Untitled
Rīgas Valsts tehnikuma
B-1 grupas audzeknes
Vijas Maleckas
Referāts veselības mācībā
2008./2009.m.g
Kas ir asinsrites sistēma?
Asinsrites sistēma ir orgānu sistēma, kas nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos. Asinsrites sistēma iznēsā pa visu organismu plaušās uzņemto *skābekli un gremošanas traktā uzsūktās barības vielas, kā arī uz izvadīšanas vietām nogādā *ogļskābo gāzi un vielmaiņas galaproduktus. Pa asinsrites sistēmu tiek transportētas arī citas vielas, piemēram, * hormoni, *vitamīni un antivielas.
*Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8. Skābeklis periodiskajā tabulā ir pieskaitāms 2. perioda elementiem, kā arī pie halkogēniem, tomēr šo grupu bieži vien neizdala atsevišķi. Skābeklis ir tipisks nemetāls. Normālos apstākļos skābeklis ir divatomu elements, kura ķīmiskā formula ir O2, tam nav ne krāsas, ne smaržas, ne garšas. Brīvā veidā skābeklis ir sastopams gaisa sastāvā. Dabā skābeklis ir sastopams kā visu skābekļa savienojumu komponents (lielākajā daļā sāļu un visos oksīdos – ūdenī, silīcija dioksīdā (kvarca smiltīs), karbonātos). Bināros skābekļa savienojumus ar citiem elementiem sauc par oksīdiem. Savienojumos skābeklim parasti ir vērtība -2, savienojumos ar fluoru ir iespējama vērtība +2 un +4. Visumā tas ir trešais visbiežāk sastopamais elements (vēl izplatītāki ir tikai ūdeņradis un hēlijs)[1] un viens no izplatītākajiem Zemes garozā.[2]Var uzskatīt, ka skābeklim ir trīs alotropiskie veidi – skābeklis O2, ozons O3 un atomārais skābeklis O, ko arī dažkārt uzskata par alotropisko veidu. Dabā sastopams skābeklis O2 un ozons O3. Ozons veidojas negaisa laikā zibens iedarbības rezultātā. Tam ir neatsverama nozīme Zemes atmosfēras ārējo apvalku funkcijās. Atmosfēras gaisa sastāvā pēc tilpuma ir aptuveni 20,95% skābekļa.
*Hormoni ir ķīmiski aktīvās vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un arī audi citos orgānos. Tie ar asinīm nokļūst visos orgānos un piedalās šūnu specifisko funkciju regulācijā, tādējādi ietekmējot organisma augšanu, fizisko un psiholoģisko attīstību, dzimumsistēmas stāvokli, vielmaiņu un citus procesus.
*vitamīni-Pēc ķīmiskās uzbūves vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi. Tie ir dzīvajās šūnās noritošo ķīmisko reakciju dalībnieki un katalizatori. Vitamīni nepieciešami visu orgānu un sistēmu normālai funkcionēšanai, organisma augšanai un attīstībai, redzes un asinsrades procesiem, kaulu kalcifikācijai un citām dzīvībai svarīgām funkcijām, tie palielina organisma spēju pretoties infekcijām. Kopā ar dažām citām vielām izmainot fizioloģisku procesu gaitu un organisma reaktivitāti, vitamīni palīdz organismam piemēroties visdažādākiem nelabvēlīgiem eksistences apstākļiem. Vitamīni nedarbojas izolēti, tie ir cieši saistīti ar citām uzturvielām, fermentiem un hormoniem. Daudzi vitamīni ir fermentu sastāvdaļas, un tiem ir liela nozīme vielmaiņas norisēs. Uzturam jāsatur visi vitamīni, jo katram no tiem ir sava noteikta specifiska funkcija organismā.Daudz vitamīnu cilvēks iegūst arī no zarnās mītošajām baktērijām. Šis process ir sarežģīts: dažas baktērijas spēj pašas sintezēt vitamīnus (piemēram, K vitamīnu, arī dažus B grupas vitamīnus), citas sintēzi veicina vai kavē. Antibiotikas un sulfanilamīdi nomāc vitamīnu sintēzi zarnās un, ilgstoši lietoti, var radīt attiecīgas hipovitaminozes.Vitamīni veicina jebkuraveida rētošanās procesus, sekmē ātrāku izveseļošanos pēc slimības, operācijas vai saindēšanās.Vitamīnus apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem vai nosauc pēc to ķīmiskās dabas.
