Agrais Periods
Kalkulācija bija vajadzīga no pašiem pirmssākumiem gan personas, gan grupveidīgajiem norēķiniem. Parasti izmantoja standartizētas vērtības. Kā piemēram cilvēks aizstāja aitas ar akmentiņiem un pamatoperācijas (saskaitīšana un atņemšana) tika izdarītas pieliekot vai atņemot akmentiņus. Lielu poularitāti ieguva abaci skaitļošanas ierīce, kura ar vienkāršu objektu palīdzību ļāva izdarīt matemātiskos aprēķinus. Dažreiz tai bija arī diskas forma, pat ar zīmēm , bet daudzi cilvēki nesaprata šo zīmju (skaitļu) nozīmi.
Tikai kad artitmētiskie procesi kļuva sarežģītāki un abstraktāki ,un skaitļu kopas lielākas , atīstījās saskaitīšana ar skaitļiem, jo radās iespēja tos pirakstīt uz papirusa vai māla plāksnītēm. Kaukulācija kļuva par manipulāciju ar simboliem.
Datora biti, daļas un arī programmatūra nāk no visiem gadsimtiem, katrs no tiem deva mazu daļiņu datortehnikas (turpmāk tekstā – DT) attīstība. Kāds cilvēks ko ielgu laiku netcerējās bija Mukhammad ibn Musa Al’Khowarizmi , Taškentas klerks, kurš aprakstīja grāmatā darbības ar skaitļiem un deva tai modernu vārdu – ALGORITMS.
17 gadsimts
________________________________________
1612 Džons Napiers pirmais uzrakstīja pirmo paskaidrojumu par decimālskaitļu izmantošanu, kuri tika izgudroti Nīderlandē, kā arī izgudroja vairākas formulas un skaitļošanas mašīnas , kuru galvenā funkcija bija palīdzēt pie reizināšanas. Lai gan pats pirmais kalkulators reizināšanai bija šaha galds.
1622 Viljams Aughtreds izgatavoja logoritmisko lineālu, kas kalpoja kā galvenais darbarīks 19 un 20 (sākuma) gadsimtu inžinieriem. Ar precizitāti līdz 3 skaitļiem, logoritmiskais lineāls bija pirmā mehāniski- tehniskā aprēķinu ierīce,kas sniedz tik lielu precizitāti situācijām kurām vajadzēja šādus aprēķinus. Attēlā parādīts 1880 cilindriskais logoritmiskais lineāls ar precizitāt līdz 4 skaitļiem aiz komata un garumu 220 collas (5,588 m).
1623 Viljams Šikards radīja skaitļošanas mašīnu,kuras uzbūve balstījās uz Napiera logoritmiskā lineāla algoritmiem. Mašīna ļāva viegli sareizināt daudzciparu skaitļus. Tomēr neviena no Šikarda mašīnām nav saglabājušās un tāpēc pirmradītāja gods tika atdots Blēzam Paskālam.
1642 Blēzs Paskāls rada skitīšanas-mašīnu kura ir spējīga ātri manipulēt ar skaitļim (reizināt , saskaitīt un reizināt). Šī mašīnai tika dots vārds Paskalīna. Viņai neradās plašs pielietojums un tās saimnieki to turēja dzīvojamajās istabās nevis kantoros, lai uzturētu sarunas. Šī bija pirmā mašīna ar izteiktu klaviatūru.
1673 Izmantojot zobotus cilindriskus diskus Leibnic uzbūvēja iekārtu, kas zibenīgi spēja reizināt un ievietot skaitļus akkumulātorā.
19 gadsimts
1800 Žozefs-Marija Žakards izgudroja koda karti, kas spēja darbināt rupnīcas mašīnas, tas izraisīja plašus protestus, jo cilvēki nebija apmierināti ar to, ka cilvēku darbs tiek aizstāts ar mašīnu.
1822 Čārls Bebidžš atklāj ka daudzas kartes un aprēķini – jūras, militārie un saimnieciskie – ir ar kļūdām un tas izraisa zaudējumus un pat cilvēku bojāeju. Viņš sāka būvēt Atšķirību mašīnu. Viņš griezās pēc palīdzības Anglijas valdībā un tā sniedza palīdzību, tas iespējams bija pirmā palīdzība datortehnikas attīstībai vēsturē. Vēlāk līdzīgu palīdzību sniedz arī ASV valdība ENIAC projektam Pensilvānijas Universitātē.
