Latvijas karavīra darba laiks un atpūtas laiks

KURSA DARBS

Latvijas karavīra darba laiks un atpūtas laiks

Saturs

Ievads 3.

Kas ir karavīrs? 4.

Karavīra tiesības uz darbu 4.

Darba laiks 4.

Normālais darba laiks 5.

Maiņu darbs 6.

Summētais darba laiks 6.

Darbs svētku dienās 7.

Darba nedēļas ilgums 7.

Darba dienas ilgums pirms svētku dienām 7.

Virsstundu darbs 8.

Darba laika uzskaite 8.

Atpūtas laiks 11.

Ikgadējais atvaļinājums 11.

Papildatvaļinājumi .12.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums 13.

Atvaļinājums bērna kopšanai 13.

Atvaļinājumi 14.

Ikgadējais atmaksātais atvaļinājums 14.

Papildatvaļinājums 14.

Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas 15.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums 15.

Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai 16.

Bērna kopšanas atvaļinājums 16.

Mācību atvaļinājums 17.

Diennakts atpūta 17.

Nedēļas atpūta 17.

Pārtraukumi darbā 18.

Nobeigums 20.

Izmantotā literatūra 21.

Ievads

Es izvēlējos tēmu Latvijas karavīra darba un atpūtas laiks, lai aprakstītu cik atbilstoši militārā likumdošana un normatīvie akti ir ES Re

e
egulām un Direktīvām par darba un atpūtas laiku. Pašā sākumā aprakstīšu kas tad īsti ir karavīrs Militārā dienesta likuma (turpmāk MDL) izpratnē, un kā karavīrs īsteno tiesības uz darbu.

Kā jau pierasts, izmantošu Darba likumu (turpmāk DL), kurš regulē darba tiesiskās attiecības Latvijas Republikā. Salīdzināšu DL, Direktīvu 93/104/EK ar MDL, LR NBS Iekārtas reglamentu, kā arī AS Garnizona un sardzes reglamentu.

Kas ir karavīrs?

Karavīrs ir Latvijas pilsonis, kas pilda aktīvo dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe.

Karavīra tiesības uz darbu

Karavīrs ir va

a
alsts aizstāvis, un tiesības uz darbu viņš realizē, pildot militāro dienestu. Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.

Karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Detalizētu dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus paredz Mi
i
ilitārā dienesta iekārtas reglaments un uz tā pamata izdotās pavēles.

Darba laiks

Armijā karavīriem ir divi darba laika iedalījumi:

 normālais darba laiks;

 maiņu darbs,

tikai MDL tas nav definēts. Tas ir iekļauts AS Garnizona un sardzes reglamentā, kurš vairs nav spēkā, bet jaunais reglaments nav pabeigts, tāpēc Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk NBS) nav reglamentēts cik daudz un cik bieži karavīri var strādāt bez atpūtas.

NBS Iekārtas reglamentā ir skaidras norādes par to, kad tiek dota karavīram atpūta – “Diennakts norīkojumos norīkotās amatpersonas nakti pirms norīkojuma atbrīvo no visām mācībām un citām nodarbībām. Pirms norīkojuma izpildes sākšanas personālsastāvam jādod vismaz trīs stundas laika sagatavoties un atpūsties (gulēšanai). Karavīri pēc diennakts norīkojuma izpildes maiņas dienā jāatbrīvo no mācībām un darbiem. Atpūtai jādod ne mazāk par 12 stundām”.

Savukārt AS Garnizona un sa

a
ardzes reglamentā (gan tajā, kurš nav spēkā, gan projekta variantā) minēts, ka Sardzēm jāmainās katru diennakti. Vieni un tie paši karavīri var būt norīkoti sardzē parasti ne biežāk kā pēc divām diennaktīm.

Tā kā MDL ir rakstīts, ka uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti, es nedrīkstētu nemaz skatīt DL, bet šoreiz esmu nolēmusi skart šos divus likumus un salīdzināt tos, neaizmirstot ES direktīvas.

DL darba laiks ir definēts kā laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic da
a
arbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Te darba laika organizācija ir iedalīta šādi:

 normālais darba laiks;

 maiņu darbs;

 summētais darba laiks;

Normālais darba laiks

Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks DL izpratnē ir darba laiks diennakts periodā.

Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu.

Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 % no normālā dienas vai nedēļas darba laika. Ministru kabinets var noteikt normālo saīsināto darba laiku arī citām darbinieku kategorijām.

Maiņu darbs

Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka maiņu darbu. Šādos gadījumos maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas darba laiku.

Aizliegts norīkot darbinieku divās maiņās pēc kārtas.

