Liepājas vakara (maiņu) vidusskola.
Referāts informātikā.
DATORA SASTĀVDAĻAS.
Gints Samedovs
10L neklātiene
Liepāja, 26.11.2000.
Personālā datora pamatsastāvā ietilpt sistēmbloks, monitors, klaviatūra un pele. Papildus datora aprīkojumā var būt arī printeris, skeneris, akustiskās sistēmas, mikrofons, džoistiks, Web kamera, kā arī dažādas pārnēsājamās diskiekārtas. Savukārt sistēmblokā atrodas pamatplate, procesors, videokarte, operatīvā atmiņa, barošanas bloks, cietais disks un dažādu informācijas nesēju lasītāji. Papildus sistēmblokā var atrasties arī skaņas karte, TV karte, modems, tīkla karte, kā arī daudz dažādu specifisku karšu, kuras ir paredzētas ciparu video apstrādei, satelītuztvērējs, radiolinka karte u.c.
Monitors.
Monitors pieder pie izvadierīcēm. Pašlaik vēl visizplatītākie ir CTR (Cathode Ray Tube) jeb elektronu staru lampu monitori. Pēc izskatā tāds monitors praktiski ne ar ko neatšķiras no televizora. Daudzi cilvēki arī tos visai nepareizi dēvē par televizoriem. Monitoram svarīgākie parametri ir izmērs pa diagonāli (collās), punkta izmērs (milimetros) un izšķirtspēja (pikseļi rindā reiz rindu skaits. Ja nav jādarbojas ar grafiku, tad visoptimālākais ir 15 collu monitors ar punkta lielumu 0.25-0.27 mm un izšķirtspēja 1024*768. Ja ir nepieciešamība strādāt ar grafiku (videomontāža, fotomontāža, maketēšana u.c.), tad labāk izvēlēties monitoru ar diagonāli 21 colla un izšķirtspēju 1600*1200. Visi šie monitori spēj attēlot 16 miljonus krāsu toņus un ar to ir pietiekami. Dažās vietās vēl tagad izmanto monohromatiskos jeb vienkrāsainos monitorus. Tie ir derīgi vienīgi tekstu apstrādei, jo tie var attēlot tikai vienu krāsu (parasti zaļu vai oranžu). Monitoru apzīmēšanai bieži izmanto videokartes standartu: CGA – monohromatiskie, EGA – paplašinātais grafiskais adapters, VGA – video grafiskais adapteris un SVGA – super video grafiskais adapteris. Visi minētie veidi, izņemot SVGA, ir morāli novecojuši. Jau labu laiku pasaules tirgū ir ienākuši LCD jeb šķidro kristālu monitori. Latvijā tie tiek izmantoti reti, jo salīdzinot ar CTR monitoriem, tie maksā 2,5 – 4 reizes dārgāk. Populārākie ražotāji – SONY, VIEWSONIC, HYNDAI, HANSOL, SAMSUNG, NEC, HITACHI, LG..
Klaviatūra.
Klaviatūra jeb tastatūra ir ievadierīce. Visplašāk tiek izmantotas 101 taustiņa QWERTY tipa klaviatūras. Visus taustiņus var iedalīt piecās grupās:
1. burtciparu taustiņi – aizņem lielāko klaviatūras daļu; tie ir burtu un ciparu taustiņi, Enter, Shift, Caps Lock, Tab, Backspace un Space.
2. cipartastatūra – atrodas klaviatūras labajā pusē; uz tās atrodas cipari no 0 līdz 9,aritmētiskās zīmes +,-, *, /, punkts, Enter, kā arī Num Lock taustiņš.
3. kursora vadības taustiņi – tie atrodas starp burtciparu un ciparu taustiņiem un tiek izmantoti kursora pārvietošanai; pie tiem var pieskaitīt arī Page Up, Page Down, Home un End taustiņus.
4. funkciju taustiņi – atrodas klaviatūras augšā; tie ir F1, F2…F12.
5. speciālie taustiņi – Esc, Alt, Ctrl, Delete, Pause, Insert, Print Screen un Scroll Lock.
Populārākie ražotāji – IBM, Mitsumi.
Pele.