1854 Džords Bols apraksta savu simbolu un loģisko secinājumu sistēmu, kas vēlāk kļūst par pamatu mūsdienu datorsistēmām.
1884 Rodas AIEE – Amerikas Elektroniskās Skaitļošanas Institūts, kurš 1963 partop par IEEE
1890 ASV valdība rada kompāniju, lai apmierinātu strauji pieaugošās prasības pēc precīziem aprēķiniem. Kompāniju nosauc par CRT (Kalkulācija – Tabulācija – Pieraksti), 1924 gadā šī kompānija pārtop par IBM (International Business Machines).
20 gadsimts
1912 ASV nodibina radio inžiniertehnikas institūtu.
1925 Bebidža un Holeritma izgudrotās sistēmas tika reti izmantotas, labāk cilvēki izmantoja vecās mehāniski – tehniskās sistēmas. Vannevar Bush,MIT uzbūvēja lielāko pasaulē Atšķirību mašīnu, ši palika lielākā skaitļošanas iekārta līdz 1930 gadam.
Atkal radās doma par digitālo metodi, jo zinātnieki uta, ka tehnika ir sasniegus to līmeni, kad to var izdarīt.
1935-38 Konrāds Zūss uzstādija savu pirmo elektisko releju datoru Z-1 savu vecāku guļamistabā. Nākošo datoru Z-2 viņš radīja kopā ar Helmutu Šreijeru.
Pēc otrā pasaules kara viņš uzstādīja Z-4 Cīrihes Universitātē, Šveicē un radīja datorkompāniju , kuru vēlāk pārņēma Siemens.
1936-39 Džons Atanasofs kopā Džonu beriju radīja datoru , kuru sauca ABC un kurš tika izmantots lineāriem fizikas aprēķiniem. Šī bija pirmā mašīna , kura izmantoja “modernā” datora tehnoloģiju – aritmētiskus aprēķinus un ciklisku, pašatjaunojošos atmiņu.
1939 Bella Telefona Labratorijās galvenā tā laika problēma bija darbības ar kompleksiem skaitļiem, tās atrisināja Džordžs Stibs kurš radīja CNC (velāk – Bella Telefona Labratorijas –1)pirmo komplekso skaitļu kaukulatoru.
Otrais Pasaules Karš
Otrā Pasaules kara laikā radās liela vajadzība pēc precīziem aprēķiniem, jo bija daudz iekārtu, kas uz tiem balstijās – aviācija, flote u.t.t.
1944 Harvardas Universitātē rada Hovard Mark I – pirmo patieso datoru. Šī mašīna jau varēja tikt programēta. Tās būvi apmaksāja ASV flote. Mark I radīja IBM. Greisa Murreja Hoppere bija pirmais programmetājs (jeb tolaik viņus sauca par koderiem), kas sāka strādāt ar Mark I.
1940-44 ASV flote radīja ENIGMA kodešanas sistēmu, kas izmantoja algoritmus, lai kodētu radio ziņojumus. Šo sistēmu plaši izmantoja Atlantijas okeānā, īpaši uz zemūdenēm.
1943 Sākās darbs ar ENIAC. To atbalstīja ASV armija. Pie tā strādāja: Džons Brainerds, Pensilvānijas Universitātes dekāns, Džons Maučlijs un Dž.Presperts Ekerts. Šo sistēmu montēja Aberdīnu poligonā (ballistiskie izmēģinājumi). Attēlā ENIAC aritmētiskā daļa kopā ar tās radītājiem.
1945 30 jūnijs Džons van Noimans iesniedz “Piezīmes un melnraksti par EDIVAC” un tēzes par nākamajām datoru paaudzēm.
Periods pēc Otrā Pasaules kara
1946 ENIAC tiek nodots lietošanā Kalifornijas Universitātē. ENIAC bija solis tuvāk datoram. Tas jau spēja izdarīt paralēlus skaitļojumus.
1947 Viljams Šoklijs, Džons Bardēns un Valters Bratāns izgudroja elektrības prestestības ierīci, kuru vēlāk nosauca par tranzistoru ,detaļu, kura sniedza daudz lielāku precizitāti neka vaakuma trubas.
50-ie gadi
1950 Alans Tūrings sāk montēt Pilot Ace – datoru, kurš tika izstrādāts kara laikā.
1951 Tiek uzbūvēts UNIVAC – simulāciju dators. Tas spēja apstrādāt īst-laika datus, t.i datus ,kas tieši tajā brīdī iepluda sistēmā. Šo datoru izmantoja Avio simulāciju radīšanai un datu apstrādei.
