Saturs
Saturs …………………………………………………………………………. 1.lpp
Ievads ………………………………………………………………………….. 2.lpp
Enerģētika. Elektroenerģētika.. ………………………………………….…… 3.lpp
Hidroelektrostacijas ……………………………………………………………4.lpp
Termoelektrostacijas. Nafta ……………………………………………………5.lpp
Dabasgāze …………………………………………………………………….. 6.lpp
Ogļrūpniecība …………………………………………………………………………………7.lpp
HES un TES Latvijā. Hidroelektrostacijas ………………………………………………….. 8.lpp
Ķeguma HES …………………………………………………………………………………9.lpp
Pļaviņu HES …………………………………………………………………………………10.lpp
Rīgas HES ……………………………………………………………………………………11.lpp
Aiviekstes HES …………………………………………………………………………12.-13.lpp
Termoelektrostacijas. Rigas TEC – 1. Rīgas TEC – 2. ……………………………………. 14.lpp
Nobeigums …………………………………………………………………………………. 15.lpp
Izmantotās literatūras saraksts ……………………………………………………………… 16.lpp
Pielikums ………………………………………………………………………………. 17.-18.lpp
Ievads
Mērķi:
Izpētīt, kas ir Enerģētika un, kāda ir tās nozīme Latvijā un pasaulē
Iepazīties ar Latvijas HES un TEC darbību.
Uzdevumi:
Izveidot darbu par Enerģētiku.
Izprast vārdu Enerģētika un prast to izskaidrot
Kāda ir Latvijas HES jauda
Ar ko atšķiras HES un TEC
Kādas ir lielākās hidroelektrostacijas Latvijā
Kāds ir HES kaitējums dzīvajām radībām
Kā vēl ir iesējams iegūt enerģiju, neskaitos HES
Enerģētika
Enerģētika ir pasaules saimniecības pamats, jo bez enerģijas nav iespējama neviena mūsdienīgas saimniecības nozares pastāvēšana un attīstība. Enerģētika būtiski ietekmē arī iedzīvotāju dzīves līmeni.
20.gs enerģijas izmantošana palielinājusies 15 reizes. Likumsakarīgi tātad pieaudzis arī energoresursu patēriņš.
Mūsdienās enerģijas ražošanai izmanto galvenokārt naftas produktus, dabasgāzi, ogles, kā arī kodolenerģiju un hidroenerģiju.
Enerģijas ražošana un patēriņš pasaules valstīs un reģionos ir ļoti atšķirīgs.
Attīstītās valstīs, kurās iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši neliels, patērē aptuveni 55% no pasaules energoresursiem. Viens no augstākajiem resursu izmantošanas līmeņiem ir Ziemeļamerikā un Eiropā.
Atkarībā no konkrēto resursu krājumiem, enerģētiskās struktūras un ieguves īpatnībām valstu enerģētiskā struktūra atšķiras. Piemēram, Norvēģijā nozīmīgākā ir hidroenerģija, bet toties Nīderlandē dabasgāze. Nevienlīdzīgā resursu sadalījuma un patēriņa dēļ enerģētikā milzīga nozīme ir ekonomiskajiem sakariem starp pasaules valstīm.
Elektoenerģētika
Elektroenerģētika ir enerģētikas pamatnozare, kas nodrošina elektroenerģijas ražošanu, pārvaldi un sadali patērētājiem. Ražošanas elektrifikācija notika 19.-20. gs. mijā. 1900. gadā tika izgudrotas tvaika turbīnas un hidroturbīnas, tās sekmēja elektrostaciju celtniecību.
Elektroenerģiju ražo termoelektrostacijās, izmantojot cieto kurināmo, gāzi un naftas produktus, hidroelektrostacijās, izmantojot upju ūdens resursus, un atomelektrostacijās izmantojot kodolenerģiju. Elektrostaciju izvietojums ir atkarīgs no dieviem faktoriem- no kurināmā enerģētiskajiem resursiem un no elektroenerģijas patēriņa.