Viena maiņa nomaina otru laikā, kāds noteikts maiņu grafikā. Ja noteiktajā laikā maiņa netiek nomainīta, darbiniekam, kurš nav nomainīts, ir pienākums turpināt darbu, ja darba pārtraukšana nav pieļaujama. Par darba turpināšanu darbinieks nekavējoties paziņo darba devējam. Laiks, kuru darbinieks nostrādājis pēc maiņas beigām, uzskatāms par virsstundu darbu.

Pāreja no vienas maiņas uz otru organizējama maiņu grafikā noteiktajā kārtībā, bet ne retāk kā ik pēc nedēļas.

Darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar maiņu grafikiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā.

Summētais darba laiks

Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka summēto darba laiku.

Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts citādi.

Darbs, kuru darbinieks veicis virs šā panta otrajā daļā noteiktā laika, uzskatāms par virsstundu darbu.

Ja ir noteikts summētais darba laiks, atpūtas laiku darbiniekam piešķir saskaņā ar darba grafiku.

Darbs svētku dienās

Darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās.

Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.

Darba nedēļas ilgums

Darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu.

Ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Darbiniekiem, kuriem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 35 stundas nedēļā, dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt sešas stundas.

Sestdienās darbs beidzams agrāk nekā citās dienās. Darba dienas ilgums sestdienās nosakāms darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā.

Darba dienas ilgums pirms svētku dienām

Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

Virsstundu darbs

Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika.

Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.

Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas šādos izņēmuma gadījumos:

 ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;

 lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

 steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

Ja virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, darba devējam ir nepieciešama Valsts darba inspekcijas atļauja turpmākajam virsstundu darbam, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama.

Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.

Aizliegts nodarbināt virsstundu darbā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

Darba laika uzskaite

Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas.

Darbiniekiem, kuri, pamatojoties uz darba devēja rīkojumu, vienlaikus apgūst profesiju (amatu, arodu), darbā un mācībās pavadītais laiks ir saskaitāms kopā un uzskatāms par darba laiku.

Darbiniekam ir tiesības personiski vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību pārbaudīt darba devēja veikto darba laika uzskaiti.

Direktīvas 93/104 EK 3.pantā minēta diennakts atpūta – “Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumu, lai nodrošinātu, ka katram darba ņēmējam ir tiesības uz minimālo diennakts atpūtu, kam jābūt 11 stundas pēc kārtas katru 24 stundu laikposmā, savukārt 5.pants dalībvalstīm liek “veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katru septiņu dienu laikposmā katram darba ņēmējam ir tiesības uz nepārtrauktu minimālo atpūtas laiku 24 stundu ilgumā plus 11 stundas diennakts atpūtas, kas minēta 3.pantā”.

Maksimālais nedēļas darba laiks Regulā minēts, lai dalībvalstis veiktu visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ievērojot nepieciešamību aizsargāt darba ņēmēju drošību un veselību:

 nedēļas darba laiku ierobežo ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai koplīgumiem, vai nolīgumiem starp darba devējiem un darba ņēmējiem;

 vidējais darba laiks katru septiņu dienu laikposmā, ietverot virsstundas, nepārsniedz 48 stundas.

Runājot par Militārās policijas karavīriem, kuri iet diennakts norīkojumos. Viņu grafiki ir diezgan sakārtoti, tikai diemžēl, ja kāds no norīkojuma karavīriem saslimst, iet atvaļinājumā, vai ir kāds cits attaisnojošs iemesls, cieš citi.

Vieni un tie paši karavīri sardzē iet pēc trim diennaktīm (skatīt pielikumu). Viņu galvenais uzdevums ir apsargāt militāri svarīgus objektus. Nedēļā sanāk strādāt 48 stundas, kas ir ievērots skatoties Direktīvu 93/104. Diemžēl dzīve nav tik skaista, kā ir ieplānots. Karavīri mēdz strādāt diennakti pēc diennakts, tas jau ir 96 vai 72 stundas nedēļā. Pēc darba likuma summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 160 stundas četru nedēļu laika posmā, diemžēl te mums ir runa par 168 un vairāk stundām.

Vēl bez tā, ka karavīriem ir jāiet norīkojumos, viņiem ir arī nodarbības, kurās iemāca iemaņas, kuras ir nepieciešamas ne tikai norīkojumos, bet arī apsargājot dažādus ārpuskārtas objektus vai personas.

Netiek ievērots pats galvenais – cilvēki (jo karavīri ir tādi paši cilvēki, kā visi pārējie, kuriem ir nepieciešama atpūta) nav atpūtušies, ģimenēs sākas nesaskaņas, veselība sāk pieklibot. Daudzi sāk lietot alkoholu, lai atslēgtos no darba pienākumiem, arī narkotikas (pēc pagājušā gada skandāla), jo sakrājas viss iepriekš minētais un cilvēks ir zaudējis iespēju dienēt armijā, un viņiem neatrast darbu valstī. Viņi aizceļo. Tas ir viens no gadījumiem, kurš man ir zināms.