1952 Greisa Hopere pierāda , ka ir iespējama automātiskā programēšana un ir iespējams rakstīt 2 līmeņu programēšanas valodās, pie tam primārā no viņām spēj atpazīt otru un arī citas sekundārās valodas.
1953 IBM izgatavo savu pirmo komerciālo datoru – 701 EDPM, vēlāk tika radīti citi datori šajā sērijā 704,709 kā arī 7090 un 7094 ,kas ļāva IBM dominēt datoru tirgū visu nākamo dekādi.
1954 IBM jau ir izgatavojis aptuveni 60% no eksistējošajiem datoriem. Viņi izlaiž jauno 600 sēriju, kas izraisa “bumu”, jo tiek strauji izpirkta, lai gan IBM nebija paredzējis pārdot vairāk nekā 1000 datorus.
1955 IBM rada superdatoru koncepciju un apsola radīt datoru, kas strādās 10000 reizes ātrāk nekā pastāvošie datori. Šo projektu nosauc par STRECH (burtiski tulk.- stiepiens)
1957 Rada pirmo programmēšanas valodu, kura ir saprotama katram un kas spēj izmantojot mašīnas kodu radīt (domāts – kompilēt) programmu –FORTRAN
1958 SAGE instalācija MakGuira kara aviācijas bāzē Ņūdžersijā bija pirmais datorizētais radars, tas nodrošināja drošu satiksmi virs ZA ASV.
Tiek izlaists CDC 1604 pirmais daors kurš sastāvēja tikai no tranzistoriem.
1959 Tiek izgatavota ERMA pirmais pasaules bankomāts. Pirmie 32 tiek uzstādīti Kalifonijā.
60-ie gadi
1960 Bija gads kurš kļuva par pēdējo gadu datoriem, kuri nebija būvēti pēc tranzistoru tehnikas. Vaakuma caurulīšu ēra bija beigusies.
Radās jauna un daudz vieglāka programmēšanas valoda COBOL, tā ļāva vienkāršajiem lietotājiem radīt pašiem savas programmas.
1961 Tiek izdots patents uz silīcija tranzistoru (mūsdienu DT pamatsastāvdaļu)
1963 Londonā tiek paziņots par to , ka ir radīta ASCII – universāla valoda visiem datoriem. Paies 15 gadi kamēr šī valoda kļūs universāla.
1964 Boings rada nelielu apvērsumu civīlās aviācijas jomā uzstādīdams SABRE pirmo vietu rezervācijas datoru.
7 aprīlis ir viena no nozīmigākajām dienām DT vēsturē – IBM izlaiž savu pirmo savietojamo datoru System/360, tā ir pirmā sistēma kura ir spējīga saprasties ar citu sēriju datoriem.
1965 PDP-8 ir pirmais īstais mini-dators ar ļoti viegli izmantojamu interfeisu.
1967 Fairchild korporācija pirms 7 gadiem radīja integrēto slēgumu , tagad tika uzbūvēts 1. dators ar šo tehnoloģiju. Tas nozīmēja , ka ir radusies 3 datoru paaudze.
1969 Sāk strādāt ARPAnet pirmais daortīkls vēsturē.
70-ie gadi
1971 Divi nozīmīgi fakti – pirmais komerciālais procesors un pirmā diskete.
Pirmo komerciālo procesoru izgatavoja Intel un to sauca Intel 4004.
Alans Šugarts radīja 8 colli disketi patstāvīgai lietošanai, šī diskete bija paredzēta “Atmiņas rakstītājam”.
1972 MITS 816 pirmais mikrokompjūters mājas lietošanai, tam gan vel nebija ne monitora, ne klaviatūras.
Pirmais datora kontrolētais lidojums NASA F-8
1973 ARPAnet projekta ietvaros tiek radīts Ethernet – protokols ātrai datoru sasaistei.
Tiek atcelts patents uz “kompjūteru”.
1974 Tiek izgatavots pirmais RISC processors.
Parādās pirmais bankomāts uz ielas.
1975 MITS Altair 8800, kura cena bija $375 bija dators, kuram bija jau 256 baiti atmiņas.
Pauls Allens un Bils Geits uzraksta programmēšanas valodu MITS 8800 – BASIC.
