Dzīvnieku pasaule

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
Nepilna laika studiju daļa
Cēsu filiāle

Pedagoģijas fakultāte
Profesionālā studiju programma
„Pirmsskolas un sākumskolas skolotāja”

eksāmena darbs studiju priekšmetā
Integrētās mācības pamatizglītībā

Dzīvnieku pasaule
1. klase
1. diena: Ciemos pie dzīvniekiem

Kādus dzīvniekus es pazīstu? Priekšstats par to, kādi tie ir, raksturot tos. Pastāstīt, kur šie dzīvnieki dzīvo. Radīt priekšstatu par iedalījumu – mājdzīvnieki un savvaļas dzīvnieki. Kāpēc viņus tā sauc? Aplūkot attēlus.
Uzzīmē savu mīļāko mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku. Pastāsti par tiem.
Saklausi un pasaki, kurš dzīvnieks tā saka (ieraksts), mēģini atdarināt tā balsi.
Radīt sākotnēju priekšstatu par runas, teikuma un vārdu veidošanu. Teksta rakstīšana ar modeļu palīdzību.
Bērni klausās fragmentu no A. Alksnes stāsta „Rudais”. Skolotāja kopā ar bērniem veido īsas pārrunas par izlasīto un lūdz iedomāties un uzzīmēt uz papīra lapas stāsta nobeigumu. Prast pastāstīt par to.

Apgūstamās prasmes un iemaņas

Prast atšķirt mājdzīvnieku no savvaļas dzīvnieka.
Prast raksturot pēc ārējām pazīmēm.
Prasme attēlot dzīvnieku izmantojot māksliniecisko darbību.
Prasme saklausīt un improvizēt saklausītās skaņas.
Prasme rakstīt ar modeļu palīdzību.
Prasme uzklausīt cita stāstījumu.
Prasme turpināt stāstu, ilustrēt tā saturu.
2. diena: Es lauku sētā

Mērķis: Sekmēt skolēnu sākotnējo izpratni par mājdzīvniekiem caur intelektuālo un radošo darbību.
Klases iekārtojums: Soli sakārtoti pusaplī tā , lai vidus ir brīvs. Klases vidū bērni saliek aplī spilventiņus. Pie sienas vakar aplūkotie mājdzīvnieku attēli.

Ievads sadarbības sekmēšanai
(brīva sadarbība) Skolotāja rosina bērnus paņemt savus spilventiņus un nosēsties brīvi aplī tā, lai varētu sadoties rokās. Mudina bērnus uz to, ka ļoti būtiski ir vienam ar otru sasveicināties un pateikt kaut ko labu. Bērni sasveicinās ar saviem blakussēdētājiem pa labi un pa kreisi un pasaka kaut ko labu piem.: Labrīt Hanna, tev šodien ir skaista kleita…
Rīta sasveicināšanās dziesmiņa.

Problēmsituācijas radīšana Skolotāja pastāsta, ka vakar, aizejot mājās, sākusi domāt. Kur tad īsti tie mājdzīvnieki dzīvo? Tas taču nevar būt, ka viņi visi dzīvo ar cilvēkiem vienā mājā.

Ievirzīšana mācību uzdevumā Jautājumi sarunai:
Kādus mājdzīvniekus tu pazīsti?
Kur viņi dzīvo?

Sarunas norise Saruna notiek brīvi, sēžot uz spilventiņiem. Bērni mācās atbildēt uz jautājumiem neceļot roku. Mācās klausīties, ko cits stāsta. Lai palīdzētu apgūt šo prasmi, skolotāja izmanto žestu valodu un mīmiku.
Skolotāja rosina raksturot dzīvniekus pēc ārējā izskata- pūkains, spalvains utt.

Darbs ar darba lapu Skolotāja aicina bērnus apsēsties solā un aplūkot attēlu sev uz galda.
Kuri no attēlā redzamajiem dzīvniekiem ir mājdzīvnieki? Apvelc tos ar lociņu un izkrāso tos.
Mūzikas uzdevumi Katram šim mājdzīvniekam, tāpat kā cilvēkam ir sava valoda. Skolotāja rosina bērnus ieklausīties un pateikt, kurš no mājdzīvniekiem tā saka. Kad ir uzminēts, tad visi kopā atdarina šo skaņu. Tad kopā ar skolotāju runājot izplaukšķina piem.: ai-ta sa-ka bē-bē. Priekšstata veidošana par ritma zīmēm ( ).

Saruna ar skolēniem

Darbs ar teikuma modeļiem Skolotāja pastāsta, ka viņai ir viens vismīļākais mājdzīvnieks un tas ir kaķis. Viņam ir arī vārds. Kaķi sauc Pūka. Skolotā runājot vienlaicīgi raksta uz tāfeles:
Kaķi sauc Pūka.
| ___ ___ ___.
Skolotāja rosina arī skolēnus izstāstīt par savu mīļāko mājdzīvnieku. Vai viņam ir arī vārds? Kāds tas ir? Skolotāja izteiktās domas raksta uz tāfeles. Arī bērni mēģina rakstīt uz papīra lapas.
Rosināt bērnus, kuri jau lasa, izlasīt teksta fragmentus. Pārējie bērni aplūko attēlus un nosaka par kuru dzīvnieku tiek runāts.

Bērni iesaistās sarunā par to kāpēc jārūpējas par mājdzīvniekiem.

Darbs ar darba lapu. Kādēļ cilvēki rūpējas par šiem dzīvniekiem?
Kā cilvēki rūpējas?
Ko mums dod mājdzīvnieki?
Skolotāja rosina bērnus domāt, izteikt savu viedokli. Padomāt, ko cilvēki tālāk dara ar iegūtām lietām.
Darbs darba lapā. Vingrina pirkstu sīko muskulatūru.

