Eiropa pēc 2. Pasaules kara

Eiropa pēc Otrā pasaules kara.

Otrais pasaules karš ir lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē un iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam starp Ass valstīm un Sabiedrotajiem un prasīja 57 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību.

Ja pirms otrā pasaules kara Eiropā un Pasaulē bija vairākas spēcīgas valstis, tad pēc 1945. gada izvirzās divas varenas lielvaras, kuras kontrolēja pārējas valstis- ASV un PSRS. Tās valstis, kuras kontrolēja ASV pieņemts dēvēt par Rietumu bloka valstīm, bet PSRS kontrolētās teritorijas par Austrumu bloka valstīm. Šādi valstis sadalījās pēc 1946. gada, kad 5.martā, Lielbritānijas premjerministrs V. Čērčils, uzstājoties ar runu Fultonā (ASV), paziņoja, ka Eiropā nolaists „dzelzs priekškars” starp Padomju Krieviju un pārējo Eiropu. Šo stāvokli apzīmē ar terminu „Aukstais karš”. Aukstais karš ilga no 1947. gada līdz PSRS sabrukumam 1991. gadā. Šo periodu raksturo asa abu lielvalstu politiskā, ekonomiskā, zinātniskā un bruņošanās sacensība. To sauc par “auksto karu”, jo konflikts nenoveda pie tiešas karadarbības starp abām lielvarām.

Austrumu bloka valstis.

Pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienība mērķtiecīgi realizēja tādu politiku, lai Padomju armijas okupētajās Eiropas valstīs nodibinātu komunistisku režīmus

Pie Austrumu bloka piederēja šādas valstis- Polija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Dienvidslāvija un VDR ( Vācijas Demokrātiskā Republika).

Šīs valstis raksturoja-

• Sociālisma celtniecība.
• Visu valstu valdības atkarīgas no Hitlera.
• Plānveida ekonomika ( 5gadu plāns).
• Bruņošanās.
• Terors pret režīmam neuzticošajiem cilvēkiem.
• Cenzūra.
• Ierobežotas pilsoņu tiesības un brīvības.
• Viena politiska partija- Komunisti.
• Stagnācija.
• Izveidoja Varšavas līguma organizāciju.- 1955. gada 14. maijā. Līgums paredzēja dalībvalstu militāri politiskās savienības izveidošanu.

Rietumu bloka valstis.

Pie Rietumu bloka piederēja- VEF( Vācijas Federatīvā Republika), ASV, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle.
Šīs valstis raksturoja-
• Kapitālisms.
• Brīvā tirgus ekonomika.
• Bruņošanās.
• Daudzpartiju sistēma.
• Vārda, preses u.c. brīvības.
• Strauja ekonomiskas attīstība.
• Liela daļa Rietumvalstu kļuva par NATO militārā bloka dalībvalstīm.(1949.gada 4.aprīlī)

Aukstā kara krīzes.

Tomēr šo bloku sacensība neaprobežojās tikai ar miermīlīgām darbībām. Gan Austrumu, gan Rietumu bloka valstis arī ar ieročiem cīnījās par savas ietekmes palielināšanu, tie gan nebija atklāti militāri konflikti starp ASV un PSRS, jo norisinājās citu valstu teritorijās. Kā pirmo šādu konfliktu var minēt Korejas karu (1950.-1953. gadam). Kara rezultātā izveidojās divas valstis- Ziemeļkorejā( Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā) nostiprinājās komunistiskais režīms, bet Dienvidkoreja attīstījās pa kapitālisma ceļu.
Tomēr ar to Austrumu un Rietumu konflikts nebeidzās, tas turpinājās ar karu Vjetnamā. Vjetnamas karš bija arī ASV un PSRS pastiprināts militārs konflikts, kārtējā sadursme starp kapitālismu un sociālismu. Rezultātā krasi pasliktinājās abu lielvalstu attiecības, laikposmā no 1961. līdz 1972. gadam nenotika neviena ASV un PSRS līderu tikšanās. Karš turpinājās līdz 1975. gada pavasarim, kad visā valstī nodibinājās komunistisks režīms. ASV bija cietušas ievērojamu sakāvi. Sākās atkal jauni konflikti, kad PSRS karaspēks iegāja Afganistānā. Valstī sākās pilsoņu karš. Ievērojami pasliktinājās PSRS pozīcijas un bruņošanās sacensībās tā sāka atpalikt no ASV.
1982. gadā mirst tā laika PSRS vadītājs, beidzas Brežņeva stagnācijas gadi un Padomju Savienībā iestājās varas krīze. Pie varas nāk Gorbočovs, kas sāk plašas reformas, lai atjaunotu sociālismu. Būtiskas izmainās notika ārpolitikā. Viņš aicināja pārvarēt Austrumu un Rietumu pretnostatījumu. No 80. gadu sākuma līdz 90. gada vidum no PSRS pakāpeniski atdalījās satelītvalstis.
1991.gada 31. decembrī beidza pastāvēt pasaules komunistiskā impērija- PSRS. Ar PSRS sabrukumu beidzās „Aukstais karš”.