Hidroelektrostacijas
Tās ir izdevīgi celt uz ūdeņiem bagātām upēm ar lielu kritumu un vienmērīgu caurplūdumu. Tādas ir kalnu upes. Līdzenumu upēm ir mazs kritums, tādēļ uz tām nevar uzcelt jaudas staciju. Pasaulē ūdeņiem bagātas upes ar lielu kritumu ir Jandzi un Mekonga Āzijā, Kongo un Zambezi Āfrikā, Parana Dienvidamerikā, Kolumbija un Jukona Ziemeļamerikā. HES darbā ir svarīgi, lai upē gada laikā būtu nelielas ūdenslīmeņa svārstības. Ekvatoriālā un mērenā klimata joslas upēm ir nelielas ūdenslīmeņa un caurplūdumu svārstības.
HES būvēm ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Šāda tipa lieljaudas elektrostacijām nepieciešami arī lieli elektrības patērētāji, jo elektroenerģiju var 2000-3000 km rādiusā. Ja elektroenerģiju pārvada lielos attālumos, rodas zudumi. Pārvadei lieto tieši maiņstrāvas un līdzstrāvas elektropārvades līnijas.
Apmēram 65% hidroresursu ir koncentrēti tieši attīstības valstīs, kurās elektroenerģijas patēriņš joprojām nav liels, kā arī Krievijā un citās NVS valstīs. Pasaulē pašlaik izmanto tikai 17% no hodroresursiem, Āfrikā tikai 5%, Dienvidamerikā- 10%, ASV un Kanādā toties izmanto jau ½ no hidroenerģētikas.potenciāla.
Vairums no visiem HES ir uzcelti tieši attīstītajās valstīs. Eiropā vien ir trīs lieli hidroenerģijas rajoni- Skandināvijas valstis (Zviedrija, Islande, Norvēģija), Alpu valstis (Francija, Šveice, Itālija, Austrija) un Krievija. Skandināvijā un Alpos darbojas tikai vidējas un mazas jaudas HES, kuras ražo elektroenerģiju tikai vietējam patēriņam. Krievijā lieljaudas HES darbojas Sibīrijā, no kurienes tad enerģija tiek pārvadīta uz citiem valsts rajoniem.
Ziemeļamerikā nošķirami austrumu un ziemeļrietumu hidroenerģētikas rajoni. Austrumu rajonā ASV darbojas vidējas jaudas HES, bet Kanādā- lieljaudas HES. Kanādas ziemeļos uzcelta hidroelektrostaciju kaskāde ar jaudu 12miljoni kW. ASV ziemeļrietumu rajonā uz Kolumbijas upes uzcelta Tenesī HES kaskāde ar kopējo jaudu 20000 MW.
Vislielākās jaudas HES ir uzceltas Dienvidamerikā uz Brazīlijas un Paragvajas robežas- Itaipu HES uz Paranas upes(jauda- 12600MW) un Guri HES Venecuēlā uz Karoni upes (jauda-10600 MW)
Termoelektrostacijas
Tieši termoelektrostacijas pašreiz pasaulē elektroenerģijas ražošanas struktūrā dominē. Elektroenerģijas ražošanā vērojama tendence samazināties šķidrā kurināmā īpatsvaram, bet palielināties gāzes īpatsvaram.
Termoelektrostacijas kā enerģijas avotus izmanto naftas produktus (40%), dabasgāzi (28%), cieto kurināmo – ogles, degslānekli, kūdru (32%).
Nafta
Mūsdienās nafta joprojām ir galvenais enerģijas avots. Pēc vienas no teorijām nafta ir veidojusies jūras baseinos no seno augu un dzīvnieku atliekām, kuras zem bieziem nogulmiežu slāņiem Zemes siltuma ietekmē stipri sakarsa un pārvērtās naftā. Pēc otrās- neorganiskā izcelsmes teorijas nafta ir radusies no metālu karbīdiem un ūdens dziļi zemes mantijā dažādu reakciju rezultātā. Naftas krājumi uz zemes izvietoti ļoti nevienmērīgi. Pašreiz izpētīts apmēram tikai 600 naftas baseinu. Naftas baseini atrodas galvenokārt ziemeļu puslodē- Persijas līča piekraste, Ziemeļāfrikā, Rietumsibīrijā, Ziemeļjūrā, Volga-Urālu rajonā, Meksikas līča piekrastē, Rietumkanādā.
