Latvijas Universitāte
Ekonomikas un vadības fakultāte
Starptautisko ekonomisko attiecību katedra
KURSA DARBS
Kruīzu tūrisma piedāvājuma analīze
Vadības zinību bakalaura
studiju programmas
2.kursa studente
Inga Šīmane
is06012
Zinātniskais vadītājs
Docents Juris Brencis
Rīga 2008
Saturs
lpp.
Ievads .…………………………………………………………………………………. 3
Secinājumi……………………………………………………………………………………………….. 26
Izmantotā literatūra ………………………………………………………………………………………… 27
Ievads
Mūsdienās tūrisms ir viens no dinamiskākajiem sektoriem kā pasaules ekonomikā, tā arī Latvijas. Pēdējo gadu desmitu laikā tūrisma attīstība noritējusi ļoti strauji- ir notikusi tūrisma veidu specializācija un specifisku tūrisma produktu izstrāde, paplašinās tūristiem piedāvāto pakalpojumu klāsts, strauji pieaug tūrismu uzņēmumu skaits, palielinās gan ārvalstu, gan arī vietējo tūristu plūsmas. Latvijā vairāk tiek reklamētas nevis Latvijas tūrisma iespējas ārvalstu ceļotājiem, bet gan ārvalstu tūrisma produkts. Un līdz ar to, var secināt, ka Latvijas tūrisma firmām daudz ienesīgāks ir izejošais tūrisms, nekā ienākošais. Gan izejošais, gan arī ienākošais tūrisms ir vieni no tūrisma veidiem. Izejošais tūrisms ir kādas valsts ceļotāju izbraukšana no savas valsts, lai izklaidētos, atpūstos, apskatītu valsti, veiktu darījumus, apmeklēt draugus un radiniekus u.c.
Kursa darba mērķis ir izpētīt un izanalizēt kruīzu tūrisma piedāvājumu Latvijas tūrisma aģentūrās.
Lai sasniegtu darba mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi:
izpētīt, kas ir tūrisms un ko tas sevī ietver;
izpētīt un izanalizēt kruīzu tūrisma piedāvājumu;
izdarīt secinājumus.
Darbā izmantoti šādi pētījumu avoti – specializētās literatūras izpēte, interneta resursu izpēte un atrastās informācijas analīze.
Tūrisma teorētiskie aspekti
Tūrisma jēdziens
Pirmo reizi vārds tūrisms radies Anglijā. Žurnālā „Sparting Magazine” 1811. gadā sāka lietot šo vārdu līdzšinējā „ceļotājs”vietā. Pats vārds radies no franču valodas tour – pastaiga, brauciens. Par tūristiem 19. gs. Eiropā sāka saukt iebraukušos tūristus, galvenokārt no Anglijas.
Plašāks tūrisma jēdziens ir definēts visai vāji. Pirmkārt, tūrisms ir tikai viens no atpūtas paveidiem līdzās sportošanai, vaļaspriekiem un citiem izklaidēšanās veidiem un ka visas šīs nodarbes ir patstāvīgi brīvā laika pavadīšanas veidi. Tūrisms parasti ir saistīts ar noteiktiem izdevumiem, lai gan ne vienmēr. Piemēram, ja cilvēks dodas pārgājienā pa lauku apvidu un paši sev nes līdz pārtiku, tas nebūt neveicina šī reģiona ekonomiku. Tātad tūrisms ir viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem, kas parasti, bet ne vienmēr ir saistīts ar izdevumiem. Turpinājumā tūrismu varētu definēt kā cilvēku pārvietošanos prom no to parastās dzīvesvietas. Tomēr vēl aizvien nav panākts kopīgs viedoklis par to, cik tālu cilvēkiem jāceļo, lai oficiālajos dokumentos viņus varētu uzskaitīt kā tūristus. Tā piemēram, Kanādas valdība definē to kā ceļojumu vismaz divdesmit piecu jūdžu attālumā no tūristu dzīvesvietas, bet Anglijas Tūristu padome ir lietojusi divdesmit jūdžu attālumu un vismaz trīs stundu ilgu ceļojumu, lai definētu brīvā laika pavadīšanu ārpus mājas.
Vieni no pirmajiem definēt tūrismu mēģināja profesori Huncikers un Krapfs no Bernes universitātes 1942. gadā. Viņi uzskatīja, ka tūrisms jādefinē kā „parādību un attiecību kopums, kas rodas no iebraucēju ceļojuma un uzturēšanās tiktāl, cik tas nenoved pie pastāvīgas dzīvošanas un nav saistīts ar jebkādu peļņu nesošu darbību”. Šī definīcija nošķir tūrismu no migrācijas, taču pieļauj, ka tūrismam svarīga ir gan ceļošanas, gan uzturēšanās, tādējādi neieskaitot vienas dienas ceļojumus. Kā arī šī definīcija izslēdz arī darījumu braucienus, kas ir saistīti ar peļņas gūšanu, pat ja šie ienākumi nav gūti galamērķa valstī. Tāpat grūti atšķirt darījuma braucienu no atpūtas brauciena, jo vairums darījuma braucienu apvieno arī atpūtas elementus.
Runājot par tūrismu jebkurā aspektā – no likumdošanas, statistikas, uzņēmējdarbības vai pētniecības viedokļa, kā arī no valsts orientācijas uz starptautisko tūrisma attīstību, tūrisma definējumā izdala:
brīvā laika pavadīšanu ārpus pastāvīgās dzīves vietas
iedzīvotāju īpašu pārvietošanās veidu
tautsaimniecības nozari
Tātad ar tūrismu saprot darbību, telpu, kurā darbība notiek un arī pakalpojumu iestādes un organizācijas, kas iesaistās ceļojumu organizēšanā un apkalpošanā. Tūrisma ģeogrāfijā tiek aplūkoti visi trīs pamatjēdzieni.
