Firmas piedāvājumu ietekmējošie faktori

Saturs

Firmas piedāvājumu ietekmējošie faktori.

Ievads

1. Ekonomisko darbību ietekmējošie faktori
2. Piedāvājums un to ietekmējošie faktori uzņēmējdarbībā:
1.1 raћoљanas resursi,
1.2 tehniskais progress,
1.3 klimatiskie apstākļi,
1.4 konkurence.
2. SIA “RDB“ darbības raksturojums:
2.1 mežsaimniecība,
2.2 kokapstrāde.
3. Mežs – valsts īpašums un bagātība.
4. Meža vērtība un izstrādes apjomi.
5. Saražotās piedāvājuma produkcijas analīze un to ietekmējošie faktori:
5.1 mežsaimniecība
5.2 kokapstrāde .
Secinājumi, priekšlikumi.
Izmantotās literatūras un avotu saraksts.

1. Ekonomisko darbību ietekmējošie faktori .

Ekonomiskā darbība ir komplicēta, saistīta, un šo procesu cēloņi un sekas prasa vērtēšanu, jo tikai tad seko rīcība ar izdevīgāko variantu. Gan mikroekonomikas, makroekonomikas galvenā problēma ir ražošanas resursu ierobežotība. No šīs atziņas tiek veidoti visdažādākie loģiskie secinājumi. Tāpēc ražošanas resursu alternatīvas izvēle ir viena no centrālajām makroekonomikas problēmām. Alternatīvu izvēle veido makroekonomikas virzienu, tā nav nejauša.
Izvēle vienmēr ir motivēta. Jebkura normāla rīcība ir motivēta. Vienmēr eksistē pamudinoši faktori, kas liek attiecīgi rīkoties. Šie faktori ir loģiski analizējami. Ekonomikas centrālā problēma ir saimniekotāju subjektu jebkuru darbinieku motivācijas cēloņsakarību izdibināšana, t.i. izpētīt, kādi nosacījumi, cēloņi nosaka kādus rezultātus, sekas. Bez motīvu izzināšanas nevar izprast un vadīt saimnieciskos procesus, prognozēt konkrētas ekonomiskās uzvedības, rīcības tuvākās un tālākās sekas. Makroekonomikā motivācija izpaužas caur lielo skaitļu likumu. Tautsaimnieciskais rezultāts ir cilvēku vairākuma uzvedības auglis. Te darbojas nevis autonoms indivīds, bet lielas sociālās grupas, kuras vieno un saliedē kopīgi motīvi, vienādas intereses. Atsevišķu cilvēku individuāli centieni grupas sastāvā ir jau atmesti, palicis tikai kopīgais. Vispārinājuma augstākā virsotne ir “homo economikus“. Tas ir tirgus ekonomikas vispārināts subjekts. Arī “homo economikus“ pēc sociālā stāvokļa nav viendabīgs, tāpēc arī makroekonomika pēta un ievēro sociālo grupu motivāciju.
Ir tādi motivācijas elementi, kas makroekonomikā izpaužas atkārtoti. Vispirms jāmin tā motivācija, kas saistās ar ekonomisko parādību skaitlisko lielumu. Inflāciju kā makroekonomisku parādību izprast bez motivācijas, kas balstās uz kvantitatīvām attiecībām, nav iespējams. Bezdarbs gūst jaunu kvalitāti, pastāvot noteiktam skaitliskam lielumam. Darba ņēmēju atlaišana, no darba devēju puses, ir rūpīgi pārdomāta, motivēta rīcība. Makroekonomikā motivācija dalās arī ideoloģiskajā un gnozeoloģiskajā motivācijā.
Ideoloģiskā nostāja motivē ekonomiskās sistēmas tipa izvēli.
Gnozeoloģija ir izziņas teorija. Gnezeoloģiskā motivācija ir saistīta ar dažām tirgus saimniecības teorijām, kas katra saistās ar noteiktu motivācijas mehānismu. Atkarībā no tā, kāds konkrēti ir šis mehānisms, tiek motivēta noteikta ekonomiska rīcība, kas savukārt nosaka vienas vai otras sekas, tīkamāku vai mazāk pieņemamu rezultātu.
Arī pieprasījuma un piedāvājuma teorijai (keinsisma un monetārisma atvases) ir savs motivācijas mehānisms, kas nozīmē ekonomisko uzvedību ievirzīt noteiktā gultnē. Gnozeoloģiskai motivācijai jābūt Latvijai piemērotai. Kādu motivācijas sistēmu pamatos izvēlēsies, tādi būs arī daudzi motivācijas apakšsistēmas elementi.

