Darbs ar gariem dokumentiem programmā Microsoft Word

Darbs ar gariem dokumentiem programmā Microsoft Word
Stili
Stils – ir rindkopas un šrifta parametru apvienojums, kuram ir piešķirts nosaukums. Stilu izmantošana atļauj ieturēt noteiktu teksta izskatu dažādos dokumentos, atļauj vairākiem cilvēkiem strādāt pie viena dokumenta, vienlaikus ieturot noteiktu teksta ārējo izskatu. Darbs ar tekstiem, izmantojot stilus paaugstina darba efektivitāti, ātrumu un teksta noformēšanas kvalitāti.
Stilus var iedalīt divās grupās – Microsoft Word iebūvētie stili un lietotāja definētie stili. Principiālas atšķirības starp viņiem nav, bet iebūvētos stilus dažreiz izmanto speciālām vajadzībām, piemēram lappuses numerācijas stils page number vai stili, kurus izmanto kolontitulos header un footer. Ir speciāli iebūvētie stili, kuri atvieglo teksta automatizēšanu, piemēram satura rādītāja veidošanu. Šim nolūkam izmanto deviņus iebūvētos stilus Heading 1 līdz Heading 9.
Iebūvēto stilu izmantošana
Kā piemēru apskatīsim pietiekami garu dokumentu, kuru nepieciešams formatēt .