Naftu iegūst vairāk nekā 75 valstīs, taču lielākā daļa ieguves ir tikai apmēram 20 valstīs(Tuvo un vidējo Austrumu valstīs, Nigērijā, Indonēzijā, ASV, Krievijā, Ķīnā un Kanādā).
Attīstības valstis, kurām ir lieli naftas krājumi, 1960. gadā apvienojās Naftas eksportētāju valstu organizācijā OPEC, lai spētu konkurēt ar starptautiskajiem naftas monopoliem. OPEC apvienojās 13 valstis- Alžīrija, Gabona, AAE, Ekvadora, Irāna, Irāka, Indonēzija, Katara, Kuveita, Lībija, Nigērija. Saūda Arābija, Venecuēla. Tikai OPEC valstīs koncentrējas jau ¾ pasaules.naftas.krājumu.
Naftas pārstrāde notiek lielos patēriņa centros un ostu tuvumā. Pārstrādes uzņēmumi attīra naftu no ūdens un citiem piemaisījumiem, iegūstot dažādus naftas pārstrādes produktus.(apmēram 300 produktu veidus). Un tādejādi naftas produktus izmanto gan kā kurināmo gan kā vērtīgu izejvielu organisko vielu sintēzē.
Baltija jūras reģiona valstu naftas pārstrādes rūpnīcu tehniskās jaudas bez Krievijas un Baltkrievijas, sasniedz 195 milj.tonnu gadā.
Dabasgāze
Dabasgāzi sāka iegūt tikai 20.gadsmita otrajā pusē. Dabasgāzi iegūst urbumos, tad to attīra no piemaisījumiem, lai izmantotu kā kurināmo vai kā ķīmiskās rūpniecības izejvielu. Gāze sadegot izdala lielu enerģijas daudzumu un mazāk kaitīgas vielas nekā nafta. Mūsdienās gāze ir arī lētākais kurināmais veids. Enerģētikas bilancē gāzes īpatsvars ir aptuveni 22-25%
Dabasgāzes iegulas un naftas iegulas parasti atrodas līdzās. Dabasgāze veidojas lielā dziļumā spiediena un Zemes iekšējā siltuma ietekmē, pārveidojoties noguluma organiskajām vielām. Pasaulē lielākie dabasgāzes krājumi ir Rietumsibīrijā, Dienvidurālos, Piekaspijā, Centrālāzijā, ASV, Irānā, Ziemeļjūrā.
Dabasgāzes ieguve pasaulē palielinās. Dabasgāzi iegūst 60 pasaules valstīs. Dabasgāze ar vien plašāk tiek izmantota termoelektrostacijās.
Dabasgāzi pārsvarā transportē pa gāzes vadiem, bet daļu arī sašķidrinātā veidā-165C temperatūrā ar speciāliem tankkuģiem pa ūdensceļiem.
Ogļrūpniecība (Ogles, kūdra, degslāneklis)
Cietais kurināmais kā enerģijas avots ieņem trešo vietu, un to izmanto galvenokārt elektroenerģijas ražošanai. Cietā kurināmā veidi ir- akmeņogles, brūnogles, kūdra un degslānekļi.
Kūdrai kā kurināmam ir nozīme dažās ziemeļu valstīs-Somijā, Zviedrijā, arī Krievijā, bet pasaulē kopumā tās loma ir neliela, uz citu kurināmo fona. Degslānekļus kā kurināmo plaši izmanto Igaunijas elektrostacijās. Cietā kurināmā sadegšanas produkti stipri piesārņo vidi.
Akmeņogles un brūnogles veido kurināmā resursu lielāko daļu. Tās atrodamas 75 valstīs, 3,6 tūkstošos baseinu un atradņu.
9/10 no ogļu krājumiem atrodas ziemeļu puslodē. Vislielākie krājumi ir Ziemeļamerikā, NVS valstīs, Ķīnā un Austrālijā. Ģeoloģiskie ogļu krājumi pasaulē ir apmēram 10 reizes lielāki par naftas un gāzes resursiem un sasniedz 14,8 triljonus tonnu.
