Eseja
Eseja
Kas raksturo elitāro kultūru?
Viens no kultūras tipoloģijas virzieniem ir elitārā kultūra. Tātad mans uzdevums būs paskaidrot jums, ar ko īsti elitārā kultūra atšķiras no citām kultūrām un kā tā izpaužas. Elitārā kultūra sevi uzskata par unikālu un atsvešinās no neseniem kultūras procesiem. Elitārā kultūra ir visās sabiedrībās, tā cenšas apzīmēt sev īpašu vietu. Tātad kultūra kā tāda pastāv jau izsenis, būtībā elitārā kultūra ir kas tāds bez kura nav iedomājama mūsdienu sabiedrība.
Par elitārās kultūras autoriem un patērētājiem tradicionāli uzskata attiecīgās sabiedrības augstāko slāni, ko mēdz dēvēt par eliti. Tātad elite ir visi slavenie, pazīstamie, godājamie un prestižie cilvēki, kurus pazīst visi un kurus novērtē kā tendenču radītājus. Vārds elite, franciski apzīmē vislabāko, izredzēto un speciāli atlasīto. Tātad būtībā tie ir visi cilvēki, kuri strādā prestižos amatos. Eliti veido sabiedrības īpašais slānis, kam ir lieliskas garīgās spējas. Visi tie, kuri pabeiguši prestižas skolas, studējuši ārzemēs, sasnieguši savu amatu savas gudrības dēļ.
Nostiprinājies uzskats, ka tieši elite veicina sabiedrības progresu un tāpēc kultūrai ir jāorientējas saskaņā ar viņu vajadzībām, prasībām, gaumi un idejisko izpratni. Kā jau mēs saprotam, viss rodas no kaut kā. Slaveni modes mākslinieki izveido savas kolekcijas un kurš gan cits tās novērtēs ja ne masu kultūra, tātad elitei ir jāvadās pēc masas vēlmēm, bet masām ir jāsekolīdz elites standartiem. Elitārās kultūras koncepcija balstās uz tādiem sabiedrības diferenciācijas priekšnoteikumiem, kā, piemēram, uz atšķirībām cilvēku intelektuālajā un mākslinieciskajā attīstībā. Šajā sakarā ir sastopams iedalījums „ģēnija cilvēkos” un „labuma cilvēkos”. Pirmie ir mākslinieciski un zinātniski radoši cilvēki. Otrie ir spējīgi dot kādu labumu praktiskajā un utilitārajā jomā. Būtībā ģēniji ir visi tie, kuri ir radījuši paliekošus savas sagataves šedevrus, bet labie cilvēkos ir tie, kuri spēj dot gudrus padomus, ieteikt ko kā darīt un kur kā izskatīties, uzvesties.
Viduslaikos īpašai sabiedrības daļai piederēja tie cilvēki, kuri prata latīņu valodu. Mūsdienās tam vairs nebūtu nekādas lielās nozīmes, bet tik un tā, jo vairāk valodas zini jo gudrāks esi, jo gudrāks esi, jo esi arī slavenāks, tātad savā masas daļā vari justies kā elite. Elitārā kultūra vēlas kalpot tikai elitei. Elitārā kultūra tāpēc lepojas ar savu marginālo noslēgtību, garīgo aristokrātiskumu un aksioloģisko pašapmierinātību, jo savu vērtību kodeksu izstrādā pati un arī pati to realizē. Pēc tā varam secināt, kāpēc bieži vien eliti mērs saucam par iedomīgiem. Lai elites savā starpā varētu sacensties tām ir jābūt savā ziņā noslēgtām. Elitārā kultūra nevar eksistēt bez sava galvenā antipoda – masu kultūras. Viss, kas tiek darīts ir jānovērtē un kurš gan cits ja ne masu kultūra. Visi mākslas šedevri ir jānovērtē ne tikai elitei, bet arī masām.
Elitārās kultūras transformācija tipiski izteikta masu kultūras bija iespējama, vulgarizējot un primitivizējot elitārās kultūras idejisko saturu, demagoģiski uzspiežot masu apziņai to. Spilgts piemērs Hitlera un Ļeņina laiks, kad visa valsts bija šo varoņu vadībā un būtībā viss bija atkarīgs no viņiem.
Nacionālā valsts ir ieinteresēta producēt un translēt kultūras ziņā aktuālu informāciju visiem sabiedrības slāņiem bez elitāras selekcijas. Bet tas veicina profesionāli komplicētas informācijas nivelēšanu atbilstoši sabiedrības visu slāņu uztveres līmenim. Tas nozīmē tikai to, ka mēs, masas ticēsim visam ko mums teiks un darīsim visu, līdz zināmai robežai. Jo ne jau tikai elite ir tā gudrākā un ne jau viņa spēs pastāvēt bez masas. Tātad bez elites nav iedomājama masa un bez masas elite. Elitārās kultūras koncepcijas radās un turpina modificēties reizē ar sabiedrības sociālo diferenciāciju virsaišos un cilts locekļos, vergturos un vergos, feodāļos un vasaļos, aristokrātos un plebejos, muižniekos un kalpos, kapitālistos un proletariātā.
Kā literatūras avotu izmantoju A.Priedītis „kultūras teorija un kultūras vēsture”. Īsi aprakstīju ko īsti nozīmē elite un elitārā kultūra, kāda ir tās nozīme un izpausmes.