„Es kāpt gribu kalnā visaugstākā”
„Es kāpt gribu kalnā visaugstākā”
(V.Plūdonis)
Mūsdienās cilvēki spēj realizēt savus sapņus dažādās jomās – jurisprudence, psiholoģija, medicīna, datorzinātnes u.c. Es izvēlējos to sfēru, kurā, kā man liekas, varu sasniegt ļoti daudz, tā ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātne.
Vilis Plūdonis ir kādreiz teicis:” Es kāpt kalnā gribu visaugstākā”. Brīžiem viegli pateikt šos vārdus, bet sasniegt sava klana virsotni ir daudz sarežģītāk. Katram cilvēkam pieder vai piederēja sapni, tāds, par kuru domājot sāk trīcēt sirds, jo sāc baidīties, ka sapnis aizjoņos no tevis kā balts mākonis, kuru nedrīkst nedz aizkavēt, nedz noķert, tam var tikai līdzi iet. Optimistu nav daudz, bet ja iztēloties, ka visi sapņi piepildās, cik krāsaina, brīnumaina un viegla paliek pasaule un apkārtne.
Mans sapnis ir nodarboties ar reklāmu, jūtu, ka ne tikai spēšu iegūt jaunas zināšanas mācoties, bet, arī strādājot, spēšu sniegt apkārtējai pasaule to, ko jāmākpasniegt pareizi. Tā ir tā nozare, kurā es būšu kā lidojošais putns gaisā – brīva, bet tomēr nekad nezaudējoša galvu. Reklāma tā ir māksla. Māksla pievērst apkārtējos, piesaistīt skatienus, pievilināt, likt cilvēkam apdomāt jauniegūto informāciju un nevis aizgriezties un aiziet prom, bet saprast, ka produkts ir vērts, lai viņu iegādāties. Vēl jo stiprāku vēlmi strādāt šajā sfērā manī rada konkurence. Nevis tāpēc, ka man patīk, kad cilvēki zaudē, bet tāpēc, ka tas liek patiešām strādāt labāk, maize ir jānopelna, nevis jāsēž jādara savs ikdienišķs darbs, ne ar pilnīgu atdevi, un saņemt par to naudu. Konkurence man liek strādāt labāk, tāpēc ka ir vēlēšanās parādīt kā tieši tu izjūti mākslu un kā tieši tu proti realizēt savas idejas.
Reklāma, tā ir tik dažāda – plakāti, stendi ,afišas, žurnālos, televīzijā, avizēs, radio un daudz kas cits. Tā vilina sev klāt izmantojot vizuālos attēlus, iekārdinot mūs ar visdažādākajiem attēliem un šoviem, izmantojot skaņu, tā mēs saņemam informāciju, izmantojot tausti, garšu, ožu, katru no šiem reklāmas aģenti prot izmantot tā, lai visu informāciju pasniegt tā, lai rastos priekšstats par produktu. Lūk, tāpēc tā ir māksla, jo jāprot izmantot tik daudz, ir jāmācās ne tikai no savām kļūdām, bet arī no apkārtējo, jāprot analizēt katru situāciju un saprast, kas ir svarīgi un lietderīgi.
Es gribu kāpt kalnā visaugstākā, es gribu uzkāpt, lai stāvot uz sava kalna virsotnes, es ar prieku varētu pateikt, ka sasniedzu šajā dzīve daudz, lai mani bērni zinātu, ka nav vieglu ceļu dzīvē, bet ir ceļi, pa kuriem ejot var iegūt daudz. Cik laimīga paliek sirds, kad zini, ka sapnis ir piepildījies, kad stāvot kalnā jūti mierīgo vēja plūsmu, kad ar roku vari sasniegt zvaigzni, kad mēness tev čukst, ka esi daudz izdarījis, bet vēl daudz vēl ir jāizdara un kad debesīs nav neviena tumša mākonīša, nekas nav drūms. Optimisms sirdī un optimisms sejā, lozungs, kurš der ne tikai tai situācijai, kad uzkāpi kalnā, bet visas dzīves gājumā. Smaidiet, un dzīve uzsmaidīs jums.