Uzbūve
Asinsrites sistēma sastāv no asinīm, asinsrades orgāniem, sirds un asinsvadiem. Asinsvadus, kuri iet no sirds sauc par artērijām, bet asinsvadus, kuri iet uz sirdi par vēnām. Artērijas sadalās arteriolās, bet pēc tam kapilāros. Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp audiem un asinīm. Pēc vielu apmaiņas, kapilāri savienojās vēnulas, kuras pēc tam savienojas vēnās. Asinis, kas ir bagātas ar skābekli, sauc par arteriālajām asinīm, bet asinis, kurās ir maz skābekļa, bet daudz oglekļa dioksīda, sauc par venozajām asinīm. Tas nozīmē, ka asiņu nosaukums nav atkarīgs no tā, pa kuru asinsvadu tās plūst, bet gan vielas (skābekļa vai oglekļa dioksīda), kuru asinis satur vairāk.
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu vēnas
Asinsrites nozīme
1.Vielu transports 2. Saskaņo orgānu darbību
a)Barības šķeltprodukti (glikoze 0,12%) a) Hormoni
b)Vielmaiņas galaprodukti
c)skābekli (O2)
d) Sāļu joni (0,9%NaCl)
e) Hormoni
f) Vitamīni
3. Homeostāze – relatīvi nemainīga ķermeņa iekšējā vide
4. Aizsardzība
a) Imunitāte
b) Termoregulācija
c) Hemostāze – asins sarecēšana
Asinsrites orgāni
Asinsvadi
a) Artērijas (nes asinis no sirds)
b) Vēnas (nes asinis uz sirdi)
c) Kapilāri (vielmaiņa starp asinīm un audiem)
2.Cirkulējošais šķidrums
a) Asinis (eritrocītos atrodas elpošanas pigments)
-Arteriālas (O2)
-Venozas (CO2)
(Hemolimfa (vaļējā asinsritē elpošanas pigments atrodas plazmā))
3. Asins sūknis
a) Sirds (Sarauties spējīgi asinsvadi posmtārpiem)
4.Asinsrades orgāni
a) Sarkanās kaulu smadzenes
b) Aknās noārdās eritrocīti
c) Limfmezglos, apendiksā, mandelēs, aizkrūtes dziedzerī sintezējas imūnvielas
d) Liesā veidojas trombocīti
asinsrites veidi
Vaļēja asinsrite asinis hemolimfas veidā
plūst starp orgāniem
Vaļēja asinsrites sistēma
Vaļēja asinsrites sitēma ir daudziem bezmugurkaulniekiem, piemēram, lielākajai daļai moluskiem un posmkājiem. Dzīvniekiem ar vaļēju asinsriti nav kapilāru. Hemolimfa no primitīvas sirds pa artērijām ieplūst hemocelā, bet no turienes pa vēnām ieplūst elpošanas orgānā, kur no jauna bagātinās ar skābekli un atgriežas sirdī. Kukaiņiem aisnsrite ir vēl vienkāršāka, jo visu ķermeni caurvij trahejas.
Slēgta asinsrites sistēma
Slēgta asinsrites sistēma ir visiem mugurkaulniekiem. Slēgtā asinsrites sistēmā asinis plūst pa slēgtu asinsvadu sistēmu. Slēgta asinsrites sistēma nodrošina ātrāku asiņu plūsmu un labāku vielu transportu, nekā vaļēja asinsrites sistēma.