Ievads
Mēs dzīvojam laikā, kad sauciens pēc brīvības un demokrātijas atbalsojas visā pasaulē. Austrumeiropas valstis ir atbrīvojušās no totalitārajām valdībām, kas tur bija pie varas turpat vai veselu pusgadsimtu, bijušās padomju republikas tiecas nomainīt gandrīz 75 gadus ilgušo komunistisko režīmu pret jaunu demokrātisku kārtību, kāda tām līdz šim bijusi liegta. Šīs politiskās pārmaiņas ir tik nepieredzēti dramatiskas, ka to ēnā reizēm nepamanītas paliek citas pasaules tautas, kurās arī atdzimusi cerība uz demokrātiju. Demokrātija valda gandrīz visā rietumu puslodē, demokrātisko reformu laikmets uzausis Āfrikā; jaunas, dinamiskas demokrātijas sāk laist saknes Āzijā.
…
Demokrātijas definīcijas
Tautas valdība
Vārds “demokrātija” droši vien būs pazīstams visiem, taču šis jēdziens joprojām tiek pārprasts un lietots nevietā: šodien, maskējoties ar demokrātiju, tautas atbalstu sev mēģina nodrošināt gan totalitārie režīmi, gan militārās diktatūras. Taču demokrātiskās idejas spēku apliecina arī vēsturē vispatiesākās un izjustākās cilvēka gribas un prāta izpausmes: no Perikla senajās Atēnās līdz Vāclavam Havelam mūsdienu Čehoslovakijā, no Tomasa Džefersona Neatkarības deklarācijas 1776. gadā līdz Andreja Saharova pēdējām runām 1989. gadā.
Saskaņā ar vārdnīcās atrodamo definīciju, demokrātija ir “tautas valdība, kur tautai pieder visaugstākā vara, ko tā realizē tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību brīvas vēlēšanu sistēmas ietvaros.” Runājot Abrahama Linkolna vārdiem, demokrātija ir valdība “no tautas, tautas vārdā un tautas labā.”.
…
Vairākuma vara un mazākuma tiesības
Visas demokrātijas ir sistēmas, kuru ietvaros pilsoņi brīvi pieņem lēmumus vairākuma varas apstākļos. Taču vairākuma vara ne vienmēr ir demokrātiska: tā piemēram, neviens nesauks par taisnīgu iekārtu, kur vairākuma vārdā 51 procents iedzīvotāju apspiež pārējos 49 procentus. Demokrātiskā sabiedrībā vairākuma vara jāpapildina ar katra cilvēka individuālo tiesību garantijām, kuras, savukārt, ļauj aizsargāt minoritāšu etnisko, reliģisko, politisko vai gluži vienkārši tādu, kuras veido zaudētāji diskusijā par kādu kontraversālu likumdošanas aktu – tiesības. Mazākuma tiesības nav atkarīgas no vairākuma labās gribas, un tās nedrīkst atņemt pat tad, ja par šādu soli nobalsojusi majoritāte. Minoritāšu tiesību aizsardzību nodrošina tas, ka demokrātiskie likumi un institūti aizsargā visu pilsoņu tiesības.
…
Demokrātiska sabiedrība
Demokrātija ir kas vairāk par konstitucionālu nolikumu un procedūru kopumu, kuri nosaka, kā funkcionēt valdībai. Demokrātijas apstākļos valdība ir tikai viens no elementiem sabiedriskajā matērijā, kura sastāv no daudz un dažādiem institūtiem, politiskajām partijām, organizācijām un biedrībām. Šo daudzveidību sauc par plurālismu, un tā pamatā ir pieņēmums, ka daudzo organizēto grupējumu un institūtu eksistence, leģitimitāte vai autoritāte demokrātiskā sabiedrībā nav atkarīgas no valdības.
Demokrātiskā sabiedrībā darbojas tūkstošiem privātu organizāciju, dažas no tām vietējā, citas – visas valsts līmenī. Daudzas no tām izpilda starpnieka lomu starp atsevišķiem indivīdiem un tām kompleksajām sabiedriskajām un valdības struktūrām, kuru sastāvdaļa viņi ir; šīs organizācijas izpilda tās funkcijas, kuras nepilda valdība, kā arī dod katram indivīdam iespēju realizēt savas demokrātiskas valsts pilsoņa tiesības un pienākumus.
…
DEMOKRĀTIJAS BALSTI
Nācijas suverenitāte.
Valdība, kas veidota ar pārvaldāmo piekrišanu.
Vairākuma vara.
Minoritāšu tiesības.
…
Tiesības
Mēs uzskatām par pašsaprotamām šādas patiesības: ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi un ka Radītājs viņiem devis zināmas nepārkāpjamas tiesības, to skaitā tiesības dzīvot, būt brīviem un tiekties pēc laimes.
Ka šo tiesību nodrošināšanai ļaudis dibina valdības, kuru taisnīgās varas pamatā ir pavalstnieku piekrišana.
Nepārkāpjamās tiesības
Šādos neaizmirstamos vārdos Tomass Džefersons Amerikas Neatkarības deklarācijā ietērpis pamatprincipu, uz kura balstās demokrātiska valdība. Demokrātijā valdības nenodrošina Džefersona uzskaitītās brīvības valdības tiek veidotas, lai aizsargātu šīs brīvības, ko ikviens indivīds bauda ar to vien, ka viņš eksistē.
Saskaņā ar 17. un 18. gadsimta Apgaismības filozofu atstātajiem formulējumiem, nepārkāpjamas ir Dieva piešķirtās iedzimtās tiesības. Šis tiesības netiek iznīcinātas līdz ar civilizācijas rašanos, turklāt neviena sabiedrība vai valdība nav pilnvarotas tās atņemt vai pārkāpt.
…
Vārda brīvība
Runas un izteikšanās brīvība nodrošina demokrātijas asinsriti. Iespējas brīvi apspriest jautājumus un balsot, pulcēties un protestēt, pielūgt un spriest taisnu tiesu tas viss atkarīgs no neierobežotas vārda brīvības un informācijas plūsmas. Kanādietis Patriks Vilsons, televīzijas sērijas Cīņa par demokrātiju veidotājs, izteicis šādas atziņas: “Demokrātija ir komunikācijas: cilvēki, kas cits ar citu apspriež kopīgās problēmas un kopīgi kaldina savu likteni. Iekams tauta var pati sevi pārvaldīt. tai jādod iespēja brīvi izteikties.”
Demokrātiskā sabiedrībā pilsoņi dzīvo pārliecībā, ka atklātas ideju un viedokļu apmaiņas ceļā patiesība agri vai vēlu uzveiks melus, citu cilvēku uzskati tiks labāk izprasti, skaidrāk iezīmēsies tās jomas, kur nevar iztikt bez kompromisa, un tiks pavērts ceļš uz progresu. Jo plašāks šādas domu apmaiņas loks, jo labāk. Amerikāņu esejists E.B.Vaits atzīmē: “Mūsu brīvajā valstī prese nav uzticama un noderīga viss tāpēc, ka tā būtu labdabīga, bet gan tāpēc, ka tā ir tik daudzveidīga. Kamēr katrs no daudzajiem (preses izdevumu) īpašniekiem sekos savam patiesības modelim, mēs kā tauta varam cerēt uzzināt patiesību un tikt pie gara gaismas… Pulkā taču vienmēr drošāk.”
…
Brīvība un ticība
Reliģijas brīvība vai, plašākā formulējumā, sirdsapziņas brīvība nozīmē to, ka nevienam cilvēkam nedrīkst uzlikt par pienākumu pāriet kādā ticībā vai pieņemt noteiktus uzskatus pret viņa gribu. Turklāt nevienu cilvēku nedrīkst sodīt vai kā citādi pret viņu vērsties tāpēc vien, ka viņš dod priekšroku kādai noteiktai reliģijai vai arī izdara izvēli nepieslieties nevienai no tām. Demokrātiska valsts balstās uz atziņu, ka katra cilvēka reliģiskā pārliecība ir viņa dziļi personiska lieta.
…
Pilsonība: tiesības un pienākumi
Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir tas, ka valdība pastāv nolūkā kalpot tautai, nevis otrādi. Citiem vārdiem, cilvēks ir demokrātiskas valsts pilsonis, nevis tās padotais. Ja valsts aizsargā savu pilsoņu tiesības, tad pilsoņi tai atlīdzina ar lojalitāti. Turpretim autoritārisma apstākļos valsts pieprasa, lai tauta tai kalpo un izrāda tai lojalitāti, neizjūtot nekādas saistības nodrošināt tautas piekrišanu savai darbībai.
Kad demokrātiskas valsts pilsoņi balso, viņi izmanto savas tiesības un pienākumu izšķirt, kas viņu vārdā valdīs. Turpretim autoritārā valstī balsošanas procedūra kalpo vienīgi tam, lai režīma izdarītā izvēle iegūtu likuma spēku. Šādā sabiedrībā balsošana nav pilsoņu tiesību vai pienākuma izpausme – tā ir uzspiesta atbalsta izrādīšana valdībai.
Līdzīgā kārtā demokrātiskas valsts pilsoņi bauda tiesības iestāties jebkurā pašu izraudzītā organizācijā, kas var arī nebūt atkarīga no valdības, kā arī brīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Vienlaikus pilsoņi uzņemas arī zināmu atbildību, kas saistīta ar šādu līdzdalību: viņiem jāiepazīstas ar attiecīgajiem jautājumiem, jāparāda iecietība saskarē ar pretējiem uzskatiem un jābūt gataviem slēgt kompromisu nolūkā panākt vienošanos.
…
CILVĒKA PAMATTIESĪBAS
Vārda, izteikšanās un preses brīvība
Ticības brīvība.
Pulcēšanās un biedrošanās brīvība.
Tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā.
Tiesības uz taisnīgu izmeklēšanas un tiesas procesu.
Cilvēka tiesības un politiskie mērķi
Cilvēka tiesību aizsardzības princips ir plaši izplatīts: tas ietverts daudzu pasaules valstu rakstītajās konstitūcijās, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas hartā un tādos starptautiskos nolīgumos kā Helsinku Noslēguma akts (Eiropas Drošības un Sadarbības Konference – EDSK).
Dažādu tiesību kategoriju nošķiršana tomēr ir pavisam kas cits. Pēdējā laikā vērojama tendence sevišķi tas sakāms par starptautiskajām organizācijām paplašināt cilvēka pamattiesību sarakstu. Tādām nepārkāpjamām tiesībām kā vārda brīvība un vienlīdzība likuma priekšā klāt nākušas tiesības uz darbu, izglītību, savu kultūru un tautību, kā arī adekvātu dzīves līmeni.
…

