E-bizness - Zoro.lv

Saturs
Kas ir e-bizness? 3
Vēsture 5
Ekstranet 6
Kā iepirkties internetā? 7
Elektroniskie maksājumi 12
Elektroniskā nauda 14
Elektroniskās kredītkartes. 14
Elektroniskie čeki (e-čeki) 16
Elektroniskās maksājumu kartes. 17
Kā padarīt e-biznesu drošu 18
Pircēju aizsardzība pret kredītkartes datu zādzību. 18
Pircēja privātās informācijas aizsardzība. 19
Pircēja aizsardzība pret nepazīstamu likumdošanu. 19
Tirgotāju aizsardzība pret nepamatotiem maksājumu atteikumiem. 19
Darījumu drošība. 21
Kā var iepirkties Internetā ar zagtu kredītkarti 24
Kā uzsākt e-biznesu 25
Padomi elektroniskā veikala veidotājiem 28
Ko es iegūšu uzsākot tirdzniecību internetā? 33
Uz ko vedina e-komersanti. 34
Ko pārdot? 36
Patērētāju uzvedību ietekmējošie faktori 37
Pirkšanas lēmuma pieņemšana 40
Tirgus segmentācija 41
Ģeogrāfiskās pazīmes 41
Demogrāfiskās pazīmes. 41
Sociāli ekonomiskās pazīmes. 42
Kultūras pazīmes. 42
Personiskās pazīmes. 42
Rīcības pazīmes 42
E-biznesa reklāma 43
Vai e-tirgus ir liels. 45
Vai e-anonimitāte nozīmē neaizskaramību? 48
Reiz bija… 48
Pastkastes nav anonīmas 48
Uzmanieties no hakeriem! 49
Lielākie kaitnieki – vieglas naudas gribētāji 50
Nobeigums 51
Izmantotā literatūra: 52Kas ir e-bizness?
Diezin vai atradīsies tāds cilvēks, kurš neko nav dzirdējis par tādu vispasaules tīmekli. Jā, ir tāda lieta un mums vajadzētu trīs mūžus katram, lai apskatītu kaut mazu daļiņu no šī fenomena. Skeptiķi šeit jautātu – kam tas viss vajadzīgs? Bet praktiskam mūsdienu cilvēkam, kurš ikdienas spiests gādāt par savu biznesu un sen vairs neprot pat lāga atpūsties, rastos pavisam cits jautājums – kā to visu izmantot?
Vispārīgi Elektronisko Komerciju varētu definēt kā jebkuru biznesa darījumu vai darbību, kurā iesaistītās puses nekontaktējas fiziski vai neapmainās ar materiāliem priekšmetiem, bet sadarbojas izmantojot elektroniskas informācijas formas un sakaru līdzekļus. Kā redzams, šāds definējums ļoti aptuveni izskaidro Elektroniskās Komercijas būtību, jo šādiem kritērijiem atbilst pat vienkārša telefona saruna. Reālajā dzīvē par Elektronisko Komerciju tiek uzskatītas tādas uzņēmējdarbības vadības metodes, kurās apvienojas jauno tehnoloģiju iespējas, esošo informācijas sistēmu resursi un globālā tirgus prasības.
E-business (e’ biz’ nis) – the transformation of key business processes through the use of Internet technologies. Pamata biznesa procesu maiņa, lietojot interneta tehnoloģijas.
Elektroniskās Komercijas pielietojumi ir ļoti plaši – sākot no uzņēmuma Intraneta, ar kura palīdzību kritiska biznesa informācija ir pieejama visīsākajā laikā un beidzot ar korporatīvajiem ekstranetiem un Internet lielveikaliem. Elektroniskā Komercija paver Jums milzīgas iespējas – jaunas komunikāciju formas ar Jūsu klientiem, izplatītājiem un piegādātājiem, 24 stundu darba laiku un klātbūtni pasaules tirgū. Tas viss ļauj jums palielināt savus biznesa apjomus un samazināt izmaksas.
Modernu uzņēmējdarbību raksturo aizvien pieaugošas izejmateriālu piegāžu iespējas, pieaugoša globālā konkurence, un pieaugošas patērētāju vēlmes, kā rezultātā uzņēmumi visā pasaulē pārkārto savas struktūras un izvērtē savu darbību. Ar Elektroniskās Komercijas palīdzību tiek sagrauta tradicionālās uzņēmējdarbības radītā barjera starp uzņēmumu, tā piegādātājiem un klientiem, un šīm izmaiņām ir globāls raksturs. Elektroniskā Komercija ļauj uzņēmumam daudz operatīvāk un elastīgāk darboties savā iekšienē, ciešāk sadarboties ar piegādātājiem, un būt daudz atsaucīgākam uz klientu prasībām un jautājumiem.
Internets sāk mainīt visus mūsu dzīves aspektus, tomēr visnozīmīgākās un straujākās pārmaiņas ir novērojamas kompāniju darbībā. Tieši brīdī, kad interneta tehnoloģijas tiek inkorporētas standarta biznesa procesos, kompānijas sāk gūt reālu labumu. Un tikai tās kompānijas, gan lielas, gan mazas, kuras ir sākušas lietot interneta tehnoloģijas visos savas darbības posmos — komunikācijā ar klientiem un partneriem, pamata aplikāciju sistēmu datu savienošanā, kā arī komerciālām transakcijām. Šeit arī rodas e-bizness — kad tradicionālo informācijas tehnoloģiju spēks un uzticamība sastopas ar internetu.Vēsture
Internet radās 60-to gadu beigās, kad ASV militāristi finansēja projektu, kura mērķis bija izstrādāt datoru tīkla protokolus un arhitektūru, kas ļautu savā starpā savienot datorus, kurus šķir lieli attālumi. ASV universitātes Internet savienoja 70-ajos gados. Palēnām tas izplatījās visā pasaulē, bet īsts “sprādziens” notika sākot ar 1993. gadu, kad popularitāti guva Vispasaules Tīmekļa jēdziens un Internet kļuva baudāms arī parastiem cilvēkiem, ne tikai kompjūteru urķiem universitātēs.
E-komercijas lietošana sākās jau 1970.gadā ar tādu izgudrojumu, kā elektronisko naudas līdzekļu pārvešanu. Tomēr, lietošana aprobežojās ar lielām firmām un dažām drosmīgām mazajām firmām. Tad nāca elektroniskā datu apmaiņa (EDI) sākot ar finansu transakcijām līdz citiem transakciju procesu veidiem un paplašināja firmu piedalīšanos sākot ar finansiālajām organizācijām, līdz ražotājiem, mazumtirgotājiem, pakalpojumiem un citām biznesa formām. Ar Interneta komercializāciju, klāt nāca apmēram 60 miljoni potenciālo klientu, E-komercijas lietošana strauji izvērsās. Pēdējos piecos gados mēs bijām liecinieki daudziem novatoriskiem lietojumiem, no reklāmas līdz ūtrupei un virtuālās realitātes pieredzei. Gandrīz katrai vidējai un lielai firmai ASV jau ir WEB lappuse. Daudzas ir plašas; piemēram, 1997 General Motors Corporation piedāvāja 16000 informācijas lappuses, kas ietvēra 98000 linkus par viņu produkciju, pakalpojumiem, un saistītiem jautājumiem.Ekstranet
Precīza ekstranet definīcija vēl tiek izgudrota, bet universālākā apstiprinātā ir: tīkls, kas saista biznesa partnerus vienu ar otru pa Internetu saistot kopā viņu korporatīvos intranetus. Termins “ekstranet” nāk no “extended intranet”. Galvenais ekstraneta mērķis ir sekmēt sadarbību starp firmām.
Ekstranet lieto tās pašas pamatinfrastruktūras komponentes, ieskaitot serverus, TCP/IP protokolus, e-pastu un WEB pārlūkprogrammas, kā Internet. Pamatā komunikāciju veic ar Internet nodrošinājumu. Tas saista firmu intranet ar piegādātājiem, klientiem un tirdzniecības partneriem. Ekstranet ļauj cilvēkiem ārpus firmas, strādāt kopā ar firmas iekšējiem darbiniekiem.
Ekstranet, līdzīgi intranet, ir tipiski aizsargāts ar ugunsmūri un slēgts apmeklētājiem. Tas ir atvērts atzīmētajiem piegādātājiem, klientiem un citiem biznesa partneriem, kam ir pieeja caur Internet.Kā iepirkties internetā?
Pavisam nesen Latvijā ir atvērusies on-line izsole.
Tā pagaidām ir vienīgā šāda veida izsole Latvijā.
Nu bet iesākumam par izsoļu veidiem.
Angļu izsole
Pats vienkāršākais un izplatītākais izsoles tips ir atsevišķu priekšmetu pārdošana. Izsole notiek ar augšupejošiem piedāvājumiem, un tas potenciālais pircējs, kas piedāvā vislielāko cenu, kļūst par attiecīgā priekšmeta ieguvēju izsoles noslēguma brīdī.
Pārdevējam ir tiesības noteikt fiksētu vai minimālo pārdošanas cenu, zemāk par kuru attiecīgo partiju pārdot nevar.
Vickrey
Atsevišķu priekšmetu pārdošanai ir paredzēta arī izsole Vickrey. Šis izsoles veids ir interesants ar to, ka tas dalībnieks, kas ir piedāvājis visaugstāko cenu un līdz ar to ir vinnējis izsoli, maksā nevis savu piedāvāto cenu, bet nākamā izsoles dalībnieka nosolīto cenu. Šis izsoles veids atļauj neuztraukties par konkurentu piedāvātajām likmēm. Jūs norādāt Jūsu izvēlētās partijas pieņemamo cenu un mierīgi gaidāt izsoles beigas. Ja Jūsu cena izrādīsies vislabākā, Jūs būsiet uzvarējuši. Bet maksāt nāksies nevis Jūsu piedāvāto cenu, bet gan to cenu, ko būs nosaucis pēc cenas lieluma nākamais izsoles dalībnieks. Par šī izsoles veida izgudrošanu Viljamam Vikrejam (Vickrey) 1996. gadā tika piešķirta Nobela prēmija.
Holandiešu izsole
Tā ir speciāla izsole vairumtirdzniecībai, kurā pārdevējs, ar minimālo starta cenu, piedāvā noteiktu vienību skaitu, kas ietilpst partijā. Pircēji sacenšas, piedāvājot minimālo cenu par partiju, un izsoles beigās uzvaru gūst tas pircējs, kas piedāvājis visaugstāko cenu, bet uzvarētājs maksā par partiju minimālo izsoles gaitā piedāvāto cenu. Līdz ar to, tirgojoties ir iespējams pārspēt visas konkurentu likmes un uzvarēt divkārt – iegūt visu attiecīgās partijas preci un samaksāt par to ievērojami mazāk nekā attiecīgais dalībnieks ir bijis gatavs maksāt. Tomēr šeit ir sava viltība, piemēram, ja izsolē ir izstādīta partija, kas sastāv no 25 preces vienībām par 4 LVL, un uz tām pretendē 45 dalībnieki. Tomēr preces vienības var saņemt tikai 25 dalībnieki, ja tie piedāvājuši vienādu cenu. Bet ja kāds no viņiem piedāvās 40 LVL par vienu vienību, viņš neapšaubāmi kļūs par preces ieguvēju.
Ja dalībnieki turpina spēlēt ar augšupejošiem piedāvājumiem pietiekami ilgi, tad paaugstināsies arī pārdošanas beigu cena. Ja, piemēram, uz izsolē izstādītajām 25 vienībām pretendē mazāk par 25 dalībniekiem, tad par starta cenu – 4 LVL – tiks pārdots attiecīgi mazāks vienību skaits. Lai cena paaugstinātos, ir jāienāk vienādiem piedāvājumiem vai arī piedāvājumiem, kas pārsniedz iepriekšējos. Mūsu piemērā pārdošanas cena var paaugstināties tikai tad, ja ir ienākuši vairāk par 24 piedāvājumiem.
