Sveiks, manu mazo Brīnumiņ! Vai esi jau gultiņā? Tad ir pienācis laiks vakara pasaciņai. Un šoreiz es tev pastāstīšu pasaku par Mazo Miega Pelēniņu. Par to cik viņam nelāgi izgāja.
Mazā Miega Pelēna māmiņa bija Lielā Miega Pele, kura visiem rātniem un ne tik rātniem bērneļiem vakaros izdāļāja miedziņu. Tā nu ik vakaru Miega Pele paņēmusi savu miega nešļavu devās savā darba apgaitā, bet Mazais Miega Pelēniņš palika mājās viens.
Kādu vakaru, kad māmiņa atkal bija prom, Pelēns nekādi nevarēja aizmigt. Mazā astīte grozījās no vieniem sāniem uz otriem, bet miedziņš kā nenāca tā nenāca pie Pelēna. Tad nu viņš izdomāja, ka klusiņām varētu tecēt māmiņai pa pēdām un paklausīties citiem bērniem stāstītās miega pasaciņas.
Lielā Miega Pele devās no mājas uz māju un, kur viņa pabija, tur bērniņi rātni vēra acis ciet un devās uz Čučumuižu. Mazais Miega Pelēns klusiņām tecēja nopakaļus un, jo tālāk gāja, jo vairāk mazās ķepiņas sāka just gurdenumu. Solīši ar katru brīdi kļuva arvien gausāki un gausāki. Un drīz vien Mazais Pelēniņš tik tikko vairs vilkās, līdz mazā ķepiņa aizķērās aiz kāda koka saknes un viņš pusaizmidzis ripoja lejup pa gravu līdz ievēlās kāda zvērēna izkasītā bedrītē. Tur Pelēns palika arī guļam.
Pa to laiku Lielā Miega Pele beigusi savu vakara apgaitu, atgriezusies mājās ieraudzīja, ka Mazā Miega Pelēniņa gultiņa ir tukša. Satraukta viņa sapulcināja citas Miega Peles palīgā. Te kāds pamanīja, ka mazās Peles ķepiņas ir devušās tanī pat virzienā, kur Lielā Miega Pele vakara apgaitu sākot. Tā nu drīz vien viss meklētāju pulks nonāca tanī vietā, kur Pelēns paklupa, bet mazās pēdiņas pie koka pēkšņi izbeidzās. Atkal sākās satraukums un kņada līdz kāda Pele pamanīja aliņā gulošo Pelēniņu. Lielā Miega Pele steidzās pie sava bērniņa un bezgala laimīga pacēla to savās ķepās, kurš sajutis savas mammas klātbūtni, apķērās tai cieši, cieši ap kaklu, klusi nopīkstēja: “Māmiņ!” un saldi čučēja tālāk.
Kopš tā vakara Mazā Miega Pelēniņa māmiņa vispirms uzbužināja vismīkstāko spilventiņu un izstāstīja visjaukāko pasaciņu savam bērniņam un tikai tad devās savās darba gaitās.
Ver nu arī tu, manu mazo bērniņ, actiņas ciet un, lai tev visjaukākie sapnīši nāk ciemos!
P.s. Arī pie mazās Elzas Lielā Miega Pele ir bijusi un savu darbiņu padarījusi.