Ogles iegūst 60 pasaules valstīs, bet dominē ogļu iegūšanā tikai astoņas- Ķīna, ASV, Indija, Krievija, Vācija, Austrālija, DĀR, Polija tieši šajās valstīs ogļrūpniecība ir starptautiskās specializācijas nozare.
Mūsdienās ogļu ieguvē iedala jaunos un vecos rajonus it kā. Eiropā vecais ogļu rajons aizņem gandrīz nepārtrauktu joslu no Lielbritānijas līdz Ukrainas un Krievijas robežām. Te iegūst zemas un vidējas kvalitātes brūnogles, kuras izmanto kā kurināmo elektrostacijās.
HES un TES Latvijā
Lielāko daļu enerģiju ražo trijās Daugavas hidroelektrostacijās (HES) un divās Rīgas termoelektrostacijās (TES), kā arī Aiviekstes HES un Ainažu vēja elektrostacijā (VES). Energosistēmas stacijās uzstādīto ģeneratoru kopējā jauda ir 2054 MW.
Hidroelektrostacijas (HES)
Visi HES atrodas un ir tieši Daugavas hidroelektrostacijas, jo visas ir būvētas tieši uz Daugavas, izņemot tikai vienu, kurš atrodas uz Aiviekstes .Ir trīs Daugavas hidroelektrostacijas – Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES. Ar elektroenerģiju Daugavas HES nodrošina vidēji 50% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Tomēr šis skaitlis ir ļoti mainīgs, jo elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās ietekmē hidrometeoroloģiskie apstākļi, kuri katru gadu ir citādi. Un vēl no mazajām elektrostacijām ir Aiviekstes HES ar jaudu 0,8 MW
Ķeguma HES
Pirmās spēkstacijas celtniecība uzsākta 1936. gadā, pabeigta – 1939. gadā. Laikā no 1976. līdz 1979. gadam palielināta spēkstacijas jauda, uzbūvējot Ķeguma HES-2. 2001. gadā pabeigta Ķeguma HES rekonstrukcija, palielinot elektrostacijas darbības efektivitāti un jaudu.
Ķeguma HES ir vecākā Daugavas hidroelektrostacija, un trešā lielākā hidroelektrostacija Latvijā un Baltijas valstīs. Ķeguma HES faktiski ir hidroelektrostaciju komplekss, kas sastāv no divām dažādos laika posmos būvētām hidroelektrostacijām Daugavas labajā un kreisajā krastā. Elektrostacija atrodas 70 kilometrus no Daugavas grīvas un attiecīgi veido Daugavas HES kaskādes 2.pakāpi. Elektrostacijas īpašnieks un operators ir nacionālā energokompānija “Latvenergo
Ķeguma HES spiedienaugstums ir 14 metri, bet HES ūdenskrātuves tilpums ir 168,3 miljoni kubikmetru. Elektrostacijas uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 264 megavati, bet izstrādes apjoms 2004.gadā veidoja 5i gigavatstundu, kas ir aptuveni 10% no valsts energokompānijas “Latvenergo” 2005.gadā realizētās elektroenerģijas apjoma. Ķeguma HES saražoto elektroenerģiju nodod 110 kilovoltu elektropārvades tīklā. Ķeguma HES kompleksa vecākā daļa, Ķeguma HES-1 ir aprīkota ar četriem hidroagregātiem ar vertikālām “Kaplan” tipa turbīnām, kuru uzstādītā jauda šobrīd ir 72 megavati (MW), un tā tika būvēta laika posmā no 1936.gada līdz 1939.gadā. 2001.gadā pabeigta Ķeguma HES viens rekonstrukcija, kuras ietvaros tika nomainīti visi hidroagregāti un to automatizētās vadības sistēmas. Rekonstrukcijas rezultātā nedaudz palielināta elektrostacijas jauda.