Ekonomikas teorija

Tā kā ekonomikas teorija ir zinātne, kas pētī ekonomiskās attiecības sabiedrībā, tā saskaras arī ar citām zinātnēm, kuru pētījumu objekts ir sabiedrība; vēsture, socioloģija, politoloģija u.c. Vēsturiskās, reliģiskās un citas sabiedrības attīstības īpatnības arī ir ļoti būtiskas risinot tās vai citas ekonomikas problēmas (īpaši makroekonomikas līmenī), kā arī izstrādājot ekonomisko politiku.
Līdz ar to sabiedrības ekonomiskajā dzīvē varam izdalīt mikrolīmeni, ko veido atsevišķu saimniecisko indivīdu darbība, un makrolīmeni, ko rada lielu ekonomikas sektoru darbība vai arī nacionālā ekonomika kopumā. Tātad ekonomikas zinātne dalās divās daļās – mikroekonomikā un makroekonomikā.
Mikroekonomika – aplūko individuālas lēmumu pieņemšanas vienības – firmas, uzņēmējus, mājsaimniekus un veido analītisku sistēmu, kas balstās uz postulātiem, kā šajās vienībās domā – maksimizēta peļņa, maksimāla līdzekļu un iespēju izmantošana. Izmantojot šāda tipa spriedumus, veidojas teorijas un secinājumi, kā strādā tirgus, kā tiek izmantoti resursi u.c. Nodarbojās ar tādām problēmām, kā:
– ierobežotība;
– izvēles situācija;
– izvēles cena;
– raћoљana;
– patēriņš. [3;6;7]
Īpaši akcentē cenu pētīšanu un to saistību ar pārējiem ekonomiskajiem elementiem.
Makroekonomika – pēta un apraksta ekonomikas cēloņsakarības tautas saimniecības līmenī. Ietver sevī dažādus ekonomiskās attīstības aspektus, tā parāda nacionālo ekonomiku kopumā, nacionālā kopprodukta ražošanas problēmas. Aplūko kopējo cenu līmeni, nevis atsevišķas individuālas preču cenas. Analizē vispārējās nodarbinātības problēmas, nevis darba vajadzību kādā atsevišķā nozarē. Jāievēro , ka makroekonomika nodarbojas ar naudas daudzumu ekonomikā, kam mikroekonomikā nav īpašas vērtības. Tomēr viennozīmīgi jāsaka, ka mikroekonomika veido makroekonomikas pamatu, jeb bāzi. Savukārt makroekonomika izskaidro ekonomisko situāciju, kāda tā ir un nosaka kāda tā varētu būt nākotnē.
Savukārt makroekonomika risina divas jautājumu grupas:
1. jāapraksta un jāizskaidro ekonomiskie procesi, kas notiek sabidrībā;
2. jāpamato ekonomikas subjektu uzvedība.
Pirmo jautājumu loku risina pozitīvā ekonomika, bet otro – normatīvā.
Pozitīva makroekonomika nodarbojas ar ekonomisko faktu, procesu un parādību aprakstu un analīzi. Vissarežģītākais uzdevums ir analīze, makroekonomisko procesu cēloņsakarību noskaidrošana. Meklējumi, lai spētu atbildēt uz jautājumu “Kāpēc?“. Analīzes metodes ir daudz un dažādas.
Normatīvā makroekonomika ietver sevī ekonomisko parādību morālo un vērtību izvērtējumus. Kas reāli ir pozitīvā ekonomika? Tās apraksts nav platoniska ziņkārība, ir vēlēšanās dzīvot labāk, skaistāk. Normatīvā makroekonomika atbild uz jautājumiem “kā jābūt?“, “ko varam un vēlamies sasniegt?“, “kā to panākt?“. Normatīvo makroekonomiku interesē augšupejas faktori, labklājības nosacījumi, trūkumu iznīdēšanas ieroči. Tie nav nesasniedzami sapņi, ja tas balstās uz teorijas atziņam.