|
ASINSRITES SISTĒMA |
|
slēgta vadu sistēma, pa kuru cirkulē asinis. Pastāvīgo asins plūsmu (asinsriti) nodrošina šās sistēmas centrālais orgāns — sirds. Asinis pa ASINSRITES SISTĒMA piegādā audiem barības vielas un skābekli, bet aizvada no tiem vielmaiņas produktus un ogļskābo gāzi. Asinis transportē arī iekšējās sekrēcijas dziedzeru hormonus^ ASINSRITES SISTĒMA piedalās ķermeņa t° regulācijā. Adas asinsvadiem paplašinoties, siltuma aizplūšana palielinās, bet, tiem sašaurinoties, samazinās. ASINSRITES SISTĒMA asinsvadus iedala artērijās, kapilāros un vēnās. Pa artērijām asinis plūst projām no sirds. Artērijas pakāpeniski sazarojas līdz arteriolām (vissīkākajām artērijām), kuras pāriet kapilāros. Tie aužas cauri gandrīz visiem orgāniem, veido tajos tīklu un pāriet vēnulās (vissīkākajās vēnās). Vēnulas saplūst sīkās vēnās un, pakāpeniski savienojoties, veido arvien lielākas vēnas, pa kurām asinis plūst atpakaļ uz sirdi. Audos sākas arī limfas kapilāri (limfātiskā sistēma); dažos orgānos tie ir vienīgie, kas uztur vielmaiņu starp šūnām un iekšējo vidi. Dažās vietās organismā ir īpaši kapilāru tīkli, t.s. brīnišķīgie tīkli, kas savieno arteriolas ar arteriolām (nierēs) vai vēnulas ar vēnulām (aknās). Gandrīz visos orgānos bez kapilāru tīkla vēl ir arī arteriovenozas anastomozes — īsi asinsvadi, kas savieno artērijas ar vēnām, apejot kapilāru tīklu. Tās regulē asins plūsmu cauri kapilāru tiklam. Orgāna darbības laikā anastomozes ir slēgtas un asinis plūst pa kapilāriem, bagātīgi apgādājot orgānu ar asinīm. Pārējā laikā anastomozes atvērtas un lielākā daļa asiņu aizplūst pa tām. ASINSRITES SISTĒMA ir lielais un mazais asinsrites loks. Lielais asinsrites loks sākas no sirds kreisā kambara ar aortu, pa kuru plūst arteriālas, ar skābekli piesātinātas asinis. Aortas zari — artērijas pakāpeniski sazarojas līdz kapilāriem. Kapilāru sienas ir plānas, un asinis tajos plūst lēni, tāpēc skābeklis un barības vielas viegli var pāriet no asinīm audu šūnās, bet ogļskābā gāze un vielmaiņas produkti — no audiem asinīs. Kapilāru tīklā arteriālās asinis kļūst venozas un atgriežas atpakaļ uz sirdi pa vēnām, no kurām abas galvenās — augšējā un apakšējā doba vēna ieplūst labajā sirds priekškambarī, kur arī beidzas lielais asinsrites loks. Mazais asinsrites loks sākas no sirds labā kambara ar īsu artēriju — plaušu stumbru. Tas sadalās 2 plaušu artērijās, pa kurām plūst venozas asinis uz plaušām. Plaušās artērijas sadalās kapilāru tīklā, kas aptver plaušu alveolas. Šai tīklā ogļskābā gāze no venozajām asinīm izdalās alveolu gaisā, bet asinis, piesātinoties ar alveolu gaisā esošo skābekli, kļūst arteriālas. No kapilāru tīkla sākas sīkas vēniņas, kas saplūst lielākās vēnās. Tās izveido plaušu vēnas (2 no katras plaušas), pa kurām arteriālās asinis atgriežas sirds kreisajā priekškambarī, kur beidzas mazais asinsrites loks. |
Asinsrites loki
Cilvēka asinsrites sistēmai izšķir divus lokus – mazais asinsrites loks un lielais asinsrites.loks.
Mazais asinsrites loks. Mazais asinsrites loks sākas no labā sirds kambara ar īsu artēriju – plaušu stumbru. Plaušu stumbrs sadalās divās plaušu artērijās – labajā un kreisajā, pa kurām asinis aizplūst uz plaušām. Mazā asinsrites loka artērijās plūst venozās asinis. Plaušās asinis plūst pa kapilāru tīklu, kurā notiek gāzu apmaiņa. Caur kapilāru sieniņu asinis no plaušās esošā gaisa uzņem skābekli un atbrīvo asinīs esošo ogļskābo gāzi. Tādejādi, asinis bagātinās ar skābekli, un venozās asinis pārvēršas par arteriālām asinīm. Pēc tam arteriālās asinis pa plaušu vēnām atgriežas sirds kreisajā priekškambarī, kur beidzas mazais asinsrites loks. Kreisais priekškambaris saraujoties iegrūž asinis kreisajā kambarī, bet tur jau sākas lielais asinsrites loks.