Ķeguma hidroelektrostacija kalpo arī kā viena no rezerves jaudām, kas avārijas gadījumā dažu minūšu laikā spēj uzsākt ražošanu, lai kompensētu Baltijas reģiona lielākās ģenerējošās vienības – Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darbības daļēju vai pilnīgu apstāšanos. Atslēdzoties vienam no Ignalinas AES energobloka turboģeneratoriem, paredzēta automātiska divu Ķeguma HES hidroagregātu iedarbināšana.
Pļaviņu HES
Šī hidroelektrostacija tika uzcelta ļoti īsā laikā – no 1961. līdz 1966. gadam. Pļaviņu HES celtnes ir ieprojektētas sarežģītos ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļos – uz mālsmilts un smilšmālu gruntīm ar samērā augstu kritumu. HES ēka ir apvienota ar ūdens pārgāzni. No 1991.-1996. gadam tika veikta Pļaviņu HES četru hidroagregātu rekonstrukcija, bet no 1999.-2001. gadam vēl divu, kā rezultātā ir paaugstināta stacijas jauda un efektivitāte. Pļaviņu HES pēc uzstādītās jaudas ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā.
Pļaviņu HES ir pēc uzstādītās jaudas lielākā hidroelektrostacija Latvijā un Baltijā, kā arī ierindojas starp lielākajām hidroelektrostacijām Ziemeļeiropā. Pļaviņu HES ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā, savukārt Baltijas reģionā tai ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātes nodrošināšanai – elektrostacija kalpo kā viena no rezerves jaudām, kas avārijas gadījumā dažu minūšu laikā spēj uzsākt ražošanu un operatīvi kompensēt Baltijas reģiona lielākās ģenerējošās vienības – Ignalinas AES darbības daļēju vai pilnīgu apstāšanos. Atslēdzoties vienam no Ignalinas AES energobloka turboģeneratoriem, paredzēta automātiska piecu Pļaviņu HES hidroagregātu iedarbināšana, savukārt atslēdzoties visam energoblokam – paredzēta automātiska visu Pļaviņu HES hidroagregātu iedarbināšana.
Pļaviņu HES tika konstruēta kā maksimumslodžu elektrostacija, kas tiek iedarbināta tikai diennakts stundās, kad elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais. Savukārt pavasara palu periodā aptuveni 4 – 6 nedēļas ūdens pieplūdums Daugavā ir pietiekami liels, lai nodrošinātu Pļaviņu HES un pārējo Daugavas hidroelektrostaciju darbību bāzes režīmā. Palu sezonā Daugavas hidroelektrostaciju izstrādes apjomi ir pietiekami, lai Latvijai ļautu elektroenerģiju arī eksportēt.
Elektrostacija ir būtiski atšķirīga no lielākās daļas līdzīgas jaudas elektrostaciju ar to, ka tās ēka, ņemot vērā elektrostacijas lielo jaudu, ir ļoti kompakta un tās ūdens pārgāznes un ražošanas telpas apvienotas vienotā blokā, kurā ir ierīkots arī autotransportam paredzēts tunelis. No 1991. – 1996. gadam tika veikta Pļaviņu HES četru hidroagregātu rekonstrukcija, un no 1999. – 2001. gadam vēl divu, kas ļāva paaugstināt stacijas jaudu un efektivitāti. 35 gadu laikā kopš nodošanas ekspluatācijā Pļaviņu HES kopumā izstrādāja vairāk nekā 50 teravatstundas elektroenerģijas. Elektrostacija izstrādāto elektroenerģiju nodod 330 kilovoltu tīklā.
Rīgas HES
Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā. Tā tika celta no 1966. – 1974. gadam un atrodas 35 km no upes grīvas. Hidroelektrostacija ir aprīkota ar sešiem hidroagregātiem ar “Kaplan” turbīnām. Elektrostacijas hidroagregātu kopējā uzstādītā jauda ir 402 megavati, bet tās saražotās elektroenerģijas apjomi 2004.gadā veidoja 735 gigavatstundas. Neskaitot elektroenerģijas ražošanu, Rīgas HES kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma un frekvences regulēšanai energosistēmai.