2. Piedāvājums un to ietekmējošie faktori uzņēmējdarbībā

Piedāvājums – pārdošanai piegādāto preču un pakalpojumu kopums par noteiktu cenu, noteiktā laikā.
Piedāvājuma grafiks ir šāds:

Kustība pa piedāvājuma līkni nosaka tiešas proporcionalitātes attiecības starp cenu un piedāvājuma apjomu. Jo augstāka cena, jo lielāks piedāvājuma apjoms un otrādi, jo zemāka cena, jo mazāks piedāvājuma apjoms. Piedāvājuma līknei ir pozitīva nosliece.
Arī piedāvājumu ietekmē ārpuscenu faktori, kas pārbīda piedāvājuma līkni. Ja līkne pārvietojas pa labi uz leju, tad piedāvājums palielinās. Ja pārvietojas uz augšu pa kreisi, tad piedāvājums samazinās. Tādejādi arī pie piedāvājuma notiek pārdevēja virzība pa līkni, cenām mainoties, un līknes pārbīde, mainot pašu piedāvājumu un tā struktūru.
Piedāvājums nenozīmē eksistējošas preces krājumus, tas attiecas tikai uz to daudzumu, kuru pārdevējs gatavojas piedāvāt tirgošanai. Daudzums, kādu firma ir gatava piedāvāt, būs atkarīgs no preces cenas par kādu pircēji ir gatavi to iegādāties. Par augstākām cenām būs lielāks piedāvājums nekā par zemākām cenām.

Piedāvājumu ietekmējošie faktori uzņēmējdarbībā

2.1 Raћoљanas resursi.
Ir elementāra patiesība, ja nav resursu, tad ražošana kļūst ļoti problemātiska. Protams resursus var piegādāt no jebkuras vietas, bet pastāv jautājums, cik tas maksās? Jo vieglāk pieejami resursi, jo lētāk tie maksās, jo lielākas iespējas paveras ražotājam. Konkrētā darbā apskatāmās firmas ražošanas resursi ir kokmateriāli. Ar katru gadu aktuālāka kļūst problēma, ka mežu krājumi izsīkst. Firma kas nodarbojas ar kokrūpniecību, izejmateriālus var iegādāties Krievijā, kur tie ir ievērojami lētāki. Taču tas nav problēmas risinājums. Iegādājoties izejmateriālus Krievijā nevar būt drošs par firmas attīstību nākotnē. Ir jāiegulda līdzekļi vietējo mežu apsaimniekošanā un atjaunošanā. Šādā veidā mēs panāksim, ka ražošanai vajadzīgie izejmateriāli būs pieejami ne tikai dotajā laika periodā, bet arī nākotnē. Ieguldot līdzekļus mežu atjaunošanā paveras iespēja nākotnē iegūt izejmateriālus par iespējami zemākām izmaksām. Izejmateriālu cenu pazeminājums samazinās ražošanas izmaksas un nobīdīs piedāvājuma līkni pa labi.