Tūrisma galvenās pazīmes:
pirmā pazīme akcentē faktu, ka tūrists īslaicīgi maina atrašanās vietu, pārvietojas, bet atgriežas savā dzīves vai darba vietā. Dažās valstīs minēts attālums no dzīves vietas.
otrā pazīme uzsver atrašanos jaunā vietā, kura ir galvenais ceļojuma mērķis un arī pārvietošanās rezultāts. Minimālais ceļojuma ilgums ir, kad ceļotājs atrodas ceļojumā vismaz 24 stundas vai nakšņo ārpus savas dzīves vietas, maksimālais – ne ilgāk par vienu gadu.
trešā pazīme raksturo to, ka ceļojuma izdevumiem, tūrista izdevumiem ir patēriņa raksturs. Tūrisma brauciena mērķi var būt dažādi, bet tiek izslēgti visi tie braucieni, kas ir saistīti ar ražošanu, algota darba veikšanu vai naudas pelnīšanu apmeklētajā vietā.
1989. gadā Hāgā notika Starpparlamentu tūrisma konference, kurā pieņēma Hāgas Tūrisma deklarāciju. Tajā tūrisms tiek definēts šādi:
Tūrisms ir parādība, kas ietver cilvēku brīvu pārvietošanos no dzīvesvietas uz citu vietu un pakalpojuma sfēru, kas apmierina šīs vajadzības.
Tūrisms – personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk par vienu gadu, un pakalpojumu sfēra, kura apkalpo šo personu.
Tūrisms – jebkura veida darbība un aktivitāte, kas nodrošina jeb ir saistīta ar cilvēku pagaidu, ne īsāku par 24 stundām un ne garāku par 1 gadu, kustību ar uzturēšanos ārpus patstāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas vai biznesa nolūkā, ja tas nav saistīts ar jebkāda veida algotu darbību apmeklētajā vietā.
Latvijas Tūrisma likumā atrodama šāda tūrisma definīcija:
Tūrisms – jebkura veida darbība vai aktivitāte, kas nodrošina vai ir saistīta ar cilvēku pagaidu ceļojumu ārpus savas patstāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas vai lietišķu darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar jebkāda veida atalgotu darbu apmeklētajā vietā.
Pasaules Tūrisma organizācija (PTO) tūrisma izstrādāta definīcija skan „personu darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā uz vienu gadu”.
Pasaules Tūrisma organizācija (PTO) par tūristu sauc “ieceļotāju, kurš pavada vairāk kā 24 stundas valstī, kurā ieradies biznesa vai atpūtas nolūkā”.
Pasaulē par tūristu neuzskata jebkuru personu, kura ceļo. Visus ceļotājus var dalīt divās grupās:
grupa – ceļotāji, kuri tieši saistīti ar tūrismu un tiek uzskaitīti tūrisma statistikā
grupa – ceļotāji, kuri nav saistīti ar tūrismu. Pie tādiem ceļotājiem pieskaita sezonas strādniekus, lidmašīnu un kuģu apkalpes u.c.
Tūrisms kopš seniem laikiem ir atzīts brīvā laika pavadīšanas veids, bet 20. gs. tas kļūst tik populārs, ka iegūst apzīmējumu „masu tūrisms”. Tūrisma pieaugums ir viens no lielākajiem 20. gadsimta sociālajiem un ekonomiskajiem fenomeniem.
Tūrisma braucienos iesaistās arvien vairāk un vairāk pasaules iedzīvotāju, tas kļūst par nozīmīgu pasaules saimniecības nozari.
Tūrisms var kļūt par vienu no saimniecības attīstības virzieniem tādās valstīs, kurām ir ierobežoti resursi citu nozaru attīstībai, bez tam, tas ir svarīgs izziņas līdzeklis. Ceļojuma laikā tūrists paplašina savu redzesloku, iegūst vizuālu priekšstatu par daudzām lietām un parādībām. Tūrisma ceļojumos paplašinās dažādu valstu iedzīvotājusavstarpējie sakari, planētas iedzīvotāji labāk iepazīst cits citu. Tūrisms iespaido ikvienas sabiedrības kultūras, ekonomisko un sociālo dzīvi.
Tūrisms ir viena no tām nozarēm, kas dod ekonomiskus stimulus pasaules valstu kultūrām to vēstures, pieminekļu, mākslas, daiļamatniecības un folkloras aizsardzībai. Tas izglīto un māca savstarpēju iecietību.
Tūrisma klasifikācija
Tūrismu un tūrismu industriju var pētīt un raksturot dažādos mērogos: rajona, reģiona, valsts vai pasaules. Pamatojoties uz būtiskām atšķirībām, tūrismu pēc nozīmes iedala:
vietējais tūrisms
starptautiskais tūrisms
Vietējais tūrisms ir kādas valsts tūristu aktivitātes, ceļojums savas valsts teritorijā. Starptautiskais tūrisms ir tūrisma ceļojums, ko veic kādas valsts iedzīvotāji ārzemēs, vai citu valstu iedzīvotāju ceļojums konkrētā valstī.
Starptautiskajā tūrismā iedala:
ienākošo tūrismu (ārzemju tūristu ierašanās valstī)
izejošo tūrismu (valsts iedzīvotāju izbraukšanas uz citām valstīm).
Īpaši tiek izdalīts tranzīta tūrisms, ceļojums, kura laikā tūrists uzturas valstī caurbraucot uz laiku, kas nav garāks par 24 stundām, pēc tam turpinot ceļojumu uz citu valsti.
Galvenie tūrisma tipi:
vietējais tūrisms
ienākošais tūrisms
izejošais tūrisms
Tie var savstarpēji pārklāties, veidojot citus tūrisma tipus – iekšzemes tūrismu un nacionālo tūrismu. Nacionālo tūrismu veido vietējais un izejošais tūrisms. Iekšzemes tūrisms veidojas no vietējā un ienākošā tūrisma.
Tūrismu pēc ceļojuma mērķa iedala:
atpūtas, rekreatīvais tūrisms
tūrisms ar nolūku apciemot radus un draugus
biznesa tūrisms
dziednieciskais tūrisms
reliģiskais tūrisms
izziņas tūrisms
sporta tūrisms
specializētais tūrisms
kongresa tūrisms
brīvdienu
kultūrorientētais tūrisms
piedzīvojuma tūrisms
Jāatzīmē, ka dažādi autori un valstis lieto arī sīkāk izdalītus tūrisma veidus:
iepirkšanās tūrisms
izpriecu tūrisms
zinātniskais tūrisms u.c.
