Ekonomiskā spiegošana

Mēs dzīvojam informācijas laikmetā, visvērtīgākais resurss ir informācija. Tās ir galvenais iemesls kāpēc ir jāvāc informācija no citiem un jāsargā savējā.

Daudzi izlūkošanas speciālisti atzīst, ka spiegošanas paņēmieni, ko izmanto kara laikā, tagad tiek izmantoti biznesa sektorā. Regulāri tiek iesūtīti aģenti ASV firmās, kompromitē vadošos darbiniekus un citādi cenšas izspiegot kompāniju darbību. Atsaucoties uz ASIS (American Society for Industrial Security) rūpnieciskā spiegošana kopš 1985. Gada ir pieaugusi par 260%. Zaudējumus, ko nodarījusi rūpnieciskā spiegošana ASV ekonomikai vērtē uz $50 miljardiem gadā. Prognoze – pieaugs līdz $2

2
260 miljardiem gadā.

Uzņēmumu drošības sistēmas netiek galā, ja runa ir par ekonomisko spiegošanu. Tie ir piemēroti lai aizsargātu kompānijas darbiniekus un īpašumu (fizisko), taču nespēj tikt galā ar elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. Pārliecība, ka parastie līdzekļi spēs nosargāt kompānijas tirgus noslēpumus un darbības, ir novecojusi. Faktiski šāda pārliecība mūsdienās jau robežojas ar bezatbildību

Problēma ir tā, ka amerikāņu uzņēmumiem ir naivi priekšstati par to kas notiek. Patiesībā daudzi ASV uzņēmumu vadītāji šo parādību uzskata pat par labu – tā veicina konkurenci un tehnoloģijas at
t
ttīstību. “Mēs piekrītam, ka ir ideju migrācija uz ārvalstīm, taču tas tikai uzkarsē mūsu R&D nodaļu. Mēs radīsim vēl vairāk jaunu ideju,” tā kāds vadošās radio aparatūras ražotājfirmas vadītājs. Šāda nostāja ir nepieņemama īpašniekiem, finansu institūcijām un apdrošināšanas kompānijām, kam jā
ā
āuzņemas (jānes) zaudējumi.

Pret ekonomisko spiegošanu nav tādu vienkāršu risinājumu. Protams, ir veidi kā cīnīties ar šo parādību un tie ir balstīti uz augstākās vadības iesaistīšanu. Tikai dažiem kompāniju vadītājiem ir militāra izglītība, nevienam nav pārāk cieši kontakti ar izlūkošanas dienestiem. Patiesībā, ir vērojama tendence turēt valdību no uzņēmuma pēc iespējas tālāk, kas daudzos gadījumos arī ir pareizākais. Tagad ir absolūti nepieciešams saprast izlūkošanas funkcijas un tās nozīmi modernas ekonomikas karā – tas ir izdzīvošanas jautājums. Cīņai ar ekonomisko spiegošanu būs vajadzīgi vadītāji, kas zināšanām par izlūkošanu un pretizlūkošanu. Tad viņiem ir jāievieš uzņēmumā izlūkošanas un pretizlūkošanas sistēmas. Atšķirībā no parastajām uzņēmuma drošības sistēmām izlūkošanas sistēmu galvenais uzsvars ir likts uz informāciju – vākšanu, analīzi, informācijas izmantošanu un cīņa pret informācijas zagšanu no uz
z
zņēmuma un citām spiegošanas formām. ASV apmēram 5% uzņēmumu ir biznesa izlūkošanas sistēmas, turpretī Japānā tādas ir 100% uzņēmumu.

Ekonomiskā spiegošana ir frontes līnija ekonomiskajā pasaules karā. Uzņēmumi no atklātām, vecām demokrātijas sistēmām ir slikti sagatavoti šim karam. Veca biznesa paruna saka: “pārsteigumi izbeidz karjeru”. Tāpēc uzņēmumu vadītājiem ir jāaizpilda baltie plankumi savās zināšanas par ekonomisko spiegošanu.

Spiegošanas metodes

Tradicionālās spiegošanas metodes

– sākotnēji izmantotas, lai vāktu informāciju valsts aizsardzībai, tagad tiek izmantotas, lai vāktu ekonomisku un informāciju par patentiem.

Tradicionālā aģentu vervēšana. Laba metode informācijas vākšanai, ja
a
a uzņēmumā ir uzticams cilvēks, kam var palūgt sagādāt informāciju. Šim cilvēkam nav obligāti jābūt augsta līmeņa vadītājam, par aģentu var izmantot visus. Ļoti noderīgi var būt tehniskie darbinieki, sekretāres, cilvēki, kas strādā pie datoriem, kā arī sagādes nodaļas darbinieki.

