F.Šillers „Laupītāji”.
Darbs sastāv no 5 cēlieniem.
1. cēlienā 1. skatā risinās saruna starp Franci Moru un viņa tēvu Veco Moru. Ir saņemta vēstule no Franča brāļa Kārļa. 2. skatā Kārlis saņem atbildi no mājām kura aizvaino Kārli. 3.skatā Francis pārmet Amālijai, ka viņa mīl Kārli.
2. cēliena 1. skatā Francis liek Hermanim pārģērbties un iet pie Vecā Mora, lai tēlotu, ka Kārlis ir miris. 3. skatā Kārlis aizdedzina pilsētu, lai izglābtu savu draugu Rolleru.
3. cēlienā 1. skatā Francis grib iegūt Amāliju ar varu, bet Hermanis izstāsta patiesību par Kārli Amālijai.
4. cēlienā Kārlis slēpdams seju savu seju, ierodas mājās, viņu atklāj, bet skaļi to neviens nevēlas atklāt. Kārlis atrod Veco Moru pagrabā.
5. cēlienā Francis nožņaudzas ar savu zelta cepures šņori. Vecais Mors nomirst. Laupītājs Mors nogalina Amāliju.
Lugas, manuprāt, galvenie tēli ir Maksimiliāns, valdošais grāfs fon Mors, Kārlis un Francis – Vecā Mora dēli. Bez tam lugā darbojas vēl svarīga persona – Amālija fon Ēdelreiha. Amālija un Kārlis mīlēja viens otru.
Darba pamatā ir divu brāļu savstarpējās nesaskaņas. Tas raksturīgs daudziem tā laika darbiem. Francis ir jaunākais dēls, kurš grib iegūt visu varu pēc tēva nāves. Bet tradīcija ir tāda, ka varu iegūst vecākais dēls, respektīvi, Kārlis. Kārlis ir devies plašajā pasaulē. Francis nelietīgi pārveido Kārļa mīlestības pilnās vēstules, kas tiek sūtītas uz mājam.
Francis savu brāli raksturo kā nekur nederīgu cilvēku: „..pakaļskraidīja skuķiem un visādiem salašņiem dauzījās pa pļavām un kalniem, bēga no baznīcas kā noziedznieks no cietuma..”.
Tēva acīs Francis ir labs dēls, kurš mīl savu tēvu. Francis ar saviem vārdiem tā liek domāt tēvam: „Jūsu Francis upurēs savu dzīvību, lai jūsējo pagarinātu..”. Aiz tēva muguras Franča monologos tiek runāti pavisam pretēji vārdi. Francis vēlas, lai ātrāk tēvs nomirtu, un viņš varētu saglabāt visu varu.
Pēc manām domām, likt tēvam noticēt, ka paša dēls ir miris, ir nepiedodama un neizprotama rīcība. Lai kāda vēlme būtu pēc varas un naudas, nevar saviem tuviniekiem tā darīt pāri.
Lugu caurvij visatļautība un cilvēka cieņas pazemošana. Franča rīcībā nekur nav saredzama ne mazāka cieņas kripatiņa viņš pat var atļauties savu tēvu ieslēgt pagrabā bez maizes un ūdens.