Pēc organizētības rakstura tūrismā iedala divas formas:
organizētais tūrisms
neorganizētais tūrisms
Organizētais tūrisms dažkārt tiek saukts arī par grupu tūrismu, jo ceļojums tiek organizēts noteiktais cilvēku grupai. Neorganizētajā tūrismā ieskaita tos ceļojumus, kurus veic individuālas personas vai grupas bez specializētu tūrismu organizāciju palīdzības.
Tūrismu var dalīt sīkāk pēc tādām pazīmēm kā transporta veids (autotūrisms, kruīzu tūrisms u.c.), tūristu plūsmas intensitāte (pastāvīgais un sezonālais), norises vieta (pilsētu un lauku tūrisms), tūristu iesaistīšanas veids (aktīvais, pasīvais un kombinētais tūrisms), tūristu vecums (bērnu un jauniešu, pieaugušo, trešās vecuma grupas tūrisms), kā arī pēc citām pazīmēm.
Izejošā tūrismu veidu raksturojums
Dziednieciskais tūrisms
Ceļošana ar mērķi ārstēt slimības un atveseļoties. Tas ir viens no senākajiem tūrisma veidiem. Vietās, kur atrodas balneoloģiskie resursi (minerālavoti, terminālie avoti un ārstnieciskās dūņas) unir piemērots klimats, vēsturiski izveidojies daudz pazīstamu pasaules kūrortu un sanatoriju. Tā ir viena no visparastākajām moderno brīvdienu pavadīšanas formām. Parasti tas piedāvā plašu ērtību un pakalpojumu spektru, ieskaitot tos, kas izveidoti rekreācijai un relaksācijai. Piejūras kūrortos kā ārstnieciskie elementi tiek izmantotas jūras peldes un pastaigas piekrastē. Parasti kūrortos ir izkoptas dārzu un parku ainavas, apstādījumi. Daudz kūrortu ir kļuvuši par ievērojamām mākslas un kultūras festivālu norises vietām. Dziednieciskie ceļojumi parasti ir garāki par citiem ceļojumiem, jo ārstēšanās un atveseļošanās noris noteiktā, speciāli izstrādātā laika posmā. Populāri ir piejūras un kalnu kūrorti. Kalni ir liels tūristu vilinājums. Vairums kūrortu kalpo kā bāze interesentiem, kas vēlas aplūkot apkārtnē esošās ievērojamās vietas. Diemžēl kūrorti ir arī tie, kas rada diezgan ievērojamu atkritumu daudzumu, jo šeit tiek galvenokārt domāts tikai par tūristu interesēm, nodrošinot tiem lielu produktu un greznumlietu u.c. patēriņu, novārtā atstājot atkritumu samazināšanas pasākumus.
Atpūtas tūrisms
Ceļošana ar mērķi atjaunojot garīgos un fiziskos spēkus, nomainīt apkārtējo vidi, atpūsties, dažādojot ikdienas dzīvi, nostiprināt veselību, izmantojot ainavu pievilcību, mežu un ūdeņu resursus. Atpūtas tūrisms ir populārs jūru un ezeru piekrastēs, kalnu rajonos. Šajos rajonos bieži ierodas neorganizētie un individuālie tūristi, kuri izmanto vasaras mājiņas, auto treilerus vai teltis.
Dabas tūrisms
Tūrisma veids, kura mērķis apskatīt raksturīgas ainavas, izzināt biotopus, dabu, izglītoties dabas aizsardzības jautājumos, kā arī novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos.
Izziņas tūrisms
Ceļošana ar mērķi papildināt zināšanas, kā arī gūt emocionālu pārdzīvojumu, iepazīstoties ar savas vai citas valsts kultūru, dzīvesveidu, ekonomiku un vēsturi. Visvairāk tūristu ar šādiem mērķiem pievelk valstis, kurās ir daudz pasaulslavenu kultūrvēsturisku objektu – Itālija, Francija u.c. Izziņas tūrisms ir mazāk atkarīgs no sezonas nekā atpūtas tūrisms, muzejus un galerijas, dažādus festivālus var apmeklēt arī ziemas periodā. Dažkārt tā vietā tiek izdalīti tūrisma veidi kā kultūras, izklaidējošais, etniskais tūrisms. Kultūras tūrismu veido ceļojumi, kuru galvenais mērķis ir iepazīties ar citu tautu kultūru, kas izpaužas no teiktā dzīvesveidā, reliģiskajos rituālos, ģērbšanās stilā, kulinārijā, paradumos, un tās vēsturisko mantojumu un ievērotākajām vietām. Arvien lielākā daļa tūristu vēlas apmeklēt savdabīgas, eksotiskas, izzūdošas kultūras. Savukārt etniskā tūrisma galvenais mērķis ir iepazīties ar kādas etniskas grupas, piemēram, kalnu taju cilts, dzīvesveidu.
Biznesa tūrisms
Ceļošanas galvenais mērķis ir dažādas darījumu sarunas un profesionālu kontaktu nodibināšana, kā arī slēgt darījumus vai veikt dienesta uzdevumus, kas saistīti ar ceļotāja profesionālo nodarbošanos. Tajā var iesaistīties gan individuālas personas, gan profesionālas grupas. Biznesa tūrisms ir viens no visstraujāk augošajiem un perspektīvākajiem tūrisma veidiem. Darījumu braucieni mazāk atkarīgi no sezonas. Biznesa tūrisms ir arī viens no ienesīgākajiem tūrisma veidiem, jo biznesmeņi biežāk izmanto dārgo aviotransportu, apmetas augstas klases viesnīcās.
Kongresa tūrisms
Ceļošana ar mērķi papildināt zināšanas un pieredzi, piedaloties kongresos, simpozijos un sanāksmēs, kā arī iepazīšanās ar zinātnes un tehnikas sasniegumiem ārpus savas pastāvīgās dzīves vietas. Arī šis veids strauji attīstās. Tam raksturīgi lieli ienākumi no viena dalībnieka. Daudzās Eiropas valstīs izveidojušies lieli kongresu centri ar plašām konferenču zālēm viesnīcās vai tuvu tām. Kongresa tūrismā ir liels to personu skaits, kuras pavada viesus. Tie dažkārt veido 1/3 no kopējā viesu skaita. Kongresu laikā tiek rīkoti augstas kvalitātes izklaides pasākumi: klasiskās mūzikas koncerti, operu izrādes.
