Kopsavilkums kultūras vēsturē
„Enciklopēdija jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošā vārdnīca”
„Encyclopaedia or Science, art and trade explanatory dictionary”
Galvenie atslēgas vārdi: apgaismība, Denī Didro, enciklopēdija, cenzūra.
Apgaismība.
18.gadsimts ir apgaismības laikmets, kurā tehnikas progress, zinātņu straujā attīstība iet roku rokā ar Rietumeiropai raksturīgām apgaismības kultūras izpausmēm. Apgaismība ir humānistiskās domas otrā renesanse. Eiropas apgaismība ir ideju vēsturiskais komplekss, kas savukārt radīja vesela laikmeta kultūras sistēmu.
Apgaismībai raksturīgs t.s. deisms (daba – dievs, dievs – daba), kas 18.gadsimtā nozīmēja lielu brīvdomību, vienlaikus cīnoties ar pret reliģisko fanātismu. Apgaismības laikmetā deisms palīdzēja zinātnei un filozofijai atbrīvoties no baznīcas aizgādniecības, tā teikt, cilvēki mēģināja ticību atspēkot ar prātu.
18.gadsimtā sākās dabaszinātņu renesanse, kad zinātnieki vēlējās visas dzīves norises un dabas parādības izskaidrot tikai ar zinātniski empīriskām metodēm. Dabaszinātnes tieši tad praktiskajā dzīvē ieguva tikpat lielu nozīmi kā filozofija un reliģija.
Denī Didro.
Denī Didro (1713. – 1784.) ir viens no izcilākajiem franču filozofiem, rakstniekiem un kultūras darbiniekiem. Viņa veikums ir nozīmīgs arī mūsdienās, īpaši zinātņu sistematizācijā, filozofijas metodoloģijas1 jautājumos, estētikā un literatūrā. Didro mūža darbs bija Enciklopēdijas sastādīšana.
Didro vecāki bija viņam paredzējuši garīdznieka amatu, taču viņš pats to nevēlējās. Liela nozīme viņa karjerā bija Dārkura koledžā (Parīzē) apgūtajai angļu valodai. Tad, kad Didro vēl nebija slavens un viņam vajadzēja iztikas līdzekļus, viņš piepelnījās ar tulkošanu.
Gatavojot Enciklopēdiju, Didro cieši sadarbojās ar matemātiķi Dalambēru, vēlāk ar Holbahu un Ruso, lai gan ar laiku šīs saites pārtrūka. 40-to gadu vidū nostabilizējās Didro materiālais stāvoklis un viņš varēja pilnībā pievērsties Enciklopēdijas veidošanai. Tomēr Francijā radās grūtības ar tās izdošanu, kas tika vairākkārt varmācīgi pārtraukta. Par spīti visam Didro, riskējot pat ar nokļūšanu cietumā, turpināja rakstīt Enciklopēdiju, nezinādams, vai vispār jebkad izdosies iespiest šos rakstus. Tieši šajā drūmajā laikā Didro sacer arī savus visasākos pret feodālo ideoloģiju vērstos darbus – “Mūķeni” un “Ramo brāļadēlu”.
Pēc Enciklopēdijas pabeigšanas Didro sacerēja vēl vairākus darbus, kam ir liela nozīme arī mūsdienu filozofijas vēsturē un literatūrā: “Dalambēra un Didro saruna”, “Dalambēra sapnis”, “Sarunas turpinājums”, “Tēva saruna ar bērniem” un “Žaks Fatālists un viņa saimnieks”. Mūža pēdējos gados Didro pievērsās Senās Romas vēsturei un ateisma2 problēmām. Pēc Didro nāves viņa bibliotēka un vairums rokrakstu nosūtīti uz Krieviju (pateicoties viņa draudzībai ar Katrīnu II), kur to lielākā daļa tagad glabājas Sanktpēterburgā Saltikova – Ščedrina bibliotēkā.
Enciklopēdija.
Enciklopēdija bija apgaismības laikmeta pēdējo zinātnes sasniegumu apkopojums, kas daudziem aizstāja mācību grāmatas.