Gadījumā, ja dalībnieki iesniedz piedāvājumus par dažādiem vienību daudzumiem, tad tas dalībnieks, kas piedāvājis viszemāko cenu, var arī neko nesaņemt. Ja minimālo cenu piedāvājušais pircējs vēlas paņemt tikai četras vienības, viņš var palikt vispār bez nekā. Piemēram, situācijā, kad 12 pircēji vēlas saņemt pa 2 preces vienībām, tad tam dalībniekam, kas vēlējies nopirkt četras vienības, bet kas ir piedāvājis vismazāko cenu, paliek tikai viena vienība. Lai novērstu tādu iespējamību, ir jācenšas izvairīties no vismazāko cenu piedāvājušā pircēja lomas.
Piezīme: piedāvājuma vērtība tiek noteikta, reizinot piedāvājuma cenu ar izsolē izstādīto vienību skaitu.
Amerikāņu izsole
Tas ir holandiešu izsoles variants. Atšķirība ir tā, ka pircēji maksā par vinnēto partiju to cenu, ko viņi paši ir piedāvājuši (sk. holandiešu izsoli).
Iepriekš pieminētā Latvijas izsole ir angļu tipa izsole. Iepirkšanās sistēma ir pavisam vienkārša. Tiek piedāvāta kāda prece par noteiktu summu.
Ir divu veidu piedāvājumi – vienkāršais un automātiskais.
Vienkāršais piedāvājums
Vienkāršais piedāvājums ir tāds, kas tiek iesniegts izsolē attiecībā uz kādu noteiktu partiju, paaugstinot cenas likmi, nolūkā pārspēt konkurentu piedāvājumus.
Vienkāršā piedāvājuma trūkums ir tas, ka personīgi jāseko izsoles gaitai un katru reizi, izdarot jaunu… piedāvājumu, jāpaaugstina cena.
Automātiskais piedāvājums
Mērķis ir tāds pats – kļūt par partijas ieguvēju, bet šai gadījumā izsoles dalībnieka loma tiek uzticēta datoram, kas seko līdzi izsoles gaitai un katru reizi izdara jaunu piedāvājumu, ja iepriekšējo piedāvājumu konkurents ir pārspējis. Tai pašā laikā datoram netiek dota iespēja pārsniegt Jūsu noteikto partijas pirkuma maksimālo cenu.
Cena, par kādu prece tiek pārdota izsolē ir ievērojami mazāka nekā veikalos. Ir pat veikali, kas savas preces piedāvā par 1 Ls, kaut arī tās vērtība ir vairāki simti latu. Un tad nāk pircēju kārta – ir jāpiedāvā augstāka cena. Tātad – ja kāds jau ir samaksājis šo 1 Ls, tad jums ir jāpiedāvā nākamā noteiktā cena, vai arī augstāka. Soli, par kādu cena tiek palielināta, nosaka pārdevējs. Parasti tas ir 1 Ls, bet ne tik dārgām precēm, kā , piemēram, CD, grāmatas vai citiem sīkumiem, šis solis var būt pat 1 santīms.
Pircējs var ērti sekot līdzi izsolei, jo visu laiku tiek uzrādīts, cik ir piedāvājumi Jūsu izvēlētai precei un vai kāds nav pārsniedzis Jūsu noteikto cenu. Par izmaiņām Jūs tiekat informēti arī ar e-mail starpniecību.
Tātad, lai kaut ko nopirktu, Jums vispirms ir jāpiereģistrējas. Jums ir jāievada diezgan daudz datu par sevi, jāizvēlas lietotāja (pircēja) vārds un parole, pēc kuras Jūs atpazīs. Reģistrācijas gaitā no Jums tiks prasīta arī e-mail adrese, uz kuru Jūs saņemsiet informāciju par Jums interesējošo preci. Izdarot piedāvājumu (pirmoreiz piedāvājot cenu par kādu preci), Jums atnāks ziņojums par to, ka esat izdarījis piedāvājumu, ja kāds būs noteicis augstāku likmi, arī par to Jūs brīdinās un ja būsiet kaut ko nopircis, tad pienāks ziņojums, ka Jums steidzami jāsazinās ar preces īpašnieku. Būs dots viņa e-mail un citi dati. Katru reizi, kad vēlēsieties kaut ko nopirkt vai aizsūtīt e-mail par interesējošo preci, Jums būs jāievada savs izvēlētais vārds un parole.
Par katru preci ir neliels apraksts, ko ir ievietojis pārdevējs, pie dažām precēm ir arī fotogrāfija vai skaņa, piemēram, pie dziesmu izlases.
Visas preces ir sadalītas noteiktās apakšgrupās, tā kā Jums nebūs jāmeklē bezgalīgā sarakstā vajadzīgo preci. Varat aplūkot arī pēdējās dienas vai stundas piedāvājumus, kā arī, kas pēdējā laikā ir ticis pārdots.
Tiek rīkoti arī dažādi konkursi, kas lielākoties notiek ar radio SWH starpniecību. Piedaloties tajos, Jūs varat vinnēt vērtīgas balvas. Preces, kurām dotajā brīdī ir visvairāk piedāvājumu, ir izceltas.
Izvēle izsolē ir neierobežota. Neviens veikals, neviens tirgus vienlaicīgi nepiedāvā tik daudz preces un pakalpojumus. Un nekur vienkopus nesanāk tik daudz pircēju – pat ja Jūs sāktu tirgoties pilsētas centrālajā laukumā. Šī tirdzniecība noris 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā. Nav nepieciešams iesniegt sludinājumu par pārdošanu avīzē un atbildēt uz telefona zvaniem, nav jāzvana, atsaucoties uz sludinājumiem, un nav jātirgojas, neredzot attiecīgo preci… Izsolē var bez liekām problēmām pārdot savu preci un tāpat – godīgā konkurencē cīnīties par pirkšanas tiesībām. Tas ir izdevīgi visiem!
No 2000. gada 1. septembra* par veiksmīgi pabeigtajām izsolēm** tiek iekasēta komisijas nauda sekojošajos apmēros:

Summa
Komisijas nauda
no 0,04 LVL līdz
40 LVL 5%
no 40 LVL līdz
400 LVL 2 LVL +
3% no summas, kas pārsniedz 40 LVL
no 400 LVL līdz
800 LVL 2 LVL +
2% no summas, kas pārsniedz 400 LVL
no 800 LVL
un vairāk 2 LVL +
1% no summas, kas pārsniedz 800 LVL
Vēl viens samērā liels iepirkšanās centrs internetā ir Itirgus. Arī šeit preces ir sagrupētas katalogos. Gandrīz visām precēm ir klāt fotogrāfijas un apraksts.
Arī DELFI ir parūpējies par tirdzniecību internetā ar nosaukumu “emols”. Taču jāmin, ka cenas šeit ir samērā augstas, toties ir ļoti krāsaini un patīkami apraksti.
Arī par CD (www.inet.lv/cdtrade) cienītājiem nav aizmirsts. Šeit Jūs varat izvēlēties jebko, sākot no mūzikas un beidzot ar video diskiem. Un cenas ir tiešām zemas. Jūs varat iegādāties nepieciešamo programmatūru datoram, …spēlītes, mūziku, arī mp3 formātā un video filmas. Pie kam – jo vairāk CD pērk vienā reizē, jo lētāk Jums tas izmaksās! Pasūtīšana notiek ļoti vienkārši – Jums jāievada tikai 5 dati par sevi un disku apraksts, ko vēlaties nopirkt.
Vairāki veikali, kas piedāvā savas preces internetā, ir apvienoti www.veikals.lv. Te Jūs varat ne tikai izdaiļot savu māju ar aizkariem no “Aizkaru paradīzes”, bet arī pasūtīt picu LULU. Adrese satur arī linkus uz citu firmu adresēm. Precīzāk – šajā lapā Jūs nevarat neko nopirkt, bet gan tikt uz citiem veikaliem, kas piedāvā savas preces.
Ārpus Latvijas kā lielāko iepirkšanās vietu varētu minēt “Amazon”. Bet pirms Jūs kaut ko domājat šeit nopirkt, labāk ir zināt, ko tieši vēlaties un izmantot meklētāju. Nebūtu prāta darbs skatīt bezgalīgo preču sarakstus un katalogus…Elektroniskie maksājumi
Elektroniskajā komercijā (EC) maksājumus starp pircēju un pārdevēju var veikt elektroniski vai off-line. Droši elektroniskie maksājumi ir kritiskais panākumu faktors EC. 1998.gadā bija tikai dažas vietas, kur veica elektroniskos maksājumus, tāpēc, ka:
1. Drošības trūkuma dēļ. Droši maksājumi ir komplicēti un dārgi. Nav neviena vispāratzīta standarta par drošības pasākumu veikšanu transakcijām Internetā. Saliktie zināšanu standarti veido neskaidrības pircējam un pārdevējam.
2. Rīkošanās mikromaksājumi. Daudzas elektroniskās komercijas transakcijas ir tikai dažu dolāru vai centu vērtas. Maksai par, piemēram, mikromaksājumu, apstrādi ir jābūt ļoti zemai: jūs taču negribēsiet maksāt $5.00 par pāris dolāru pirkuma apstrādi , un daži maksājumi ir pat mazāki par $1.00.
3. Nesaderība. Ir jābūt saderībai starp pircēju un pārdevēju par maksājumu metodēm un standartiem. Ja jums patīk maksāt ar elektronisko naudu, pārdevējam tā ir jāpieņem.
Daudzu iemeslu dēļ elektroniskie maksājumi ietver sevī neelektroniskos vai semielektroniskos maksājumus. Piemēram, kad jūs veicat pasūtījumu elektroniski, jūs ļaujat pārbaudīt kredītkartes numuru pa telefonu vai pastu. Tomēr tradicionālajām, neelektroniskajām metodēm ir daži ierobežojumi.
Lietojot neelektronisko maksājumu metodi, kā čeku rakstīšanu, sūtot naudas pārvedumu vai maksājot dodot savas kredītkartes numuru, elektroniskajā komercijā ir sekojoši ierobežojumi:
• Ir jābūt aizturei starp lietotā dokumenta (kredītkarte, čeks) un naudas daudzuma pārbaudi un autorizāciju;
• Ir risks, ka nauda pazudīs vai tiks nozagta;
• Mikromaksājumiem maksa par pakalpojumu ir pārāk augsta.
• Kad maksājat skaidrā naudā, pircējam ir jāsatiekas ar pārdevēju, vai jāriskē sūtīt naudu pa pastu.
• Ja kredītkartes numuru nosūta caur Internet vai pa telefonu, rodas drošības risks.
• Neviens neapstiprina kredītkarti vai čeku.
• Dažiem pircējiem nav kredītkartes vai rēķina.
Šo iemeslu dēļ ir loģiski veikt elektroniskos maksājumus elektroniskajā komercijā.
Tagad veikt tirdzniecības darījumus Internetā var arī ar Latvijas komercbanku izdotajām vietējām debetkartēm “online” režīmā. Latvijā šis pakalpojums ir ieviests pavisam nesen. Līdz tam tirdzniecība Internetā bija iespējama ar kredītkartēm, tomēr Latvijā kredītkartes veido tikai 5% no kopējā karšu skaita, tādēļ daudz perspektīvāk ir piedāvāt klientiem iespēju norēķināties ar debetkartēm. Pašlaik gan darījumi Internetā ar debetkartēm ir iespējami tikai Latvijas robežās un tikai ar vietējām kartēm, tomēr speciālisti prognozē, ka ar laiku šie darījumi izvērsīsies arvien plašāki un bankas tiem piedāvās arī savas starptautiskās “Maestro” un “Visa” kartes.