Reliģiskais tūrisms
Tas ir saistīts ar ievērojamu reliģisko centru vai svēto vietu apmeklēšanu. Pasaulē lielāki reliģiskā tūrisma centri ir Meka, Vatikāns un Jeruzaleme. Latvijā reliģiskā tūrisma centrs ir Aglona. Reliģiskā ceļojuma norises laiks nav saistīts ar noteiktu sezonu, bet parasti ir saistīts ar reliģisko kalendāru un reliģisko svētku norises laiku. Bieži vien svētceļojumi tiek organizēti noteiktos datumos un var izvērsties par lieliem masu pasākumiem. Tādos gadījumos tiek izmantoti speciāli transporta reisi. Svētceļotāji mazāk izmanto viesnīcas, tos apmierina vienkāršākas apmešanās vietas. Reliģiskajam tūrismam paralēli netiek rīkoti izpriecu vai izklaides pasākumi kā citiem tūrisma veidiem.
Tūrisms ar nolūku apciemot radus vai draugus
Šis tūrisma veids strauji uzplauka pēc Otrā pasaules kara, kas izraisīja plašas emigrācijas plūsmas. Uzlabojoties politiskajai situācijai un materiālajai labklājībai, 60. gados daudzi emigranti devās apciemot savu dzimteni. Tūristi neizmantoja daudz viesnīcu pakalpojumus, jo apmetās pie radiem, draugiem. Mazāk tika izmantoti arī tūrisma firmu un gidu pakalpojumi, jo tūristi apmeklēja pazīstamas vietas. Pašreiz šajā tūrisma iesaistās otrā un trešā emigrantu paaudze, tādēļ mainās to intereses senču dzimtenē. Arvien biežāk tiek izmantoti viesnīcu pakalpojumi, tiek apmeklēti populāri tūrisma objekti.
Aktīvais tūrisms
Tūrisma veids, kurā tūrists visas nepieciešamās darbības veic pats. Tā mērķis ir aktīva brīvā laika pavadīšana, piedalīšanās sporta pasākumos vai sporta pasākumu vērošanā. Sporta tūrisms uzlabo tūristu veselību, veicina fizisko un garīgo attīstību, kā arī pozitīvi iedarbojas uz emocionālo stāvokli. Daudz lielāka loma tajā ir dabas tūrisma resursiem – kalniem, ūdeņiem, alām. Arī aktīvā un sporta tūrisma mērķis var būt iepazīšanās ar dabu un kultūrvēsturiskajiem objektiem. Tikai tūrisma ceļojuma ir iespējams savām acīm aplūkot unikālas dabas ainavas, uzkāpt kalna virsotnēs, iepazīt upes un ezerus. Sporta tūrismā plaši iesaistās gan organizētas grupas, gan individuāli tūristi. Turklāt organizētie tūristi vairāk izvēlas maršrutus apdzīvotās vietās ar izveidotu infrastruktūru, bet individuālie tūristi meklēneapdzīvotas vietas un grūtības, ko pievarēt ceļojuma laikā.
Specializētais tūrisms
Ceļošana ar mērķi uzturēties brīvā dabā un veikt noteikta veida fiziskas aktivitātes, kuru īstenošanai nepieciešams speciāls inventārs, prasmes vai transporta līdzekļi, vai arī tā norisē piedalās specializētas tūristu grupas. Specializētā tūrisma apakšveidi ir:
kruīzu ceļojumi
medības, makšķerēšana
sports (niršana, alpīnisms u.c.)
Kruīzu tūrisms ir jūras vai upju ceļojums ar apstāšanos maršrutā ietvertajās ostās un izbraukumiem no tām uz apmeklēto vietu iekšzemes rajoniem. Kruīzi ir vienlaikus ceļošanas veids un industrija, kas arvien vēršas plašumā. Galvenos pasaules kruīzu maršrutus var sadalīt septiņos reģionos:
Karību jūras salas, Bermudu salas, Bahamu salas, ieskaitot Centrālamerikas un Dienvidamerikas krastu
Ziemeļamerikas rietumkrasts, ieskaitot Meksiku, ASV, Aļasku un Kanādu
Vidusjūra
Klusā okeāna salas un Tālie Austrumi
Baltijas jūra, Ziemeļeiropas valstu galvaspilsētas un Nordkaps
Rietumāfrika un Kanāriju salas, Madeiras salas
kruīzi apkārt pasaulei
Pērn biļeti uz braucienu ar kruīza kuģi iegādājās vairāk nekā 12. milj. cilvēku. Specializētajā tūrismā ir izteikts sezonas raksturs.
Sporta tūrisms – tūrisma veids, kur sacensības atsevišķu aktīvu tūristu iemaņu labākā un ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā.
Jauniešu tūrisms
Jauno cilvēku un studentu ceļojumi ar mērķi izglītoties, sportot un atpūsties. Jaunieši vienmēr bijuši aktīvi ceļotāji. Bieži vien jauniešu ceļojumi tiek apvienoti ar mācībām, piemēram, svešvalodu studēšanu. Daudzu valstu valdības un tūrismu firmas sniedz atvieglojumus šiem tūristiem, pazeminot transporta pakalpojumu cenas, ierīkojot lētas izmitināšanas iestādes, samazinot ieejas biļešu cenas muzejos u.c.
Pilsētu tūrisms
Tas ir tūrisms pilsētās un mazpilsētās. Pilsētas ir ļoti populāri tūristu interešu objekti. Tūristus piesaista gan pati pilsēta, gan tās vēsture, novietojums un funkcijas, ko veic pilsēta, vai kāda tās īpatnība. Parasti tajās atrodas daudz interesantu objektu, kas saistīti ar vēsturiskiem notikumiem un kultūras dzīvi, kā arī nelielā teritorijā pieejams daudz ērtību un pakalpojumu, piemēram, viesnīcas, veikali, restorāni u.c. Bieži tūrisms attīstās uz tās bāzes, kas sākotnēji radīta tikai vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Līdz ar to arī var parādīties problēmas atkritumu saimniecībai attiecīgās pašvaldības teritorijās. Atkarībā no pilsētās koncentrētajiem tūristu interešu objektiem izšķir:
vēsturiskās pilsētas
kultūras pilsētas
tirdzniecības pilsētas
Kā lielākās Eiropas tūrisma pilsētas ir Roma, Parīze, Londona, Barselona. Pilsētās, kurās iebrauc daudz tūristu, pamazām ir izveidojušās speciālas tūrisma zonas vai rajoni. Tie ir pilsētas rajoni vai ielas, kurās atrodas liels skaits kultūrvēsturisku objektu, kur koncentrējas daudz tūristiem domātu veikalu, kafejnīcu, bāru, gleznu galeriju. Tādās zonās bieži tiek slēgta satiksme un izveidotas gājēju zonas.