1976 Tiek izgatavots Apple II – pirmais dators ar savu monitoru un klaviatūru.
Šajā gadā tiek nodibinātas 2 firmas – Microsoft un Apple.
1977
1977. gads sâkâs ar Pirmo Rietumkrasta Datorkonferenci, kurâ daudzie klâtesošie pirmo reizi ieraudzîja Apple II, kurš maksâja 1298 dolârus un Commodore Pet, kurš maksâja 795 dolârus. Nedaudz vēlâk Radio Shack sâka ražot TRS-80 datoru, kuram bij dota nicinošâ iesauka “Trash-80” (Atkritums-80).
Pirmais Computerland veikals tika atvçrts Moristaunâ, un saucâs Computershack (Datorbûda).
Septembrî pirmo reizi dators tika izmantots telefona centrâlē kâ galvenais koordinētâjs.
Šajâ gadâ tika sâkts darbs pie kriptogrâfijas, lai palielinâtu datorsistçmu drošîbas lîmeni.
1978
Kamēr lielâko mikroprocesoru daļu atbalstîja BASIC kompilētâjs un dažas samērâ primitîvas spēles, Visicalc darbinieki Daniels Briklins un Bobs Frankstons izstrâdâja izklâjlapu programmu, kura bija kas pilnîgi jauns – tâ bija viegli uzstâdâm un konfigurējama, bet galvenais – ar to bija daudz vieglâk strâdât, nekâ ar iepriekšējâm programmâm. Šî programa radîja jaunuus standartus programmu intuitîvismâ un lietošanas ērtumâ. Daudziem lietotâjiem sâkâs jauns laikmets – ceturtâs paaudzes programmatûra.
1979
Pēc Visicalc programmas izlaišanas, un tâs nepieredzētâs veiksmes iedrošinâti, Micropro International izlaida Wordstar. Šis savukârt bija visērtâkais teksta redaktors, un, lîdzîgi kâ Visicalc programma noteica turpmâko teksta redaktoru standartus. Tagad mikroprocesori derēja ne tikai brîvpratîgo speciâlistu centieniem, bet arî vienkâršiem lietotâji spēja lietot to vienkâršam, ērtam darbam.
80-ie gadi
1980
Alan Shugart pameta IBM un nodibinâja pats savu kompâniju, Shugart Associates. Šî kompânija âtri izvirzîjâs glabâšanas iekârtu ražošanas lîderpozîcijâs izveidojot cietos diskus – mûsdienu datoru galveno informâcijas glabâšanas iekârtu. Tajâ laikâ tas bij tiesâm revolucionârs pavērsiens – tagad datorus vairs neierobežoja niecîgâs iebûvētâs atmiņas mikroshēmas un lēnâs datu glabâšanas iekârtas – lentas un disketes. Tagad personâlais dators varēja kļūt par galveno darba rîku daudziem cilvēkiem.
1981
1981 IBM pârdošanâ laida PC kurâ darbojâs DOS operētâjsistēma. DOS bija izstrâdâta Microsoft, un bija noslēgts lîgums, kura noteikumi paredzēja visu peļņu par DOS nodot Microsoft. Atšķirîbâ no CP/M, ko izmantoja agrâkajos datoros, IBM izvēlējâs radikâlu mârketinga virzienu (kurš izrâdîjâs ļoti efektîvs) – PC pircējiem nebij jâbût profesionâļiem, kuri paši spēja izveidot savu sistēmu. Savâ reklâmas kampaņâ viņi izmantoja Čârlija Čaplina karikatûru, asociējot to ar vienkâršu lietotâju, kurš var izņemt PC no iepakojuma un tûlît sâkt strâdât ar to. Šâdi IBM piesaistîja daudz lietotâjus, jo lielâkâ daļa pircēju šo datoru pirka tâ salIdzinoði ērtâs izmantošanas dēļ, nevis tehniskâs attîstîbas dēļ. Lai iekarotu lielâku tirgus daļu Osborne Computer Corporation sâka tirgot pirmo portatîvo mikrodatoru “Osborne 1” – šajâ komplektâ ietilpa monitors, diski un sistēmbloks. Lai arî sâkotnēji tas bija ļoti veiksmîgs projekts, Osborne galu galâ pçc diviem gadiem bankrotēja.
Tajâ pašâ gadâ Commodore (viena no firmâm, kam ir ļoti lieli nopelni datoru izplatîbâ) izlaida VIC-20, un drîz jau bija pârdots vairâk nekâ miljons šo iekârtu.