Kā jau strādājot pēc grafika, karavīru darbs iekrīt arī svētku dienās, par kurām viņiem vajadzētu saņemt brīvdienu, bet diemžēl nekas tāds nenotiek.

Kā redzam uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti. Kāpēc cilvēki neuzticas Latvijas armijai? Viņiem liekas, ka viņi ir dzērāji, kaut kādi trakie utt. Man atliek vien uzdot šiem ļautiņiem tikai vienu jautājumu – kādi būtu viņi, ja viņiem nedotu atpūsties, katru dienu viņi dzirdētu sliktus vārdus no augstākstāvošo mutes tikai tāpēc vien, ka kādam ir slikts garastāvoklis?

Atpūtas laiks

Vispirms ieskatīsimies MDL. Profesionālā dienesta karavīram piešķir šādus atvaļinājumus:

1) ikgadējo atvaļinājumu;

2) papildatvaļinājumu;

3) grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;

4) atvaļinājumu bērna kopšanai.

Karavīram atvaļinājumu piešķir vienības komandieris (priekšnieks).

Ja ir izsludināts karastāvoklis, izņēmuma stāvoklis vai mobilizācija, 1., 2. un 4.punktā minētajos atvaļinājumos esošajiem karavīriem nekavējoties jāatgriežas savā vienībā.

Ikgadējais atvaļinājums

Profesionālā dienesta karavīram piešķir apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas. Lidotājiem, gaisakuģu apkalpēs dienošajiem karavīriem, kuģu apkalpēs dienošajiem jūrniekiem un sapieriem spridzinātājiem, kas reāli veic spridzināšanas darbus, piešķir 40 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

Ik pēc pieciem aktīvajā dienestā nepārtraukti nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trim dienām, bet ne vairāk kā par 15 dienām kopumā.

Kadetam pēc militārās izglītības iestādes beigšanas apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas — piešķir izglītības iestāde un par šo laiku izmaksā piešķirtajai dienesta pakāpei atbilstošu algu.

Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu karavīram ir pēc sešu mēnešu nepārtraukta dienesta. Karavīram iesaukšanas gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no iesaukšanas dienas līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas. Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no aktīvā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā. Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laika posmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas).

Atkarībā no vienības uzdevumiem vai pēc karavīra lūguma ar komandiera (priekšnieka) lēmumu ikgadējo atvaļinājumu var sadalīt daļās. Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības uz nepārtrauktu atvaļinājumu vismaz 15 dienas gadā.

Karavīru no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Karavīra pārejošas dienesta nespējas gadījumā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina.

Papildatvaļinājumi

 Karavīram, kas, dienesta pienākumus pildot, guvis ievainojumu (traumu, kontūziju) vai smagu slimību, ambulatorajai ārstēšanai un atveseļošanās nolūkam piešķir apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu.

Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz 10 kalendāra dienām kā apbalvojumu, ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

Profesionālā dienesta karavīram, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, iestājeksāmenu, ieskaišu un eksāmenu kārtošanai piešķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā. Valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai papildus piešķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām.

 Karavīram, kurš ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, saglabājot atalgojumu. Pēc karavīra pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un maternitātes pabalstu karavīram piešķir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un par šo laiku izmaksā karavīra uzturdevas kompensāciju.

Atvaļinājums bērna kopšanai

Karavīram pēc viņa vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bez dienesta atalgojuma saglabāšanas bērna kopšanai, līdz bērns ir sasniedzis pusotra gada vecumu. Karavīram katra bērna kopšanai piešķir vienu nedalītu atvaļinājumu bērna kopšanai. Karavīrs saņem bērna kopšanas pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. Šā atvaļinājuma laiku ieskaita karavīra izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, bet neieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Ja pēc šā atvaļinājuma beigu termiņa karavīrs neatgriežas dienestā, viņu atvaļina no aktīvā dienesta.

Un tagad pievērsīsimies DL, kur atpūtas laiks ir izskaidrots kā laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata. Atpūtas laiks ietver:

 pārtraukumus darbā,

 diennakts atpūtu,

 nedēļas atpūtu,

 svētku dienas,

 atvaļinājumus.

Atvaļinājumi

Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

Papildatvaļinājums

Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:

 darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds, — trīs darba dienas;

 darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, — ne mazāk kā trīs darba dienas.

Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.

Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas

Darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu nodots adoptējamais bērns. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumā par adoptējamā bērna aprūpi un uzraudzību. Ja bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņem lēmumu par aprūpes un uzraudzības termiņa pagarināšanu, atvaļinājumu pagarina līdz tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās laikam. Šādu atvaļinājumu ieskaita kopējā darba stāžā, bet to neieskaita ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā.

Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

Grūtniecības atvaļinājumu – 56 kalendāra dienas un dzemdību atvaļinājumu – 56 kalendāra dienas aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām.

Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

Atvaļinājumus, kas piešķirti sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita.

Sievietei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai

Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Ja māte dzemdībās vai laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai mirusi vai arī likumā noteiktajā kārtībā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, bērna tēvam piešķir atvaļinājumu uz laiku līdz bērna 70.dzīvības dienai. Minētais atvaļinājums piešķirams arī citai personai, kura faktiski kopj bērnu.

Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas, traumas vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, piešķir atvaļinājumu uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt.

Ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz 3 gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

Bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Bērna kopšanas atvaļinājums

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.

Bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.

Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā.

Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Mācību atvaļinājums

Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to.

Darbiniekam valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darba dienām gadā, par šo laiku saglabājot darba algu. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu.

Diennakts atpūta

Diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja noteikts summētais darba laiks.

Diennakts atpūtas ilgums bērniem 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 14 stundām pēc kārtas.

Nedēļas atpūta

Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas. Šo noteikumu var nepiemērot, ja noteikts summētais darba laiks.

Ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas; ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, — vienu nedēļas atpūtas dienu. Abas nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas.

Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētdienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā.

Atsevišķus darbiniekus ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam atpūtu citā laikā, šādos gadījumos:

 ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;

 lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

 steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

Izņemot personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

Pārtraukumi darbā

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām.

Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Pārtraukumu neieskaita darba laikā. Ja iespējams, pusaudzim pārtraukumu piešķir, kad nostrādāta puse no viņam nolīgtā dienas darba laika.

Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam pārtraukuma laikā atstāt darba vietu jābūt pietiekami pamatotam.

Ja darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā.

Pārtraukumu atpūtai piešķir jebkurā gadījumā. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra.

Darba devējs piešķir papildu pārtraukumu darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, un šie pārtraukumi ieskaitāmi darba laikā.

Direktīva 93/104 nosaka drošības un veselības prasību minimumu attiecībā uz darba laika organizāciju. Tā attiecas uz visiem darbības veidiem, gan publisko, gan privāto sektoru.

Atpūtas laiks šīs Direktīvas izpratnē ir jebkurš laikposms, kas nav darba laiks, bet nakts laiks ir jebkurš laikposms, kas nav īsāks par septiņām stundām, kā definēts attiecīgās valsts tiesību aktos, un kam jebkurā gadījumā jāietver laiks starp pusnakti un pulksten 5.00 no rīta.

Redzam, ka karavīriem ir dažas priekšrocības ikgadējos atvaļinājumos – viņu atvaļinājumu ilgums ir no 30 līdz pat 45 dienām (ja karavīrs armijā dien 25 gadus), bet izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumus ir mīnuss – viņi drīkst to ņemt līdz bērna pusotra gada vecumam. DL ir teikts, ka bērna kopšanas atvaļinājums ir pusotra gada, ko var izmantot jebkurā laikā līdz bērna 8 gadu vecumam. Te ir izdarīta atkāpe, lai karavīrs nezaudētu iemaņas savā profesijā, kas ir diezgan specifiska.

Nobeigums

Apskatot Militārā dienesta likumu un salīdzinot ar darba tiesisko attiecību reglamentējošiem dokumentiem, var secināt, ka Nacionālie bruņotie spēki ir domājuši par savām vajadzībām, nevis par karavīru veselību. Viņu darba laiks ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības, bet tik daudzi karavīri tiek atvaļināti no dienesta, tur iegūtās slimīgas vai traumas dēļ.

Savā darbā es neapskatīju to karavīru darba laiku, kas DL ir nosaukts par normālo darba laiku, jo tur nav kam piesieties, ja vien komandieris (priekšnieks) darba dienas beigās neizdomā, ka kaut kas ir steidzami jāizdara, kaut gan tas varētu pagaidīt līdz nākošās dienas rītam.

Esmu izdarījusi šādu secinājumu – NBS netiek ievērotas Direktīvas 93/104/EK prasības, par ko ļoti priecātos tie karavīri, kuri ne pārāk bieži saņem nopelnītās brīvdienas, ko pavadīt ar saviem tuvajiem, kas nav mazsvarīgi pildot dienesta pienākumus.

Izmantotā literatūra

1. Darba likums.

2. Militārā dienesta likums.

3. LR AM NBS Iekārtas reglaments.

4. AS Garnizona un sardzes reglaments.

5. Padomes Direktīva 93/104/EK (1993.gada 23 novembris) par dažiem darba laika organizācijas aspektiem.

6. http://pro.nais.lv

Leave a comment