Izejošais tūrisms Latvijā
Par tūrisma sākumu tiek uzskatīts 1866. gads, kad Latvijā atcēla dzīves vietas maiņas aizliegumu. Pasaulē starptautiskais tūrisms kā prece parādījās tikai pēdējo 30-40 gadu laikā, kad, pieaugot cilvēku materiālajai labklājībai un attīstoties transportam, kā arī masu informācijas līdzekļu sniegtās informācijas dēļ, cilvēki centās izzināt pasauli.
Neatkarīgās valsts sākumā tika nodibināta dažādas tūristu biedrības un organizācijas. 1919. gadā nodibināja Rīgas Jaunatnes tūristu biedrību. 20. un 30. gados Latvijā darbojās vairāk kā 20 dažādu tūrismu biedrību. 1929. gada 24. aprīlī Latvijas valdība nodibināja Latvijas centrālo tūristu biedrību. Šo dienu var uzskatīt par tūrisma nozares oficiālo dzimšanas dienu.
1929. gadā Latvijas Tūrisma organizācijudelegāti piedalījās Starptautiskajā tūrisma propagandas orgānu ūnijas konferencē, kurā Latviju uzņēma par šīs organizācijas biedru. 1931. gadā valdība pie Iekšlietu ministrijas nodibināja Tūrisma biroju, kas vēlāk pārveidojās par tūrisma nodaļu Sabiedrisko lietu ministrijas sastāvā. Tūrisms, ko koordinēja un vadīja tūrisma nodaļa, veidojās par nozīmīgu tautsaimniecības nozari.
Tūrisma biroja un tūrisma nodaļa veica aktīvu tūrisma propagandas darbu, daudz darīja tūrisma gidu un tūrisma aģentu sagatavošanā. Plašs darbs izveidojās jaunatnes vidū – tika rīkoti ceļojumu aprakstu, fotogrāfiju, plakātu un suvenīru konkursi, tika izveidots žurnāls „Tūrisma apskats”.
Latvijas Republikas laikā tūrisma bilance ir bijusi pozitīva. Tā piemēram, 1936. gadā latvieši ārzemēs izdeva 4 miljonus latu, bet ārzemnieki Latvijā – 7 miljonus. Kā arī ieceļojošo tūristu skaits pārsniedza izceļojošo tūristu skaitu.
1939. gadā tika noslēgta Baltijas valstu tūrisma Antante, kuras uzdevums bija atvieglot ceļošanu starp valstīm un koordinēt tūrisma attīstību.
Padomju laikā pārveidojās tūrisma organizācija, un tas kļuva ne tikai par atpūtas un sporta veidu, bet arī par ideoloģiskās un politiskās audzināšanas līdzekli. Tūrisma maršrutu un ekskursiju izstrādāšanā akcents tika likts uz militāri patriotiska rakstura objektiem.
Padomju laikā visstraujāk attīstījās vietējais tūrisms, savukārt starptautiskā tūrisma organizācija bija valsts monopols. Valsts iestādēs stingri kontrolēja tūristu plūsmu apjomu un tūrisma sakarus ar Rietumeiropas valstīm un arī tūristus, īpaši tika reģistrēti uz kapitālistiskajām valstīm izbraucošie tūristi. Ārzemju ceļojumos varēja doties tikai ar PSRS centrālo starptautisko organizāciju Inturist un Sputņik filiāles ceļazīmi. Ierobežots skaits atļauju tika dots radu, draugu apciemojumiem, dalībai kongresos, konferencēs. Ārzemju ceļojumos iezīmējās viens reģions – Eiropas sociālistiskās valstis – VDR, Bulgārija, Polija.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas sākās jauns tūrisma attīstības posms. 1991. gadā tika uzsākta valsts tūrisma uzņēmumu privatizācija, jaunu privātuzņēmumu veidošana un jaunas nozares pārvaldes struktūras izveide, kā arī starptautiskais tūrisms vairs nav monopoldarbības nozare. Attīstījās dažādas privātās tūrisma uzņēmējdarbības formas. Tika uzsvērta nepieciešamība atzīt tūrismu par vienu no galvenajām tautsaimniecības nozarēm. Sākās arī tūrisma darbinieku un firmu apvienību veidošanās pēc darbības profila vai pēc teritoriālā principa. Izceļojošo ceļotāju skaits palielinājās, maksimumu sasniedzot 1993. gadā.
2007. gadā pasaulē tika reģistrēti gandrīz 900 milj. ārzemju braucieni. Tiek uzskatīts, ka tūrisms attīstās visstraujāk un tas tuvākajā laikā var apsteigt tādas nozares kā naftas ieguve un pārstrāde, automobiļu rūpniecība. Pēc Pasaules Tūrisma organizācijas statistikas datiem, tūrisms ir nozīmīgs darbavietu radītājs, svarīgs sociālās un reģionālās attīstības faktors, kā arī pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots.
Attēlā Nr. 2.1 parādīts izceļojošo Latvijas ceļotāju skaits. Kā redzams, pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies vairāk par tūkstoš ceļotājiem.
2.1 tab.
|
LATVIJAS CEĻOTĀJU RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI |
||
|
Robežšķērsojumu skaits, tūkst. |
||
|
Latvijas ceļotāji (ārzemēs) |
2003 |
2 299 |
|
2004 |
2 456 |
|
|
2005 |
2 894 |
|
|
2006 |
3 114 |
|
|
2007 |
3 376 |
|
Attēlā Nr. 2.2 attēloti Latvijas ceļotāju braucienu motīvi. Vēlme tikties ar draugiem un radiem, kā arī atpūta ir dominējoša motivācija izejošā tūrismā. Ievērojami samazinājusies motivācija iepirkties.
