darbs

Darbs:

Darbs:

analīzei un pielietošanai. Tāpēc šajā vecumā ir būtiski nostiprināt pusaudžos vajadzību meklēt un izmantot dažādus informācijas avotus un resursus, lai nostiprinātu izziņas interes kā stabilu pieradumu attiksmi.
Līdz ar pārmaiņām kognitīvā domāšanas sfērā, jauniešiem pastiprinās spēja reflektēt pašiem ar sevi – par savu pagātni, par savu vienreizību, par savu sarežģītību. Jaunieši psiholoģiski un fiziski kļūst arvien neatkarīgāki no vecākiem un sāk pieņemt paši savus ideālus, mērķus, un dzīves vērtības, kas dažreiz sakrīt ar vecāku vērtībām, bet citreiz nē.

2.6. Personības īpašības jauniešu vecumā.

Galvenie psihes jaunveidojumi jauniešu vecumā ir morālā apziņa un uzvedība, pasaules uzskats, profesionālās intereses, sapņi un ideāli. Agrā jaunība ir sensitīvais (visvairāk labvēlīgais) periods morālās apziņas un uzvedības veidošanai. Devianta uzvedība izpaužas rīcību sistēmā, kas atšķiras no vispārpieņemtām normām un var izpausties atklātā vai slēptā uzvedībā, kas virzīta uz sociālo un kultūras normu graušanu. Tā var iegūt alkoholizācijas, narkomānijas, agresīvas uzvedības, prettiesiskas uzvedības u.c. formas.
Psiholoģiskajā literatūrā ir aprakstīti 2 galvenie psiholoģiskie mehānismi, kas ir novirzītas tikumiskas apziņas un uzvedības pamatā: personības lokuskontrole un pašcieņas līmenis.
Lokuskontrole (atrašanās vieta) ir cilvēka nosliece novelt atbildību par savas darbības rezultātiem vai nu uz ārējiem spēkiem, vai personīgām pūlēm un spējām. Lokuskontroles jēdzienu ieviesa amerikāņu psihologs D. Rotters. Viņš pierādīja, ka ir cilvēki, kas visu atbildību par savu dzīvi uzveļ ārējiem spēkiem (alternatīvais tips), un ir cilvēki, kuri izskaidro savus panākumus un neveiksmes tikai ar personīgajām iespējām (internālais tips).
Pētījumi pierādījuši, ka cilvēkiem ar internālu lokuskontroli ir augstāka pašpārliecinātība, viņi ir konsekventi un neatlaidīgi, tiem ir nosliece uz pašanalīzi, viņi ir līdzsvaroti, sabiedriski, labvēlīgi un neatkarīgi savos spriedumos.
Cilvēkiem ar eksternālu lokuskontroli vairāk izpaužas neticība savām spējām, nelīdzsvarotība, satraukums, aizdomīgums, konformisms, agresivitāte utt.
Amerikāņu psihologa H.Keplana pētījumi rāda, lielākai daļai jauniešu dominē pozitīvs sava Es vērtējums.
Svarīgs personību raksturojošs process jauniešu vecumā ir pasaules uzskatu veidošanās. Pasaules uzskats – tas ir skats uz pasauli kopumā, uz cilvēka vietu šajā pasaulē, skats, ko nosaka visu cilvēka zināšanu summa un rezultāts.Zināšanas pašas par sevi ir tikai pasaules uzskatu veidošanās priekšnoteikums. Tikai aktīvā zināšanu daļa, ko cilvēks apguvis, veido pasaules uzskata pamatu. Šo zināšanu daļu sauc par pārliecību.
Jaunieša vecumā svarīgu vietu ieņem strīdi, pārdomas par dzīves jēgu, dzīves plāniem, ideāliem, vērtībām utt. Šīs aktivitātes psiholoģiskais pamatmehānisms ir savas nākotnes iztēlošanās. Tāpēc šī vecuma personības svarīgs raksturlielums ir tas, ka jaunietis dzīvo vairāk nākotnei.