Mazais asinsrites loks ir asiņu ceļš no labā sirds kambara caur plaušām līdz kreisajam sirds priekškambarim
Lielais asinsrites loks. Lielais asinsrites loks sākas no kreisā kambara ar aortu, kurā ieplūst arteriālas asinis. Tālāk aorta sadalās mazākās artērijās, no kurām atzarojas vēl sīkākās arteriolas, kuras aiznes asinis uz visām cilvēka orgānu sistēmām. Audos izveidojas plašs kapilāru tīkls. Šajos audu kapilāros notiek skābekļa un barības vielu atdošana orgānu šūnām, un ogļskābās gāzes un vielmaiņas gala produktu uzņemšana. Tātad, atdevušas skābekli un uzņēmušas CO2 arteriālās asinis pārvēršas par venozajām asinīm.
Venozās asinis tālāk pa vēnām virzās atpakaļ uz sirdi. Vēnas no apakšējās ķermeņa daļas apvienojas vienā lielā vēnā – apakšējā dobajā vēnā. Savukārt visas vēnas no augšējās ķermeņa daļas apvienojas augšējā dobajā vēnā. Pa šīm abām vēnām venozās asinis atgriežas labajā sirds priekškambarī, kur beidzas lielais asinsrites loks.
Lielais asinsrites loks ir asiņu ceļš no kreisā sirds kambara caur visam organismam līdz labo sirds priekškambari.
Jāatceras! Tikai vesela sirds un asinsvadi spēj darboties pilnībā un nodrošināt dzīvībai svarīgās funkcijas.
Asinsvadi
Kā jau minēts asinsvadus iedala artērijās, kapilāros un vēnās.
Artērijas ir asinsvadi, pa kuriem asinis izplūst no sirds. To sieniņas ir izturīgas un samērā biezas. Artēriju sieniņu veido gludo muskuļu slānis, ar kura palīdzību asins vadi var paplašināties un sašaurināties.
Artērijas nodrošina un regulē arteriālo asiņu pievadi orgāniem. Bez tam no artērijām ir atkarīgs arteriālais asins spiediens, kuru ārsts parasti nosaka uz augšdelma, izmērot ar speciālu manšeti un aparātu.
Vislielākā cilvēka organisma artērija ir aorta. Aorta atiet no kreisā kambara. Tā sazarojās sīkāk, izveidojot galvenās galvas, roku, kāju un iekšējo orgānu artērijas. Pa artērijām asinis nonāk mazākos asinsvados – arteriolās, bet pēc tam vēl mazākos – kapilāros.
Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi. To sieniņas ir ļoti plānas un sastāv tikai no vienas šūnu rindas. Caur kapilāru sieniņu notiek vielu apmaiņa starp asinīm un šūnu šķidrumu. Arteriālās asinis, plūstot caur kapilāriem, atbrīvo skābekli un piesaistaogļskābo gāzi (CO2), tādejādi pārvēršoties par venozām asinīm.
Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis atgriežas sirdī. Vēnu sieniņas ir ļoti elastīgas un plānākas nekā artēriju sieniņas.
Sirds
Sirds ir dobjš muskuļu orgāns, kas atrodas krūšu kurvī, vairāk kreisajā pusē. Sirds ir būtiskāka asinsrites sistēmas daļa. Tā darbojās kā asiņu sūknis, kas liek asinīm virzīties pa visu organismu.
Sirds forma atgādina sažņaugtu dūru. Pieaugušai sievietei tās svars ir 255 grami, bet vīrietim – 310 grami. Sirds ar starpsienu tiek sadalīta divās daļās: kreisajā pusē un labajā pusē. Savukārt, katrai sirds pusei izšķir augšējo daļu jeb priekškambari un apakšējo daļu jeb kambari. Tātad cilvēka sirdij ir 4 dobumi:
labais priekškambaris,
labais kambaris,
kreisais priekškambaris,
kreisais kambaris.
Sirds sieniņu veido trīs slāņi.