2.2. tab.
|
LATVIJAS ROBEŽU ŠĶĒRSOJOŠO PERSONU CEĻOJUMU MOTĪVI (%) |
|||||
|
|
Latvijas ceļotāji |
||||
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
|
|
Atpūta |
20.7 |
19.5 |
21.6 |
23.8 |
27.2 |
|
Ārstēšanās |
0.1 |
0.2 |
0.1 |
0.2 |
0.2 |
|
Darījumi |
17.3 |
19.2 |
17.3 |
14.0 |
14.5 |
|
Draugu, radinieku apmeklējumi |
26.5 |
29.1 |
27.6 |
27.4 |
25.6 |
|
Iepirkšanās |
23.3 |
16.1 |
15.1 |
14.2 |
14.1 |
|
Mācības |
0.8 |
0.6 |
0.9 |
1.1 |
1.2 |
|
Sports |
1.6 |
1.4 |
1.7 |
1.4 |
1.8 |
|
Citi motīvi |
9.7 |
13.9 |
15.7 |
17.9 |
15.4 |
Attēlā Nr. 2.3. attēlots Latvijas ceļotāju braucienu sadalījums pa valstīm. Kā redzams, visapmeklētākās valstis ir Latvijas kaimiņzemes un NVS valstis.
2.3. tab.
|
LATVIJAS CEĻOTĀJU SKAITS SADALĪJUMĀ PA VALSTĪM (tūkstošos) |
|||||
|
|
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
|
AT Austrija |
30.6 |
29.8 |
55.4 |
45.4 |
42.2 |
|
BY Baltkrievija |
171.5 |
163.5 |
201.8 |
198.6 |
143.2 |
|
DE Vācija |
121.1 |
86.9 |
146.6 |
204.6 |
247.7 |
|
DK Dānija |
13.7 |
15.1 |
29.8 |
37.6 |
49.6 |
|
EE Igaunija |
602.1 |
634.6 |
633.5 |
598.0 |
545.7 |
|
FI Somija |
25.9 |
28.8 |
34.3 |
31.7 |
24.7 |
|
FR Francija |
35.4 |
17.8 |
38.3 |
39.9 |
34.3 |
|
LT Lietuva |
693.7 |
929.9 |
966.3 |
1 153.6 |
1 350.7 |
|
PL Polija |
86.7 |
89.4 |
148.1 |
192.1 |
119.9 |
|
RU Krievija |
435.5 |
383.3 |
462.3 |
389.9 |
387.2 |
|
SE Zviedrija |
78.4 |
81.6 |
91.1 |
112.0 |
155.6 |
|
UA Ukraina |
19.3 |
24.9 |
39.0 |
35.4 |
17.0 |
|
US Amerikas Savienotās Valstis |
13.2 |
17.0 |
26.2 |
33.9 |
30.0 |
|
NVS valstis |
629.5 |
574.4 |
707.7 |
626.3 |
551.0 |
Pēc LR Centrālā statistikas pārvaldes datiem, 2007. gada 2. pusgadā Latvijā bija reģistrētas 202 firmu, kuras sniedza tūrisms pakalpojumus.Tūrisma firmas, kas irLatvijas Tūrisma aģentu asociācijas biedri ir: AIR-TOUR, ANSBERGS TRAVEL, AR-TUR, ASTRA TURE, ATLAS TOURS, AVEROJA, TŪRISMA AĢENTŪRA BALTA, BALTIJAS CEĻOJUMU GRUPA, BEGONIJA, BLAGOVEST TURSERVISS, BULTA TŪRS, DIGITOURS, DOMINA TRAVEL LATVIA, EIROPAS CEĻOJUMU CENTRS, EXPLAIN TOUR, EXSPRESS TRAVEL, FENIKSS, FORTŪNA TRAVEL, FTB LATVIA, GO Travel, IMPRO CEĻOJUMI, IRBE LNK, JĒKABA AĢENTŪRA, JUNIVERSAL, KALEVA Travel, KOLUMBS, LAIMTŪRE, LATTUR, LATVIA TOURS, LTS-TRAVEL, NOAOS TŪRISMA AĢENTŪRA, MAKS, NOVATOURS, OZOLCIEMS TŪRE, PEGASUS, RAFI TRAVEL, RELAKS TŪRE, REMACO, RĪGAS TŪRISMA AĢENTŪRA, SIBUS, VANILLA TRAVEL, TAS LATVIJA, TBS TŪRISMA AĢENTŪRA, TEZ TOUR, VIA HANSA TOURS, VIESTURDĀRZS, YOUR RUN. Savā darbā izvēlējos no šīm detalizētāk izpētīt tūrisma aģentūras, kuras piedāvā kruīzu ceļojumus pa Karību jūras salas, Ziemeļamerikas rietumkrastu un Tālo Austrumu reģioniem, jo tie ir eksotiski braucieni. Tās tūrismu aģentūras ir:
ANSBERGS TRAVEL
AVEROJA
BEGONIJA
EXPRESS TRAVEL
DIGITOURS
FTB LATVIA
GO TRAVEL
KOLUMBS
LATVIA TOURS
NAOSTŪRISMA AĢENTŪRA
RĪGAS TŪRISMA AĢENTŪRA
YOUR RUN
Izejošā tūrisma piedāvājuma analīze
Šajā tabulā attēloti kruīza ceļojumi pa trim reģioniem un tie tiek sadalīti cenu amplitūdās – līdz 500, no 500-900 un virs 900 Ls
Kruīzi3.1. tab.