Pele arī pieder pie ievadierīcēm. Tā ir neliela, pārbīdāma elektroniska ierīce uz kuras atrodas divas vai trīs pogas. Pēdējā laikā vidējo pogu bieži vien aizstāj ar rullīti. Parasti pele ar sistēmbloku tiek savienota ar kabeli caur COM, PS/2 vai retāk USB portu. Nesen sāktas ražot arī bezvadu peles, kuras kabeļa vietā informāciju noraida ar infrasarkanajiem stariem. Peles apakšā ir bumbiņa, kurai rullējoties, pa ekrānu pārvietojas kursors. Ir arī optiskās peles, kurās bumbiņas nav. Populārākie ražotāji – Logitech, Genius, Microsoft.
Sistēmbloks.
Pamatplate.
Pamatplate jeb mētesdēlis ir viena no galvenajām datora sastāvdaļām. Tai tiek pieslēgtas vai iespraustas visas pārējās datora sastāvdaļas. Parasti uz pamatplates atrodas:
1. vieta procesoram – tas ir vai nu slots (slot), vai pamatne (socket);
2. PCI, ISA un AGP sloti – tie ir paredzēti dažādu karšu (skaņas karte, modems u.c.) savienošanai ar pamatplati. ISA jau ir novecojis standarts un uz jaunāko modeļu pamatplatēm šī slota vai nu vispār nav, vai ir tikai viens. PCI pašlaik ir visizplatītākais slots un parasti uz pamatplates tie ir 3-7 gab. AGP ir slots, kurš ir domāts vienīgi videokartei (uz vecāku modeļu pamatplatēm šāda slota nav un videokarte tiek iesprausta PCI vai ISA slotā.
3. SIMM vai (un) DIMM vai (un) RIMM sloti – tie ir paredzēti operatīvās atmiņas moduļu savienošanai ar pamatplati. SIMM atmiņas moduļi jau ir novecojuši un pašlaik visizmantotākie ir DIMM moduļi. RIMM ir jauns standarts, pašlaik reti sastopams, jo šie atmiņas moduļi vēl ir pārāk dārgi. Parasti uz pamatplates šādi sloti ir 2-8 gab. Ir pamatplates uz kurām vienlaicīgi atrodas SIMM un DIMM vai DIMM un RIMM sloti. Vienlaicīgi gan var izmantot tikai vienu no atmiņas moduļu tipiem.
4. daudz dažādu portu –
a) IDE – ports, kas domāts cieto disku, CD-ROM un DVD-ROM pieslēgšanai; parasti IDE porti ir divi un pie katra var pieslēgt divas ierīces.
b) FDD – ports diskdziņa pieslēgšanai;
c) COM jeb seriālais ports – ports peles vai dažādu programmējamu ierīču pieslēgšanai; parasti ir divi COM porti
d) LPT jeb paralēlais ports – parasti tiek izmantots printera un (vai) skenera pieslēgšanai;
e) USB – ports, pie kura var pieslēgt dažādas ierīces neizslēdzot datoru (printeri, skeneri, dažādas ārējās diskiekārtas); parasti USB porti ir divi vai četri (vecāka gadagājuma datoros to nav);
f) PS/2 – porti klaviatūras un peles pieslēgšanai jaunāka gadagājuma datoriem
5. čipsets – mikroshēma, kas kontrolē procesora un pārējo ierīču savstarpēju darbību;
6. BIOS (Basic Input Output Sistem) – mikroshēma, kurā ir ierakstīti datora ielādes parametri (atmiņas tests, atmiņas ātrdarbība, portu ieslēgšana vai atslēgšana u.c.);
7. integrēta skaņas karte – sastopama jaunākas paaudzes datoros, ja tāda ir, tad nav nepieciešama slotā ievietojama skaņas karte.
8. akumulators – kad dators ir izslēgts, akumulators uztur pulksteņa darbību un BIOS uzstādījumus.
Dažreiz uz pamatplates ir arī integrēts videočips, tad nav nepieciešamība pēc atsevišķas videokartes. Vēl pamatplatēm ir tāds svarīgs parametrs kā formfaktors. Vecākiem datoriem standarts bija AT, bet nu jau gadus piecus par standartu ir kļuvis ATX. Šie standarti savstarpēji nav savietojami, tādēļ pērkot jaunu pamatplati, bieži vien nākas mainīt arī sistēmbloku.
Populārākie pamatplašu ražotāji ir A-Trend, Microstar, Chaintech. Intel, ASUS.
Procesors.