2.2 Tehniskais progress .
Modernas tehnoloģijas ir lielisks stimuls ražošanas attīstībai. Tās paaugstina produktivitāti. Tas nozīmē, ka produkcijas vienība tiek saražota ar mazāku resursu patēriņu. Tā rezultātā samazinās izmaksas un tiek pavērta iespēja palielināt ražošanas apjomus. Kokrūpniecības jomā darbojoties jaunas tehnoloģijas ļauj pēc iespējas produktīvi izmantot ražošanai nepieciešamos izejmateriālus. Izmantojot modernu tehniku un ieviešot produktīvas metodes ļauj palielināt piedāvātās produkcijas klāstu, un samazināt ražošanas izmaksas.
Piemēram; kokmateriālu ražošanā izmantojot bijušajā PSRS ražoto gateri R-63 apaļkoka izzāģēšanas koeficients ir 0.3–0.4. Tas ir nepietiekošs, lai kokmateriālu tirgū varētu radīt konkurētspējīgu piedāvājumu. Turpretim izmantojot modernus datorizētus lentzāģus, šo izzāģes koeficientu var paaugstināt līdz pat 0.65. Tas ļauj arī paplašināt piedāvājuma klāstu, jo ar modernu zāģēšanas līniju var pārstrādāt arī koksnes atgriezumus. Produktivitātes paaugstināšanas rezultātā notiks piedāvājuma līknes nobīde pa labi.

2.3 Klimatiskie apstākļi .
Klimatiskie apstākļu maiņa atstāj nozīmīgas sekas uz ražošanas izmaksām firmai, kuras darbības sfēra ir kokrūpniecība. No kokrūpniecības viedokļa ir divi laika periodi – vasaras un ziemas periodā, kuri savukārt sadalās – sausa un slapja laika periodos. Vislabvēlīgākais ir sauss ziemas periods. Šajā laikā produkcijas ražošana prasa mazākas papildus izmaksas. Tas ir, šajā laikā koksnes ieguve, izstrāde, transportēšana prasa ievērojami mazāk līdzekļu, nekā slapjā vasaras periodā. Piemēram; šajā laika periodā, lai iegūtu kokmateriālus no cirsmas nav jāizbūvē papildus ceļi. Ziemas periodā kokmateriāli nav ķīmiski jāapstrādā pret zilējumu un kukaiņu bojājumiem. Labvēlīgu laika apstākļu rezultātā notiks kokmateriālu piedāvājuma līknes nobīde pa labi, bet nelabvēlīgu – pa kreisi.

2.4 Nodokļi un subsīdijas.
Tirgū nodotām precēm izmaksas var tikt izmainītas, uzliekot tām nodokļus vai arī piešķirot ražotājiem subsīdijas. Valdība var ietekmēt tirgus cenas ar nodokļu un subsīdiju palīdzību. Nodokļa, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa, uzlikšana precei vai pakalpojumam izraisa tādas pašas sekas kā ražošanas izmaksu palielinājums: tas nobīda piedāvājuma līkni pa kreisi. Kokmateriālu tirgū galvenie nodokļi, kas iespaido piedāvājuma klāstu ir – degvielas akcīzes nodoklis, muitas nodokļi.
Subsīdijas ir valdības maksājumi piegādātājiem. Tās var būt kā noteikta maksājuma summa, bet biežāk tas ir maksājums par produkcijas vienību. Subsīdijām ir tieši tāds pats rezultāts kā ražošanas izmaksu samazinājumam: tās nobīda piedāvājuma līkni pa labi. Mežrūpniecībā strādājošās nozares valdība ar subsīdijām nelutina. Valdībā apspriešanā atrodas likums par meža atjaunošanas darbu subsidēšanu.

2.5 Konkurence.
Konkurences apstākļos firma tirgos nevar noteikt jebkuru cenu, kuru tā vēlētos par savu piedāvāto preci. Firmai ir jāņem vērā citu firmu, kuras ražo un pārdod ļoti līdzīgas preces, noteiktās cenas. Ja konkurence ir nežēlīga, cenas var tikt pazeminātas līdz līmenim, kas ir ļoti tuvs firmas ražošanas izmaksām. Konkurence var mudināt firmu pazemināt savas preces kvalitāti, tādejādi samazinot ražošanas izmaksas un panākot cenu pazemināšanu.
Mežrūpniecības nozarē konkurence ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Lai varētu tirgū piedāvāt konkurētspējīgu preci, ļoti liela vērība jāvelta tam, kā varētu ražošanas izmaksas samazināt līdz minimumam. Šajā nozarē piedāvāt atšķirīgu no konkurentiem preci ir ļoti grūti, jo pieprasījums nāk no ārvalstu firmām, kuras arī nosaka pieprasījuma sortimentu. Tāpēc šinī nozarē strādājot firmas piedāvājums jāveido vadoties pēc ārvalstu firmu pieprasījuma, un konkurējošo firmu piedāvājuma.