Ir iespējams izmantot arī ārvalstu kompāniju sniegtās norēķinu sistēmas Internetā, ko arī šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi, taču, strādājot šādā veidā, iespējas kontrolēt veikto operāciju drošību ir mazākas. Pirmkārt jau ārzemju kompānijas ir fiziski neaizsniedzamas (atrodas tālu), tādēļ klientam var nākties samierināties ar kļūdām vai aizkavēšanos naudas pārvedumu operācijās (tas gan gadās ļoti reti), ja viņš netaisās apmeklēt attiecīgo valsti un tur cīnīties par savām tiesībām. Otrkārt, datu pārraides ceļa garums ir krietni lielāks, līdz ar to pieaug arī sistēmas atteices laiks (breakdown) un kļūdas rašanās iespējas, kas uzņēmējam var radīt ievērojamus zaudējumus.Elektroniskā nauda
Par spīti čeku, kredītkaršu un citu maksājumu metožu lietošanai, skaidrā nauda joprojām ir visiecienītākais klientu maksāšanas līdzeklis. Pārdevēji dod priekšroku skaidrai naudai, jo tad viņiem nav jāmaksā komisijas nauda kredītkaršu kompānijām un viņi var iztērēt naudu tiklīdz viņi ir to saņēmuši. Tātad, daži cilvēki maksā skaidrā naudā, jo viņiem nav čeku vai kredītkaršu, vai viņi grib būt droši par anonimitāti. Tādēļ pārdevēji un klienti reizēm dod priekšroku elektroniskajai naudai (e-nauda).
Elektroniskā nauda parādās dažādās formās un tiek apstrādāta sekojoši:
Solis 1. Klients atver kontu bankā un pērk vai saņem par brīvu savā datorā programmnodrošinājumu.
Solis 2. Klients nopērk elektronisko naudu, izmantojot programmnodrošinājumu. Viņa bankas konts atbilstoši pieaug.
Solis 3. Banka sūta elektroniskās naudas ziņojumus klientam, parakstot tos ar digitālo parakstu (veidotu ar bankas privāto atslēgu).
Solis 4. Nauda tiek uzkrāta klienta datorā un var tikt iztērēta jebkurā veikalā, kas pieņem e-naudu.
Solis 5. Programmnodrošinājums tiek lietots, lai nodotu e-naudu pārdevēja datoram. Pārdevējs lieto bankas un klienta publiskās atslēgas, lai pārbaudītu, vai nauda pieder specifiskajam pircējam un tiek patiešām saņemta.
Solis 6. Pārdevējs var uzkrāt e-naudu bankā, uzticoties tās oficiālajām vai elektroniskajām atskaitēm, vai lietojot e-naudu, lai iepirktos.
1998.gadā, galvenie pārdevēji izveidoja tādu kā e-naudas maksājumu sistēmu ar DigiCash, Inc., CyberCash un First Virtual Holdings. Lai pārliecinātos, ka nauda ir īsta, e-nauda prasa ievērojamu pārbaudi, padarot to neizdevīgu mikromaksājumiem. Alternatīva šādiem gadījumiem ir čipkartes ar naudu uz tām.Elektroniskās kredītkartes.
Elektroniskās kredītkartes var lietot jebkurā no sekojošajām maksāšanas metodēm:
1. Maksājumi, lietojot nešifrētas kredītkartes. Šajā metodē pircējs nosūta savu kredītkartes numuru pārdevējam pa Internetu. Šeit ir risks, ka hakeri var izlasīt kredītkartes numuru. Ir arī grūti noteikt sūtītāja personību: tomēr, metode ir vienkārša un lēta.
2. Šifrētie maksājumi. Lietojot publiskās atslēgas šifrēšanu. Šādi to dara CyberCash’s programmnodrošinājums:
Solis 1. Pēc klienta maksājuma un kravas pārvešanas informācijas ievadīšanas pārdevēja Web lapā, pārdevējs apskata pirkuma pieprasījumu un atgriež pārskatu pie pasūtījuma. Pārskats ietver sevī kredītkartes numuru, informāciju par atsevišķu pirkumu, cenu, nosūtīšanas adrese un pasūtījuma numurs.
Solis 2. Klients apstiprina informāciju un tad nospiež “pay” pogu, lai nosūtītu informāciju atpakaļ pārdevējam.
Solis 3. Pārdevējs saņem informāciju (bet nevar redzēt kredītkartes numuru), izlabo pasūtījuma informāciju, un nosūta šifrēto maksājuma informāciju, digitāli parakstītu CyberCash serverim.
Solis 4. CyberCash serveris saņem informāciju, pārvieto transakciju starp savām ugunssienām un no Internet, atkodē informāciju, pārformē transakciju un nosūta to tirdzniecības bankai pa uzticamu līniju.
Solis 5. Pārdevēja banka nosūta autorizāciju sākuma bankai, kas apstiprina vai noliedz sūtījumu CyberCash.
Solis 6. CyberCash atgriež apstiprinājuma vai nolieguma atbildi pārdevējam. Pārdevējs, savukārt nodod informāciju pircējam.
Šis sešu soļu process ilgst 15 līdz 20 sekundes.
3. Maksājumi, izmantojot trešo pusi. Tā ir drošākā metode, kopš kredītkartes dati netiek sūtīti pa Internet. Tā ir dārga, bet ļoti ātra. zināmākie pārdevēji ir First Virtual Holdings Company (FV), kas savāc maksu no pārdevējiem un izmanto sekojošus procesus:
Solis 1. Klients caur FV atver bankas kontu.
Solis 2. Klients nopērk priekšmetu un nodrošina pārdevēju ar savu FV numuru un autorizāciju, lai tiktu klāt kontam.
Solis 3. Pārdevējs piekļūst pie FV lai pieprasītu kapitāla autorizāciju klienta kontam.
Solis 4. FV pārbauda klientu un pārbauda vajadzīgo kapitālu.
Solis 5. FV sūta elektronisko ziņojumu klientam: “Vai Jūs piekrītat maksāt?”
Solis 6. Ja klients apstiprina, FV ziņo pārdevējam, lai turpina.
Solis 7. Kad transakcija ir pabeigta, klienta konts tiek debitēts.Elektroniskie čeki (e-čeki)
ir līdzīgi parastajiem čekiem. Tie ir nodrošināti ar publiskās atslēgas šifrēšanu un ir pat ērtāki par dažiem mikromaksājumiem. Šeit ir aprakstīts, kā tie strādā:
Solis 1. Klients ievieš čeka kontu bankā vai citā finansu institūcijā.
Solis 2. Klients kontaktējas ar pārdevēju, nopērk produktu vai pakalpojumu un atsūta pa e-pastu šifrētu elektronisko čeku.
Solis 3. Pārdevējs pārskaita naudu savā kontā; nauda tiek noņemta no klienta un pārskaitīta uz pārdevēja kontu.
Līdzīgi parastajiem, elektroniskie čeki satur šifrētu parakstu, ko var pārbaudīt. Maksātājs čekam var pievienot papildus informāciju. Pareizi parakstīts un indozēts e-čeks tiek apmainīts starp finansu institūcijām caur elektroniskajām baņķieru biržām. E-čeku var arī izmantot kā maksājumu līdzekli EDI lietojumprogrammās.
Interesanta e-čeku izpildīšana ir NetCheCk sistēma, kura apgādā “uzskaites servera” programmnodrošinājumu un organizācijas var uzstādīt pašas savu iekšēju online “banku”. Šādas bankas var apstiprināt papīra čekus apmaiņā pret klienta kredītu NetCheck bankas kontu. Šie serveri ir integrēti ar ārzemju finansu institūcijām, atļaujošām organizācijām veikt finansiālas transakcijas ar finansiālām institūcijām, biznesa partneriem un starp organizācijām (izmantojot intranetu).Elektroniskās maksājumu kartes.
Elektroniskās maksājumu kartes izmanto jau dažas desmitgades. Vislabāk zināmās ir kredītkartes, kuras izmanto magnētiskos celiņus, kas satur ierobežotu informāciju. Uzlabotu šīs kartes formu izmanto bibliotēkās, lai maksātu par kopēšanu. katru reizi, kad jūs lietojat karti, tajā mainās naudas daudzums. Labs piemērs ir New York Metropolian Authority (MTA), kas pārvalda autobusus, vilcienus, starpštatu nodokļa tiltus un tuneļus. Tuvu 5 miljoniem klientu katru dienu bīda kartes caur karšu lasīšanas mašīnām autobusos, vilcienos, starpštatu nodokļa tiltos un tuneļos. Dažas no šim kartēm nevar nolasīt un dažas tiek anulētas, kad beidzas nauda.
Vairāk paplašināta karte, arī saukta par čipkarti, ir karte, kas satur mikroprocesoru. Šis kartes tips var saturēt ievērojamu informācijas daudzumu (vairāk nekā 100 reizes pārsniedz parastās kredītkartes informācijas apjomu). Šīs kartes satur dažādu informāciju par kartes īpašnieku un var tikt izmantota dažādos gadījumos.
Paplašinātās kartes ir arī attiecināmas uz radnieciski bāzētu čipkarti. Tā var kombinēt dažas kredītkartes, debetkartes un tērēt elektronisko naudu un var pārvietot naudas līdzekļus, maksāt rēķinus, iepirkties pārdošanas automātos vai maksāt par pakalpojumiem. Piemēram, VISA Cash Card ļauj jums iepirkties degvielas uzpildes stacijās, ātrās ēšanas restorānos, maksāt telefona rēķinu utt. Čipkarte ir ideāla mikromaksājumiem.
Divi no galvenajiem pārdevējiem, kas mēģina uzbūvēt drošu elektronisko maksājumu infrastruktūru ir IBM un HP.Kā padarīt e-biznesu drošu
E-komercija balstās uz uzticēšanos. Atšķirībā no pierastajām biznesa attiecībām, darījuma puses fiziski viena otru nesatiek. Priekšstatu par darījuma partneri sniedz vienīgi elektroniskā informācija. Tāpat kā tradicionālā darījumā, arī e-komercijā, lai uzticētos, ir nepieciešams zināt, ar ko darījums tiek slēgts:
Pircējiem jābūt pārliecinātiem par tirgotāja eksistenci un piedāvājuma nopietnību. Jābūt iespējai, izmantojot neatkarīgus avotus, noskaidrot tirgotāja statusu. Piemēram, pēc uzņēmuma reģistrācijas datiem pārbaudīt attiecīgajā valstī kompānijas un tās pilnvaroto personu statusu, uzzināt no neatkarīgiem avotiem, vai tirgotājs ievēro noteiktus standartus (Komercdarbības kodeksu, datu aizsardzības standartus u.c.)
Savukārt, tirgotājam jābūt iespējai pārliecināties, ka maksāšanas līdzekli (piemēram, kredītkarti) lieto tieši tā persona, kas ir autorizēta to darīt, un darījuma partneris atbilst noteiktiem kritērijiem (vecums, kredītvēsture u.c.).Pircēju aizsardzība pret kredītkartes datu zādzību.
Zinot kredītkartes numuru un derīguma termiņu, faktiski jebkurā Interneta veikalā var nesankcionēti norēķināties par pirkumu un cerēt, ka tas tiks sekmīgi saņemts.
