Ernsts Bīrons

Ernsts Johans Bīrons bija latviešu un vācbaltiešu cilmes Kurzemes hercogs un Krievijas impērijas reģents (1740). Bīrons (īstajā vārdā – Bīrens) par Kurzemes un Zemgales hercogu kļuvis divas reizes – no 1737. gada jūnija (apstiprināts 13. jūlijā) līdz 1741. gada 18. aprīlim un no 1763. gada 21. janvāra līdz 1769. gadam. Viņa valdīšanas laikā pēc itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektiem tika uzceltas Jelgavas un Rundāles pilis, Rundāles muižas kompleksu nopirka 1735. gada 26. jūnijā kā vasaras rezidenci.

 Dzimis 1690. gada 23. novembrī Kalnciema muižas īpašnieka Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas dzim. fon der Rābas-Tīlenas ģi

i
imenē.

 1638. gadā Bīrenu dzimta no Polijas karaļa Vladislava IV saņem muižniecības apliecinājumu, kuru Kurzemes bruņniecības solā tomēr neatzīst.

 1704. gadā bijis tirgotāja māceklis Kēnigsbergā.

 Ap 1707. gadu kā brīvklausītājs mācījies Kēnigsbergas universitātē.

 Ap 1718. gadu iestājies dienestā hercogienes atraitnes Annas kancelejā.

 Ap 1723. gadu iecelts par hercogienes kambarjunkuru. Bijis muižas pārvaldnieks Vircavā.

 1722. gadā saderinājies ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu.

 1723. gada 25. februārī – laulības hercogienes Annas pilī Jelgavā.

 1724. gada 15. februārī piedzimst Ernsta Johana dēls Pēteris.

 1725. gadā ķeizariene Katrīna I piešķir Bīronam Annas Joanovnas ka
a
ambarunga amatu.

 1727. gadā viņš kļūst par hercogienes galma virsmeistaru.

 1727. gada 23. jūnijā piedzimst Ernsa Johana meita Hedviga Elizabete, bet nedaudz ilgāk kā pēc gada,

 1728. gada 11. Oktobrī, – dēls Karls Ernsts.

 1730. gada 23. martā grāfs Bīrons kļūst par ķeizarienes Annas Joanovnas virskambarungu. 9. maijā viņš saņem Sv
v
v. Aleksandra Ņevska ordeni, 10. maijā – Sv. Andreja ordeni un virskambarkunga amatu. Ernsts Johans ar ģimeni atrodas līdzās ķeizarienei Pēterburgā.

 1730. gada 2. septembrī, kad Ernsts Johans iegūst valsts grāfa titulu no Sv. Romas impērijas ķeizara Kārļa VI, viņš beidzot tiek ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā.

 Bet 1730. gada 5. septembrī Bīrons kļūst arī par Krievijas impērijas grāfu.

 1734. gadā Polijas karalis Augusts III slepeni piedāvā nākotnē Kurzemes troni Ernstam Johanam, piedāvājumu atkārto 1736. gadā. Bīrons nopērk Vartenbergas īpašumu Silēzijā.

 1737. gada 4. maijā Dancigā mirst pēdējas Ketleru dzimtas Kurzemes hercogs Ferdinands. 22. jūnijā Ernsts Johans Kurzemes muižnieku konferencē tiek ievēlēts par Kurzemes hercogu. 8. jūlijā Polijas seims apstiprina vēlēšanu rezultātus. 13. jūlijā karalis paraksta pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt Kurzemi no Pēterburgas. Arī Rundāles pils celtniecības darbi tiek koriģēti no Pēterburgas. Zaļā muiža kļuva pa
a
ar viņa vasaras rezidenci jeb medību pili.

 1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) mirst ķeizariene Anna Joanovna, pirms nāves ieceldama Ernstu Johanu par Krievijas pavaldoni mazgadīgā Joana III laikā. Taču jau 9. novembra (v.st.) naktī pavaldoni arestē, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tiek sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.

 No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atrodas trimdā Pelimā, Toboļskas guberņā;

 No 1742. līdz 1762. gadam -Jaroslavļā.

 1762. gada 25. februārī, pēc Pētera III kāpšanas Krievijas tronī, Bīrons atgriezās Pēterburgā,  Bet 1762. gada 16
6
6. aprīlī parakstīja atteikšanos no troņa.

 1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene Katrīna II atdeva Ernstam Johanam tiesības uz viņa Kurzemes hercogisti, kuru no 1759. gada pārvaldīja Saksijas princis Kārlis.

 1763. gada 22. janvārī hercogs svinīgi ieradās Jelgavā. 23. aprīlī divvaldība beidzās – hercogs Kārlis atstāja Jelgavu. 22. jūnijā Kurzemes muižniecība zvērēja uzticību Ernstam Johanam

 764. gada 32 decembrī Polijas karalis Staņislava Augusts izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam un viņa troņmantniekam princim Pēterim.

 1768. gada decembrī Ernsts Johans pārcieta infarktu, kam sekoja ilgstoša slimošana. Tā paša gada 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa par labu dēlam.

 1772. gada 28. decembrī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons mirst Jelgavas pilī no infarkta. Apbedīts hercogu kapenēs Jelgavā.

Vēl tagad Rundāles pilī ir aplukojama Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona parādes guļamistabas unikālā un Latvijā senākā parketa grīda.

Kurzemes hercogam Johanam Ernstam Bīronam bijuši savi šiliņi un graši.

Kurzemes hercogistē jaunu attieksmi pret ebrejiem iedibināja hercogs Ernsts Bīrons, kurš centās modernizēt savu valsti, pielāgojoties Eiropas apgaismības laika absolūtismam. Par savu galveno padomnieku hercogs izvēlējās finansistu ebreju Leviju Lipmanu, kurš sagādāja Kurzemei kredītus no ārvalstīm, veicināja ebreju uzņēmēju un amatnieku ieceļošanu no vācu zemēm. Ieradās skārdnieki, galdnieki, stiklotāji, jumiķi, mēbeļu izgatavotāji un izgreznotāji, juvelieri. Šie amatnieki un meistari piedalījās arī Jelgavas un Rundāles pils celtniecībā.

Minnihs vadīja sazvērestību, lai gāztu no troņa Kurzemes hercogu un Krievijas pavaldoni Ernstu Johanu Bīronu, taču drīz vien, 1742. gadā, nonāca tajā pašā cietumā Pelimā, ko bija gatavojis Bīronam.

Hercogam Ernstam Johanam bija zirgaudzētava Salas muižā, pie Bārbeles sēravota apkaimē 1736. gadā hercogs Ernsts Johans Bīrons pavēlēja avota celt peldu māju

Leave a Comment