Dokumentam ir izteikta nodaļu struktūra, tāpēc sāksim teksta sakārtošanu ar nodaļu virsrakstiem. Microsoft Word šim nolūkam ir paredzējis iebūvētos stilus Heading.
Novietosim ievada kursoru uz pirmās nodaļas virsrakstu “Ievads” un atvērsim stilu sarakstu (zīm. 1).

Zīm. 1
Atveras stilu saraksts, no kura izvēlamies stilu Heading 1 (zīm. 2).

Zīm. 2
Pēc dotās operācijas, teksts varētu izskatīties šādi :
1. Ievads
Mēs dzīvojam laikā, kad sauciens pēc brīvības un demokrātijas atbalsojas visā pasaulē. Austrumeiropas valstis ir atbrīvojušās no totalitārajām valdībām, kas tur bija pie varas turpat vai veselu pusgadsimtu, bijušās padomju republikas tiecas nomainīt gandrīz 75 gadus ilgušo komunistisko režīmu pret jaunu demokrātisku kārtību, kāda tām līdz šim bijusi liegta. Šīs …

Analoģiski stilu Heading 1 piešķiram otrās nodaļas virsrakstam “Demokrātijas definīcijas”. Šai nodaļai ir apakšnodaļa “Tautas valdība”, tāpēc nodaļas virsrakstam piešķiram nākošā virsrakstu līmeņa stilu Heading 2. Pēc formatēšanas pirmās nodaļas izskatās sekojoši:

1. Ievads
Mēs dzīvojam laikā, kad sauciens pēc brīvības un demokrātijas atbalsojas visā pasaulē. Austrumeiropas valstis ir atbrīvojušās no totalitārajām valdībām, kas tur bija pie varas turpat vai veselu pusgadsimtu, bijušās padomju republikas tiecas nomainīt gandrīz 75 gadus ilgušo komunistisko režīmu pret jaunu demokrātisku kārtību, kāda tām līdz šim bijusi liegta. Šīs …
2. Demokrātijas definīcijas
2.1. Tautas valdība
Vārds “demokrātija” droši vien būs pazīstams visiem, taču šis jēdziens joprojām tiek pārprasts un lietots nevietā: šodien, maskējoties ar demokrātiju, tautas atbalstu sev mēģina nodrošināt gan totalitārie režīmi, gan militārās diktatūras. Taču demokrātiskās idejas spēku apliecina arī vēsturē vispatiesākās un izjustākās cilvēka gribas un prāta izpausmes: no Perikla senajās …

