ETA

Konflikta izklāsts.
ETA kaujinieki turpināja politiskās slepkavības, kuru skaits 1979, un 1980, gadā pārsniedza simtu – 119 un 123 nogalinātie. ETA veica arī ķīlnieku nolaupīšanu, pieprasot izpirkumu un uzņēmēju aplikšanu ar revolucionāru nodokli. Spānijas un Francijas specvienību uzbrukumi ETA atbalsta punktiem sāka līdzināties plašām kaujas operācijām, kurās daudz cieta nevainīgi civiliedzīvotāji. Pretterorisma eksperti novērojuši vēl vienu pārmaiņu – ETA kaujinieki iecienīto 9 mm kalibra šaujamo aizvien biežāk aizstāja ar jaudīgāko spridzekli. Tāds tika izmantots arī 1987. gadā ETA postošākajā terora aktā Madrides lielveikalā, kas izdzēsa 21 cilvēka dzīvību. Pēc tam gan ETA vadoņi atvainojās par pieļauto kļūdu…Tā sauktie svina gadi mijās ar pamieru, ko ETA izsludināja gan sociālista Felipes Gonsalesa , gan labējās Hosē Marijas Asanara valdības laikā. Herri Batasuna terora metodes, vismaz paziņojums, noliedza. Bet ETA izmantoja pamiera posmus, lai pārkārtotu rindas. Tomēr, iestājoties globālai islāmistu terorisma un pretterorisma ērai, ETA vairs neatguva agrāko darbības virzienu. Arī tāpēc, ka terors kļuva par nepanesamu slogu tiem, kuru vārdā to veica. Īpaši šobrīd pēc 11.marta Batasuna kopš 2002.gada izsludināta ārpus likuma. Aprēķināts, ka izdarīt secinājumus par ETA galu diemžēl ir pāragri.

Šie 11.marta terora akti jau nodēvēti par spāņu 11.septembri. Lai gan neviens par sprādziena sarīkošanu nav uzņēmies tūlītēju atbildību , policija uzskata, ka tas varētu būt basku teroristiskā grupējuma ETA veikts terora akts. Tomēr netiek izslēgts, ka tā varētu būt arī islamistu atriebība par Spānijas atbalstu ASV karam Irākā.

SEKAS
ETA kaujinieki turpināja slepkavības, kuru skaits pārsniedza simtu 119 un 123 nogalinātie. ETA veica arī ķīlnieku nolaupīšanu, pieprasot izpirkumu un uzņēmēju aplikšanu ar revolucionāro nodokli.
Barselonas lielveikalā ‘Hypercom’ aizgāja bojā 21 cilvēks.
Jau tika ziņots, ka vismaz 186 cilvēki ceturtdienas rītā 11.martā tika nogalināti vairākos gandrīz vienlaikus notikušos sprādzienos pārpildītajos piepilsētas pasažieru vilcienos Madridē. Aptuveni tūkstotis cilvēku guvuši dažādas pakāpes ievainojumus, un Spānijas amatpersonas paudušas bažas, ka upuru skaits varētu palielināties.