ar Latvijas lielāko upi Daugavu. Tā savam ražošanas procesam patērēs ūdeni no Daugavas pietekas Aiviekstes, bet ražošanas procesā radušos notekūdeņus ievadīs tieši Daugavā.

Daugava ir Latvijas lielākā upe, kuras baseins aizņem vairāk kā 1/3 Latvijas teritorijas. Tā ir arī ir viena no galvenajiem Rīgas pilsētas dzeramā ūdens avotiem. Daugavas baseins atrodas triju valstu – Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas teritorijās. Latvijā atrodas 24 700 km2 kas ir 28% no Daugavas baseina kopējās teritorijas.

Daugavas baseins Latvijā aizņem 38,3% tās teritorijas.

Tā kā Daugava visā savā garumā, gan pēc ekoloģiskā raksturojuma, gan pēc saimnieciskās izmantošanas veidiem nav viendabīga, tā pētniecisko un apsaimniekojošo mērķu ērtības labad ir sadalīta trīs atsevišķos virszemes ūdens objektos – Augšdaugavā, Vidusdaugavā un Lejasdaugavā. Projektētā rūpnīca, kas atradīsies Jēkabpils rajona Ozolsalā, atrodas virszemes ūdens objektā «Vidusdaugava».

Virszemes ūdens objekta «Vidusdaugava» īss vispārīgs raksturojums

3. attēlā Parādīts VŪO «Vidusdaugava» ģeogrāfiskais izvietojums Latvijā.

3.att. VŪO «Vidusdaugava» izvietojums Daugavas baseinā

VŪO «Vidusdaugava»

Daugavas upes posms no Rīgas HES (upes 32.km) līdz Jēkabpilij (upes 166. km);

ūdenssaimnieciskais kods 41335000-43150000;

ļoti liela stipri pārveidota upe uz kaļķa pamatnes, kam ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanā piemēroti lieliem dziļiem eitrofiem ezeriem noteiktie kvalitātes rādītāji;

upes posma garums 134 km;

tiešais sateces baseins 2743 km 2

Augstums virs jūras līmeņa ir starp 18 m pie Doles salas un 82 m pie Jēkabpils absolūtajās augstumu atzīmēs virs jūras līmeņa.

Koordinātes: starp 2415’ un 2605’ ģeogrāfiskā A garuma,

starp 5708’ un 5520’ ģeogrāfiskā Z platuma.

Virszemes ūdens objekta «Vidusdaugava» hidroloģiskais raksturojums

4. tabula

Galvenie VŪO «Vidusdaugava» hidromorfoloģiskie rādītāji (A/s«Latvenergo» dati Daugavas projektam)

Rādītāji Mērvienības VŪO Latvijā / kopā

Sateces baseins km2 2743 18 912 / 84100

Garums km 134

Noteces slānis mm 265

Nokrišņu daudzums mm 675

Rīgas HES ūdenskrātuve

Platība km2 42,2

Tilpums milj. m3 256

Caurplūdums m3/sek 640

Garums km 35

Ķeguma HES ūdenskrātuve

Platība km2 24,9

Tilpums milj. m3 157

Caurplūdums m3/sek 615

Garums km 43

Pļaviņu HES ūdenskrātuve

Platība km2 34,9

Tilpums milj. m3 509

Caurplūdums m3/sek 610

Garums km 50

Daugavas trīs lielo hidroelektrostaciju (Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu) celtniecība un ar to saistītā ūdens līmeņa uzstādināšana to vajadzībām izveidotajās ūdenskrātuvēs ir mainījušas Daugavas kā dabiskas upes ekoloģisko (hidroloģisko, morfoloģisko un bioloģisko) stāvokli ne vien tieši HES uzstādinājumu vietās, bet ir radījušas ietekmi visā upes baseinā.

Jau esošās vides problēmas virszemes ūdens objektā «Vidusdaugava»

Galvenās vides problēmas, kas radušās, izmainot upes dabīgo režīmu, ir:

• upes dabīgā hidroloģiskā režīma izmaiņas;

• ir izjauktas dabīgās ekosistēmas, kas saistītas ar ceļojošo zivju migrāciju, zivju nārsta un augšanas vietu iznīcināšanu, utml.;

• zivju ikru, mazuļu un citu bioloģisko resursu bojāeja ūdens līmeņu svārstību dēļ;

• hidroloģiskās un ekoloģiskās izmaiņas Daugavas lejtecē;

• suspendēto vielu nosēšanās ūdenskrātuvēs pie dambjiem;

• ūdenskrātuvju piegulošo platību applūšana un gruntsūdens līmeņu izmaiņas;

• deformētas pazemes ūdeņu plūsmas ūdenskrātuvju ietekmētās zonās;

• ūdenskrātuvju krastu izskalošanās nenostiprinātos posmos gan līmeņu svārstību, gan lielās virsmas platības (vēja iedarbība) dēļ;

• riska zonas lielums hidrobūvju avārijas gadījumā.

Tādējādi jau tagad pastāv ievērojama antropogēnā slodze minētajam Daugavas posmam un celulozes rūpnīca šo situāciju vēl pasliktinās.

Leave a Comment