1. Endokards jeb iekšējais sirds slānis. Endokards piedalās elastīgu plātnīšu – sirds vārstuļu – veidošanā. Vārstuļi atrodas starp priekškambariem un kambariem, kā arī no sirds atejošo asinsvadu sākumā (aorta un plaušu stumbrs). Sirds vārstuļi nodrošina vienvirziena asins plūsmu. Atkarībā no sirds muskuļa saraušanās vai atslābšanas vārstuļi vai nu atveras, vai aizveras. Tādejādi tiek regulēta asins plūsma.
Starp labo priekškambari un labo kambari atrodas vārstulis, kas sastāv no trīs plātnītēm. To dēvē par trīsviru jeb trikuspidālo vārstuli. Starp kreiso priekškambari un kreiso kambari atrodas vārstulis ar divām plātnītēm – divviru jeb mitrālais vārstulis. Šie abi vārstuļi nodrošina asins plūsmu no priekškambariem uz kambariem un neļauj asinīm iet atpakaļ.
No sirds atejošo asinsvadu sākumā atrodas pusmēness vārstuļi. Tie nodrošina asins izkļūšanu no kambariem asinsvados un neļauj atgriezties asinīm atpakaļ sirdī.
Vārstuļu darbība un asins plūsma caur tiem rada sirds toņus, kurus parasti izklausa ārsti, izmeklējot pacientu. Pēc sirds toņiem var spriest par cilvēka sirdsdarbību. Normāla sirdsdarbība ir 60-80 reizes minūtē. Ja ir bojāti sirds vārstuļi, izklausot sirdi, var dzirdēt trokšņus.
2. Miokards – vidējais slānis, ko veido muskuļaudi. Sirds muskulim piemīt unikāla spēja nepārtraukti sarauties, kas nodrošina asins plūsmu pa asinsvadiem. Viena sirds saraušanās reize atbilst vienam sirds darbības sitienam.
Kreisā kambara muskulis ir biezāks, jo šī sirds daļa dara vissmagāko darbu – izdzen asinis lielā asinsrites lokā. Salīdzinājumam: priekškambara miokarda biezums ir 2-3 milimetri, bet kreisā kambara – 10-15 milimetri.
3. Epikards jeb ārējais slānis, kas apņem sirds muskuli no ārpuses.
Sirdi no ārpuses apņem sirds somiņa jeb perikards. Perikards sastāv no divām lapiņām, starp kurām atrodas neliels daudzums šķidruma. Tas mazina berzi, kas rodas sirdij saraujoties. Bez tam perikards pasargā sirdi no saskares ar citiem krūšu kurvja orgāniem.
ASINSRITES TRAUCĒJUMI, SLIMĪBAS
Sirds un asins rites sistēma ir sarežģīta. Līdz ar to ir sastopamas neskaitāms šīs sistēmas slimības, kas bieži vien ir ļoti nopietnas vai pat dzīvībai bīstamas. Pasaulē viens no biežākajiem nāves iemesliem ir tieši sirds un asinsvadu slimības. Tādēļ arī mūsu valstī būtu jāvelta pastiprināta uzmanība to profilaksei, lai izvairītos no nevēlamajām un bīstamajām slimībām.
Apskatīsim atsevišķi galvenos slimību veidus: gan tās, kas atkarīgas no asinsķermenīšiem, gan arī pašas sirds bojājumus un asinsvadu slimības.
Mazasinība.Mazasinība nozīmē sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) skaita samazināšanos vai tajos esošā hemoglobīna daudzuma pazemināšanos. Mazasinību medicīnā dēvē par anēmiju. Veseliem vīriešiem viens kubikmilimetrs asiņu satur 5,1-5,8 miljonus eritrocītu, bet sievietēm – 4,3-5,2 miljonus. Savukārt hemoglobīna daudzums asinīs vīriešiem ir 13-18 grami decilitrā, bet sievietēm – 12-16 grami decilitrā. Ja viens no šiem rādītājiem samazinās zem apakšējās normas robežas to dēvē par mazasinību.
Mazasinības iemesli var būt ļoti dažādi. To novēro pie vairākām hroniskām slimībām, pie liela vai ilgstoša asins zuduma (asiņošanas), kā arī pie smagām asinsrades slimībām. Cilvēks mazasinības gadījumā var just pastiprinātu nogurumu, nespēku, galvas reiboņus, var būt bāla ādas un gļotādu krāsa. Ja tiek pamanītas šādas sūdzības nekavējoties jāgriežas pie ārsta, lai veiktu izmeklējumus un noskaidrotu to iemeslu.