|
Tūrisma aģentūra |
Reģions |
Kruīzi zem 500 Ls |
Kruīzi no 500 – 900 Ls |
Kruīzi virs 900 Ls |
|
NAOS |
Karību jūras salas Tālie Austrumi |
Fort Lauderdale, Florida (Austrumu Karībi), (8 dienas) Austrumu Karību kruīzs (8 dienas) Miami, Florida (Rietumu Karībi), (8 dienas) |
Tālo austrumu kruīzs – Singapūra, Vjetnama, Ķīna, Indonēzija (15 dienas) |
|
|
AVEROJA |
Karību jūras salas Dienvid- Amerikas krasts Tālie Austrumi |
Antiļi, Dominikānas Rep. un Virdžīnu salas (8 dienas) Florida, Hondurasa un Meksika (8 dienas) Florida, Meksika, Belīze un Hondurasa (8 dienas) Ķīna un Vjetnama (7 dienas) |
Puerta Riko, Virdžīnu salas, Dominikānas Rep. (8 dienas) Florida, Meksika un Jamaika (8 dienas) Brazīlija (8 dienas) Vjetnama, Singapūra, Malaizija, Filipīnas, Ķīna (18 dienas) Ķīna, Vjetnama, Taizeme un Singapūra (15 dienas) Indonēzija, Malaizija, Taizeme, Singapūra (15 dienas) Vjetnama, Singapūra, Malaizija, Filipīnas (15 dienas) |
Ķīna, Filipīnas, Malaizija, Bruneja, Singapūra un Vjetnama (15 dienas) |
|
ANSBERGS |
Dienvid- Amerikas krasts Bermudu salas Karību jūras salas Centrālamerikas krasts Klusā okeāna salas |
Brazīlija, Argentīna un Urugvaja (8 dienas) Austrumkarību kruīzs (8 dienas) Rietumkarību kruīzs (6 dienas) Dienvidkarību kruīzs (8 dienas) |
Ziemassvētku kruīzs – Brazīlija, Argentīna, Urugvaja (8 dienas) Argentīna, Urugvaja un Brazīlija (14 dienas) Argentīna, Urugvaja, Čīle un Brazīlija (14 naktis) Bermudu salu kruīzs (10 dienas) Panamas kanāla kruīzs (12 dienas) |
Rio karnevāla kruīzs (14 dienas) Havaju salu kruīzs (16 dienas) |
|
EXPRESS TRAVEL |
Karību jūras salas Dienvid- Amerikas krasts Bermudu salas Bahamu salas Centrālamerikas krasts Ziemeļamerikas rietumkrasts Tālie Austrumi |
Virdžīnu salas (8 dienas) Florida Meksika Kaimanu salas Jamaika (8 dienas) Dienvidamerikas kruīzs – Argentīna, Brazīlija (9 dienas) Bermudas kruīzs (6 dienas) Bahamu kruīzs (5 dienas) Meksikas rivjēra (8 dienas) Aļaska (uz dienvidiem) (8 dienas) Aļaska (uz ziemeļiem) (8 dienas) Dienvidkoreja, Japāna (6 dienas) |
Brazīlija (8 dienas) Panamas kanāls (11 diienas) Ķīna, Filipīnas, Vjetnama un Malaizija (16 dienas) |
Karību salas – Itālija, Tenerife, Barbadosa, Grenada, Martinika, Dominika, Dominikanas Republika, Antigva (21 diena) Itālija, Spānija, Tenerife, Brazīlija (15 dienas) Valparaiso – Buenosairesa (15 dienas) |
|
FTB LATVIA |
Ziemeļamerikas rietumkrasts Bermudu salas Bahamu salas Karību jūras salas |
Meksikas kruīzs (3 naktis) Meksikas līča kruīzs (4 naktis) Bermudu kruīzs (5 naktis) Bahamu kruīzs (3 naktis ) Rietumu Karību kruīzs (4 naktis) |
||
|
LATVIA TOURS |
Karību jūras salas Tālie Austrumi |
Austrumkarību jūras kruīzs (8 dienas) |
Karību jūras pērļu kruīzs Ziemassvētkos (8 dienas) – Gvadalupe, Sv. Lūcijas sala, Dominikānas republika Āzijas kruīzs – Honkonga, Singapūra, Vjetnama (14 dienas) |
|
|
BEGONIJA |
Tālie Austrumi |
Ķīna un Vjetnama (5 dienas) Ķīna, Dienvidkoreja un Japāna (6 dienas) |
Ķīna, Filipīnas, Malaizija, Bruneja, Singapūra un Vjetnama (12 dienas) |
Ķīna, Filipīnas, Malaizija, Bruneja, Singapūra un Vjetnama (16 dienas) |
|
DIGITOURS |
Bermundu un Bahamu salas |
Bermundu un Bahamu salu kruīzs |
||
|
GO TRAVEL |
Tālie Austrumi |
Ķīna, Dienvidkoreja un Japāna (6 dienas) |
Ķīna, Filipīnas, Malaizija, Bruneja, Singapūra un Vjetnama (12 d.) |
Ķīna, Filipīnas, Malaizija, Bruneja, Singapūra un Vjetnama (15 dienas) |
|
RĪGAS TŪRISMA AĢENTŪRA |
Tālie Austrumi |
Ķīna, Dienvidkoreja un Japāna (6 dienas) |
||
|
YOUR RUN |
Tālie Austrumi |
Ķīna un Vjetnama (6 dienas) Ķīna, Dienvidkoreja un Japāna (5 dienas) |
Ķīna, Filipīnas, Malaizija, Bruneja, Singapūra un Vjetnama (15 dienas) |
Apskatot tūrisma aģentūru kruīzu piedāvājumus, var secināt, ka tiek piedāvāti ceļojumi ar dažādiem kruīzu kuģiem – ar itāļu „Costa”, angļu „Queen Elizabeth”, amerikāņu „Silversea”, norvēģu „Royalcarribean”. Katrs kruīzs piedāvā plašu maršrutu klāstu, dažādas ietilpības kuģus ar dažādām izklaides iespējām.
Cenu amplitūda kruīziem ir liela, sākot no 408 Ls līdz pat 1200 Ls vienam cilvēkam. Protams, cena atkarīga no izvēlētās kajītes kategorijas (iekšējā kajīte bez logiem, kajīte ar logiem, kajīte ar balkonu un luksus klases kajīte), datumiem un kajīšu pieejamības. Lielākoties kruīzu cena ir 500-900 Ls robežās. Kruīzi virs 900 Ls ir pārsvarā uz Tāliem Austrumiem.
Atsevišķi jārēķinās ar izdevumiem par aviobiļetēm no Rīgas uz izkuģošanas ostu un atpakaļ, kā arī par ekskursijām.
Kruīzs ir vienreizējs ar to, ka ik rītu ceļotājs pamostas citā valstī, kur var doties dažādās ekskursijās. Kruīza laikā tiek piedāvāta arī aktīvā atpūta – niršana, izbraucieni ar kanoe laivām u.c.
