es esmu zvaigzne,kas debesīs spīd. mani var redzēt gan dienā, gan naktī. Visvairāk man patīk spīdēt naktī, jo tad es varu redzēt visus,kas guļ, visus kuriem sāp un visus kuri mirst. un man tas ļoti sāp jo es nevaru viņiem palīdzēt. Daudzi cilvēki saka, ka zvaigznes ir kā sapņi, kurus gribas redzēt vēl un vēl. Es zinu, ka daudzi slaveni mūziķi un rakstnieki ir ņēmuši iedvesmu no manis. Piemēram, Ludvigs van Bēthovens- “Mēnesnīcas Sonāte” un daudzi rakstnieki ir rakstījuši savus darbus, vērojot mani.
Tāpēc mans darbs ir, bija un būs-SPĪDĒT,SPĪDĒT,SPĪDĒT….