Rotaļa
Iejušanās tēlā Rotaļa „Dzīvnieku balsis”
Uz galda ir pāru attēli – mājdzīvnieki. Bērns izvelk attēlu, apskata to, bet citiem nerāda. Bērni brīvi pārvietojas pa klases telpu un atdarina savā attēlā redzamā dzīvnieka balsi. Uzdevums – saklausīt tāda paša dzīvnieka balsi un izveidot pāri. Kad pāris izveidojies, skolotāja pārbauda, vai īstie dzīvnieki ir viens otru atraduši un bērni apsēžas uz spilveniem.

Saruna

Videofilmas skatīšanās Skolotāja rosina bērnus iedomāties, ka viņi ir nonākuši īstā lauku sētā. Ko jūs tur redzat?
Skolotāja pēc sarunas aicina noskatīties filmu par to, kas notiek lauku sētā. Rosina bērnus pievērst uzmanību tās iekārtojumam un tur mītošajiem mājdzīvniekiem, to izskatam.
Skolotāja kopā ar bērniem pārrunā redzēto – kādus mājdzīvniekus redzējāt?, Ko viņi darīja?, Cik bija…?

Rokdarbi Skolotāja rosina bērnus pagatavot pašiem savu, kopēju lauku sētas modeli ar visiem tur mītošajiem mājdzīvniekiem. Bērni darbojas ar dabas materiāliem – zīles, kastaņi, čiekuri, vilna, spalvas u.c. Skolotāja darbojas kopā ar bērniem.
Darba rezultāts: lauku sētas modelis ar ganībām un kūti un bērnu pašu gatavotiem mājdzīvniekiem.

Uzdevumi matemātikai

Darbs ar darba lapu. Skolotāja aicina pastāstīt par to, ko viņi tur redz. Rosina izmantot terminus – pa labi, pa kreisi, priekšā, aizmugurē, starp, blakus.
Salīdzināt, kurš dzīvnieks ir lielāks, kurš mazāks.
Darba lapā ir izvietoti dzīvnieki viens otram pretī. Bērnam jāparāda kurš dzīvnieks ir lielāks izmantojot >, <, = zīmes.

Klausīšanās
Vizualizēšana Skolotāja lēnu lasa L. Blūmas dzejoli „Ciemos lauku sētā”. Bērni klausās uz izdzirdot kāda mājdzīvnieka vārdu uzzīmē to. Pēc dzejoļa nolasīšanas skolotāja ieslēdz pieklusinātu mūziku un bērni veido vidi apkārt saviem uzzīmētajiem mājdzīvniekiem.
Pēc darba pabeigšanas zīmējumus izvieto tā, lai tos visi varētu aplūkot un pārrunāt.
Dienas izvērtēšana

3. diena: Dzīvnieki savvaļā

Priekšstats par to, kas ir savvaļas dzīvnieki, kāpēc viņus tā sauc. Kur dzīvo savvaļas dzīvnieki? Vērojot attēlu, nosauc kas tas ir par dzīvnieku. Pastāsti, ko tu par viņu zini. Ko tu gribētu par viņu uzzināt?
Darbs pāros: aplūkojiet attēlu komplektu un sašķirojiet to- mājdzīvnieki un savvaļas dzīvnieki. Cik ir mājdzīvnieku, cik savvaļas dzīvnieku? Kuri dzīvnieki ir vairāk? Par cik?
Bērni skatās ierakstu par savvaļas dzīvnieku (Latvijas) dzīvi un ieradumiem. Pastāsta par redzēto, uzdod jautājumus.
Bērni kopā ar skolotāju izdomā un min mīklas par savvaļas dzīvniekiem. Mīklas pieraksta.
Vingrinājumi rokas sagatavošanai rakstīšanai.
Skolotāja lasa īsus teksta fragmentus, bērniem jāpaceļ atbilstošā kartiņa ar dzīvnieka attēlu, par kuru tiek stāstīts fragmentā.
Bērniem ir brīvi pieejamas dzīvnieku enciklopēdijas.

Apgūstamās prasmes un iemaņas

Komunicēšanas prasmes.
Prasme pastāstīt par redzēto attēlā vai video.
Prasme formulēt vienkāršus jautājumus.
Prasme sadarboties – darbs pāros.
Prasme salīdzināt un šķirot.
Prasme noteikt cik daudz, par cik vairāk.
Prasme sacerēt mīklas, attīstot iztēli.
Prasme norakstīt tekstu.
Prasme klausīties un analizēt dzirdēto informāciju.
Vingrināt rokas sīko muskulatūru.

4. diena: Zooloģiskajā dārzā

Bērniem ir radies priekšstats par mājdzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem. Skolotājas uzdevums ir iepazīstināt bērnus ar vietu, kur šos dzīvniekus var apskatīt vienkopus – Zooloģiskajā dārzā.
Ekskursija uz Zooloģisko dārzu. Bērni var aplūkot īstus mājdzīvniekus un savvaļas dzīvniekus – raksturot tos. Aplūkojot to mazuļus, nosaukt tos – zirgs + kumeļš, aita + jērs utt. Skolotāja kopā ar bērniem lasa plāksnītes pie katra dzīvnieka.
Atgriežoties skolā, noskaidrojam, kas tev patika, kas nē, kāpēc. Uzzīmējam katrs savu Zooloģisko dārzu, tā plānu un dzīvniekus tajā. Pastāstām par to.

Scroll to Top