Risinājums:
Ja kredītkartes īpašnieks detalizēti pārbauda savus kredītkartes rēķinus, viņš ir pasargāts no finansiāliem zaudējumiem, jo, sastopoties ar nepazīstamu Interneta pirkumu, to ir iespējams noprotestēt. Lai to izdarītu, jāgriežas savā bankā un jāiesniedz reklamācija par neatpazīto pirkumu. Ja pircējs nav autorizējis darījumu (nav parakstījies par pasūtījumu vai preces saņemšanu), pēc dažām nedēļām nauda tiks atgriezta kartes kontā.Pircēja privātās informācijas aizsardzība.
Privāto informāciju aizsargā likumdošanas aktu noteikti vai paša tirgotāja deklarēti Patērētāja personīgās informācijas glabāšanas un izmantošanas nosacījumi. Tie nosaka arī atbildību par neprecīzas informācijas glabāšanu, ļaunprātīgu informācijas izmantošanu vai nelikumīgu tās izpaušanu. Iepērkoties Internetā, pircējam kopā ar pirkuma datiem (preču klāsts, pirkuma summa) ir jāsniedz arī dažāda personīgā informācija – vārds, uzvārds, adrese, dažreiz arī vecums, nodarbošanās u.c. Tirgotāji šos datus labprāt uzkrāj datu bāzēs, lai vēlāk analizētu. Ja pircējs nevar kontrolēt savu datu uzkrāšanu un izmantošanu, tas tiek uzskatīts par cilvēktiesību pārkāpumu. Datus drīkst izmantot tikai ar pircēja atļauju. Tiesības izmantot personīgos datus pircējs var apmainīt pret cenu atlaidēm, dažādām ērtībām, individuālu apkalpošanu un citām vērtībām.
Der atcerēties:
Ja jūs kā pircējs jūtīgi reaģējat uz personīgās informācijas izmantošanu, iepērkoties Interneta veikalā, pirms jebkuru datu ievades jāiepazīstas ar šī veikala privātuma politiku. Savukārt, tirgotājiem der ievērot mērenību, tas ir, neprasīt no pircēja vairāk informācijas, kā tas ir nepieciešams.Pircēja aizsardzība pret nepazīstamu likumdošanu.
Pircējs savā valstī ir pieradis pie noteiktiem patērētāju aizsardzības standartiem, noteiktiem likumiem, kas regulē tirgotāja un pircēja attiecības. Iepērkoties citas valsts veikalā, viņš pat var nenojaust, ka tirgotāja valstī darbojas pavisam citi likumi.
Risinājums:
Skaidra informācija par jurisdikciju un likumdošanu, kas regulē e-veikalā noslēgtos darījumus, palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem.Tirgotāju aizsardzība pret nepamatotiem maksājumu atteikumiem.
Galvenā problēma, ar ko jāsastopas tirgotājiem Internetā, ir reklamācijas, tas ir, gadījumi, kad pircējs atsakās no veiktā maksājuma.
Ja ir noticis maksājums un pircējs nav saņēmis pakalpojumu vai saņēmis to nekvalitatīvu, viņam kā neapmierinātam patērētājam ir tiesības griezties pie savas bankas un pieprasīt atsaukt maksājumu. Jautājums tiks atrisināts starp pircēja un tirgotāja banku, un, atkarībā no darījumu apliecinošiem dokumentiem, naudu atgriezīs vai arī nē.
Maksājumu Internetā atsaukt ir iespējams arī tad, kad prece ir saņemta, bet tirgotājam nav pierādījumu, ka darījumu ir veicis tieši kartes īpašnieks. Atšķirībā no iepirkšanās ar karti veikalā, kur tiek nolasīta informācija no kartes magnētiskā celiņa, atstāts pašrocīgs paraksts uz čeka vai arī tiek ievadīts PIN kods, darījumos Internetā fiziskas kartes klātbūtne nav iespējama, PIN koda ievadīšana netiek praktizēta, bet pašrocīga paraksta pārsūtīšana ne vienmēr ir ērta. Nepamatots maksājuma atteikums iespējams gan tad, kad kartes turētājs nav godīgs un vēlas kādu preci saņemt par velti, gan arī tad, ja tiek izmantoti zagti kredītkartes dati. Risks, ka pircēji var atsaukt maksājumus, saglabājas vairākus mēnešus pēc darījuma veikšanas. Šī iemesla dēļ bankas nereti prasa no tirgotājiem drošības depozītu.
Risinājums:
Tirgotāji visbiežāk mēģina sevi aizsargāt, prasot no pircēja kredītkartes kopiju un/vai pašrocīgi parakstītu autorizāciju.
Tā kā pasaulē viss mainās, arī šai problēmai ir atrasts risinājums. Gan VISA, gan MasterCard ir pasludinājuši, ka pilns SET™ darījums Internetā nevar tikt apstrīdēts kā neautorizēts, tas ir, pircējs tiek identificēts un viņš parakstās elektroniski ar sava SET™ sertifikāta palīdzību.
SET™ ieviešanai mūsu kaimiņvalstī Somijā ir pārsteidzoši rezultāti – tirgotāji, kuri pieņem tikai SET™ transakcijas, vairs nesaņem maksājuma atsaukumus.Darījumu drošība.
E-komercijas darījuma drošumu nodrošina tehnoloģijas un likumdošana. Salīdzinot ar pierasto darījuma drošumu, kad izmanto papīra dokumentus, e-komercijā glabājamo un pārsūtāmo datu slepenību un viengabalainību, kā arī darījuma partneru autentiskuma pārbaudi nodrošina kriptogrāfija. Lai darījumus, kuru noslēgšanā izmantoti kriptogrāfijas risinājumi, varētu pārbaudīt un katrai darījuma pusei paliktu likumīgs darījumu apstiprinošs dokuments, ir nepieciešamas noteiktas izmaiņas arī valsts likumdošanā. Precīzi jānorāda, kādu likumu pārvaldē darījums atrodas.
E-komercijas tehniskā drošuma nodrošināšanai nepieciešams:
• Šifrēt pārsūtāmo informāciju;
• Pārbaudīt tirgotāja un pircēja autentiskumu;
• Nodalīt informāciju par pirkumu un maksāšanas instrumentu: pirkuma datus zina vienīgi pircējs un tirgotājs, bet kartes datus vienīgi pircējs un banka.
E-komercijā pamatā tiek lietotas divas kriptogrāfijas tehnikas – SSL un SET.
SSL ir uz publiskās atslēgas kriptogrāfiju balstīts protokols informācijas apmaiņai Internetā. Atkarībā no atslēgas garuma izšķir 40 bitu un 128 bitu SSL. Lai gan ir bijuši 40 bitu SSL uzlaušanas precedenti, šādu šifrēšanu nelieliem tirdzniecības apjomiem var uzskatīt par pietiekami drošu. 128 bitu SSL vēl nav ticis atšifrēts, un, pēc RSA Data Security Inc. datiem, šodienas tehnoloģijām tam būtu nepieciešams triljons x triljons gadu. SSL risinājuma mīnuss – pircējs nav viegli autentificējams. Tirgotājs nevar elektroniski pārliecināties, ka pircējs, kas norēķinās ar kredītkarti, ir tiesīgs to darīt. Tam sekas var būt darījuma atteikums. SSL 128 bitu sertifikāta iegāde ir ierobežota. Ārpus ASV to ir tiesīgas prasīt vienīgi bankas, finansu, apdrošināšanas un medicīnas organizācijas, ASV kompāniju meitas uzņēmumi, kā arī tiešsaistes Internet tirgotāji. Šo tehnoloģiju aizliedz eksportēt uz tādām valstīm kā Ķīna, Rumānija, Krievija un daudzām citām. SSL 128 bitu šifrēšanu uztur tādas pārlūkprogrammas kā “Netscape Communicator” 4.0 (vai jaunāka versija) vai “Microsoft Internet Explorer” 4.01 (vai jaunāka versija). Par to, ka informācija tiek šifrēta var pārliecināties, redzot, ka Web adreses kreisā daļa ir mainījusies no “http:// ” uz “https:// “. Tajā pašā laikā pārlūkprogrammas loga apakšējā kreisajā stūrī ir redzams kāds no sekojošiem simboliem:

SET™. Jau nosaukums “SET™” (Secure Electronic Transaction) liecina, ka runa ir tieši par elektronisko darījumu drošību. SET ir relatīvi jauns starptautisks standarts drošiem maksājumu karšu darījumiem Internetā. Tas ir protokols un datu formāts, kas ar paplašinātas kriptogrāfijas palīdzību garantē:
• Ka darījuma informācija pārsūtīšanas laikā nevar tikt viltota;
• Ka darījuma un kartes informācija ir aizsargāta pret nesankcionētu izmantošanu;
• Ka ar elektronisko sertifikātu palīdzību tiek pārbaudīts visu transakcijā iesaistīto pušu autentiskums.
SET priekšrocības, salīdzinot ar citiem e-komercijas drošības risinājumiem:
• SET tirgotājiem ļauj izveidot pilnībā automatizētu un drošu kredītkaršu maksājumu pieņemšanas sistēmu Internetā;
• VISA un MasterCard SET™ transakcijas Internetā ir pasludinājušas par autorizētām gan no pircēja, gan arī no pārdevēja puses. Līdzīgi kā izņemot naudu bankomātā vai iepērkoties veikalā, kur pircējs darījumu apstiprina ar PIN kodu vai personīgo parakstu;
• SET ļauj starptautiskā tirdzniecībā Internetā lietot ne tikai kredītkartes (VISA, MasterCard), bet arī debetkartes (Maestro, VISA Electron).
Pasaules prakse rāda, ka SET ieviešana samazina maksājumu atsaukuma risku – dažiem tirgotājiem to ir izdevies pat pilnībā likvidēt. Minimālie riska rādītāji un SET transakciju automatizētas apstrādes iespējas ļauj samazināt arī komisijas maksas. Piemēram, vadošais Somijas maksājumu karšu pakalpojumu sniedzējs Luottokunta tirgotāju komisijas ir samazinājis no 3-9% par SSL līdz 1.15% par SET transakcijām.Kā var iepirkties Internetā ar zagtu kredītkarti
Nav pārāk grūti atrast kredītkartes numuru Internetā. Ļoti vilinoši pamēģināt kaut ko nopirkt ar šīs kartes palīdzību. Problēma rodas tad, kad prece ir jāsaņem. Jums jānorāda piegādes adrese un preces saņēmējs. Protams jūs varat palūgt kādam, lai tas saņem preci. Šis cilvēks parakstīsies par preces saņemšanu un iesniegs savus pases datus, no tā brīža viņš būs juridiski atbildīgs par preci. Bet Jūs paņemsiet preci un pazudīsiet.
Preces saņēmējam būs jāmaksā par preci vai arī viņu apcietinās policija. Latvijas Republikas likumdošana paredz sodu par mahinācijām Internetā. Jums var tikt piespriests cietumsods līdz 3 gadiem vai naudas sods līdz 10000 latiem.
Par to, ka kartiņa ir zagta veikala administrators uzzinās pēc pāris dienām vai arī uzreiz. Veikala administratora rīcībā ir dati par pasūtītāju un pasūtījuma izdarīšanas vietu. Tātad varēs pilnīgi precīzi noteikt datoru no kura tika izdarīts pasūtījums. Ja tas ir dators darbā tad nepatikšanas garantētas arī darba devējam.
Līdz šim netika ierosināta neviena krimināllieta, bet tas nenozīmē, ka šāda veida pirkumu nav bijis. Katrs šāds gadījums tiek izmeklēts un vainīgais tiek atrasts, tas aizņem daudz laika un traucē normāli strādāt.Kā uzsākt e-biznesu
Uzsākot biznesu, protams, vispirms ir vajadzīga ideja – ar ko nodarboties. Internetā tā varētu būt mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība, vai arī pakalpojumu sfēra. Ja Jūs izvēlaties tirdzniecību, jādomā arī, kur ņemt preci, ko tirgot. Jūsu uzņēmums var ražot preces pats vai būt par starpnieku starp pircējiem un kādu ražotāju (ražotājiem). Droši vien Jums vajadzēs savu elektronisko veikalu. Tomēr, pirms uzsākat šo biznesu, padomājiet, vai to ir vērts darīt ar interneta starpniecību. Par to, ko vajadzētu un ko nevajadzētu tirgot internetā, īsumā ir aprakstīts nodaļā Ko pārdot.
