Mēs katru gadu svinam savu dzimšanas dienu. Saņemam dāvanas, aicinām ciemos draugus un radus. Taču kas tie īsti ir pas svētkiem? Tā ir diena, kad māte mūs laida pasaulē. Diena, kas radās jauna dzīvība. Diena, kas debesīs iedegās jauna zvaigzne.
Bieži cilvēks neciena savu dzīvību un nesaprot tās jēgu. Tāpēc iznieko to velti. Dažkārt iznieko ne vien savu dzīvi, bet noved no īstā ceļa citus. Tad kāsa jēga ir tādiem cilvēkiem dzīvot? Kāpēc viņi neprot to nodzīvot kā nākas? Varbūt viņiem nav kas iemāca? Bet kurš gan māk pareizi dzīvot? Kāda ir dzīves jēga? Varbūt dzīvot, izpildot dzīves vērtības?
Es uzskatu, ka cilvēks nav dzīvojis velti, ka viņš pēc sevis ir kaut ko atstājis, ja viņu atceras.
Tomēr, ne katru dzīves šupoles var “iešūpot” pareizā virzienā. Ne vienmēr mēs paši izvēlamies, kā dzīvot. Taču bieži mums tiek sniegtas iespējas mainīt savu dzīvi. Lai mēs varētu dzīvot kaut nedaudz tā, kā mēs to paši vēlamies.
Mani džives šupoles vēl šupo un šupo katru, kas šo lasa. Ceru, ka mana aukla nepārtrūks un es nenokritīšu. Man vēl daudz kas šeit ir jādara. Kaut gan nezinu, varbūt mani gaida kur citur?