Brīvprātīgie. Firmas darbinieki paši zog informāciju un pārdod to konkurentiem. Iemesli var būt visdažādākie: naudas problēmas, narkotikas, alkohols, vai vienkārši mantrausība.

Ielaušanās. Dažreiz, lai iegūtu informāciju, var vienkārši ielauzties uzņēmumu birojos, lai to nozagtu. Nereti tiek ziņots par nozagtiem datoriem un diskiem, lai gan turpat ir bijušas daudz vieglāk iegūstamas vērtības. Tas liek domāt, ka patiesais ielaušanās mērķis ir bijusi informācija, nevis materiālās vērtības

Novērošana. Dažās valstīs viesnīcās tiek novēroti apmeklētāji, pārmeklēta viņu bagāža. Ja atrod kādu interesējošu dokumentu, to nokopē vai vienkārši nozog.

Specializēts tehniskas darbības. Ielaušanās datortīklos, telefonsarunu noklausīšanās, šifru uzlaušana. Šī darbības izraisa vislielākos informācijas zaudējumus ASV uzņēmumiem.

Citas ekonomiskās informācijas vākšanas metodes.

Studentu izmantošana. Var nosūtīt mācīties studentu uz kādu citu valsti, un ievākt informāciju caur viņu. Var piespiest, lai viņš jau studiju laikā nosūta informāciju, vai arī to izdarīt pēc studiju beigšanas. Dažreiz tiem par izdodas kļūt par profesoru asistentiem, kas darbojas viņus interesējošā jomā, tad tiem ir brīva pieeja profesora pētījumiem. Viņi pagūst jaunāko tehnoloģiju, lai varētu to izmantot pēc studiju beigšanas.

Savu tautiešu izmantošana. Ļoti efektīvi dažkārt var izmantot savas etniskās grupas pārstāvjus, kas strādā ārvalstu uzņēmumos.

Tūristu izmantošana. Tūristi ceļojot arī var ievākt informāciju, piemērām, fotografējot, izprašņājot cilvēkus.

Informācijas vākšana starptautiskās konferencēs un izstādēs. Tur var iegūt daudz informācijas. Dažkārt kāds uzņēmums vai iestāde apmaksā zinātniekam ceļu uz šo izstādi vai konferenci, lai tas iegūst vajadzīgo informāciju.

Legālie informācijas avoti. Komerciālās datu bāzes, ekonomiskie un zinātniskie žurnāli, pieejamās valsts datu bāzes, korporāciju publikācijas (atskaites), ziņojumu dēļi (datortīklā). Šādi var iegūt informāciju par: personālu, jauniem un plānotiem produktiem, jaunāko tehnoloģiju, konkurentu vājumu vai spēku.

Slepena atklātas informācijas vākšana. Piemēram, izmanto datu bāzes ar svešu vārdu. Tas tiek darīts, lai nepamanītu, ka arī viņi interesējās par šo problēmu.

Privāto organizāciju, vienoto uzņēmumu, kopuzņēmumu izmatošana. Dažas valstis izmanto organizācijas (sadraudzības biedrības, starptautiskās apmaiņas organizācijas) un uzņēmumus (importa, eksporta kompānijas) kā aizsegu izlūkdienestiem.

Kooperatīvā apvienošanās un sadarbība. Apvienojoties ar kādu uzņēmumu var iegūt informāciju tādā veidā samazinot izmaksas.

Konkurējošās firmas vadošo darbinieku pārvilināšana. Pārvilina ļoti zinošu darbinieku, lai iegūtu informāciju, ko varētu izmantot pret konkurentiem.

Līgumi par tehnoloģiju. Uzņēmums izrāda interesi par kādu tehnoloģiju, vēlas to pirkt. Bet lai noslēgtu darījumu, uzņēmums vēlas uzzināt ko vairāk par šo tehnoloģiju, bieži vien pieprasītā informācija ir stipri vien lielāka nekā būtu nepieciešams, lai noslēgtu līgumu. Kad ir iegūta informācija uzņēmums var arī pārdomāt un nenopirkt šo tehnoloģiju.

Informācijas brokeri. Meklē pa visu pasauli informāciju, ko nevar iegūt legāli vai ar viltu, to nopērk. Apstrādā informāciju un nosūta to klientam.

Konsultanti. Daži uzņēmumi dažkārt algo konsultantus ar labiem kontaktiem, lai tie “aizliktu labu vārdu” par uzņēmumu kādam valdības ierēdnim vai arī, lai iegūtu kādu informāciju. Bieži šie konsultanti ir izbijušie augsta ranga ierēdņi.

Kā aizsargāt informāciju?

Šifrēšana

Ieliekot vēstuli aploksnē un iemetot to pastkastītē, tiek garantēta tās neaizskaramība. Cilvēki katru dienu sūta pastu neuztraucoties, ka to izlasīs pasta darbinieki, Jūsu boss vai konkurenti.