Tā kā lielākajam vairumam no mums nav nedz preču, nedz pakalpojumu, ko piedāvāt bagātajiem ārzemju biznesmeņiem, jāmeklē cita pieeja. Pēdējos gados on-line jeb e-komercija ir piedzīvojusi nepieredzētu uzplaukumu un šis vilnis nebūt negrasās noplakt. Ik 100 dienās kopējais naudas apgrozījums šajos netiešajos darījumos divkāršojas. Daudzas no firmām, kuras pirmās uzsāka nodarboties ar šo biznesu (piemēram, Amazon), jau sen paplašinājušas savu darbību, lai varētu klientiem piedāvāt aizvien jaunus un jaunus pakalpojumus – on-line kredītkaršu noformēšanu un apkalpošanu, aviobiļešu pasūtīšanu, klientu tīkla lapu izvietošanu uz saviem serveriem, utt. Gluži tāpat kā ierastajā biznesa pasaulē, arī elektroniskajā komercijā norisinās nemitīga cīņa par noieta tirgiem. Un viens no paņēmieniem, kas pēdējā laikā tiek arvien plašāk piedāvāts, ir affiliate jeb līdzdalības programmas. Tieši šīs programmas ļauj parastiem ierindas cilvēkiem, kuriem ir tikai dators un Interneta pieslēgums, piedalīties visdažādākajās programmās un nopelnīt kādu lieku dolāru.
Ja jūs vēlaties uzsākt biznesu internetā, tad ir jāsāk ar elektroniskās komercijas tipa un biznesa modeļa izvēli.
Elektroniskās Komercijas tipa un biznesa modeļa izvēle, atbilstoši Jūsu uzņēmuma struktūrai un darbības plāniem ir stratēģiski svarīgs process, kurš ir pelnījis rūpīgu analīzi un augsti profesionālu pieeju. Ir organizācijas, kas neatkarīgi no tā vai Jūs plānojat veidot Internet veikalu, piegāžu un vairumtirdzniecības sistēmu, vai nodarbojaties ar ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, sniegs Jums kvalificētu palīdzību vislabākā un vispiemērotākā risinājuma meklējumos.
Tālāk kam būtu jāpievērš uzmanība E-komercijai vispār:
Pamatservisu izveide.
Elektroniskās Komercijas eksistence nav iedomājama bez tādiem pamatservisiem kā maksājumu sistēma Internet, personas identifikācija un datu aizsardzība, autortiesības, “intelligent agents” u.c. Attīstot šos pamatservisus Elektroniskās Komercijas risinājumi kļūs plašāk pielietojami un daudzpusīgāki.
Juridiskie jautājumi.
konkurētspēju, ir likumdošanas pielāgošana Elektroniskās Komercijas prasībām un esošo juridisko normu interpretācija darījumiem Internet. Kā svarīgākie jautājumi būtu minami:
• personas identificēšana Internet (elektroniskās pases un elektroniskais paraksts);
• datu aizsardzība;
• dokumentu elektroniskās formas atzīšana;
• nodokļu politika.
Starptautiskā sadarbība.
Pamatservisu izveide un juridisko jautājumu risināšana ir jāveic saskaņā ar pasaules praksi, sevišķu uzmanību pievēršot risinājumiem valstīs, ar kurām Latvijai ir vislielākais ārējās tirdzniecības apjoms. Tādā veidā, ar Elektroniskās Komercijas risinājumu palīdzību, jūtami tiktu uzlabota konkurētspēja globālajā tirgū kā rezultātā pieaugtu darījumu apjoms.
Atcerieties! E-bizness ir ļoti progresīvs, tajā nepārtraukti notiek pārmaiņas, tāpēc galvenais, kas Jums būs nepieciešams darbojoties šajā jomā, ir informācija. Nepietiks ar augstskolā iegūtajām zināšanām, būs nepārtraukti jāseko līdz visiem jaunumiem Internet tehnoloģiju jomā, dažādām iespējām, kas radīsies laika gaitā (arī jāizmanto tās), kā arī, nepārtraukti jāpaplašina savs bizness. Tikai tā Jūs kļūsiet konkurētspējīgi e-biznesā.Padomi elektroniskā veikala veidotājiem
Forrester Research optimistisko prognožu spārnoti, Jūs tomēr nolēmāt atvērt Internetā savu elektronisko veikalu. Galu galā, Jūs spriedāt, pat tad, ja tas nenesīs nekādu peļņu, vismaz kalpos par sava veida reklāmu. Jāsaka, ka ļoti pārsteidzīgi spriedāt. Varat uzskatīt, ka tie daži simti latu, kurus esat nolēmuši ziedot savu nākotnes zelta raktuvju uzturēšanai, ir Jums zuduši uz mūžiem.
Patiesībā visu nosaka attieksme pret šo biznesu. Nevar cerēt, ka uzņēmums nesīs peļņu, ja neatvēlēsit tam daudz pūļu.
Mazo – mazajiem, lielo – lielajiem
Pirmām kārtām ir jāizlemj, kā rīkoties. Jums ir divas izvēles – veidot veikalu pašiem vai arī pirkt jau gatavu programmatūru. Ja veikaliņš nav liels – tikai daži desmiti preču -, turklāt sortiments ļoti reti tiek mainīts, vajadzīgās programmas varat veidot paši ar nosacījumu, ka Jums ir savs spējīgs programmētājs. Galējā skopuma gadījumā tas Jums izmaksās programētāja algu par diviem mēnešiem (apmēram Ls 1500). Un ja vēl izmantosit profesionāla Web dizainera pakalpojumus…
Ja plānojat atvērt lielu veikalu, ļoti pieredzējuša programmētāja paša spēkiem rakstītas programmas var prasīt gadu intensīva darba, bet varbūt pat vēl vairāk. Vai parēķinājāt, cik Jums tas izmaksās? Kāpēc tik dārgi? Nu, sarēķiniet paši:
• Jāizstrādā veikala dizains, turklāt šajā jautājumā Jums nelīdzēs mākslinieks ar pieredzi poligrāfiska materiāla izveidē. Ir vajadzīgs tieši Web dizainers, kas izprot Web lapu veidošanu un e-veikala funkcionalitāti. Bet pieredze un zināšanas, kā zināms maksā dārgi.
• Jāizvēlas operētājsistēma, programēšanas valoda un datu bāze. Nepieciešamības gadījumā tas viss ir jānopērk.
• Jāizveido tā saucamais engine jeb ģenerators, kas, balstoties uz informāciju, kura tiek glabāta datu bāzē, automātiski veidotu Web lapas ar produktu aprakstiem. Bez vienkāršiem preču aprakstiem jābūt arī iespējai ģenerēt informāciju par īpašiem piedāvājumiem, atlaidēm utt. Programmai ir jāprot uzkrāt informāciju par precēm, kuras pircējs ir izvēlējies, proti, salicis savā pirkuma grozā, kā arī informāciju par preču piegādes vietu un veidu. Protams, arī norēķinu sistēmas izveide.
• Jāizveido veikala vadības sistēma, kas ļautu caurskatīt pasūtījumus, jaunumus un izmaiņas, kā arī dzēst informāciju par precēm un preču kategorijām. Lai operatoram būtu ērtāk strādāt, šādai sistēmai vajadzētu izveidot Web interfeisu.
• Tās ir minimālās prasības. Jaudīgai sistēmai jāspēj reģistrēt pircējus, vadīt atlaides un īpašos piedāvājumus. Vēl nepieciešamas daudzvalodības iespējas, noliktavas preču uzskaites sistēma, saikne ar grāmatvedības sistēmu…. šo uzskaitījumu var turpināt un turpināt.
Veidot pašiem vai pirkt?
Veidojot savu veikalu pašu spēkiem, ir cerības iegūt tieši to, kas Jums vajadzīgs. Tomēr šim risinājumam ir arī savi mīnusi. Pirmkārt, tas prasa daudz laika un nav nekādu garantiju, ka rezultāts Jūs apmierinās. Otrkārt labāk nešķirties no veikala veidotāja. Visticamākais, ka trīs mēnešus pēc viņa atlaišanas sistēma beigs darboties. Ne jau viņš aiz ļauna prāta ko sabojās, bet tāda vienkārši ir pašdarināto sistēmu īpašība.
Ja esat nolēmuši iegādāties kādu programmu, lai veidotu elektronisko veikalu, vispirms apsveriet, kas Jums ir vajadzīgs, proti, vai tā saucamie storefront software vai framework. Pirmās ir programmas e-veikalu ģenerēšanai, bet otrie ir instrumenti elektroniskās tirdzniecības rīku izstrādei. Ar framework palīdzību Jums izveidos jebkuras sarežģītības sistēmu. Taču par šiem instrumentiem būs jāsamaksā, sākot no 20 000 dolāru. Tā saucamo e-komerce solutions galvenie piegādātāji ir IBM, Oracle, Microsoft un Informix. Darbs ar šādiem instrumentiem nav joka lieta, un ātri izveidot neko nevarēs.
Dažādi storefront software produkti stipri atšķiras pēc cenas, tātad arī pēc sarežģītības un elastības. Lielisku e-veikalu ģenerēšanas sistēmu apskatu var atrast internet.com Web vietā. Jāatzīst, lai rūpīgi izstudētu šo apskatu, Jums vajadzēs vismaz mēnesi. Ir ieteikums nešķiest laiku pētot sistēmas, kas maksā m…azāk nekā 800-1000 ASV dolāru.
Kas jāprot labai sistēmai
Kam jāpievērš uzmanība, izvēloties programmatūru veikala veidošanai? Pirmām kārtām piedāvātajai funkcionalitātei. Programmai ir:
• Jāveido veikals pēc iepriekš izstrādātiem šabloniem (templates). Dažas paketes piedāvā ierobežotu šādu šablonu skaitu un neļauj tajos veikt nekādas modifikācijas;
• Jāģenerē veikala administratīvā sistēma;
• Jāģenerē veikala datu bāze.
Ja jūsu veikals netiek veidots angļu valodā, īpašu uzmanību pievērsiet programmas iespējai mainīt valodu, jo tādas iespējas var arī nebūt. Grūtības sagādās arī nodokļi, valūta, piegādes un samaksas veidi. Tradicionāli tiek piedāvāti: USA tax jurisdicion, dolars, UPS, Visa/MasterCard. Labi programmprodukti to visu ļauj mainīt.
Vislielākās problēmas rada samaksa par pirkumu. ASV ir daudzas norēķinu karšu Interneta autorizācijas sistēmas, piemēram, CyberCash, ClearCommerce, WorldPay Credit un AuthorizeNet. Lielākā daļa programmatūras ļauj izvēlēties vienu no pazīstamākajām sistēmām, taču Latvijas tirgotājam tas neder, ja vien viņš nav atvēris kontu kādā Amerikas bankā vai uzņēmumu ASV teritorijā. Latvijas tirgotāju interesē iespēja sistēmā izmantot Latvijas kredītkaršu un debetkaršu autorizāciju caur Latvijas bankām. Un tieši šādas iespējas nav lielākajā daļā e-veikalu ģenerēšanas programmu pirmām kārtām tas ir saistīts ar drošības problēmām un programmēšanas sarežģītību.