Procesors arī ir neatņemama datora sastāvdaļa. Parasti tas izskatās kā liela mikroshēma, taču apmēram no 1997. līdz 2000. gadam tos ražoja ievietotus kasetē kopā ar 1. un 2. līmeņa kešatmiņu. Ja procesors ir ievietots kasetē, tad tā savienojums ar pamatplati ir slots( AMD – Slot A, Intel – Slot 1), bet ja procesors ir kā mikroshēma, tad tas tiek ievietots speciālā pamatnē uz pamatplates (Socket). Visu laiku pastāvēja pieņēmums, ka procesora ātrdarbību izsaka tā takts frekvence, taču tagad liela nozīme ir arī procesorā integrētās kešatmiņas lielumam un takts frekvencei, kā arī procesorā izmantotajām instrukcijām (MMX, 3DNow! u.c.). Pašlaik procesoru tirgu dominē divas savstarpēji konkurējošas firmas – AMD (Advanced MicroDevices) un Intel. AMD pašlaik ražo divu veidu procesorus – Duron (paredzēti galvenokārt mājas un ofisa lietošanai: šina 200 MHz L1 kešatmiņa – 128 KB, L2 kešatmiņa – 64 KB) un Athlon ( šina 266 MHz L1 kešatmiņa – 128 KB, L2 kešatmiņa – 128 KB). Intel arī ražo divu veidu procesorus – Celeron ( paredzēti galvenokārt mājas un ofisa lietošanai: šina 100 MHZ (tagad jau 133 MHZ) L2 kešatmiņa – 128 KB) un Pentium 4 ( šina 400 MHz, L2 kešatmiņa – 256 KB). Ja kādreiz abu firmu ražotie procesori bija savstarpēji savietojami, tad tagad AMD procesoru nevar ievietot pamatplatē, kas paredzēta Intel procesoram un otrādi. Procesors noteikti ir jāaprīko ar ventilatoru, jo pretējā gadījumā darba gaitā tas stipri uzkarst un var sadegt.
Videokarte.
Videokarte jeb grafiskā karte ir paredzēta attēla izvadīšanai uz monitoru. Gandrīz visas jaunās kartes var strādāt gan 2D (divdimensiju), gan 3D (trīsdimensiju) režīmā. Videokartes ātrdarbību galvenokārt nosaka GPU (grafiskais procesors) takts frekvence un uz kartes integrētās atmiņas lielums un veids (SDRAM, DDR). Vecākās videokartes bija savietojamas ar ISA vai PCI šinu, bet jaunās tiek ražotas AGP šinai. Populārākie videokaršu ražotāji ir NVIDIA, ATI un S3. Vēl gadu atpakaļ bija tāda populāra videokaršu ražotājfirma kā 3Dfx, taču tā neizturēja konkurenci un bija spiesta pamest videokaršu tirgu. Nesen arī Rīgā atvērās firma KINETIC, kas ražo videokartes ar NVIDIA čipiem. Dažreiz videokarte mēdz būt integrēta pamatplatē.
Operatīvā atmiņa.
Operatīvai atmiņai RAM (Random Access Memory) ir liela nozīme datora ātrdarbībā. Operatīvās atmiņas lielumu mēra megabaitos (MB). Tajā tiek ievietotas programmas, kuras dotajā brīdī apstrādā procesors. Kā pirmā, operatīvajā atmiņā tiek ierakstīta operētājsistēma datora palaišanas brīdī. Ja datorā ir 32 MB atmiņas un to palielina līdz 64 MB, tad visas sistēmas ātrdarbība palielinās apmēram par 30 %. Pašreiz ir populāri triju veidu atmiņas moduļi – DIMM, DDR un RIMM, taču vecākos datoros ir saglabājušies SIMM moduļi. SIMM moduļu takts frekvence ir 66 MHz, DIMM – 100 vai 133 MHz, DDR – 2100 MHz un RIMM – 800 MHz. Vēl operatīvai atmiņai ir svarīgs piekļuves ātrums, ko mēra nanosekundēs (ns). Populārākie ražotāji – KINGSTON, INFENEON un HYNDAI.
Barošanas bloks.
Barošanas bloks atrodas sistēmblokā un nodrošina visu tur atrodošos elektronisko ierīču barošanu. Izšķir AT un ATX barošanas blokus. Galvenā atšķirība ir tā, ka ATX barošanas bloku daļēji var vadīt no operētājsistēmas. AT barošanas blokus jau apmēram piecus gadus vairs neražo. Barošanas bloks parasti ir aprīkots ar ventilatoru.
Cietais disks.