Rīgas hidroelektrostacija kalpo arī kā viena no rezerves jaudām, kas avārijas gadījumā dažu minūšu laikā spēj uzsākt ražošanu, lai kompensētu Baltijas reģiona lielākās ģenerējošās vienības – Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darbības daļēju vai pilnīgu apstāšanos. Atslēdzoties vienam no Ignalinas AES energobloka turboģeneratoriem, paredzēta automātiska triju Rīgas HES hidroagregātu iedarbināšana, savukārt atslēdzoties diviem Ignalinas AES turboģeneratoriem, paredzēta visu Rīgas HES turbo agregātu iedarbināšana.
Aiviekstes HES
Hidroelektrostacija uz Aiviekstes upes Madonas rajona Kalsnavas pagastā. Pēc Aiviekstes HES uzbūvēšanas upes labajā krastā sāka veidoties apdzīvota vieta Aiviekste.
Vēsture:
1925.g. K. Zadde, E. Lūsis, F. Ansons iegūst savā īpašumā Šīrona ūdensdzirnavas, blakus malšanai un koku zāģēšanai sāk ražot elektrību un piegādāt to tuvākās apkārtnes patērētājiem. Uzstādīta inž. A. Zagavska izgatavotā jaunā 150 ZS turbīna. Noslēgts līgums elektrības piegādei pa 25 km 15 kV EPL Jēkabpils un Krustpils pilsētām.
1927.g. 19. jūlijā Ūdensdzirnavās elektroenerģiju ražo 65 kW ģeneratoros. Sabiedrība pa 15 kV elektropārvades līniju apgādā ar elektrību Jēkabpili, Krustpili, Krustpils dzelzceļa mezglu un garnizonu. Uzstādīti 4 transformatori. A/s pamatkapitāls Ls 100 000.
1928.g. Uzsākta patstāvīgu aizsprostu celtniecība.
1930.g. 7. februārī Izlaistas jaunas akcijas Ls 400 000 kopsummā sakarā ar jaunās hidrocentrāles ēkas būves uzsākšanu. Par akcionāriem iestājas galvenie elektroenerģijas patērētāji – Jēkabpils un Krustpils pašvaldības.
1931.g. 23.-26. aprīlī Uzbūvētās hidrobūves sekmīgi iztur katastrofālus plūdus.
1931.g. 8. aprīlī Noslēgts līgums ar inž. P. Titmani par HES (hidroelektrostacijas) ēkas būvi.
1931.g. maijā Uzņēmējs P. Titmanis uzsāk HES ēkas būvdarbus.
1932.g. pavasarī Pabeigti ēkas būvdarbi, tā izmaksāja Ls 819 908.53.
1932.g. jūlijā Iedarbināta pirmā turbīna.
1934.g. augustā Iedarbināta otrā turbīna.
1925-1935.g. no vienkāršām lauku dzirnavām ar vienu 75 Zs turbīnu izveidota lielākā Latvijā HES ar apm. 1000 Zs hidroturbīna un 500 Zs termiskās rezerves jauda.
1936.g. Uzsāk plostu ceļa izbūvi galvenajā aizsprostā.
1936.g. Uzsāk būvēt dzīvojamās ēkas darbiniekiem.
1936.g. Iegādāti 150 Zs un 500 Zs dīzeļagregāti(dīzeļmotori) un tvaika lokomobile ar ģeneratoru hidroagregātu rezervēšanai.
1936.g. Noslēgts līgums par trešās 30 Zs hidroturbīnas piegādāšanai.
1936.g. Uzsākti sagatavošanas darbi trešās turbīnas uzstādīšanai.
1936.g. Paredzēts Madonas pilsētas un Lubānas biezi apdzīvoto vietu pieslēgšana a/s elektriskajam tīklam.
1938.g. Aiviekstes HES ir 3 hidroagregāti ar kopējo jaudu 1780 kW, dīzeļagregāts ar 416 kW un lokomobile ar 334 kW jaudu. Elektroenerģija tika realizēta Ābeļu, Krustpils, Medņu, Aiviekstes, Kalsnavas, Sāvienas, Cesvaines, Dzelzavas, Jaungulbenes, Vecgulbenes, Lubānas, Ļaudonas, Mārcienas, Lazdonas, Sarkaņu un Patkules pagastos, kā arī Jēkabpils, Krustpils, Madonas un Gulbenes pilsētās. Ir 160 km 15 kV un 80 km EPL un 24 transformatori.