Veikala administrēšanas iespējas
Programmatūrai ir jāpiedāvā iespēja konfigurēt dažādus parametrus, piemēram, vienības (kg, gabali, pakas u.tml.), valūtu, piegādes veidu un summu atkarībā no preces svara un piegādes vietas, kā arī samaksas veidus. Veikala administratoram jāspēj veidot jaunas sadaļas, vadīt esošās, pievienot informāciju par precēm ar roku vai importēt to no datu bāzes. Vēlams, lai preču aprakstu varētu glabāt dažādās struktūras, piemēram, apģērbi (izmērs, krāsa) un audio diski (dziesmu nosaukumi, mp3). Klientiem ir jāiedāvā iespēja piereģistrēties veikalā. Tas ļaus viņiem caurskatīt savus iepriekšējos pirkumus, apturētos pirkumus (pirkuma groza saglabāšana) un pasūtījuma stāvokli. Savukārt administrators var piedāvāt reģistrētajiem klientiem atlaides, kā arī atlaides atkarībā no pirkuma apjoma vai summas un atlaižu darbības periodu.
Administratīvajai sistēmai ir jāprot uzskaitīt noliktavā esošās preces un informēt tirgotāju par kritiskiem apstākļiem.
Nenāks par ļaunu arī statistikas uzskaite, datu imports un eksports, operatoru pieejas tiesību vadība un rezerves kopiju veidošana.
Pirkt vai nepirkt?
Pienācis īstais laiks uzdot jautājumu, cik tad tas viss maksā? Storefront software cena mainās no 500-20 000 dolāru, bet kaut cik vērtīgas sistēmas maksā sākot ar 2 000 dolāru. Uzreiz brīdinu, ka parasti tā ir cena par viena veikala licenci! Ļoti rūpīgi izlasiet vienošanos. Bieži vien tiek pārdotas vairākas licences uzreiz, piemēram, trīs veikali par 6 000 dolāru, bet vienu atsevišķu licenci iegādāties nav iespējams. Amerikāņus var saprast. Minimālā summa, ko par veikala izstrādi prasa koledžas beidzējs ar pamatzināšanām par FrontPage, ir 15 tūkstoši dolāru. Firmas prasa vairāk.
Veikala veidošanas tāmē izdevumi par programmatūras iegādi nebūt nav tie lielākie. Licences summā parasti netiek iekļauta datu bāzes licence. Var izmantot Microsoft Access vai FoxPro nelieliem veikaliņiem un Microsoft SQL Server vai Oracle vidējiem un lieliem veikaliem. Vai nu šīs bāzes Jums jau ir, vai arī tās ir jānopērk vai jāīrē.
Pievienojiet tam visam maksu par domēna vārda reģistrāciju (Ls 60 par diviem gadiem) un SSL sertifikātu (apmēram 125 dolāri gadā). Vēl jāpieskaita abonēšanas maksa par norēķinu karšu autorizācijas sistēmas lietošanu. Tad vēl maksa par servera vietas izmantošanu, ja serveris tomēr ir pie Jums, būs jāmaksā Interneta pakalpojumu sniedzējam par patstāvīgo pieslēgumu.
Pieskaitiet vēl izdevumus par veikala dizainu un izstrādi, un pēc pogas “ģenerēt veikalu” nospiešanas paies vēl pāris mēnešu. Līdz veikals patiešām sāks …strādāt.
Atlicis pavisam maz: atvērt rēķinu bankā, parakstīt līgumu par preču piegādēm un karšu autorizāciju. Paralēli var nodarboties ar preču datu bāzes veidošanu attēla skanēšana maksā vismaz vienu latu. Protams, attēlu var arī nebūt, bet vai tad to preci pirks? Arī no preces apraksta ir atkarīgs, vai to pirks vai ne.
Kad veikals ir gatavs…
Preču datu bāze ir izveidota. Atliek tikai noalgot un apmācīt administratoru un, ja nepieciešams, arī operatoru, izplānot personāla darbību naudas atgriešanas vai preces atgriešanas gadījumā, sagatavot reklāmas kampaņu….
Ja neesam Jums mazinājuši vēlmi nodarboties ar e-komerciju, Jūs esat drosmīgs cilvēks. Un, ja nejūtaties droši, meklējiet profesionāļu palīdzību.Ko es iegūšu uzsākot tirdzniecību internetā?
• Jaunu klientu piesaistīšana – pieeja globālam tirgum;
• Atkrīt veikala telpu pirkšanas un uzturēšanas izdevumi – īre, komunālie maksājumi, remonta izdevumi, apdrošināšana. Internet veikala “celtniecība” un “remonts” nav bezmaksas, taču šīs cenas ir salīdzinoši mazas un jūtami nepalielinās pieaugot veikala apgrozījumam;
• Mazākas darbaspēka izmaksas. Viens e-tirdzniecībā nodarbināts cilvēks var pārdot vairāk produkcijas, nekā tradicionālajā “plauktu” tirdzniecībā. Iespējams kāpināt apgrozījumu, praktiski nepalielinot darbinieku skaitu. Darbiniekiem nav jāraksta pasūtījumi – pircējs pats atrod interesējošās preces, izpēta to raksturlielumus, cenas, sakomplektē pirkumu. Nav jāizraksta rēķini, nav jākontrolē apmaksa – tas notiek automātiski;
• Noliktavu racionālāka izmantošana;
• Vairāk brīvo līdzekļu, jo paātrinās nauda līdzekļu aprite – ātrāk tiek saņemta samaksa par realizētajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem;
• Tiek veidots augsti tehnoloģiskas kompānijas imidžs.Uz ko vedina e-komersanti.
Pazīstams Interneta eksperts, grāmatu autors un profesors Duglass Raškovs ir sarakstījis jaunu sējumu – “Pamudināšana: Kāpēc mēs uzklausām, ko “viņi” saka”. Ievērojama grāmatas daļa vēršas pret e-komercijas bumu un tāpat skaļi argumentē pret dažādām masveida hiperbolām, proti, profesionālo sportu, reklāmu, sabiedriskajām attiecībām, mārketingu u.tml.
Raškovs apgalvo, ka e-komercija ir bezjūtīga “pārdošanas mašīna”, kas draud iznīcināt vairāk, nekā tā jebkad spējusi radīt. Tā darbojas pēc shēmas “pamēģini – izdevās”.
Piemēram, ja cilvēks kādreiz nopērk grāmatu vai pat vairākas slavenajā Amazon, tad sistēma arvien turpinās piedāvāt līdzīgas grāmatas. “E-komercijas klienti kļūst par “vāverēm ritenī”, saka D. Raškovs.
Tradicionālie tirgotāji uzzina, kam patērētāji dod priekšroku, noskaidro interešu grupas, veicot aptaujas, un tad “vada” pircējus līdzīgu produktu virzienā. Turpretim e-komercijas mājvietas iegūst veselas datu plūsmas par klientiem un neatlaidīgi piedāvā līdzīgas preces, turklāt šo “pilnības ragu” nekontrolē cilvēki.
Šaubīgi “finansu tirgi”
“E-komercijas Web mājvietas nepelna naudu. Tās ir tikai reklāma, lai piesaistītu investīciju dolārus,” spriež Raškovs. Faktiski e-komercija ir shēma, kas līdzinās savulaik Čārlza Ponci izgudrotajam paņēmieniem. Proti, investīciju kapitālisti iegūst peļņu, ievilinādami Interneta akciju pircējus, lai tie iesaistītos e-komercijā.
Reāli ienākumi netiek gūti, un šo “otrās kārtas” investoru rokās paliek bezvērtīgas peļņu nenesošas tiešsaistes mazumtirgotāju akcijas.
Raškovs uzskata, ka Internets tādā veidā zaudē savu jaukumu un cilvēcību. Var notikt Tīkla komercializācija tādā pakāpē, kas radīs nervozitāti, atsvešināšanos un visbeidzot – vēlīno ieguldītāju finansiālu sabrukumu.
Raškova vēršanās pret e-komercijas “pūķi” jau izraisīja kāda Silikona ielejas profesionālā izdevuma negatīvu reakciju.
Taču 38 gadus vecā Ņujorkas universitātes profesora grāmata tajā pašā Amazon īsu brīdi pēc nākšanas klajā ieņēma piekto vietu visvairāk pirkto grāmatu topā.Ko pārdot?
Pirms uzsākt preču pārdošanu Internet tīklā, jāizvērtē piedāvātās preces atbilstība šādai tirdzniecībai. Tā, piemēram, jāšaubās, vai kāds Internet tīklā iegādāsies lauksaimniecības tehniku. Jāapsver arī, vai vērts sākt vispasaules datortīklā populāru preču tirdzniecību. Latvijā Internet tīklā neatmaksājas pārdot ārzemju kompaktdiskus, jo esošajos Internet veikalos tos var nopirkt lētāk, bet vietējo kompaktdisku tirgus ir pārāk mazs. Tomēr tas nenozīmē, ka kādā Internet tīkla lielveikalā pārdošanā nevarētu piedāvāt arī kompaktdiskus.
Preces, kuras potenciālais pircējs pirms iegādāšanās grib izmēģināt (piemēram, uzlaikot kurpes), nebūs visai piemērotas tirdzniecībai Internet tīklā. Turpretī T krekla novērtēšanai parasti pietiek ar attēlu un izmēru. Pārdošanai Internet tīklā vairāk piemēroti standartizēti produkti, kam ir maz individuālu īpašību. Internet tīkls lieliski noder tādu preču iegādei, kas ir lētas un bieži vajadzīgas (piemēram, kancelejas preces).
Norēķini Internet tīklā labi noderētu arī pakalpojumu samaksai. Pašlaik šim nolūkam var izmantot vairāku banku piedāvāto pakalpojumu – “Internetbanka”. Tomēr nelielu rēķinu samaksai šis pakalpojums nav lēts, turklāt klientam jāsaņem rēķins. Izmantojot maksājumiem nepieciešamo klienta autentifikāciju, varētu piedāvāt arī dažādu papildinformāciju, piemēram, klienta pieslēgumu sarakstu.
Internet tīklā ir ērti un vienkārši pārdot arī informāciju – maksas datu bāzes, ziņas, datorprogrammas u.c. produktus, kas saņemami ar tīkla starpniecību.
Iepirkties Internet tīklā jābūt ērtāk, ātrāk un lētāk, citādi pircējs izvēlēsies tradicionālo veikalu.Patērētāju uzvedību ietekmējošie faktori
Patērētāja izvēli konkrētajai precei (Internetam) ietekmē ekonomiskie, demogrāfiskie, sociālie un kultūras faktori, kā arī zinātnes un tehnikas attīstība līmenis. Šos faktorus nevar vadīt un kontrolēt, bet tie ir jāievēro.
Kā pirmo faktoru grupu minēsim ekonomiskos faktorus, jo tie lielā mērā ietekmē visus pārējos faktorus (kultūras, demogrāfiskos u.c.), ar tiem tieši iedarbojoties uz konkrētā cilvēka rīcību. Pie ekonomiskajiem faktoriem varam minēt darba algas lielumu, ienākumu līmeni fiziskām personām, kā arī peļņas lielumu un apgrozījumu juridiskām personām, no tā izriet maksātspēja.
Tāpat ekonomiskie faktori nosaka, kādu Interneta pieslēguma veidu izvēlēsies patērētājs, vai salīdzinoši lētāko Iezvanpieeju, vai arī dārgāko Pastāvīgo pieslēgumu. No tā var secināt, ka no ekonomiskā faktora tiek atvasināts vēl viens faktors – cena. Bet tajā pašā laikā patērētājam ir ļoti grūti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju viena veida pieslēguma robežās, jo cena (arī pakalpojuma kvalitāte) ir ļoti līdzīgas.