Cietajā diskā jeb HDD (Hard Disc Drive) (tautā saukts arī par vinčesteru), tiek uzglabāta visa informācija sākot ar operētājsistēmu un beidzot ar dokumentiem. Ar datoru cietais disks ir savienots ar datu kabeli, kas savukārt ir pieslēgts IDE portam uz pamatplates. Ir arī cietie diski ar SCSI interfeisu. Tie ir ātrdarbīgāki un arī dārgāki, tādēļ tos parasti izmanto serveros. Diski, kas tiek pievienoti IDE portam, uztur kādu no protokoliem ATA 33, ATA 66 vai ATA 100. Tas ir atkarīgs no diska un pamatplates ražošanas laika. Pie viena IDE porta var pieslēgt divus cietos diskus. Parasti tiem aizmugurē ar džamperi var iestādīt kādu no stāvokļiem – master – galvenais disks (no tā tiek palaista operētājsistēma), slave – otrais disks, vai cabel select – šajā gadījumā disku hierarhiju nosaka savienojošais kabelis. Cietā diska apjomu mēra gigabaitos (GB). Vecāka gadagājuma diski nav tik ietilpīgi un to apjomu mēra megabaitos (MB). Cietais disks ir daudz trieciennedrošāks par pārējām datora sastāvdaļām, tādēļ ar to jāapietas īpaši uzmanīgi. Pretējā gadījumā tas var tikt bojāts un visa informācija, kas uz tā atrodas tiks zaudēta. Populārākie ražotāji – Fujitsu, Quantum, Western Digital, IBM un Maxtor.
Informācijas nesēju lasītāji.
Parasti datorā atrodas vairāki informācijas nesēju lasītāji jeb draivi:
1. FDD (Floppy Disc Drive) – lokano, magnētisko diskešu lasītājs. Tas tiek pieslēgts ar datu kabeli pie FDD porta uz pamatplates un spēj nolasīt un ierakstīt informāciju lokanajās disketēs. Tagad visizplatītākās ir 3,5 collu disketes ar ietilpību 1,44 megabaiti (MB), kuras atrodas plastmasas aizsargapvalkā. Agrāk bija 5,25 collu disketes ar ietilpību līdz 1,2 MB, kuras atradās kartona aizsargapvalkā. Nesen ir izgudroti diskdziņi, kuri bez parastajām 1,44 MB disketēm spēj lasīt un ierakstīt arī speciālas disketes ar ietilpību 120 MB. Populārākie ražotāji – NEC, Mitsumi, Sony.
2. CD – ROM – kompaktdisku lasītājs, kas paredzēts kompaktdisku jeb lāzerdisku lasīšanai. To ietilpība ir līdz 700 MB. Pie pamatplates tas tiek pieslēgts ar datu kabeli pie IDE porta. CD-ROM galvenais parametrs ir lasīšanas ātrums, kas svārstās no 1X vecajos draivos līdz 52X jaunajos. Ātrie draivi ne vienmēr ir labāki, jo nekvalitatībi diski centrbēdzes spēka ietekmē var tikt sarauti gabalos, kā rezultātā tiek bojāts arī pats draivs. Optimālais ātrums ir apmēram 20X, tādēļ lai to neļautu pārsniegt, tiek izmantotas speciālas programmas. Jau labu laiku tiek ražoti arī kompaktdisku rakstītāji/pārrakstītāji (CD-R/RW). Tie spēj ierakstīt diskus ar apjomu līdz 700 MB. Ir divu veidu disku matricas – vienreizrakstāmas (R) un daudzreiz pārrakstāmas (RW). Šādu draivu ātrumu parasti apzīmē piemēram 32X/8X/4X, kur 32 ir nolasīšanas ātrums, 8 – rakstīšanas ātrums un 4 – pārrakstīšanas ātrums. Populārākie ražotāji – TEAC, NEC, Sony, Pioneer, Creative.
3. DVD – ROM – DVD disku lasītāji. Nav pārāk izplatīti, jo pārsvarā ir izmantojami DVD filmu demonstrēšanai. Tie gan spēj lasīt arī parastos kompaktdiskus. Nesen ir izsākta arī DVD – R/RW ražošana, taču tie vēl ir pārāk dārgi priekš vienkārša lietotāja. Populārākie ražotāji – Pioneer, Hewlett Packard, TDK.
Papildus aprīkojums.
Skaņas karte.