Šādā veidā formatē dokumenta nodaļu virsrakstus, pielietojot vajadzīgo stilu Heading. Programmā Microsoft Word ir paredzēti deviņi šādi stili un tas nozīmē, ka dokumentā var būt deviņi nodaļu līmeņi, tas ir pietiekami daudz lai apmierināt jebkura sarežģīta dokumenta formatēšanu. Praksē parasti pietiek ar 3 – 4 nodaļu līmeņiem.
Jauna stila definēšana
Jaunu, jeb lietotāja stilu veido tad, ja ir nepieciešams īpašs teksta formatējums vai nav iespēja mainīt esošos stilus. Definējot jaunu stilu, var rīkoties divējādi:
• definēt jaunu stilu pēc parauga rindkopas;
• definēt jaunu stilu, izmantojot komandu Format/Style/New.
Mēs izmantosim pirmo variantu, jo tas ir vienkāršāks un vieglāk uztverams. Otrais variants ir sarežģītāks, bet atļauj izmantot visas iespējas, kuras ir paredzētas stilu tehnikā. Tā kā niansēs mēs pašlaik neiedziļināsimies, tad paliekam pie pirmā varianta.
Jauna stila veidošana, izmantojot parauga rindkopu
Jauna stila veidošanas procedūru iedalīsim trijos etapos.
Pirmais etaps: parauga rindkopas formatēšana.
Novietosim ievada kursoru pirmās nodaļas pirmajā rindkopā un noformatēsim šo rindkopu tādā veidā, kā mēs vēlamies:
uzliksim nelielu rindkopas pirmās rindas atkāpi;
izlīdzināsim rindkopu no abām pusēm;
rindkopas tekstam piešķirsim fontu Times New Roman un burtu lielumu 10 punkti (šim nolūkam sākumā rindkopu iezīmējam).
Pēc formatēšanas rindkopa izskatās šādi:
1. Ievads
Mēs dzīvojam laikā, kad sauciens pēc brīvības un demokrātijas atbalsojas visā pasaulē. Austrumeiropas valstis ir atbrīvojušās no totalitārajām valdībām, kas tur bija pie varas turpat vai veselu pusgadsimtu, bijušās padomju republikas tiecas nomainīt gandrīz 75 gadus ilgušo komunistisko režīmu pret jaunu demokrātisku kārtību, kāda tām līdz šim bijusi liegta. Šīs …
Parauga rindkopa ir noformatēta un var pāriet pie nākošā etapa.
Otrais etaps: rindkopas iezīmēšana.
Pirms stila definēšanas obligāti ir jāiezīmē visu rindkopu. To paveicam ar dubultklikšķi rindkopas kreisā pusē.
Trešais etaps: nosaukuma piešķiršana stilam.
Ar peli ieklikšķina stila laukumā, nodzēš iepriekšējā stila nosaukumu (tas varētu būt normal stils) un ieraksta jaunā stila nosaukumu, piemēram Jaunais stils (zīm. 3).