1982
Mazâk nekâ četrus mēnešus pēc IBM PC izlaišanas Time Magazine gada cilvēka titulu piešķîra šim kompjûteram.
Līdz šim vel nekad gada cilvēka tituls nebija piešķirts nedzîvam priekšmetam.
Jau 1982. gadâ kompjûters kļuva par galveno darbarîku filmu industrijâ, un Disney Studios izveidoja filmu Tron, kuras varoņi ârpus datora neeksistēja. Pie tam šajâ filmâ pirmo reizi tika izmantoti ar datoru veidoti specefekti, kas mûsdienâs jau ir milzîga industrija.
1983
Drîz pēc PC parâdîšanâs arî programmatûras izstrâde piedzîvoja strauju lecienu – , ne tikai vienkâršas aprēíinu programmas un teksta redaktori, bet arî grafiskâs apstrâdes programmas un komunikâciju sistēmas parâdîjâs arvien vairâk un vairâk. Arî spēles tika veidotas lielos apjomos. Miès Kapors izstrâdâja Lotus 1-2-3. Vēlâk Miès nodibinâja Electronic Frontier Foundation, lai sniegtu legâlu atbalstu dažiem hakeriem, kuri bija ielauzušies korporatîvajâs datorsistēmâs. Sâkot ar 1978. gadu Amerikas Aizsardzîbas Departaments sâka izstradât augsta lîmeņa programmēšanas valodu – valodu, kurâ komandas tiktu dotas mašînkodâ, bet ar noteiktâm komandâm, kuras katra sevî ietver noteiktu daļu mašînkoda. Viņi nodarbinâja grupu brîvprâtîgo ekspertu projektâ HOLWG (“holwig”, High Order Language Working Group). Daudz materiâlu par topošo valodu tika izplatîti sabiedrîbâ, gaidot kritiku. Šie dokumenti kļuva arvien precîzâki un precîzâki, ar arvien vairâk un vairâk ierosinâjumiem, lîdz beigâs “zaļâ” valoda tika izvēlēta kâ vislabâkâ (nosaukta ziņojuma vâka krâsâ – šâdi izstrâdâtâji un ierosinâtâji palika izmēģinâtâjiem nezinâmi). Šo valodu pârsauca par Adu par godu Adai Augustai Kingai Lavleisai – Čârlza Bebidža kompanjonei. Bez citiem jaunievedumiem šî valoda parâdîja iekšējo procesu komunikâcijas un sinhronizâcijas mehânismu, toties tika plaši kritizēta savas sarežģîtîbas dēļ.
1984
Šis gads, kuram saskaņâ ar Džordža Orvela pareģojošo românu bija jâbût šausminošam, sâkâs ar Apple reklâmas kampaņu, kurâ tika parodēti daudzie cilvēki, kuri iegâdâjâs IBM PC. Džobss (Apple pârstâvis) apgalvoja, ka Macintosh ir rezultâts apgaismîbai, kas tikusi gûta, noskatoties filmu Xerox PARC. Galvenie galvenie rîki saziņai ar datoru kļuva pele un ikona. Tieši grafiskais interfeiss arî šobrîd ir visplašâk izplatîtâ darba vide ar datoru.
1985
Daudzviet tika veiktas ielaušanâs datorsistēmâs. Prese iebrucējus nosauca par hakeriem – salîdzinot tos ar legâlajiem, izglîtotajiem hakeriem no augstas klases institûtiem. Tagad daudzi jaunieši, kuru vecâkiem šķita, ka viņi ir droðîbâ savâs guļamistabâs, izmantojot datorus ceļoja kibertelpâ, sazinâjâs ar cilvēkiem visâ pasaulē. Bet viņi arî iekļuva korporatîvo sistēmu resursos. Ielaušanâs Los Alamos Nacionâlâs Laboratorijas datorâ tika âtri atklâta. To veica pusaudžu grupa no Milwaukee, Viskonsinas štatâ. Viņi bija pazîstami kâ “414” hakeri – šâds bija viņu telefona kods.
1986
Sâkot ar 8086 čipu, kurš tika izmantots IBM PC, Intel izstrâdâja arvien jaunus un jaunus čipus, lai spētu dot patēreētâjiem to jaudu, ko tie pieprasîja.
Izmantotā literatūra:
1. Web saits http://video.dlib.vt.edu:90/history
2. «Транзистор» Sankt-Pēterburga 1990
3. «История вычисльения» Maskava , 1978