Kā ekonomiskais faktors ir pieminama arī inflācija. Tā izpaužas šādi: naudas ienākumi pieaug straujāk nekā darba ražīgums; cenas aug neatbilstoši produkcijas kvalitātes uzlabošanai; ja cenas paliek nemainīgas, pasliktinās preču kvalitāte.
Otrā pircēju uzvedību ietekmējošo faktoru grupa ir demogrāfiskie faktori. Jau sākumā minējām studentus kā vienu no galvenajām patērētāju grupām, tāpat arī skolas vecuma bērni, kuri Internetu var izmantot gan mācību procesā, gan arī izklaidei (spēlīšu spēlēšana tīklā, dažādas pļāpu lapas, IRC serveri u.c.).
Arī vidēja gadagājuma cilvēki salīdzinoši daudz izmanto Internetu, taču šeit noteicošais ir iespēja ātri un ērti sazināties (ar e-pastu un WWW lapām), iespēja iegūt svaigākās ziņas (tā saucamās, news groups), mazāk atpūta un izklaide.
Trešā grupa ir veci cilvēki. Tie Internetu lieto ļoti maz, var teikt, ka nelieto vispār. Tas izskaidrojams ar to, ka Internets ir jauns produkts Latvijas (un ne tikai) tirgū, to ir nepieciešams apgūt un izprast, bet veciem cilvēkiem tas ir par grūtu un sarežģītu. Tā jau saka, ka jaunībā apgūt visu jauno ir daudz vieglāk.
Jāpiemin arī, ka iedzīvotāju skaita pieaugums, samērs starp dabisko un migrācijas pieaugumu ietekmē tirgus ietilpību un pieprasījuma struktūru.
Vēl viena demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pircēju izvēli, ir teritoriālās atšķirības. Cilvēki pilsētās Internetu lieto nesalīdzināmi vairāk nekā laukos. Gluži vienkārši, cilvēki laukos nodarbojas ar tautsaimniecības nozarēm, kur šie ātrie sakari nav tik būtiski, arī izglītības un informētības līmenis ir zemāks, dažviet pat nepietiekošs. Bez tam, Interneta Iezvanpieeja tiek nodrošināta pa telefona līnijām, kas, kā zināms, savukārt ir SIA Lattelekom monopols. Šīs telefona līnijas vietām ir tik sliktā stāvoklī, ka nodrošināt Interneta pakalpojumus nav iespējams, pie tam, lielākoties šī problēma pastāv tieši lauku rajonos.
Trešā demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pieprasījuma apjomu pēc Interneta, ir iedzīvotāju skaits konkrētajā reģionā, jo katrs iedzīvotājs ir potenciāls klients, tāpēc gluži loģiski, ka uzsākot savu darbību Interneta jomā ir jāizvērtē arī šis faktors. Nav jēgas piedāvāt Internetu 3-4 cilvēkiem, jo, pat gadījumā, ja tie pieslēgsies 100% apmērā, tas nespēs kompensēt pat izdevumus, kas saistīti ar Interneta uzturēšanu un apkalpošanu.
Nākošā faktoru grupa, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību, ir sociālie faktori. Tā, piemēram, var būt piederība kādai formālai vai neformālai grupai, kas var ietekmēt potenciālā patērētāja izvēli. Tā var būt izvēle gan attiecībā uz produkta izplatītājiem (kurš?), gan arī attiecībā uz produktu kopumā: (pirkt vai nepirkt?).
Bez tam, pie sociālo faktoru grupas ir pieskaitāms, piemēram, kādas trešās personas atbalsts. Pieņemsim, ka kādai skolai (vai citai līdzīga rakstura iestādei) visu laiku nebija iespējas izmantot Interneta piedāvātos pakalpojumus nepietiekošā tehniskā nodrošinājuma dēļ. Šobrīd viņi ir saņēmuši materiālo atbalstu jaunu datoru ve…idā no vietējās pašvaldības, līdz ar to rodas arī iespēja pievienoties Internetam.
Vēl var minēt nepietiekamo informācijas apjomu, kas arī ir sociāls faktors.
Liela grupa faktoru, kas ietekmē pircēju rīcību tirgū, ir saistīta ar kultūras faktoriem – kultūras attīstības līmenis, reliģija, nacionālās īpatnības.
Ar kultūras attīstības līmeni jāsaprot, jo augstāk attīstīta valsts, jo augstākas prasības tai pret sevi, tai skaitā pret informācijas iegūšanas un apmaiņas līdzekļiem. Šādās teritorijās lielāku uzmanību pievērsīs kvalitātei.
Vēl kultūras attīstības līmenis var specifiski ietekmēt cilvēku, tāpēc viņa rīcība arī tirgū daļēji atšķirsies no citu rīcības. Katram uzņēmumam jāzina, uz kādu pircēju tas orientējas viņa kultūras attīstības jomā. Ja šis jautājums noskaidrots, jāatbild uz nākamo: kādā mērā piedāvājamā prece atbilst šim kultūras līmenim? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, nepieciešami speciāli pētījumi par tirgus segmentāciju.
Un visbeidzot pēdējā faktoru grupa, kas ietekmē patērētāju uzvedību ir zinātnes un tehnikas attīstības līmenis. Tas ietekmē jaunu preču un pakalpojumu veidu rašanos tirgū, tādu preču, kurām vai nu ir uzlabotas lietošanas īpašības, vai kuras ir pilnīgi jaunas, iepriekš nebijušas. Katrs jauns atklājums zinātnē un tehnikā var izraisīt jaunu ražošanas nozaru rašanos.Pirkšanas lēmuma pieņemšana
Analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņem lēmumu par pirkšanu, to personu tipus, kas pieņem lēmumus, un šī procesa pakāpes.
Preču pirkšanā dažāda loma var būt ģimenes locekļiem, kā arī cilvēkiem, kas savstarpēji atšķiras pēc daudzām pazīmēm. Ja vispārina visas iespējamās situācijas, šo lomu sadalījums ir šāds:
– iniciators – kas pirmais ierosina (kas pirmais iedomājas) pirkt noteiktu produktu vai pakalpojumu;
– ietekmētājs – cilvēks, kura uzskatam vai padomam ir būtiska nozīme galīgā pirkšanas lēmuma pieņemšanā;
– lēmuma pieņēmējs – persona, kas tieši pieņem pirkšanas lēmumu, proti, izlemj, kāpēc, ko, kā, kad un kur pirkt;
– pircējs – persona, kas tieši pērk;
– patērētājs – cilvēks, kas ir nopirktās preces vai pakalpojuma patērētājs.
Tātad, analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņem pirkšanas lēmumu, proti izlemj, kāpēc, ko, kad un kur pirkt.Tirgus segmentācija
Patērētājus var iedalīt vairākās grupās pēc segmentācijas pazīmēm, tās ir ģeogrāfiskās, demogrāfiskās, sociāli ekonomiskās, nacionālās, kultūras, personiskās un rīcības pazīmes.Ģeogrāfiskās pazīmes
Var izdalīt trīs kategorijas:
1. Lielas pilsētas (Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, pilsētas ar lielu iedzīvotāju skaitu);
2. 2. Vidējas pilsētas;
3. 3. Mazpilsētas ( pilsētas, ciemati, apdzīvotas vietas).
Internetam ir nepieciešams diezgan augsts tehnoloģiskais attīstības līmenis. Nepieciešamība pēc Interneta pilsētās ir krietni lielāka (studenti, dažādas starptautiskas organizācijas, uzņēmumi ar sadarbības partneriem ārzemēs). Iezvanīties no attālākām teritorijām izmaksā krietni dārgāk (kā tālsaruna), tādēļ Interneta provaideri galvenokārt orientējas uz pirmo kategoriju.Demogrāfiskās pazīmes.
Patērētājus var iedalīt atkarībā no vecuma, dzimuma, ģimenes lieluma, tās dzīvesveida. Patērētāja orientējošais vecums varētu būt no 7 līdz 60 gadiem, taču visvairāk Internetu lieto jaunieši un vidēja gadu gājuma cilvēki. Iedalot patērētājus pēc dzimuma, nav novērojama liela atšķirība. Būtisks ir ģimenes dzīvesveids, bērnu un vecāku intereses, vajadzības.Sociāli ekonomiskās pazīmes.
Viena no pazīmēm ir ienākumu līmenis, nav svarīgi juridiskai vai fiziskai personai. Internetu nevar nosaukt par pirmās nepieciešamības preci, ģimene domās vispirms par pārtiku, apģērbu, uzņēmums ieguldīs brīvos līdzekļus darījumos, kas nodrošina tā izdzīvošanu, un tikai tad domās par tādu papildus ērtību, kā Internets. Tāpat ir jāmin tādi faktori, kā profesija, izglītība. Ja lietotājs nezin angļu valodu vai neorientējas datoros, šaubos vai viņš kļūs par Interneta lietotāju. Dažādu profesiju pārstāvji nevar iztikt bez Interneta, tas ir kļuvis par darba sastāvdaļu.Kultūras pazīmes.
Segmentējot pēc kultūras pazīmēm loģiski būtu secināt, jo augstāka garīgā attīstība un izglītības līmenis, jo lielāks pieprasījums pēc Interneta.Personiskās pazīmes.
Ir cilvēki, kas joprojām neuzticas datoriem un kur nu vēl tādai informācijas ieguves avotam, kā Internets. Šie cilvēki izvēlas jau ierastas lietas – grāmatas, laikrakstus, televīziju.Rīcības pazīmes
Attiecībā uz pircēja rīcību svarīgi ir zināt tā izvēles kritērijus: cik nozīmīga klientam ir apkalpošanas kvalitāte, izplatītāja popularitāte, vai arī priekšroka tiek dota zemām cenām.E-biznesa reklāma
E-biznesam tāpat kā jebkura cita veida biznesam ir vajadzīga reklāma. Var, protams, izmantot tradicionālās metodes, tādas kā – TV, radio, Avīzes u.c., tomēr ieteicamāka būtu reklāma internetā, kur to apskatīs Internet lietotāji. Tādā veidā reklāma nokļūst tieši pie potenciālā klienta. Tas gan nenozīmē, ka nav vērts izmantot citus raklāmas veidus.
Šobrīd lieliska iespēja reklamēt internetā mājas lapu tiek nodrošināta tepat Latvijā. Tā ir Bannneru sistēma BBA.
Banneru sistēma BBA piedāvā pilnīgi jaunu banneru apmaiņas programmu, kas ļauj efektīvāk sekot dalībnieka Web – saita un banneru darbībai sistēmā. Visi saiti tiek dalīti kategorijās, tas ļauj koncentrēt banneru demonstrējumus tikai kādos noteiktos kategoriju saitos, vai nepieļaut kādu kategoriju banneru demonstrēšanu lietotāja lapās.
Banneru sistēma BBA – sistēma, kas domāta tās dalībnieku Web-saitu popularizēšanai, izmantojot reklāmas zīmējumu (banneru) 468×60 izvietošanu dalībnieku Web-saitos metodi.
Katrs, kas reāli kļūst par BBA dalībnieku, uzreiz saņem iespēju 250 reizes demonstrēt savu banneru jau esošos BBA dalībnieku mājas lapās.
Banneru reklāma ir viens no populārākajiem un efektīgākajiem Jūsu Web lapas apmeklētāju piesaistīšanas veidiem. BBA darbojas pēc tāda principa: Jūsu bannera parādīšanas biežums BBA sistēmas lapās ir atkarīgs tikai un vienīgi no Jūsu lapā parādīto banneru skaita.
Lai kļūtu par Banneru sistēmas BBA dalībnieku, nepieciešams tikai reģistrēties (Ja Jums ir sava mājas lapa, ko reģistrēt).