3. Meža nozares attīstība Latvijā

Latvijas Republikas ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās politikas viens no pamatprincipiem ir valsts ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocību maksimāla izmantošana, veicinot to nozaru attīstību, kurām pieejamas vietējās izejvielas. Meža nozare ir viena no nedaudzajām Latvijā, kurā uz atjaunojamo izejvielu bāzes ir iespējams panākt saimniecisko rosību un uzplaukumu, nodrošinot valsts ekonomiskās vides stabilitāti .
Latvijas cilvēkus ar mežu vienmēr saistījušas kultūras, vēsturiskas, arī ekonomiskas saites, kuras veidojušās gadsimtu laikā, savstarpēji bagātinot vienam otru. Apsaimniekojot mežus saprātīgi un racionāli, ir iespējams garantēt meža maksimālo ieguldījumu valsts sociālajā un ekonomiskajā attīstībā un vides kvalitātes nodrošināšanā.
Latvija pieskaitāma pie tām valstīm, kuru tautsaimniecības ekonomikā izcilu vietu ieņem meža bagātību izmantošana. Latvijā nav zelta, dzelsrūdas, naftas, akmeņogļu u.c. izrakteņu, bet mums ir meži – šī lielā tagadnes un vēl lielāka nākotnes bagātība.
Mežš ir Latvijas nacionālā bagātība – zaļais zelts. Mežkopība, kā saimnieciska darbība savu loģisku jēgu iegūst tikai tad, ja izaudzētais mežš tiek izstrādāts pārstrādāts, produkcija pārdota un krietna daļa no iegūtās summas nonāk atpakaļ mežkopībai. Tikai tā var realizēties 1804. gadā Hartinga formulētā klasiskās mežsaimniecības pamatnostādne – nepārtraukta un paplašināta meža atražošana, t.i. meža raža jāievāc katru gadu, un nākamajā gadā ievāktajai ražai jābūt lielākai, nekā iepriekšējā gadā. [16]
Meži aizņem 44.6% no Latvijas kopplatības (salīdzinājumam: lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 38%).
Pēc stāvokļa uz 2000. gada 1. janvāri meži pieder: [17]

Mežu īpašnieku sadalījums.

1935.g. tūkst. ha 2000.g.tūkst. ha +,- tūkst. Ha
1.fiziskām personām 306.4 1137.8 +831.4
2.valsts mežsaimniecībām 1390.3 1668.9 +278.6
3.pārējiem lietotājiem 50.5 117.4 +66.9
kopā 1747.2 2924.1 +1176.9

Salīdzinot ar 1935. gada statistikas datiem, meža platības palielinājušas uz lauksaimniecības zemju rēķina, tām izaugot.
Pēdejos 60 gados koksnes krāja uz katru ar mežu apklāto hektāru ir gandrīz dubultojusies, turklāt meža platība palielinājusies. Tas ir lielisks ekonomiskais priekšnoteikums nacionālās mmežsaimniecības izaugsmei.