Cita lieta ir elektroniskais pasts. Tam protams tiek garantēta neaizskaramība un slepenība, taču tas ceļo pa datoru tīklu caur daudziem datoriem no sūtītāja līdz saņēmējam. Kāds ar nelielām tehniskām, par to kā darīt, var viegli izlasīt, nokopēt vai vispār izdzēst Jūsu vēstuli. Tikpat viegli var izmainīt Jūsu vēstules tekstu.

Nav tehnisku iespēju liegt cilvēkiem, caur kuru datoriem ceļo vēstule, iespēju tai piekļūt. Viņi var pārbaudīt visas vēstules, kas iet cauri viņu datoriem. Programma var meklēt atslēgas vārdus, e-pasta adreses, dažu cilvēku vārdus. Interesējošās vēstules var automātiski nokopēt un apskatīt vēlāk. Nedz nosūtītājs, nedz saņēmējs par to neko neuzzinās.

Līdzīgi strādā hakeri – izveido programmu – “ošņātāju”, kas nosūta viņam visas vēstules kas satur viņam vajadzīgo informāciju – kredītkaršu numurus, cilvēku vārdus un vārdus, piemēram, “šifrs”.

Daudziem cilvēkiem par to nav jāuztraucas, jo ir jābūt iemeslam, lai kāds censtos pārbaudīt jūsu pastu. Pavisam savādāk ir ar uzņēmumiem. Šeit ir daudz ieinteresētās personas.

Viens veids kā pasargāt informāciju no nevēlamām acīm ir šifrēšana. Informāciju var šifrēt izmantojot dažādas matemātiskas darbības un slepeno kodu, ko sauc par atslēgu. Ir divas atslēgas:

Privātā – kodēšanai, zināma nosūtītājam

Publiskā – atkodēšanai, zināma saņēmējiem

Atslēga tiek periodiski mainīta, lai gadījuma, ja kādam izdotos atkodēt kādu atslēgu, informācijas noplūde nebūtu liela.

Šifrēšanu ir ļoti izdevīgi izmantot darījumos ar banku (operācijas ar kredītkarti), kā arī apmainoties ar slepenu informāciju starp uzņēmuma nodaļām. Šifru izmantošana ir arī ļoti iecienīta kriminālajā pasaulē (piem. apmainīties ar informāciju, ko policijai nevajadzētu redzēt, vai, teiksim, pornogrāfisku vai citu materiālu izplatīšana šifrētā veidā), tāpēc dažās valstīs šifru izmantošana ir aizliegta ar likumu.

Kopš ir parādījusies tā sauktā stiprā šifrēšana, ko ir praktiski neiespējami atšifrēt, šī problēma ir kļuvusi vēl aktuālāka. ASV ir ierosināts, ka visiem kas izmanto šifru, atslēgas kopija būtu jānodod valdības rīcībā, kas to ļoti rūpīgi uzglabātu un drīkstētu izmantot vienīgi ar tiesas lēmumu. Šis priekšlikums ir izraisījis nopietnus uzņēmēju iebildumus. Ja nu kāds piekļūst šifru glabātuvēm?

Daži iemesli kāpēc vajadzētu izmantot šifrus:

Pirms 25 gadiem datorus izmantoja tikai dažas iestādes, datus pārraidīja pa speciālām līnijām, tagad informācija tiek sūtīta pa līnijām, kam piekļūt ir ļoti vienkārši. Tas palielina risku, ka informāciju iegūs kāda nevēlama persona.

Lai nosūtītu konfidenciālu informāciju, faksu izmantošana arī nav sevišķi ērta – tie bieži tiek nosūtīti citam numuram, kāds var iet garām faksa aparātam, kad tas pienāk. Vairākus punktus priekšā tomēr ir e-pasts.

1977. gadā tika izveidots jauna šifrēšanas metode RSA publiskā atslēgu sistēma, kas atrisina problēmu, kā atslēgu nosūtīt informācijas saņēmējam.

Šifri aizvien plašāk tiek izmantoti uzņēmējdarbībā. 1995. gadā, lai nosūtītu konfidenciālu informāciju, 17% ASV uzņēmumu izmantoja šifrus. Prognozē, ka to skaits līdz 2000. gadam pieaugs līdz 60%.

Šifrēšana ir izdevīga – tā izmaksā daudz lētāk nekā zaudētā informācija.

Izmantotā literatūra

Annual Report to Congress on Foreign Economic Collection and Industrial Espionage July 1995

http://www.fas.org/sgp/othergov/indust.html

“Economic Espionage and Corporate Responsibility” Sam Perry

http://the-south.com/USInternational/econ.html

Stave Ross “Encryption” DS 495 April 21, 1998

Leave a Comment