Vēl lielāku auditoriju var aptvert, izveidojot lapu angļu valodā un novietojot to uz kāda liela servera. Ir vesela virkne pasākumu, kas palīdz jums palielināt savas tīkla lapas apmeklētību. Šeit būtu vērts pieminēt piereģistrēšanos lielajās Interneta meklēšanas programmās – Lycos, Yahoo!, Infoseek, Alta Vista, u.c. . Tikai neaizmirstiet iekļaut savas tīkla lapas indeksa lappusē metatagu ar atslēgas vārdiem, kuri īsumā raksturo lapas saturu.
Bez tam var iesaistīties arī starptautiskā banneru apmaiņas sistēmā (banner exchange).
Reklāmas kampaņai Internetā nebūtu vēlams skopoties ar līdzekļiem, jo ar laiku tas atmaksājas.Vai e-tirgus ir liels.
Ar katru gadu pieaug Internet tīklā noslēgto darījumu apjoms.
Ar darījumiem Internetā 1998. gadā tika nopelnīti 17,4 miljardi USD. 2000. gadā šī summa varētu sasniegt 156 miljardus USD.
1998. gadā ASV tika pārdoti pakalpojumi/preces par $ 4 930 000 000, bet Eiropā – par $ 298 000 000, kas ir 3 – 4 reizes vairāk nekā 1997. gadā.
Eiropā sagaidāms straujš WWW serveru, kas tiek izmantoti Elektroniskajai Komercijai, skaita pieaugums – no 2200 1997. gadā līdz 22500 2002. gadā.
2003. gadā tirdzniecība Internetā sastādīs 5 – 7% no kopējā tirdzniecības apjoma pasaulē.
Internet tirdzniecības apgrozījums pasaulē
Internet lietotāji pasaulē
Situācija Latvijā:
Pēdējo 6 gadu laikā Latvijā resursdatoru skaits ir palielinājies desmitiem reižu. Saskaņā ar RIPE NCC datiem Latvijā 1999. gada beigās kopumā bija 18711 resursdatori. Šī ir vienīgā oficiālā statistika, jo resursdatoru uzstādīšana ir jāsaskaņo ar starptautiskajām institūcijām.
Resursdatoru uzskaite ir vienīgais veids, kā precīzi noteikt Interneta izmantošanas dinamiku, jo:
Interneta pakalpojumu sniedzēji nevēlas sniegt informāciju par patieso klientu skaitu
Pastāv organizācijas, kuras, aizsargājot datortīklu no iespējamās ielaušanās, Internetam pieslēdzas ar vienu datoru, kas lokālajā tīklā savienots ar pārējiem. Tādējādi servisa kompānija spēj konstatēt, ka pieslēgts tikai viens dators, lai gan patiesībā Internetā vienlaikus var strādāt no jebkuras darba vietas.
Aptuveni ceturtā daļa cilvēku izmanto tā saukto iezvanīšanās pieeju (izmantojot modemu un parasto telefonu līniju), savukārt pārējo lietotāju datori ir pastāvīgi pieslēgti tīklam vai nu ar tā sauktās izdalītās telefonu līnijas palīdzību, vai arī ar radiosakariem.
Resursdatoru skaits Latvijā (uz gada sākumu)
Dati: RIPE NCC
Resursdators – dators, kurš ir nepārtraukti pieslēgts Internet tīklam un kurā glabājas visiem pārējiem Internet lietotājiem pieejama informācija.
Pēc dažādu avotu datiem, patlaban Latvijā ir 50-70 tūkstoši Internet tīkla lietotāju. Aizvien vairāk tiek izmantoti arī norēķini tīklā. Aptaujā noskaidrots, ka:
– 26% aptaujāto ir pieredze dažādu veidu norēķinos Internet tīklā;
– – 79% aptaujāto vēlas norēķināties par dažādiem pakalpojumiem un precēm, izmantojot Internet tīklu;
– – 84% aptaujāto ir interese par e-komerciju;
– – 35% aptaujāto vēlas pārdot pakalpojumus vai preces, izmantojot norēķinus Internet tīklā.
– Internet tīkla lietotāju skaits nepārtraukti aug. Pēc gada Latvijā varētu būt jau aptuveni 100 tūkstoši šā tīkla lietotāju. Turklāt nākotnes pircējs ir šodienas vidusskolas un augstskolas jaunietis, kuram Internet tīkla un norēķinu karšu izmantošana ir pašsaprotamaVai e-anonimitāte nozīmē neaizskaramību?
Reiz bija…
Sākotnēji visi Interneta lietotāji bija zinātnieki un augsto tehnoloģiju studenti, kas tīklu lielākoties izmantoja akadēmiskiem mērķiem. Tā kā lietotāju bija maz, tad neviens necentās izcelties ar nepieklājīgu uzvedību un centās ievērot Tīkla etiķeti. Interneta izplatībai vēršoties plašumā, lietotāju skaitam augot un Tīklam arvien vairāk komercializējoties, piepulcējās miljoniem lietotāju. Daudziem no šiem miljoniem nojausma par to, ka arī Internetā ir jāievēro kādi noteikumi un nevar darīt visu, kas vien ienāk prātā, ir ļoti miglaina.Pastkastes nav anonīmas
Jā, tā tas ir. Ikviens Tīkla lietotājs, kas orientējas Interneta elektroniskā pasta pārsūtīšanas sistēmā, var viegli noteikt Jūsu atrašanās vietu ar lielu precizitāti. Pat tajā gadījumā, ja tiek izmantota Hotmail, Usa.net Yahoo.mail u.tml. Par brīvu iegūstamas pasta adreses.
Katru e-pasta ziņojumu pavada daudz papildinformācijas, kuru lasītājs uzreiz neredz, bet gandrīz visām pasta programmām ir iespējams to atrast. Piemēram, Outlook Express 5 zem izvēlnes View ir punkts Source, kuru izvēloties atveras logs ar pilnu e-pasta vēstules tekstu, ieskaitot datus par vēstules ceļu no sūtītāja līdz adresātam. Tajā vienmēr var atrast IP adresi, kas ir unikāla katram Tīklā pieslēgtam datoram, tā kā atrast vajadzīgo nemaz tik sarežģīti nav. Visgrūtāk ir uzzināt anonīmās vēstules autoru, ja tā ir sūtīta no publiskas pieejas vietas Tīklam.
Arī ar citu serveru starpniecību sūtītajos ziņojumos adrese ir atrodama papildu gūzmā, tikai jāizprot, kas kur rakstīts. Neskaitot IP adresi, par nosūtītāju vēl var noskaidrot viņa izmantoto elektroniskā pasta programmu, kas ir ļoti svarīgi, ziņojuma nosūtīšanas laiku, kā arī laikus, kad tas pārsūtīts caur dažādām Interneta e-pasta slūžām līdz adresātam. Tātad nav iesējams uzrādīt citu atrašanās vietu, nekā tā ir patiesībā. Pirmkārt, parādās visa serveru ķēdīte, pa kuru pasts nosūtīts. Otrkārt, laiku varat izmainīt savā datorā, bet ne Tīkla e-pasta serveros, un laika zona sniedz pietiekami daudz informācijas par iespējamo sūtītāja atrašanās vietu.Uzmanieties no hakeriem!
E-draza ir specifisks informācijas veids, kuru angļu valodā apzīmē ar vārdu spam. Tā mēdz saukt e-pasta vēstules, kuras pienāk neīstajā laikā un vietā, neprasot nevienam atļauju. Lielāko daļu e-drazas veido dažādas reklāmas un pārdošanas un pirkšanas piedāvājumi. šādai informācijai ir paredzētas vēstkopas un ziņojumu dēļi Internetā, bet ļoti bieži tās parādās pastkastītē bez jūsu piekrišanas.
Tīklā šī parādība tiek apkarota, un dažās valstīs pat ir pieņemti likumi, kuri aizliedz e-atkritumu izplatīšanu. Latvijā pagaidām nekas tāds nenotiek un nav arī gaidāms, tāpēc cilvēki cīnās, kā nu kurš māk. Vienkāršākais veids ir salikt pasta programmām dažādus filtrus pret nevēlamu informāciju, bet tā var palaist garām arī ko nozīmīgu. Visgrūtāk klājas tiem e-drazas sūtītājiem, kam gadās “uzrauties” uz pieredzējušiem tīkla lietotājiem. Rezultāts ir slēgta pasta kastīte, jo tā tiek pārpildīta ar dažnedažādu informāciju un beigu beigās tiek slēgta. Tāda rīcība nepatīk Interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS), jo viņu aparatūrai ir jāapstrādā visi šie informācija kalni.
Ārzemēs IPS var pat slēgt pieejas kontu, ja atklājas, ka esat nodarbojies ar e-drazas izplatīšanu. Diemžēl Latvijā pagaidām ar vārdu “demokrātija” saprot visatļautību un tiklīdz kāds ieminas par līdzīgiem pārkāpumiem, vainīgais sāk vaimanāt par cilvēktiesībām.Lielākie kaitnieki – vieglas naudas gribētāji
Internetā savairojies ļoti daudz dažādu firmu, kuras piedāvā nopelnīt naudu “par neko”. Vajag tikai pierakstīties un piesaistīt “zem sevis” pēc iespējas vairāk cilvēku, par katru saņemot apaļu un ne tik apaļu summiņu.
Parasti piedāvājumu sūtītāji paši neizlasa līdz galam visu, kas rakstīts naudas piedāvātājas firmas mājas lapā, jo par šādu rīcību, ja tiek atsūtīti pierādījumi, var zaudēt savu kontu ar visu tajā jau uzkrāto naudu. Pretējā gadījumā firmu lapas būtu aizvērtas jau pirmajās dienās, jo tad lietotāji to vien tik darītu, kā piesārņotu visas pieejamās vēstkopas un e-pasta adreses.Nobeigums
Bizness – tas ir interesanti, e-bizness – tas ir satriecoši. Pamazām, bet nenovēršami mēs ieslīgstam elektroniskajā laikmetā, un šajā laikmetā savu nozīmi zaudēs “bizness”, jo ierodas un nostabilizējas “e-bizness”.
Ko tas nozīmē mums ekonomistiem?
Tas jau ticis apskatīts, bet ko mums topošajiem ekonomistiem, dod šis apraksts par elektronisko biznesu?
• Iepazīstamies ar elektronisko jauninājumu;
• Iepazīstamies ar ērtākas dzīves veidošanu;
• Uzzinām, kā būvēt elektronisko veikalu;
• Iepazīstamies ar elektroniskā biznesa norisi;
• Iepazīstamies ar sagaidāmajām problēmām.
Īsāk sakot, e-bizness ir jauna, liela un produktīva darbības nozare ar “zelta kalniem” nākotnē. Mēs šī kalna iekarošanu teorētiski esam apguvuši, tāpēc atliek tikai savas zināšanas realizēt!Izmantotā literatūra:
• Datoru avīze, 04.10. – 10.10.1999., “Uz ko vedina e-komersanti?” 10.lpp.
• Datoru avīze, 23.08. – 29.08.1999., “Vai e-anonimitāte nozīmē neaizskaramību” 8.lpp.
• Datoru pasaule, 04.2000.,”Padomi elektroniskā veikala veidotājiem” 50 lpp.
• www.perc.lv
• www.itirgus.lv
• www.delfi.lv
• www.emols.lv
• www.inet.lv/cdtrade
• www.veikals.lv
• www.lulu.lv
• www.amazon.com
• www.banner.dpunet.lv
• www.bank.lv
• www.latnet.lv
• www.balticdata.lv
• www.ecom.lv
• webopedia.internet.com
• www.sakaru-pasaule.lv
• www.radio.org.lv/users/juris
• www.onlinebanking.lv
• www.t-online.de