Mežu vērtība un izstrādes apjomi.
Kokmateriālu patēriņš un līdz ar to izstrādes apjoms pasaulē nepārtraukti palielinās. Tas izskaidrojams gan ar cilvēku skaita pieaugumu, gan ar viņu labklājības līmeņa celšanos.
Ja 1940. gadā pasaulē izstrādāja un patērēja ap 1.2 miljrd. m3 koksnes, tad 1980. gadā šis apjoms sasniedza 2.8 mljrd. m3, bet 1995. gadā – ap 3.8 mljrd. m3, tajā skaitā 2.2 mljrd. m3 lietkoku sortimenta, un tiek prognozēts, ka 2000. gadā tas būs 4.3 mljrd. m3. Pēdējos 15 gados izstrādes apjoma ikgadējais pieaugums bija 2.5%. [18]
Lai Latvijas meži ilgstoši ne tikai saglabātos pašreizējā stāvoklī, bet kļūtu vēl bagātāki, mežu lietas ir jāuztic mežkopim, kurš saprot, kādu ļaunumu mežā nodarīs vējš, uguns un kaitēkļi, ja kļūdīsies apsaimniekošanas veida izvēlē.
Privātmežu īpašnieki vai mūsu nacionālās bagātības nomnieki,pieprasīdami sev neierobežotas ciršanas tiesības, negrib atcerēties, ka tieši meža dienesta līdzšinējie ierobežojumi nodrošinājuši to, ka viņi ir saņēmuši īpašumā vai nomā nevis kārkliem vai usnēm aizaugušu celmaini, bet mežu.
Lai mežu iestādītu, atjaunotu un izkoptu, pēc VMD aprēķiniem, uz 1 ha jāiegulda 200 – 250 Ls. Tāda nauda īpašniekam jāiegulda uz 80 – 100 gadiem.
Latvijā pagājušajā mežsaimnieciskajā gadā nocirsti 8.32 mljrd. m3 koksnes. Valsts mežos mežizstrādes tāme netika pārsniegta, savukārt pārējos mežos izsnieguma apjoms ir krietni pārsniedzis tāmi.
Nākošajās tabulās un grafikos ir uzskatāmi parādīts kā ir mainījies izsniegtais apjoms meža izstrādei, t.i. samērā nemainīgs tas ir ilgtermiņa izstrādātājiem valsts mežos, bet īpašnieku mežos ir vērojama strauja to izciršana.
Mežsaimniecība un kokapstrāde ir nozīmīgas Latvijas makroekonomikas sastāvdaļas. Statistika ir vienīgais uzskaites veids, kas ļauj sekot makroekonomiskajiem procesiem valstī, tomēr dažādu iemeslu dēļ pagaidām vēl nesniedz pilnīgu priekšstatu par reālajām norisēm Latvijā.
Pēc statistikas datiem, meža nozare dod 25 – 30% no kopējā valsts eksporta, kas kopā ar iekšējo patēriņu dod 15 – 20% no iekšzemes kopprodukta. Meža nozarei ir potenciālas iespējas dot 25 – 30% no iekšzemes kopprodukta.
Meža nozare var nodarbināt 15% no visas valsts darbaspēka, bet to apkalpojošās sfēras, kā arī nozares, kas izmanto meža gala produkciju, arī nodarbināti 15% darbaspēka.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 1999. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms samazinājies par 2.0%, tai skaitā otrajā ceturksnī – par 1.8%, kas liecina, ka Latvijas tautsaimniecība joprojām izjūt Krievijas krīzes sekas un Latvijas ekonomikas pārstrukturizācija notiek visai lēni. IKP krituma pamatā ir apstrādes rūpniecības apjomu samazināšanās, savukārt koka un koksnes izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanas apjomi palielinājušies par 2%.
Latvijas ekonomiku pašlaik galvenokārt balsta izejvielu eksports, kas sastāda līdz 40% no valsts kopējās ārējās eksporta bilances.
Nosakot meža nozares vietu Latvijas makroekonomiskajā modelī, interesi izraisa meža resursu novērtējums latos. Meža ekoloģisko vērtību nosaka kokmateriālu, meža zemes, ogu, sēņu, medību saimniecības vērtības un vidi regulējošas funkcijas. Pieauguša meža 1 ha ekoloģiskā vērtība svārstās no 5 līdz 25 tūkstošiem latu. Latvijas mežu kopējā vērtība ir ap 35 mljrd. Ls., no kuriem koksnes vērtība – ap 7 mljrd. Ls.
Meža ekoloģiskā vērtība ir tieši proporcionāla izaudzētās koksnes daudzumam. Tāpēc mežīpašnieka uzdevums ir paaugstināt sava meža ražību, bet tā izpilde jānodrošina un jāstimulē valdībai.