Ap 1941.-1942.g. Iebūvēta augstsprieguma (15 kV) EPL Aiviekste-Pļaviņas-Koknese.
Ap 1942.g. Atsevišķas nepieciešamības gadījumos Aiviekstes HES tiek slēgta paralēldarbā ar “Ķegumu” tīklu caur Gulbeni.
1944.g. augustā Vācu armijai atkāpjoties, daļēji tiek bojāta HES iekārta un EPL.
1944.g. septembrī HES postījumi likvidēti, tiek atsākta elektroenerģijas ražošana.
1956.g. elektrotīkls pārvests no 15 uz 20 kV spriegumu.
1960.g. tiek ierīkota daļēja automatizācija. HES noraksta un tiek uzsākta iekārtas demontāža.
1966.g. 26.jūnijā avarē 1 hidroagregāts.
1967.g. HES iekonservē rezervi.
1967.g. 7. oktobrī Aiviekstes HES noraksta un tiek uzsākta iekārtas demontāža.
1991.g. 31. maijā Uzsākti Aiviekstes HES atjaunošanas projektēšanas darbi.
1992.g. 10. augustā Latvenergo tehniskā sanāksmē nolemj Zviedrijas piedāvāto 500 kW hidroagregātu uzstādīti atjaunojamā Aiviekstes HES.
1992.g. decembrī no Zviedrijas Aiviekstē tiek atvests demontētais hidroagregāts.
1993.g. uzsākta HES ēkas hidrobūvju restaurācijas konstrukcija.
1994.g. vasarā samontēts hidroagregāts.
1994.g. 22. novembrī piepildīta ūdenskrātuve.
1994.g. 22. decembrī atjaunotais hidroagregāts nodots ekspluatācijā.
1996.g. 14.-15. septembris iekļauj Eiropas Kultūras mantojumā objektu sarakstā “Eiropas Kultūras mantojums 1920 – 1940” un pie HES ēkas paceļ Eiropas Kultūras mantojuma karogu.
1998.g. 27. martā iedarbina un pieslēdz tīklam otro hidroagregātu.
2005.g. 29. decembrī saskaņā ar Latvenergo rīkojumu nodot Latvenergo filiāles Daugavas HES valdījumā.
Aiviekstes HES turbīnu ēka – celta 1928.-1932.g. 14 km no Aiviekstes upes ietekas Daugavā, kur veikta upes aizsprostošana un citi nepieciešamie būvdarbi, to skaitāizbūvēts plostu un zivju ceļš, dzirnavu daba kanāls, spēkstacijas turbīnu ēka un tml., lai nodrošinātu apkārtnes, arī Jēkabpils un Krustpils pilsētu vajadzību pēc elektroenerģijas. Līdz Ķeguma spēkstacijas uzcelšanai 1939.gadā – lielākā Latvijā
Termoelektrostacijas (Rīgas TES)
Rīgas TES izveidota 2001. gada 12. februārī, apvienojot divas termoelektrocentrāles: Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2. Izstrādāto elektroenerģiju Rīgas TES nodod Augstsprieguma tīklam, bet saražoto siltumenerģiju realizē A/S Rīgas siltums.
Rīgas TEC-1
Rīgas pirmā termoelektrocentrāle celta laikā no 1954. līdz 1958. gadam. Pēc rekonstrukcijas, kas pabeigta 2005. gadā, TEC-1 ražotnes pašreizējā uzstādītā elektriskā jauda ir 142 MWel, siltuma jauda ir 375 MWth.
2001. gadā tika uzsākts termoelektrostacijas rekonstrukcijas projekts, esošās iekārtas aizvietojot ar modernām, mūsdienu tehnoloģijām atbilstošām gāzes-tvaika cikla koģenerācijas iekārtām, kas ļauj paaugstināt kurināmā izmantošanas lietderības koeficientu. Tādā veidā samazinās izmaksas enerģijas ražošanai un padarot to konkurētspējīgu enerģijas tirgū. Rekonstrukciju pabeidza 2005. gada nogalē. Jauno gāzes-tvaika kombinētā cikla bloku uzstādīja vēsturiskajā TEC-1 ražotnes teritorijā, piesaistot to esošajai infrastruktūrai.