Kuģis ir kā milzīga viesnīca, restorānu, bāru, teātru, kongresa zāļu, sporta zāļu, skaistumkopšanas salonu, baseinu komplekss. Īpaši padomāts ir par bērniem -spēļu zāles, animācijas grupas.
Manis apskatītās tūrisma aģentūras vairāk kruīzus piedāvā uz Karību jūras salu reģionu. Daudz piedāvāts ir arī uz Tālo Austrumu reģionu. Kruīzs sākas Singapūrā un dodas uz Malaiziju, Ķīnu, Vjetnamu, Indonēziju. Maršruti ir ļoti dažādi, kruīzu ilgums – gan 6 diennaktis, gan pat 16 diennaktis.Mazāk tiek piedāvāti kruīzi uz Ziemeļamerikas rietumkrastu, t.i., uz Meksiku un Aļasku. Lielāks piedāvājuma klāsts kruīziem ir tūrisma aģentūrai Express Travel. Tur tiek piedāvāti kruīzi uz visiem 3 reģioniem.
ALTA tūrisma aģentūru eksotisko kruīzu piedāvājums ir pietiekami plašs, lai katrs atpūsties gribētājs varētu izvēlēties sev tīkamāko.
Secinājumi
Pēdējo 50 gadu laikā tūrisms ir ievērojami palielinājies un kļuvis par viens no dinamiskākajiem ekonomikas sektoriem.
Izejošais tūrisms ir kādas valsts ceļotāju izbraukšana no savas valsts, lai izklaidētos, atpūstos, apskatītu valsti, veiktu darījumus, apmeklēt draugus un radiniekus u.c.
Pēdējo piecu gadu laikā izceļojošo Latvijasceļotāju skaits ir ievērojami palielinājies.
Dominējoša motivācija izejošā tūrismā ir vēlme tikties ar draugiem un radiem, kā arī atpūta.
Tūrisma braucienos iesaistās arvien vairāk un vairāk pasaules iedzīvotāju, tas kļūst par nozīmīgu pasaules saimniecības nozari.
Latvijā ir reģistrētas 202 firmu, kuras sniedz tūrisma pakalpojumus, tādējādi Latvijā pastāv liela konkurence starp tām.
Kruīzu tūrisms ir mūsdienās viena no visstraujāk augošajām tūrisma nozarēm pasaulē.
Pieprasītākais kruīza ceļojuma galamērķis ir Karību jūras salu reģions.
Lielāks piedāvājuma klāsts kruīziem ir tūrisma aģentūrai Express Travel.
Priekšlikumi
Tūrisma aģentūras varētu paplašināt kruīzu piedāvājuma klāstu uz Ziemeļamerikas krastu.
Tūrisma aģentūras varētu piedāvāt ceļojumus uz Dienvidamerikas krastu ne tikai uz Brazīliju, bet arī uz Peru, Ekvadoru, Venecuēlu, jo tajās ir daudz kultūrvēsturisku objektu.
Izmantotā literatūra
Dž. Kristofers Holovejs “Tūrisma bizness”, Jāņa Rozes apgāds 1999. g.
Daina Krauksta, Arnolds Brūders „Tūrisms” 1998. g.
Elga Apsīte „Ģeogrāfija tūrisma izglītībai”, 1996. g.
I. Silineviča “Tūrisma uzņēmējdarbības pamati”, Rēzekne 2001. g.
A. Brencis “Aktīvais tūrisms”, Turība 2003. g.
„Ilustrētā zinātne”, Aprīlis 2008 (29)
LR centrālā statistikas pārvalde „Tūrisms Latvijā 2005”
www.csb.lv
www.alta.lv
www.averoja.lv
www.ansbergs.lv
www.begonija.lv
www.go-travel.lv
www.yourrun.lv
www.expresstravel.lv
www.digitours.lv
www.ftb.lv
www.latviatours.lv
www.naos.lv
www.rta.lv
Dž. Kristofers Holovejs “Tūrisma bizness”, Jāņa Rozes apgāds 1999. g., 17. lpp.
Turpat, 18.lpp.
Daina Krauksta, Arnolds Brūders „Tūrisms” 1998, 4. lpp.
LR centrālā statistikas pārvalde „Tūrisms Latvijā 2005”
Elga Apsīte „Ģeogrāfija tūrisma izglītībai”, 1996. g., 6.lpp.
Dž. Kristofers Holovejs “Tūrisma bizness”, Jāņa Rozes apgāds 1999. g., 14. lpp.
Daina Krauksta, Arnolds Brūders „Tūrisms” 1998, 4. lpp.
Elga Apsīte „Ģeogrāfija tūrisma izglītībai”, 1996. g., 23. lpp.
Turpat, 24. lpp.
Dž. Kristofers Holovejs “Tūrisma bizness”, Jāņa Rozes apgāds 1999. g., 25. lpp.
I. Silineviča “Tūrisma uzņēmējdarbības pamati”, Rēzekne 2001. g., 24. lpp.
Daina Krauksta, Arnolds Brūders „Tūrisms” 1998, 12.-13. lpp.
Elga Apsīte „Ģeogrāfija tūrisma izglītībai”, 1996. g., 26.lpp.
A. Brencis “Aktīvais tūrisms”, Turība 2003. g.
Daina Krauksta, Arnolds Brūders „Tūrisms” 1998, 15.-17. lpp.
Dž. Kristofers Holovejs “Tūrisma bizness”, Jāņa Rozes apgāds 1999. g., 129. lpp.
„Ilustrētā zinātne”, Aprīlis 2008 (29), 50. lpp.
Elga Apsīte „Ģeogrāfija tūrisma izglītībai”, 1996. g., 28. lpp.
I. Silineviča “Tūrisma uzņēmējdarbības pamati”, Rēzekne 2001. g., 24. lpp.
Daina Krauksta, Arnolds Brūders „Tūrisms” 1998, 19. lpp.
I. Silineviča “Tūrisma uzņēmējdarbības pamati”, Rēzekne 2001. g., 15. lpp.
http://www.hotelchange.com/modules.php?op=modload&name=HNR&file=detail&sid=30983
www.csb.lv
www.csb.lv
turpat
19