Valsts uzdevumi meža politikas īstenošanai.

Lai sasniegtu nacionālajā līmenī meža politikas mērķus, valstij ir jāattīsta sava darbība šādos galvenajos virzienos:
• valsts lomas un pienākumu noteikšana meža nozarē;
• juridiskās bāzes nostiprināšanā;
• valsts meћa dienestu atbalstīšana;
• mežīpašuma jautājumu regulēšana;
meža kvalitatīvās apsaimniekošanas veicināšana: valsts mežu apsaimniekošana un privātās mežsaimniecības atbalstīšana.
• mežsaimniecības finansēšanas sistēmas izstrādāšana;
• koksnes apstrādes un pārstrādes veicināšana, apstākļu radīšana koksnes
• kompleksai izmantošanai,lai samazinātu neapstrādātās koksnes eksportu;
• ekoloģisko ierobežojumu noteikšana, mežu “zaļās sertifikācijas”
• veicināšana;
• meža kā lauku sastāvdaļas sociālās nozīmes paaugstināšana;
• dziļākas pārstrādes līmeņa koksnes izstrādājumu eksporta veicināšana;
• mežzinātnes un mežizglītības attīstīšana;
• valsts meža politikas dažādu problēmu apspriešana plašā sabiedrībā.

VMD reorganizācija.
Patreiz tiek mēģināts reformēt vienu no ienesīgākajām nozarēm valstī. Reformas programmā tiek paredzēts nodalīt meža uzraudzības un kontroles funkcijas no meža apsaimniekošanas funkcijām. Projektam nav nopietna ekonomiska pamatojuma, nav pārdomāta tā realizācijas taktika.
Reforma paredz Valsts meћa apsaimniekoљanai izveidot VAS “Latvijas valsts meži” ar vairākām filiālēm. Šīs akciju sabiedrības dibināšanai valsts jau ir iedalījusi 1 miljonu latu. Nākošgad paredzēts 4 miljonus latu. Turpmākajos gados tā pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 21.75 miljoniem latu, novirzot katru gadu 4.35 miljonus latu tīro peļņu, tātad veicot kompānijas pašfinansēšanu ar peļņu no valsts meža. Projekts paredz arī nodot valsts valdījumā esošo meža fonda zemi, kuras reģistrācijā paredzēts iztērēt 7 miljoni latu. Pārņemot līdzšinējo VMD meža resursu pārdošanas funkciju, projektē 2000. gadā jaunizveidotais uzņēmums nodrošināt sev ieņēmumus 19.5 miljonu latu apmērā, no tā saimnieciskās darbības uzturēšanai izlietot 12.06 miljonus latu, bet savukārt mežsaimniecībai novirzīt tikai 1.99 miljonus latu, kas ir ap 10% no kopējām izmaksām.

4. SIA ”RDB” darbības raksturojums

SIA ”RDB” darbības veids – mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi: citu pārtikas produktu ražošana: vairumtirdzniecības aģentu darbība: nelauksaimniecisko starpproduktu, atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecība: pārejā vairumtirdzniecība: pārējais sauszemes transports: u.c. statūtos paredzētā darbība.
SIA ”RDB“ galvenais darbības veids ir mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi.