1747. gadā, pēc divu gadu neveiksmīgas darbības, Parīzes izdevējs Anrī Fransuā le Bretons to beidzot uzticēja Denī Didro, Žanam Leronam Dalambēram un Abatam Žanam de Gua de Malvam. Jaunie enciklopēdijas veidotāji tai piešķīra jaunu, polemisku3 raksturu, kā rezultātā enciklopēdija kļuva par apgaismības manifestu4, jauno laiku simbolu. Sevišķu uzmanību Didro pievērsa ilustrācijām, tāpēc vāca dažādu priekšmetu un ainavu zīmējumus. Viņš pieņēma speciālus zīmētājus, kurus sūtīja uz dažādu nozaru darbnīcām zīmēt darbarīkus, it īpaši dažādu mehānismu un ierīču attēlus. Pēc Didro ieceres šai enciklopēdijai pirmām kārtām vajadzēja atbilst augošās franču rūpniecības interesēm. Daudzus rakstus viņš tulkoja pats, citiem meklēja tulkotājus. Pašam Didro ļoti tuva bija filozofija, un tai viņš enciklopēdijā bija paredzējis daudz vietas. Dalambērs bija Enciklopēdijas ievada autors.
No 1751. līdz 1757. gadam Didro ar Dalambēru sagatavoja septiņus Enciklopēdijas sējumus, tomēr viņu sacerētie raksti nereti bija pārāk drosmīgi un neizturēja cenzūras spiedienu, kā rezultātā valdība apstādināja Enciklopēdijas izdošanu uz vairākiem mēnešiem. Dalembērs, neizturot vispārējo spiedienu, 1758. gadā aiziet no redakcijas. Bet 1758. gadā Enciklopēdijā publicētā Kloda Helvēcija raksta “Par prātu” dēļ, Enciklopēdija atkal tika slēgta un Denī Didro tika ieslodzīts karaļa cietumā, slavenajā Vensenskas pilī. Didro bija ļoti sašutis uzzinot, ka le Bretons slepus „rediģē” bīstamākos rakstus, padarot tos valdībai un baznīcai pieņemamākus. 1772. gadā Enciklopēdijas pirmais izdevums tika pabeigts, tās autori bija ne tikai Didro un Dalambērs, bet arī Ruso, Voltērs, Monteskjē un Holbahs.
Tas bija pirmais tāda veida izdevums, kur tika pasūtīti raksti atsevišķu nozaru speciālistiem, piemēram, skulptoram Falkonē, dabaszinātniekiem Dolantanam un Demarē un citiem. Kopumā Enciklopēdija aptvēra 17 sējumus teksta un 11 sējumus ilustrāciju. Viena eksemplāra cena bija 900 livru.
Tas bija pirmais izdevums apgaismības kultūras vēsturē, kur tika plaši apskatīti jautājumi par ekonomiku, tirdzniecību un citām zinātnes nozarēm, kā arī šeit tika pausti viedokļi no dažādiem redzes punktiem, piemēram, reliģijas jautājumi tika izklāstīti no dažādu konfesiju viedokļa: gan no katolicisma, gan no skepticisma, gan arī no protestantu pozīcijām. Tika publicēti vairāki raksti, kas izsmēja māņticību, arī baznīcas tēvu liekulību. Enciklopēdijas veidotāji kritizēja arī franču aristokrātijas dīko dzīvesveidu, to negribēšanu uzlabot vispārējo tautas situāciju, kaut gan tajā pašā laikā uzsvēra, ka ir jābūt sociālajai hierarhijai un ka visiem ir jāpakļaujas likumiem.
Enciklopēdija savā laikā bija ļoti populāra, piedzīvoja vairākus atkārtotus izdevumus. Kaut gan pirmie četri tūkstoši eksemplāru bija par salīdzinoši augstu cenu, tomēr tie tika ātri izpirkti. No 1789. gada Enciklopēdija piedzīvoja vēl 5 izdevumus. Taču tās formāts un ilustrāciju skaits ar katru izdevumu samazinājās, papīra kvalitāte pasliktinājās, un kritās arī Enciklopēdijas cena. Enciklopēdijas izdošana sekmēja sevišķu intelektuālu klimatu.
Secinājumi.
1. Šī Enciklopēdija bija kā paraugs visām turpmākajām universālajām enciklopēdijām.
2. Cilvēki visu centās izskaidrot un pierādīt.
3. Didro ir ielicis ļoti daudz pūļu filozofijas vēstures un literatūras attīstībā.
Paskaidrojamie vārdi:
1Metodoloģija – mācība par metodēm
2Ateisms – uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz dieva esamību
3Polemisks – strīdīgs
4Manifests – paziņojums, deklarācija
Izmantotie resursi
Grāmatas:
1.Rubenis A. – Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā.; Rīga, Zvaigzne ABC, 1996. 163.-178.lpp
2.Kūle M. un Kūlis R.- Filosofija.; Rīga, Burtnieks, 1996. 296.-303. lpp.
3.Lapiņa M. un citi – Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām 2.daļa.; Rīga, Raka, 1998. 126.-128.lpp
Interneta resursi:
4. http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/kult18/teksts.htm
5. http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/apgaism/teksts.htm
6. http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/roze.htm