Projekta realizācijas rezultātā sasniegta ievērojama ūdens resursu patēriņa un kaitīgo vielu emisijas samazināšana, tādejādi mazinot elektrostacijas līdzšinējo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Rīgas TEC-2
Rīgas TEC-2 ražotne ir lielākā Latvijas termoelektrostacija. Savu darbību Rīgas TEC-2 uzsāk 1975. gadā, bet pilnībā tiek pabeigta 1979. gadā līdz ar visu energobloku uzstādīšanu. Enerģijas ražošanai TEC-2 var izmantot dabasgāzi un mazutu. Pēdējos gados Rīgas TEC-2 veikta daļēja stacijas tehnoloģisko iekārtu un vadības sistēmu modernizācija, optimizējot kurināmo dedzināšanas procesu un samazinot kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā.
2004. gadā Latvenergo valde pieņem lēmumu sākt ražotnes TEC-2 rekonstrukciju. Tās ietvaros paredzēts no apbūves brīvajā teritorijā izbūvēt jaunu gāzes un tvaika turbīnu kombinētā cikla energobloku ar aptuveno elektrisko jaudu 350 – 420 MWel un siltuma jaudu 240 – 280 MWth. Jaunās iekārtas palaišana darbā plānota 2008. gada nogalē.
Nobeigums
Darbu patika rakstīt, jo uzzināju daudz ko jaunu. Darbā sagādāja grūtības informācijas konspekts un tās lielie apjomi ar daudzajiem svešvārdiem. Uzzināju daudzas lietas, kas saistījās ar enerģētiku. Dažas lietas pat nebija zināmas un bija nedzirdētas.
Rakstot referātu izveidojās svarīgākā informācija, bez kuras šis darbs nebūtu iedomājams.
Tēzes
Enerģētika ir pasaules saimniecības pamats, jo bez enerģijas nav iespējama neviena mūsdienīgas saimniecības nozares pastāvēšana un attīstība. Enerģētika būtiski ietekmē arī iedzīvotāju dzīves līmeni.
Elektroenerģētika ir enerģētikas pamatnozare, kas nodrošina elektroenerģijas ražošanu, pārvaldi un sadali patērētājiem.
Elektroenerģiju ražo termoelektrostacijās, izmantojot cieto kurināmo, gāzi un naftas produktus, hidroelektrostacijās, izmantojot upju ūdens resursus, un atomelektrostacijās izmantojot kodolenerģiju.
Termoelektrostacijas kā enerģijas avotus izmanto naftas produktus, abasgāzi, cieto kurināmo – ogles, degslānekli, kūdru
Mūsdienās nafta joprojām ir galvenais enerģijas avots
Naftu iegūst vairāk nekā 75 valstīs
Dabasgāzi iegūst urbumos, tad to attīra no piemaisījumiem, lai izmantotu kā kurināmo vai kā ķīmiskās rūpniecības izejvielu.
Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā
Rīgas TEC-2 ražotne ir lielākā Latvijas termoelektrostacija
Izmantotās literatūras saraksts
N.Buile, I.Druva-Druvaskalne. Āzijas un Eiropas ģeogrāfija 8.klasei
J. Jankevics., Z. Melbārde. Pasaules ģeogrāfija vidusskolai.
D. Mazmača. Eirāzijas ģeogrāfija 8.klasei
Pasaules ģeogrāfiskais atlants. Rīga.
Interneta resursi
www.videsprojekti.lv/faili/mazie_hes.doc
www.vietas.lv/index.php?p=2&id=7532
www.Nationmaster.com
www.cia.gov/cia/publications/factbook/geos/lh.html
www.Latvenergo.lv
lv.wikipedia.org/wiki/Ķeguma_HES
www.liis.lv/vi/vienerg.htm
Pielikums
Ķeguma HES
Ķeguma HES
Pļaviņu HES
Pļaviņu HES
Rīgas HES
Aiviekstes HES