Enerģijas avotu alternatīva Latvijā
Pasaulē laiku pa laikam notikušajām kataklizmām galvenie iemesli ir globālā sasilšana un El Ninjo (strauja ekvatoriālo ūdeņu sasilšana Klusajā okeānā). Gan globālās sasilšanas, gan El Ninjo izraisītājs ir lielais dabas piesārņojums pasaulē, arī Baltijas valstīs. Viens no piesārņojuma faktoriem ir dabai nelabvēlīgie enerģijas avoti.
Pēc statistikas datiem Latvijā un tās kaimiņvalstīm – Igaunijā un Lietuvā – ap 2015. gadu varētu sākties problēmas ar elektroapgādes nodrošināšanu. Šo trīs valstu lielākās energokompānijas, tai skaitā Latvijas „Latvenergo” kompānija apvienojušās, lai izpētītu, kā varētu nodrošināt elektroenerģijas ražošanu.
Viens no risinājumiem ir tā sauktais „Estlink” kabelis. Tas pa Baltijas jūras dzelmi savieno Somijas elektroenerģijas tīklu, līdz ar to ar visām pārējām Baltijas valstīm. Pa šo kabeli plānots gan piegādāt elektroenerģiju no Baltijas valstīm uz Somiju, gan krīzes gadījumā arī saņemt elektroenerģiju no Somijas. Jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecība Lietuvā, blakus patreizējai AES stacijai „Ignaliana” būtu vēl viens no risinājumiem. Bet problēma ir tāda, ka uzticību par kodoldrošību pēc katastrofas, kad 1986. gadā Černobiļā avarēja kodolreaktors. Vielas, kas rada kaitīgo starojumu iekļuva atmosfērā, Zemes virskārtā un gruntsūdeņos. Tur tās gadiem ilgi turpina starot, tādā veidā nopietni apdraudot cilvēku veselību. Tomēr tas ir ekonomiski izdevīgākais risinājums Baltijas valstīm, jo cita enerģijas iegūšana, kā, piemēram, HES izveide, ļoti kaitē dabai – zivīm nārstot, kā arī iznīcina daudz teritorijas, appludinot tuvējo apkārtni. Mūsdienās izmanto arī saules un vēja enerģiju, kas, manuprāt, ir pats nekaitīgākais veids, jo vēja dzinēji nepiesārņo atmosfēru. Pagaidām gan šīs elektroenerģijas ieguve, salīdzinājumā ar citiem elektroenerģijas ražošanas veidiem, vēl ir dārga un Latvijā nav piemērots klimats, lai elektroenerģiju ražotu tikai ar šiem avotiem.