Zīm. 3
Jaunā stila definēšanu pabeidzam ar [Enter] taustiņa nospiešanu. Ar to tika pabeigta jauna stila definēšana un turpmāk šo stilu Jaunais stils varēs izmantot pārējā teksta formatēšanai.
Pārbaudīsim kā strādā mūsu jaunais stils. Iezīmēsim visu otrās nodaļas tekstu: no Vārds “demokrātija” droši līdz tautas vārdā un tautas labā.”. un no stila saraksta izvēlēsimies mūsu jauno stilu. Pēc formatēšanas, dokumenta pirmās nodaļas izskatīsies šādi:
1. Ievads
Mēs dzīvojam laikā, kad sauciens pēc brīvības un demokrātijas atbalsojas visā pasaulē. Austrumeiropas valstis ir atbrīvojušās no totalitārajām valdībām, kas tur bija pie varas turpat vai veselu pusgadsimtu, bijušās padomju republikas tiecas nomainīt gandrīz 75 gadus ilgušo komunistisko režīmu pret jaunu demokrātisku kārtību, kāda tām līdz šim bijusi liegta. Šīs politiskās pārmaiņas ir tik nepieredzēti dramatiskas, ka to ēnā reizēm nepamanītas paliek citas pasaules tautas, kurās arī atdzimusi cerība uz demokrātiju. Demokrātija valda gandrīz visā rietumu puslodē, demokrātisko reformu laikmets uzausis Āfrikā; jaunas, dinamiskas demokrātijas sāk laist saknes Āzijā.
…
2. Demokrātijas definīcijas
2.1. Tautas valdība
Vārds “demokrātija” droši vien būs pazīstams visiem, taču šis jēdziens joprojām tiek pārprasts un lietots nevietā: šodien, maskējoties ar demokrātiju, tautas atbalstu sev mēģina nodrošināt gan totalitārie režīmi, gan militārās diktatūras. Taču demokrātiskās idejas spēku apliecina arī vēsturē vispatiesākās un izjustākās cilvēka gribas un prāta izpausmes: no Perikla senajās Atēnās līdz Vāclavam Havelam mūsdienu Čehoslovakijā, no Tomasa Džefersona Neatkarības deklarācijas 1776. gadā līdz Andreja Saharova pēdējām runām 1989. gadā.
Saskaņā ar vārdnīcās atrodamo definīciju, demokrātija ir “tautas valdība, kur tautai pieder visaugstākā vara, ko tā realizē tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību brīvas vēlēšanu sistēmas ietvaros.” Runājot Abrahama Linkolna vārdiem, demokrātija ir valdība “no tautas, tautas vārdā un tautas labā.”.
…
2.2. Vairākuma vara un mazākuma tiesības
Visas demokrātijas ir sistēmas, kuru ietvaros pilsoņi brīvi pieņem lēmumus vairākuma varas apstākļos. Taču vairākuma vara ne vienmēr ir demokrātiska: tā piemēram, neviens nesauks par taisnīgu iekārtu, kur vairākuma vārdā 51 procents iedzīvotāju apspiež pārējos 49 procentus. Demokrātiskā sabiedrībā vairākuma vara jāpapildina ar katra cilvēka individuālo tiesību garantijām, kuras, savukārt, ļauj aizsargāt minoritāšu etnisko, reliģisko, politisko vai gluži vienkārši tādu, kuras veido zaudētāji diskusijā par kādu kontraversālu likumdošanas aktu – tiesības. Mazākuma tiesības nav atkarīgas no vairākuma labās gribas, un tās nedrīkst atņemt pat tad, ja par šādu soli nobalsojusi majoritāte. Minoritāšu tiesību aizsardzību nodrošina tas, ka demokrātiskie likumi un institūti aizsargā visu pilsoņu tiesības.
…
2.3. Demokrātiska sabiedrība
Demokrātija ir kas vairāk par konstitucionālu nolikumu un procedūru kopumu, kuri nosaka, kā funkcionēt valdībai. Demokrātijas apstākļos valdība ir tikai viens no elementiem sabiedriskajā matērijā, kura sastāv no daudz un dažādiem institūtiem, politiskajām partijām, organizācijām un biedrībām. Šo daudzveidību sauc par plurālismu, un tā pamatā ir pieņēmums, ka daudzo organizēto grupējumu un institūtu eksistence, leģitimitāte vai autoritāte demokrātiskā sabiedrībā nav atkarīgas no valdības.
Demokrātiskā sabiedrībā darbojas tūkstošiem privātu organizāciju, dažas no tām vietējā, citas – visas valsts līmenī. Daudzas no tām izpilda starpnieka lomu starp atsevišķiem indivīdiem un tām kompleksajām sabiedriskajām un valdības struktūrām, kuru sastāvdaļa viņi ir; šīs organizācijas izpilda tās funkcijas, kuras nepilda valdība, kā arī dod katram indivīdam iespēju realizēt savas demokrātiskas valsts pilsoņa tiesības un pienākumus.
…
2.3.1. DEMOKRĀTIJAS BALSTI
Nācijas suverenitāte.
Valdība, kas veidota ar pārvaldāmo piekrišanu.
Vairākuma vara.
Minoritāšu tiesības.
…
2.4. Tiesības
Mēs uzskatām par pašsaprotamām šādas patiesības: ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi un ka Radītājs viņiem devis zināmas nepārkāpjamas tiesības, to skaitā tiesības dzīvot, būt brīviem un tiekties pēc laimes.
Ka šo tiesību nodrošināšanai ļaudis dibina valdības, kuru taisnīgās varas pamatā ir pavalstnieku piekrišana.
Nepārkāpjamās tiesības
Šādos neaizmirstamos vārdos Tomass Džefersons Amerikas Neatkarības deklarācijā ietērpis pamatprincipu, uz kura balstās demokrātiska valdība. Demokrātijā valdības nenodrošina Džefersona uzskaitītās brīvības valdības tiek veidotas, lai aizsargātu šīs brīvības, ko ikviens indivīds bauda ar to vien, ka viņš eksistē.
Saskaņā ar 17. un 18. gadsimta Apgaismības filozofu atstātajiem formulējumiem, nepārkāpjamas ir Dieva piešķirtās iedzimtās tiesības. Šis tiesības netiek iznīcinātas līdz ar civilizācijas rašanos, turklāt neviena sabiedrība vai valdība nav pilnvarotas tās atņemt vai pārkāpt.
…
2.5. Vārda brīvība
Runas un izteikšanās brīvība nodrošina demokrātijas asinsriti. Iespējas brīvi apspriest jautājumus un balsot, pulcēties un protestēt, pielūgt un spriest taisnu tiesu tas viss atkarīgs no neierobežotas vārda brīvības un informācijas plūsmas. Kanādietis Patriks Vilsons, televīzijas sērijas Cīņa par demokrātiju veidotājs, izteicis šādas atziņas: “Demokrātija ir komunikācijas: cilvēki, kas cits ar citu apspriež kopīgās problēmas un kopīgi kaldina savu likteni. Iekams tauta var pati sevi pārvaldīt. tai jādod iespēja brīvi izteikties.”
Demokrātiskā sabiedrībā pilsoņi dzīvo pārliecībā, ka atklātas ideju un viedokļu apmaiņas ceļā patiesība agri vai vēlu uzveiks melus, citu cilvēku uzskati tiks labāk izprasti, skaidrāk iezīmēsies tās jomas, kur nevar iztikt bez kompromisa, un tiks pavērts ceļš uz progresu. Jo plašāks šādas domu apmaiņas loks, jo labāk. Amerikāņu esejists E.B.Vaits atzīmē: “Mūsu brīvajā valstī prese nav uzticama un noderīga viss tāpēc, ka tā būtu labdabīga, bet gan tāpēc, ka tā ir tik daudzveidīga. Kamēr katrs no daudzajiem (preses izdevumu) īpašniekiem sekos savam patiesības modelim, mēs kā tauta varam cerēt uzzināt patiesību un tikt pie gara gaismas… Pulkā taču vienmēr drošāk.”
…
Jauna stila veidošana, izmantojot Style dialogu
Šo metodi retāk izmanto absolūti jauna stila definēšanai, biežāk esošo stilu rediģēšanai. Mūsu gadījumā atkāpsimies no prakses un mēģināsim izveidot jaunu stilu ar piedāvāto metodi.
Izvēlamies komandu Format/Style, uz ekrāna parādās dialogs Style (zīm. 4). Ja ievada kursors atradās kādā rindkopā, tad dialoga stilu sarakstā būs iezīmēts šīs rindkopas stils.

