filipo brunelleski, florences katedrāle

Filipo BRUNELLESKI (1377 – 1447)

Viena no gaišajām galvām jaunā atdzimšanas periodā bija Filipo BRUNELLESKI (1377 – 1447). Ar viņu iesākās daudzi jaunumi, kas vēl nākamos gadsimtos ļauj viņu atcerēties. Pats Brunelleski apguva pamatīgu pieredzi un zināšanas gan gotiskā, gan antīkā arhitektūrā. Viņš veica divus uzdevumus: pirmkārt, nācās uzcelt Florences Doma baznīcai kupolu. Visi to atzina, bet neviens nevarēja atrast konstrukciju; kādā veidā tas būvēts, jo kupola augstums – 100 m. Otrkārt, nācās pielietot senos antīkos elementus; Brunelleski tos nekopēja, bet piemēroja sava laika prasībām. Ar kupoliem jaunā la

a
aika baznīcas atšķīrās no viduslaiku dievnamiem.

Filipo Brunelleski bija ne tikai izcils arhitekts un inženieris, bet aktīvi darbojās arī kā tēlnieks un bija pat atsevišķu gleznu autors, kurās pievērsies perspektīvas (plaknē tēloto objektu šķietamās lielumu, kontūru un krāsu izmaiņas atbilstoši attālumam no skatījuma punkta) studijām

Renesanses tāpat kā grieķu un romiešu celtnēs valdīja liela saskaņotība. Lai gan talantīgais celtnieks pētīja iepriekšējos laikmetus, tomēr maz līdzības saskatām ar klasisko templi Grieķijā un vēl mazāk ar gotiskām celtņu formām. Brunelleski strādāja un apguva Fl
l
lorences katedrāles celtniecības beigu posmā gotiku, un tur viņš ieguva arī pārliecību, kā celt milzīgo kupolu virs katedrāles.

Atradeņu nams Florencē

Viens no renesanses laikmeta izcilā arhitekta Filipo Brunelleski (1377-1446) sasniegumiem laicīgajā arhitektūrā ir Atradeņu nams Florencē (1419-1444).

Ap 1420. gadu, pētīdams seno romiešu ce

e
eltņu arhitektoniskās īpatnības, Brunelleski iepazina antīkās arhitektūras proporciju sistēmu un konstruktīvos principus. Šī pieredze viņam palīdzēja īstenot tehniskas novitātes (jauninājumus), vienlaikus pilnveidojot kompozīcijas un proporciju harmoniju.

Šī Brunelleski apbrīnojamā harmonijas izjūta izpaužas arī Atradeņu nama arhitektoniskajā veidolā. Nama fasādi veido kolonnu arkāde (vienādu arku rinda), kas Brunelleski veidotajā konstruktīvajā vienkāršībā celtnei piešķir viesmīlīga, visiem pieejama patvēruma raksturu, ko vēl vairāk pastiprina meistarīgi izvēlētais celtnes koloristiskais efekts – balsinātas sienas pretstatā pelēkām kolonnām un antablementam (ordera vainagojošā, horizontālā daļa, ko balsta kolonnas vai pilastri). Pati ēka ir vienkārša, iegarena divstāvu celtne, ko rotā tikai arkādes stalto kolonnu rinda un virs tām vienmērīgi izvietotie, tēlnieka Andreas della Robiasa (1435-1525) darinātie medaljoni (medaljons – dekoratīvs cilnis, gleznojums vai teksts apaļā vai ovālā ietvarā). Tēlnieks, atbilstoši nama funkcijām, medaljonos terakotā (n
n
neglazēti, poraini, vienkrāsaini keramikas izstrādājumi) atveidojis dažādās kustību pozās esošus zīdainīšus. Medaljoni gan Atradeņu nama arkādē ievietoti jau pēc Brunelleski nāves, tā mazliet izjaucot arhitekta iecerēto atturīgo formu harmoniju.

Laikmetā, kad Ziemeļeiropā vēl joprojām par arhitektūras augstāko sasniegumu uzskatīja gotisko smaili, itāļu ģeniālais arhitekts tai pretī lika antīkā skaistuma etalonu – taisno horizontāli, un – nekļūdījās!

Florences katedrāle

Florences katedrāles (Santa Maria del Fiore) milzīgā kupola celtniecība (1420-1436) izvērtās par nepieredzētu notikumu ne tikai Florences laikmetīgajā dzīvē, bet arī visas pasaules arhitektūras vēsturē. Katedrāle sākta bū

ū
ūvēt jau 13. gadsimtā (1296. g.) ar visām tobrīd arhitektūrā valdošajām gotiskā stila īpatnībām, tomēr Itālijas pilsētu sāncensības gars neļāva apstāties pie jau paveiktā katedrāles celtniecībā un varenā kupola konstrukcija neizmērojami pacēla Florences prestižu konkurējošo pilsētu – Pizas, Sjēnas un Lukas – vidū. Tas bija viens no renesanses izcilākajiem arhitektiem – Filipo Brunelleski (1377-1446), kas nāca klajā ar līdz šim neredzētu, bet praktisku un mērķtiecīgu kupola celtniecības projektu, kurā gotiskās velvju būvniecības tradīcijas apvienojās ar Senās Romas inženiertehnisko pieredzi.