3. Jauniešu saskarsmes raksturojums.

Saskarsmi var raksturot no 2 pozīcijām:
• atticības ar pieaugušajiem
• attiecības ar vienaudžiem

3.1. Attiecības ar pieaugušajiem.

Saskarsmē ar pieaugušajiem var novērot vai nu mērenas,vai vētrainas attiecības. Jaunieši vēlas, lai skolā skolotājs “mani izprot” un “lai ir savā priekšmetā labs speciālists”. Jaunieši attiecībās kļūst pragmatiskāki, mērķtiecīgāki. Skola kļūst par nākotnes mērķu piepildīšanas līdzekli, nevis pienākumu. Mācās ne vairs visu, tāpēc ka “tā vajag”, 0x01 graphic
0x01 graphic
0x01 graphic
0x01 graphic
0x01 graphic
bet to, kas būs vajadzīgs nākotnē, lai stātos augstskolā.
Mācību procesā jaunieši aizraujas ar filozofiju, psiholoģiju, literatūru, ja gūst stbildes uz aktualitātēm “kas es esmu?”, “kāda jēga ir pasaulei?”
12. klasē mācīšanās motivācijas pamatā orientācija uz profesiju. Tikai 1/3 12. klasē zina, ko darīs, kur mēģinās stāties pēc vidusskolas, trešdaļa nezina vispār, ko darīs pēc skolas beigšanas, 1/3 zin abpusēji.
Mācību procesā jauniešu iecienītākās mācību metodes ir diskusijas, debates, eksperimenti, projektu darbi un grupu darbs.
Jauniešu savstarpējās attiecības ar pieaugušajiem nosaka to savstarpējās atškirības: vecuma un dzimuma atšķirības, atšķirības starp paaudzēm, atšķirības, ko nosaka pieaugušo sociālās lomas, piemēram, skolotāji, vecāki utt. Pieaugušo un jauniešu savstarpējās attiecības ļoti spēcīgi ietekmē atšķirības starp paaudzēm, jo mijiedarbībā stājas cilvēki, kas dzimuši, auguši un veidojušies dažādos vēsturiskos apstākļos.
Tādēļ rodas pretrunas, kuras icsauc vesela saprāta barjeru sistēmu. Saprāta barjeru rašanos saista ar to, ka paaudžu pēctecība ir selektīva: no paaudzes uz paaudzi tiek nodotas nevis visas zināšanas, normas, vērtības, gaumes, modes un utt, bet tikai daļa. Zināšanas gaume, mode, kultūra utt. Ir vēsturīgas kategorijas, t.i., laika gaitā mainīgas. Tāpēc ļoti bieži rodas savstarpēja nesaprašanās .
Attiecības ar vecākiem nosaka daudzi faktori: vecāku izglītība, savstarpējās atticības, stils ģimenē, attiecību emocionālais tonis, kontroles sistēma, soda sistēma, ģimenes sastāvs u.c.
Vēcāku izglītības līmenis iespaido gan viņu bērnu sekmību, gan ģimenes psiholoģisko klimatu. Piemēram, no ģimenēm, kurās abiem vecākiem ir augstākā izglītība, nāk trīs reizes vairāk bērnu ar labu sekmību nekā no ģimenēm, kurās vecāku izglītības līmenis ir zemāks par vidējo, savukārt, ģimenēs ar augstu izglītības līmeni ir mazāk konfliktu, jo izglītība lielā mērā nodrošina konfliktu rašanās cēloņu apzīmēšanos.
Grupā, kur veidojas jauniešu un pieaugušo cilvēku lomā ir skolotāji. Attiecībās pret skolotājiem un tātad savstarpējās atticībās ar viņiem jaunieša periodā iezīmējas vairākas īpatnības:
1. jaunieši skolotājos visaugstāk vērtē profesionālo kompetenci, pat piedodot viņu zināmu emocionālu vēsumu
2. jaunieša vecumā strauji krītas skolotāja lomas ietekme. ”Lomas vara”, kam jaunākajā skolas vecumā ir likuma spēks (jādara tā, tāpēc, ka to teica skolotājs), jaunieša vecumā tiek aizstāta ar “personības varu” Vecāko klašu skolēni ļoti smalki vērtē skolotāja personiskās īpašības, sevišķi taisnīgumu, godīgumu, prasmi lietot varu utt. Šī faktora neievērošana ļoti bieži izraisa konfliktus un rada pretrunas savstarpējās attiecībās.
Kopumā jāatceras – lai jauniešu mijiedarbība ar pieaugušajiem neizraisītu konfliktus, tai jābalstās uz līdztiesiskiem pamatiem, priekšplānā izvirzot demokrātisku, nevis autoritāru kontroles stilu, uztverot jauniešus kā pieaugušus cilvēkus.