Zīm. 4
Uzklikšķinām ar peli uz pogu New (jauns stils). Atvērsies nākošais dialogs New Style (zīm. 5).

Zīm. 5
Laukumā Name (jaunā stila nosaukums) ierakstam topošā stila nosaukumu. Var rakstīt garu tekstu (līdz 250 simboliem), ar atstarpēm un atšķirot lielos un mazos burtus.
Laukumā Based on iestāda bāzes stilu. Parasti šajā laukumā atstāj stilu Normal, bet var izvēlēties (no style), kas nozīmē, ka topošais stils pats būs bāzes stils. Ja stils ir bāzēts uz kāda cita stila, tad mainoties bāzes stilam automātiski mainīsies arī visi stili, kuri ir bāzēti uz šī stila.
Laukums Style type nosaka stila veidu: Paragraph nozīmē, ka tiek veidots rindkopas stils bet Character nozīmē, ka būs šrifta stils. Parasti izmanto rindkopas stilu. Lai gan šī apraksta iestarpinātie termini ir formatēti ar speciāliem Character veida stiliem.
Dialoga laukums Style for following paragraph nosaka kāds būs stils nākošai rindkopai, ja nospiež taustiņu [Enter]. Parasti šajā laukumā ir tā paša stila nosaukums. Izņēmums ir dažādu virsrakstu stili, kuriem pēc [Enter] nospiešanas ir jābūt parasta teksta stilam, piemēram Normal.
Rindkopu formatē ar dažādu standarta dialogu palīdzību, kurus var izvēlēties uzklikšķinot ar peli uz pogu Format. Šos dialogus šeit neapskatīsim. Kad rindkopas stils ir sagatavots, tad uzklikšķina uz pogu Ok vai nospiež taustiņu [Enter]. Uz ekrāna paliek iepriekšējais dialogs Style (zīm. 4). Dialogu aizveram uzklikšķinot uz pogām Cancel vai Apply. Pirmajā gadījumā stils paliek nodefinēts, bet vēl neizmantots. Ja uzklikšķina uz Apply (pielietot), tad jaunizveidotais stils tiek piešķirts rindkopai, kurā atrodas ievada kursors vai visam iezīmētam tekstam.
Dialoga Style poga Modify atļauj modificēt jebkuru stilu, kuru izvēlamies dialoga laukumā Styles.
Stilu pārdefinēšana
Pārdefinēt var jebkuru stilu gan iebūvēto, gan lietotāja definēto stilu.
Lai pārdefinēt stilu ir jāizvēlas kādu rindkopu, kura ir rakstīta atbilstošajā stilā, un jānoformatē to tādā veidā, kādā ir nepieciešams. Mūsu gadījumā pārdefinēsim nodaļu virsraksta stilu Heading 1. Noformatēsim pirmās nodaļas virsrakstu, kā ir attēlots zemāk.
1. Ievads
Mēs dzīvojam laikā, kad sauciens pēc brīvības un demokrātijas atbalsojas visā pasaulē. Austrumeiropas valstis ir atbrīvojušās no totalitārajām valdībām, kas tur bija pie varas turpat vai veselu pusgadsimtu, bijušās padomju republikas tiecas nomainīt gandrīz 75 gadus ilgušo komunistisko režīmu pret jaunu demokrātisku kārtību, kāda tām līdz šim bijusi liegta. Šīs politiskās pārmaiņas ir tik nepieredzēti dramatiskas, ka to ēnā reizēm nepamanītas paliek citas pasaules tautas, kurās arī atdzimusi cerība uz demokrātiju. Demokrātija valda gandrīz visā rietumu puslodē, demokrātisko reformu laikmets uzausis Āfrikā; jaunas, dinamiskas demokrātijas sāk laist saknes Āzijā.
…
2. Demokrātijas definīcijas
2.1. Tautas valdība
Vārds “demokrātija” droši vien būs pazīstams visiem, taču šis jēdziens joprojām tiek pārprasts un lietots nevietā: šodien, maskējoties ar demokrātiju, tautas atbalstu sev mēģina nodrošināt gan totalitārie režīmi, gan militārās diktatūras. Taču demokrātiskās idejas spēku apliecina arī vēsturē vispatiesākās un izjustākās cilvēka gribas un prāta izpausmes: no Perikla senajās …

Rindkopas formatēšana bija sekojoša:
• rindkopas ierāmēšana ar dubultlīniju;
• rindkopas atkāpes no kreisās un no labās pusēm pa 2 cm;
• slīpais Italic šrifts;
• retinātie burti Expanded by 6pt.
Pēc formatēšanas ir jāapstiprina stilu, tāpēc visu rindkopu ir obligāti jāiezīmē un pēc tam ir jāieklikšķina stila laukumā un nemainot stila nosaukumu ir jānospiež taustiņš [Enter]. Uz ekrāna ir jāparādās sekojošam dialogam Modify Style (zīm. 6).