Florences katedrāles kupols veidots no divām savstarpēji saistītām ķieģeļu čaulām, tādējādi samazinot kupola svaru un nodrošinot tā stabilitāti. Kupola iekšējo čaulu nostiprina ribas un horizontāli gredzeni, savukārt ārējā čaula konstrukciju pasargā no klimatisko apstākļu iedarbības. Kupola pamatnē iestiprināti akmens bloki, kas savieno ārējo kupolu ar iekšējo (būvdarbu laikā tie kalpoja sastatņu platformu atbalstam).

Katedrāles kupols, kaut arī diametrā (42 m) nepārsniedza Panteona (apaļas formas templis Senajā Romā; kupola diametrs – 43 m) izmērus, tomēr sava unikālā viegluma dēļ ir novietots ļoti augstu – gandrīz 112,7 m. Ņemot vērā šo tiešām ievērojamo augstumu, kuru palielināja arī apjomīgais tamburs (torņa cilindriskā daļa zem kupola), kupolam bija nepieciešama smaila forma, kas ļautu novadīt slodzi lejup uz atbalsta konstrukcijām. Tambura pamatnes astoņstūris tika nostiprināts ar dzelzs skavām – astoņas redzamās kupola ribas ir 4 m biezas! No kupola centra atzarojas vēl 16 neredzamas ribas.

Jau tā vareno Florences katedrāles kupolu vēl papildina Filipo Brunelleski projektētais kupola tornītis (laterna), kurš gan tika pabeigts tikai pēc arhitekta nāves. Tornītis noslēdz kupola centrā esošo “aci” un, pastiprinot vertikālo slodzi, samazina sānspiedienu pie kupola pamatnes.

SMAILAIS KUPOLS

F. Brunelleski savā strukturāli un tehniski sarežģītajā projektā apvienoja konstruktīvi patstāvīga kupola priekšrocības un astoņdaļu velves izveidi. Kupola konstrukciju atvieglo kesonu posms, bet skujiņas sējumā celtais ķieģeļu mūris un koncentriskās akmens bloku joslas ievadīja novatorisku darba metodi, kas ļāva lielā augstumā iztikt bez pagaidu karkasa.

LATERNA

F. Brunelleski projektētais kupola tornītis (laterna) tika pabeigts pēc arhitekta nāves. Tas noslēdz kupola centrālo “aci” un, pastiprinot vertikālo slodzi, samazina sānspiedienu pie kupola pamatnes.

AUGSTAIS KUPOLS

Ņemot vērā ievērojamo augstumu, kuru palielināja arī apjomīgais tamburs, kupolam bija nepieciešama smaila forma, kas ļautu novadīt slodzi lejup uz atbalsta konstrukcijām. Tambura pamatnes astoņstūris tika nostiprināts ar dzelzs skavām.

KUPOLA UZBŪVE

Kupola iekšējo čaulu nostiprina ribas un horizontāli gredzeni. Ārējā čaula konstrukciju pasargā no klimatisko apstākļu iedarbības.

RIBAS

8 redzamās kupola ribas ir 4 m biezas. No kupola centra atzarojas vēl 16 neredzamas ribas.

AKMENS BLOKI

Kupola pamatnē iestiprināti akmens bloki, kas savieno ārējo kupolu ar iekšējo. Būvdarbu laikā tie kalpoja sastatņu platformu atbalstam.

KAMPANILE

Džoto projektēto četrstāvu kampanili (1334-1359) pabeidza Andrea Pizāno un Frančesko Talenti. 14m platais tornis sniedzas 84 m augstumā, un tam nav papildu kontrforsu.

APSĪDAS

Gotiskās baznīcas telpu, kurai ir krustveida plānojums, jūtami paplašina semioktagonālās (pusastoņstūra) apsīdas, kas tika piebūvētas 1421. gadā, tādējādi izveidojot kapelu vainagu.

MARMORA INKRUSTĀCIJAS

Kontrastējošās marmora plāksnīšu joslas kopā ar izvirzītajām dzegām celtnes veidolā akcentē horizontālo virzienu un rada kompozīciju, kurā nav ne vēsts no Ziemeļeiropas gotikas uzsvērtā vertikālisma.

Leave a Comment