3.2. Attiecības ar vienaudžiem.

Attiecības ar vienaudžiem – līdzīgas kā pusaudžu vecumā, taču jaunieši vairs tik lielu nozīmi nepiešķir grupai. 17 un 18 gadu vecie jaunieši jau vairāk uzticas sev un tuvam cilvēkam nekā vienaudžiem. Vienaudžu attiecībās lielāka kļūst seksualitātes nozīme. Tā kā jaunieši pārdzīvo vientulību, viņi aktīvi meklē iepazīšanos, tuvību, bieži iemīlas vai arī nodibina patstāvīgas attiecības, pārdzīvo pirmo lielo mīlestību.

Svarīga vieta jauniešu dzīvē ir vienaudžu sabiedrībai, kura šajā vecumā pilda virkni svarīgu funkciju:
• ir dažāda veida informācijas avots;
• vide, kur tiek realizēta emocionālā kontakta nepieciešamība, veidojas kopības, draudzības un mīlestības jūtas;
• vieta, kur tiek organizēta kopdarbība un uz tās pamata apgūtas uzvedības formas, rituāli, mode utt.

Jauniešu vecumā vienaudžu sabiedrību nosacīti var sadalīt organizētā (formālā) un neorganizētā (neformālā) daļā.Organizēto daļu veido klases, pulciņi utt.,neorganizēto-“stihiskās” grupas: interešu grupas,mikrorajonu grupas u.c. Svarīgākā organizētā grupa šajā vecumā ir skolas klase vai mācību grupa citās mācību iestādēs.
Agrīnā jaunībā liela nozīme tiek piešķirta emocionāli personiskajām attiecībām mācību grupā,kā arī tās saliedētībai, draudzīgām attiecībām starp grupas locekļiem.

Kas nosaka skolēna statusu klasē?
1. vietā izvirzās tās personības īpašības, kuras nodrošina skolēnam efektīvas savstarpējās attiecības (godīgums, labsirdība, atsaucība u.c.),
2. vietā – intelektuālās,
3. vietā- gribas un lietišķās īpašības.

Nelabvēlīga situācija klasē ļoti bieži noved pie tā, ka skolēns aiziet no klases vai skolas, vai arī lielāku nozīmi sāk piešķirt saskarsmei neorganizētās grupās. 9/10 šī vecuma likumpārkāpēju savās klasēs ir bijuši ”izstumto” statusā.
Neorganizētās (spontānās) grupas- tā ir vide, kur iespējams vēlamā statusa ”iekarošanas” process un apmierinājuma gūšana no tā.
Jauniešiem ir noteiktas “priviliģētas” satikšanās vietas (parks, “brodejs”), noteikts ģērbšanas stils, frizūras. Svarīgs pašapliecināšanās elements jauniešiem ir arī viņu valoda. Jauniešu valodā ir daudz saīsinājumu, vārdu, kuri speciāli izdomāti pārdzīvojumu attēlošanai un kuruspieaugušie nesaprot.

4.Personības virzība un spējas.

4.1. Intereses

Vajadzības ir interešu pamats. Mūsu uzmanību piesasta dažādi priekšmeti un parādības, kas var apmierināt kādu vajadzību. Intereses ir izjūta par kādu objekta vērtību (interešu objekts var būt cilvēki, dzīvnieki, notikumi, lietas u.c.) Interese nereti liek mums darboties noteiktā virzienā, kļūst par darbības motīvu. Turklāt viena un tā pati darbība dažādiem cilvēkiem var būtatšķirīgu interešu izraisīta un var apmierināt dažādas vajadzības. Tā, piemēram, viens skolēns labi mācās tāpēc, ka viņam ir augsti attīstītas izziņas intereses, zināšanu alkas, cits cenšas gūt labas sekmes mācībās, lai iemantotu apkārtējo cilvēku cieņu, trešais nevēlas sarūgtināt vecākus, ceturtais gatavojas iestāties augstskolā un pelna atestātu ar augstu vidējo atzīmi, piektajam patīk tāda intelektuālā darbība, kas nepieciešama, lai sasniegtu augstus rezultātus utt. Tātad, mācīšanās, tāpat kā visi citi sarežģīti darbības veidi, ir daudzu vajadzību un interešu motivēts process.

Arī mācību darba pamatā vajadzētu būt interesēm. Viens no galvenajiem uzdevumiem mācīšanā un audzināšanā, kā arī galvenais mērķis masu saziņas līdzekļos un reklāmās ir radīt par kaut ko interesi.

Intereses var