Zīm. 6
Dialoga elements Update the style to reflect recent changes? nozīmē, ka turpmāk dotais stils izskatīsies kā iezīmētā rindkopa. Šo variantu izmanto visbiežāk.
Otrais variants Reapply the formatting of the style to the selection? tiek izmantots lai dotai rindkopai vai visam iezīmētam tekstam atjaunot formatēšanu atbilstoši tam stilam, kurš ir piešķirts šīm rindkopām.
Mūsu piemērā tiek pārdefinēts esošais stils, tāpēc dialogā uzklikšķinām uz Ok vai nospiežam taustiņu [Enter]. Dokumenta visas rindkopas, kuras ir formatētas ar stilu Heading 2, kļūs tādas pašas kā šī noformatētā rindkopa. Dokumenta nodaļu virsraksti tagad izskatīsies šādi.
1. Ievads
Mēs dzīvojam laikā, kad sauciens pēc brīvības un demokrātijas atbalsojas visā pasaulē. Austrumeiropas valstis ir atbrīvojušās no totalitārajām valdībām, kas tur bija pie varas turpat vai veselu pusgadsimtu, bijušās padomju republikas tiecas nomainīt gandrīz 75 gadus ilgušo komunistisko režīmu pret jaunu demokrātisku kārtību, kāda tām līdz šim bijusi liegta. Šīs politiskās pārmaiņas ir tik nepieredzēti dramatiskas, ka to ēnā reizēm nepamanītas paliek citas pasaules tautas, kurās arī atdzimusi cerība uz demokrātiju. Demokrātija valda gandrīz visā rietumu puslodē, demokrātisko reformu laikmets uzausis Āfrikā; jaunas, dinamiskas demokrātijas sāk laist saknes Āzijā.
…
2. Demokrātijas definīcijas
2.1. Tautas valdība
Vārds “demokrātija” droši vien būs pazīstams visiem, taču šis jēdziens joprojām tiek pārprasts un lietots nevietā: šodien, maskējoties ar demokrātiju, tautas atbalstu sev mēģina nodrošināt gan totalitārie režīmi, gan militārās diktatūras. Taču demokrātiskās idejas spēku apliecina arī vēsturē vispatiesākās un izjustākās cilvēka gribas un prāta izpausmes: no Perikla senajās …

Šādā veidā var pārdefinēt jebkuru stilu. Priekšrocības ir tādas, ka ar vienkāršu operāciju var operatīvi mainīt visa dokumenta izskatu.
Dokumenta satura rādītāja veidošana
Dokumenta satura rādītājs tiek veidots automātiski balstoties uz dokumentā izmantotiem stiliem. Lai izveidot satura rādītāju ir jānovieto ievada kursoru vajadzīgajā vietā un jāizvēlas komandu Insert/Index and Tables. Uz ekrāna parādās dialogs Index and Tables (zīm. 7), kurā izvēlamies dialoga mapi Table of Contents.

Zīm. 7
Dialoga elementā Formats izvēlamies vajadzīgo satura rādītāja izskatu, kuru var apskatīt logā Preview.
Ar karodziņa Show page numbers palīdzību atļauj vai aizliedz lappušu numerācijas attēlošanu satura rādītājā. Ja karodziņš ir uzlikts, tad lappušu numerācija tiks attēlota.
Karodziņš Right align page numbers nosaka lappušu numuru atrašanās vietu satura rādītājā. Ja karodziņš ir uzlikts, tad lappušu numuri būs lapas labajā pusē, pretējā gadījumā lappušu numuri būs uzreiz aiz teksta beigām.
Skaitlis laukumā Show levels nosaka cik nodaļu līmeņu tiks attēlots satura rādītājā. Piemēram uzliekot līmeņu skaitu 1, satura rādītājā tiks attēlotas tikai galvenās nodaļas.
Saraksts Tab leader nosaka pasvītrojuma stilu.
Ar pogu Modify var formatēt satura rādītājā izmantotos stilus no TOC 1 līdz TOC 9. Šo operāciju var veikt arī vēlāk, pārdefinējot šos stilus ar komandas Format/Style palīdzību.
Kad satura rādītāja izskats ir izvēlēts, uzklikšķina uz pogu Ok vai nospiež taustiņu [Enter]. Satura rādītājs ir izveidots.
Pirms apskatīt pogas Options nozīmi ir jānoskaidro kā Microsoft Word veido satura rādītāju. Satura rādītājā izmanto rindkopas, kuras ir formatētas ar stiliem Heading 1 līdz Heading 9. Tāpēc šos stilus arī izmanto nodaļu virsrakstiem. Katram stilam Heading n tekstā atbilst stils TOC n satura rādītājā. Ir situācijas, kad satura rādītājā ir nepieciešams ievietot dokumenta sastāvdaļu nosaukumus, bet kuriem nevar piešķirt stilus Heading. Piemēram dokumentā ir ievads, nobeigums, izmantotās literatūras saraksts u.t.t. Šajā gadījumā šiem virsrakstiem veido speciālus stilus, piemēram stils ar nosaukumu “Ievads”. Šajā gadījumā, ievietojot dokumentā satura rādītāju, dialogā Index and Tables (zīm. 7) uzklikšķina uz pogu Options. Uz ekrāna parādās dialogs Table of Contents Options (zīm. 8).