Leikozesir nopietnas asinsrades sistēmas slimības, kas rodas, ja kaulu smadzenēs tiek traucēta asins šūnu veidošanās. Tā rezultātā asinīs atrodamas pārāk daudz nenobriedušas asins šūnas un palielināts skaits asins šūnu (piemēram, leikocīti vai limfocīti). Ir hroniskas un akūtas leikozēs. Tās parasti atklāj izdarot asins analīzes. Pirms tam cilvēks var just tikai nelielu nogurumu, nedaudz paaugstinātu temperatūru. Leikožu gadījumā nepieciešama nopietna ārstēšana ar ķīmijterapijas līdzekļiem. Slimība bieži vien beidzas ar nāvi, kaut gan labāki ārstēšanas rezultāti novērojami, ja leikozi atklāj agrīni. Tādēļ svarīgi regulāri veikt asinsanalīzi, lai savlaicīgi atklātu iespējamu slimības sākumu.
Sirds vārstuļu slimības. Dažādas slimības mēdz skart arī pašus sirds vārstuļus. Sirds vārstuļiem ļoti precīzi jāizpilda sava funkcija – noteiktā laikā jāaizveras un jāatveras. Slimība rodas tad, ja vārstuļi nespēj pilnībā izpildīt savu funkciju. Ir gan iedzimtas, gan dzīves laikā iegūtas sirds vārstuļu kaites. Tās rada traucējumus asins cirkulācijā. Reizēm novēro arī sirds vārstuļu iekaisumu, kad uz vārstuļu virām savairojas baktērijas, kas traucē normālai sirds darbībai. Šo slimību sauc par bakteriālu endokardītu. Sirds vārstuļu slimības parasti ārstē ķirurģiski – ar operācijas palīdzību likvidējot defektu. Savukārt bakteriālā endokardīta gadījumābūtiska nozīme ir antibiotiku lietošanai.
Paaugstināts asinsspiediens. Asinsspiediena paaugstināšanos virs normas sauc par arteriālo hipertensiju. Vārds hipertensija nozīmē: hyper – augsts, tensia – spiediens. Arteriālo hipertensiju iedala vairākās pakāpēs atkarībā no asinsspiediena līmeņa. Iedalījums ir sekojošs:
optimāls asinsspiediens: < 120/80 mm Hg,
normāls asinsspiediens: < 130/85 mm Hg,
augsti normāls asinsspiediens: 130-139/85-89 mm Hg,
1. pakāpes hipertensija (viegla): 140-160/90-100 mm Hg,
2. pakāpes hipertensija (mērena): 160-180/100-110 mm Hg,
3. pakāpes hipertensija (stipra): ³ 180/110 mm Hg.
Tātad par arteriālo hipertensiju runā, ja asinsspiediens ir augstāks par 140/90 mm hg.
Paaugstinātu asinsspiedienu cilvēki var izjust kā galvassāpes, reiboni, nervozitāti, sirdsklauves, sāpes sirds apvidū. Bieži vien nedaudz paaugstināts asinsspiediens nerada nekādas sūdzības un to atklāj nejauši, profilaktiski mērot asinsspiedienu. Īpaši uzmanīgiem jābūt tiem cilvēkiem, kuriem ģimenē radiniekiem vai vecākiem ir paaugstināts asinsspiediens, jo arteriālā hipertensija ir pārmantojama.
Neatkarīgi no smaguma pakāpes arteriāla hipertensija noteikti ir jāārstē, jo ilgstoši paaugstināts asinsspiediens izraisa nopietnas izmaiņas gandrīz visos orgānos. Nepieciešamo ārstēšanu parasti nozīmē ārsts.
Aterosklerozeir plaši izplatīta slimība, kuras gadījumā tiek bojātas artērijas. Tas notiek, artērijās izgulsnējoties taukiem, kas izveido tā saucamās aterosklerotiskās plāksnītes un sašaurina asinsvadu. Līdz ar asinsvada uzbūve izmainās, tas kļūst sklerotisks, un nav vairs spējīgs normāli darboties.