Skaņas karte tiek iesprausta ISA vai PCI slotā un tiek izmantota dažādu skaņu (mūzika, skaņa spēlēs u.c.) izvadīšanai uz akustiskajām sistēmām. Uz tās parasti atrodas līnijas ieeja un izeja, mikrofona ieeja, spēļu ports. Dārgākām kartēm ir arī ciparu izeja seškanāla skaņas atskaņošanai. Svarīgs parametrs ir balsu skaits, kas svārstās no 128 lētajām kartēm līdz 1024 dārgajām. Dažreiz uz skaņas kartes ir arī integrēts FM radiouztvērējs. Jaunākajām pamatplatēm ir integrēta skaņas karte. Populārākie ražotāji – Creative, Genius, Yamaha.
TV – karte.
TV – karte būtībā ir TV tjūneris, ar kura palīdzību datoru var izmantot kā televizoru. Tas ir ļoti ērti, ja ilgs laiks jāpavada pie datora. Loga izmēru, kurā tiek rādīta TV programma, var brīvi mainīt. Tas nozīmē, ka darbojoties ar kādu ofisa programmu, ekrāna stūrī var vērot filmu vai ziņu pārraidi. TV – kartē parasti ir arī integrēts FM radio. Dārgākajām kartēm komplektā ir arī distances vadības pults. Jebkuru TV pārraidi var arī ierakstīt uz cietā diska.
Modems.
Modems ir ierīce, ar kuras palīdzību dators caur telefona līniju tiek savienots ar internetu. Ir divu veidu modemi – iekšējais un ārējais. Iekšējais modems tiek ievietots PCI slotā, savukārt ārējais modems ar datoru ir saistīts caur COM vai USB portu. Modema galvenais parametrs ir maksimālais iespējamais datu pārraides ātrums. Mūsdienīgiem modemiem tas ir 56 Kbps (kilobiti sekundē). Populārākie ražotāji – Robotics, 3Com, ZyXEL, Genius.
Tīkla karte.
Tīkla karte paredzēta vairāku datoru saslēgšanai vienotā tīklā. Tas ir nepieciešams, lai vairāki cilvēki varētu izmantot kopīgu datu bāzi, kas atrodas uz viena no datoriem. Šis dators parasti tiek konfigurēts kā serveris. Lietotāji var arī iziet internetā, izmantojot servera interneta pieslēgumu. Vēl ļoti populāra ir kļuvusi datorspēļu spēlēšana tīklā. Parasti tīkla kartes ir divu veidu – vienas datu pārraidei izmanto kooksālo kabeli, citas – vīto pāri. Tīkla kartei svarīgs ir maksimālais datu pārraides ātrums. Parasti ir divi standarti – 10 Mbit (megabiti) un 100 Mbit.
Printeris.
Printeris ir izvadierīce. Tas ir paredzēts dažādu dokumentu, bilžu u.c. izdrukāšanai uz papīra. Parasti printerim izmanto vienu no trijiem pieslēguma veidiem – COM, LPT vai USB portu. COM portu gan kādu laiku jau neizmanto, jo tas ir ļoti lēns. Tagad to ir aizstājis USB ports. Printeri iedalās trīs grupās:
1. adatu jeb matricu printeri – kādreiz tika plaši izmantoti. Tagad tos izmanto pārsvarā dažādu cenu lapu vai čeku izdrukai firmās. Ar adatu printeri normāli var izdrukāt tikai tekstu un tikai vienā krāsā. Darbībā šis printeris ir diezgan lēns, bet izdrukas izmaksas ir niecīgas.
2. strūklprinteri – visvairāk izmantotie printeri mājās un nelielos ofisos. Izdrukas izmaksas ir diezgan lielas, jo tintes kārtridži ir dārgi. Parasti printerī atrodas divi kārtridži – melnbaltai drukai (pildīts ar melnu krāsu) un krāsainai drukai (pildīts ar trīs krāsām – sarkanu, dzeltenu un zilu).Izdrukas kvalitāte ir diezgan augsta, tādēļ šos printerus var izmantot arī fotogrāfiju drukāšanai.
3. lāzerprinteri – ļoti dārgi. Drukas kvalitāte ir ļoti augsta, par ko liecina tas, ka pat naudas viltotāji izmanto lāzerprinterus. Arī drukāšanas ātrums ir ļoti augsts.