Zīm. 8
Kreisā pusē ir redzami visi dokumentā izmantotie stili. Pretim stiliem Heading ir ierakstīts skaitlis, kurš nosaka šī stila līmeņa atbilstību satura rādītāja stila TOC līmenim. Ja nepieciešama “Ievada” attēlošana satura rādītājā, tad pretim stilam “Ievads” ierakstam skaitli, piemēram 1. Tas nozīmē, ka satura rādītājā “Ievads” tiks attēlots stilā TOC 1.
Satura rādītāja atjaunošana (update)
Satura rādītājs automātiski neseko dokumenta teksta izmaiņām. Tāpēc, ja tika mainīti nodaļu virsraksti, ja tika pierakstīts teksts un dokuments palika garāks vai īsāks, vai ir mainīti nodaļu līmeņi, pirms drukāšanas ir jāatjauno satura rādītājs.
Lai atjaunot satura rādītāju ir jāuzklikšķina jebkurā satura rādītāja vietā un jānospiež uz tastatūras taustiņš [F9] (field update). Uz ekrāna parādīsies dialogs Update Table of Contents (zīm. 9).

Zīm. 9
Dialogā ir iespēja izvēlēties vienu no diviem variantiem:
Update page numbers only – atjaunot tikai lappušu numerāciju;
Update entire table – atjaunot visu satura rādītāju. Šo variantu izmanto tad, ja ir mainījušies nodaļu virsraksti vai līmeņi.
Izvēlamies otro variantu un nospiežam taustiņu [Enter]. Satura rādītājs ir atjaunots.
Darbs ar dokumenta nodaļām
Izvēlamies komandu View/Outline. Šis Microsoft Word redaktora režīms ir paredzēts darbam ar dokumenta struktūru vai nodaļām. Šajā režīmā var pārskatīt dokumenta nodaļu struktūru, mainīt nodaļu līmeņus un mainīt nodaļu atrašanās vietu dokumentā. Uz ekrāna ir jāparādās speciālai instrumentu rindai (zīm. 10).

Zīm. 10
Nodaļu līmeņu attēlošanas skaita maiņa
Liela dokumenta sakārtošanu var sākt ar augstākā līmeņa nodaļu sakārtošanu. Kad ir sakārtotas galvenās nodaļas var pāriet pie apakšnodaļām, tas ir pie zemākiem nodaļu līmeņiem. Šos attēlošanas līmeņus izvēlās ar instrumentu pogām uz kurām ir attēloti cipari no 1 līdz 7. Piemēram uzklikšķinot uz pogu ar ciparu 3, uz ekrāna būs redzamas tikai pirmie trīs nodaļu līmeņi.

Attēlot noteiktu nodaļu līmeņu skaitu

Attēlot visus nodaļu līmeņu skaitu

Attēlot katras nodaļas pirmo rindkopu

Attēlot nodaļu virsrakstu formatējumu atbilstoši stilam. Parasti tur izslēgtu ja vēlās redzēt uz ekrāna vairāk informācijas.
Nodaļas līmeņa maiņa
Šo procedūru veic, ja ir nepieciešams mainīt nodaļu pakļautību viena otrai. Ir iespējams kādu nodaļu pārvērst par apakšnodaļu un otrādi, kādu apakšnodaļu pārvērst par galveno nodaļu. Lai mainīt nodaļas līmeni ievada kursoru novieto uz nodaļas virsraksta rindkopas un izmanto instrumentu pogas:

Palielināt nodaļas līmeni

Samazināt nodaļas līmeni

Samazināt nodaļas līmeni līdz parastam tekstam

Obligāti jāatceras, ka nedrīkst iezīmēt nodaļas virsrakstu, jo vienlaikus iezīmēsies visa nodaļa un mainot nodaļas līmeni, mainīsies arī nodaļas teksta līmenis.
Nodaļas pārvietošana
Nodaļas pārvietošana dokumentā īpašu komentāru neprasa un vienīgi ir jāatzīmē, ka nodaļas var pārvietot arī ar parastām metodēm, piemēram izmantojot komandas Edit/Cut un Edit/Paste, bet vienmēr ir varbūtība, ka kāda nodaļas rindkopa paliks nepārvietota, kas ir izslēgts rediģēšanas režīmā Outline.
Lai pārvietot nodaļu, ir jānovieto ievada kursoru uz nodaļas virsraksta rindkopu un ir jāizmanto instrumentu pogas:

Pārvieto rindkopu uz augšu (dokumenta sākuma virzienā)

Pārvieto rindkopu uz leju (dokumenta beigu virzienā)

Uzklikšķinot uz kādu no šīm pogām, automātiski nodaļas virsraksts iezīmējās. Tas nozīmē, ka tiks pārvietota visa nodaļa.
Nodaļas satura apskatīšana un apslēpšana
Lai apskatīt kādas nodaļas saturu, novieto ievada kursoru uz šīs nodaļas virsrakstu un uzklikšķina ar peli uz pogu “+” (plus). Ja ir jāapslēpj nodaļu, tad rīkojās analoģiski un uzklikšķina uz instrumentu pogu “-” (mīnus).

Atļauj apskatīt nodaļas saturu

Aizver nodaļas (paslēpj) tekstu