Ateroskleroze parasti attīstās vīriešiem pēc 45 gadu vecuma un sievietēm pēc 55 gadu vecuma. Taču, ja ir izteikts kāds no turpmāk minētajiem riska faktoriem, saslimt var arī ievērojami ātrāk. Svarīgākie faktori, kas veicina aterosklerozes attīstību ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija,cukura diabēts, liekais svars jeb aptaukošanās, mazkustīgs dzīves veids, augsts holesterīna līmenis.
Holesterīns ir tauki, kas cirkulē asinīs un kurus mēs uzņemam ar uzturu. Holesterīnam ir vairākas frakcijas, pirmkārt, “labais” holesterīns jeb augsta blīvuma holesterīns, kas pasargā asinsvadus no aterosklerozes, un, otrkārt, “sliktais” holesterīns jeb zema blīvuma, kas izgulsnējas asinsvados un izraisa sklerotiskās izmaiņas. Cilvēki ēdot treknus ēdienus, uzņem daudz taukus, kas palielina “sliktā” holesterīna daudzumu organismā, un līdz ar to veicina tā izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās un aterosklerozes attīstību.
Ateroskleroze parasti skar visus organisma asinsvadus un ir daudzu smagu slimību cēlonis. Viena no tām ir koronārā sirds slimība (KSS). Sirdi apasiņojošās artērijas cieši apvijas apkārt sirdij un apasiņo sirds muskuli jeb miokardu. Šīs artērijas sauc par vainagartērijām jeb atvasinot no latīņu valodas par koronārām artērijām (korona – vainags). No tā arī cēlies slimības nosaukums, jo tās gadījumā novēro sirds vainagartēriju atreosklerotiskas izmaiņas.
Ja artērijas ir sašaurinātas aterosklerozes izmaiņu dēļ, sirds muskulis nesaņem savam darbam nepieciešamu asiņu daudzumu un skābekli. Rodas skābekļa bads sirds muskulī, kuru cilvēks izjūt kā sāpes sirds rajonā. Šīs sāpes sauc ar stenokardiju. Stenokardija ir lēkmjveida sāpes sirds rajonā vai aiz krūšu kaula, kuras visbiežāk izraisa fiziska slodze vai emocionāli pārdzīvojumi, kad sirds prasība pēc skābekļa ir pastiprināta. Sāpes parasti ir žņaudzošas, bet var būt arī spiedošas un dedzinošas, var izstarot uz kreiso roku vai kreiso lāpstiņu. Sāpju lēkme parasti ilgst 3-5 minūtes.
Ko darīt? Ja sāpes sākušās slodzes laikā, slodze jāpārtrauc. Zem mēles nepieciešams palikt nitroglicerīna tableti. Ja sāpes bijušas pirmo reizi mūžā obligāti jāgriežas pie ārsta, lai veiktu izmeklējumus. Ja sāpes nepāriet un ilgst vairāk nekā 30 minūtes, jāizsauc ātrā palīdzība. Cilvēkiem ar stenokardiju noteikti jābūt ārsta uzraudzībā un regulāri jālieto medikamenti.
Sirds infarkts (miokarda infarkts)ir akūta slimība, kas rodas, ja kāds sirds muskuļa rajons netiek apgādāts ar asinīm un atmirst. Šāda situācija izveidojas, ja sklerotiski izmainītā sirds vainagartērijā iekļūst trombs, kas aizsprosto artēriju.
Sāpes miokarda infarkta gadījumā ir līdzīgas stenokardijas sāpēm, tikai tās ir spēcīgākas un ilgākas. Slimniekiem var parādīties auksti sviedri, viņi kļūst bāli, parādās elpas trūkums un vājums. Šādos gadījumos nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība. Līdz ārstu atbraukšanai, slimniekam jānodrošina miers un zem mēles var palikt 1-2 nitroglicerīna tabletes. Miokarda infarkta gadījumā nepieciešama nopietna ārstēšana ārsta uzraudzībā.
No daudzām sirds slimībām ir iespējams izsargāties ievērojot veselīgu dzīves veidu. Galvenais ir nesmēķēt, ievērot veselīga uztura pamatprincipus un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
Izmantotā literatūra
http://www.liis.lv
http://lv.wikipedia.org
http://www.neslimo.lv
Slēgta asinsrite
asinis vienmēr atrodas asinsvados