„demokrātija nenāk pati no sevis, par demokrātiju jācīnās. Diemžēl mūsu sabiedrība ir ļoti pasīva. To rāda arī pētījumi. Mūsu demokrātijas audits rāda, ka cilvēki nav gatavi darboties pilsoniskajā sabiedrībā, struktūrās, kur nav runa tikai par viņu personīgo labumu, bet par visu kopīgo labumu, viņi nevēlas darboties vispārības labā. Tur mūsu iesaiste ir kritiski minimāla, mums ir tikai 0,9% iedzīvotāju partijās. Austrijā tas ir 15%. ES vidēji tie ir 4,5%. Mums partijas ir mazas, elitāras grupiņas, kuras vairāk nodarbojas ar iekārtošanu darbā, nevis ar valstiskām problēmām. Ar demokrātiju Latvijā viss būs kārtībā tad, kad pie Saeimas nama vai Ministru kabineta ēkas cilvēki sanāks piketā nevis tāpēc, ka viņiem par maz maksā, bet tāpēc, ka tiek pārkāpts kāds princips. Nevis tāpēc, ka “man vajag”, bet tāpēc, ka tiek pārkāpti kādi principi. Neviens onkulis no malas šādu sistēmu neieviesīs.”