Printera galvenie parametri ir izšķirtspēja un izdrukāto lappušu skaits vienā minūtē. Mūsdienīgam strūklprinterim izšķirtspēja svārstās no 600 ppi (punkti collā līdz 2400 ppi, un drukas ātrums no 4 līdz 12 ppm (lappusēm minūtē). Pēdējā laikā sāk parādīties arī multifunkcionālie printeri, kur vienā ierīcē ir apvienots printeris, skeneris un kopētājs. Populārākie ražotāji – Hewlett Packard, Epson, Canon, Lexmark.
Skeneris.
Skeneris ir ierīce, kas ir paredzēta fotogrāfiju, tekstu u.c. attēla pārnešanai uz datoru. Skenerus parasti izmanto avīžu un žurnālu redakcijās, lai fotogrāfijas pārnestu uz datoru un pēcāk nodrukātu laikrakstā vai žurnālā. Ar datoru savieno tāpat kā printeri. Arī skenera galvenais parametrs ir izšķirtspēja – punkti uz collu. Normāla izšķirtspēja ir 1200 ppi. Skenerus pārsvarā ražo tās pašas firmas, kas ražo printerus.
Akustiskās sistēmas.
Akustiskās sistēmas jeb tautā sauktas par tumbām tiek izmantotas, lai ar skaņas kartes palīdzību no datora atskaņotu mūziku, skaņu spēlēm, filmām u.c. izšķir pasīvās un aktīvās AS (akustiskās sistēmas). Pasīvajās atrodas tikai skaļruņi, bet aktīvajās ir arī pastiprinātājs. AS tiek pieslēgtas pie skaņas kartes līnijas izejas vai skaļruņu izejas. Aktīvās AS vēl papildus tiek pieslēgtas barošanas avotam (220 voltu tīklam). Parasti komplektā ir divas tumbas – labā un kreisā, taču tagad ir nopērkami komplekti, kas sastāv pat no sešām tumbām. Šajā gadījumā ir nepieciešama speciāla skaņas karte, kas uztur seškanālu režīmu. Populārākie ražotāji – Creative, Yamaha, Genius.
Mikrofons.
Mikrofons ir paredzēts dažādu skaņu ierakstīšanai datorā. Tagad ir arī programmas, kuras var vadīt ar balsi. Mikrofons tiek pieslēgts pie skaņas kartes mikrofona ieejas.
Džoistiks.
Džoistiks ir manipulators, ko izmanto datorspēļu spēlēšanai, un kurš sastāv no nekustīgas pamatnes un roktura, kas kustās visos virzienos, tādējādi ļaujot objektam pa ekrānu pārvietoties uz visām pusēm. Gan uz pamatnes, gan roktura atrodas vairākas pogas, kuru funkcijas parasti ir programmējamas. Džoistiks tiek pieslēgts pie spēļu porta (game port), kas atrodas uz skaņas kartes. Populārākie ražotāji – Logitech, Genius.
Web kamera.
Web kameras tiek izmantotas pārsvarā videokonferenču realizēšanai. Tas nozīmē, ka dažādās vietās atrodošies cilvēki, sēžot pie sava datora, kas ir aprīkots ar Web kameru, var diskutēt viens otru redzot reālā laikā. Pie datora Web kameru pieslēdz caur USB portu. Tās galvenais parametrs ir izšķirtspēja (pikseļi rindā reiz rindu skaits), tā pat kā monitoram. Izplatītākās izšķirtspējas ir 320X240 un 640X480. populārākie ražotāji – Logitech, Creative, Mustek, 3Com.
Pārnēsājamās diskiekārtas.
Pārnēsājamās diskiekārtas ir nepieciešamas, lai informāciju varētu pārnest no viena datora uz otru, ja nav pieejams tīkls vai internets. Parasti šīs ierīces ar datoru savieno caur USB vai LPT portu. Atkarībā no ierīces, tā spēj informāciju saglabāt vai uz optiskā diska vai magnētooptiskās disketes. Šajos informācijas nesējos var ietilpināt pat 3 un vairāk gigabaitus informācijas. Ņemot vērā to, ka šādi informācijas nesēji (disketes) ir diezgan dārgas, un to, ka CD- rakstītāji ir kļuvuši diezgan lēti (arī tukšs CD disks maksā ļoti lēti), pārnēsājamās diskiekārtas pamazām zaudē savu popularitāti. Populārākie ražotāji – Iomega, Fujitsu.
Izmantotā literatūra.
1. Žurnāli ‘’Хакер’’ no 1999. līdz 2001. gadam.