Mežsaimniecība.
Lai veiktu saimniecisko darbību šajā jomā galvenais uzdevums ir darbs, kas saistīts ar mežu, cirsmu sagādi. Meži galvenokārt tiek pirkti no privātā sektora. Mežu privātīpašniekiem nereti rodas problēmas ar savu privātā īpašumā esošo mežu izstrādāšanu, apsaimniekošanu, realizāciju. Tāpēc viņi izšķiras par mežu pārdošanu.
Firma pēc dokumentu noformēšanas sāk darboties šo mežu apsaimniekošanas jomā. Atbilstoši pēc taksācijas projekta tiek veikta rūpnieciska izstrāde. Tiek izstrādātas galvenās, kopšanas un sanitārās cirtes. Beidzot meža izstrādi atbilstoši taksācijas projektam tiek veikta izstrādāto cirsmu apmežošana. Cirsmu augsnes sagatavošanā, un stādīšanā tiek izmantotas jaunākās Zviedrijā izstrādātās metodes.
Atsevišķi cirsmas tiek pirktas VAS “Latvijas meži“ rīkotajās izsolēs.
Kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi.
Šinī jomā firma piedāvā kokmateriālu zāģēšanas, apstrādes pakalpojumus. Firmai pieder kokmateriālu zāģētava. Zāģētavas darbības veids – tiek iepirkti egles, priedes zāģbaļķi, kuri tiek pārstrādāti zāģmeteriālos, un realizēti vietējā tirgū.
Papildus šiem darbības veidiem tiek piedāvāti transporta pakalpojumi kokmateriālu pārvadāšanai.

5. Saražotās piedāvājuma produkcijas analīze un to ietekmējošie faktori

Firmas “U.V.RDB” piedāvājuma analīze 2000. gada 1. pusgads.

Mežsaimniecība.
Šā gada pirmajā pusgadā firma izstrādāja izsolē nopirktas galvenās cirtes ar kopējo krāju 8 900 kubikmetri. Krājas sastāvs cirsmās – egle 2 386, priede 2 327, bērzs 2 790, apse 583, melnalksnis 55 kubikmetri.
Lai izveidotu sagatavotu apaļkoksnes piedāvājumu koksni uzpērkošajām firmām ir jāizvērtē tirgus situācija konkrētajā laika posmā. Ziemas periodā starp koksni piedāvājošam firmām veidojas liela konkurence. Ziemas periods skaitās vislabvēlīgākais laiks priekš koksnes sagatavošanas, gan no klimatiskajiem apstākļiem, gan no kvalitātes viedokļa. Šajā periodā mēdz veidoties saražotās apaļkoksnes pārprodukcija, kā rezultātā ievērojami samazinās koksnes cenas. Šādā situācijā svarīgi ir slēgt koksnes piegādāšanas līgumus, un strādāt ar patstāvīgiem sadarbības partneriem. Firmas patstāvīgs sadarbības partneris ir SIA “ARKA”.
Turpretī pavasara periodā klimatisko laika apstākļu iespaidā cirsmu izstrādē rodas zināma veida problēmas. Sakarā ar siltāka laika iestāšanos kļūst apgrūtināta sagatavotās koksnes treilēšana līdz piebraucamajiem ceļiem. Pavasara periodā uz laiku tiek slēgti koplietošanas ceļi.Visu šo faktoru iespaidā pavasara periodā saimnieciskā darbība mežsaimniecības jomā kļūst apgrūtināta. Šajā laika periodā problēmas rada arī koksnes zilēšana un kukaiņu nodarītie bojājumi, tāpēc lielākā daļa koksni uzpērkošo firmu ievērojami samazina apaļkoku uzpirkšanas cenas. Šī iemesla dēļ firma šajā laika periodā veic ar meža apsaimniekošanu saistītos darbus. Šajā periodā apaļkoksnes piedāvājums tiek veidots tikai pēc speciāliem pasūtījumiem.
Par pamatu konkrēto cirsmu koksnes sortimenta piedāvājuma veidošanā tiek ņemti pašizmaksas aprēķini, un SIA “ARKA” apaļkoksnes iepirkuma cenas.
Pašizmaksas aprēķināšana .
Izsolē nopirkto cirsmu cena ir ******* Ls.
Cirsmas zāģēšanas un treilēšanas izcenojums ziemas periodā ir 6 Ls kubikmetrā. Tātad 8 900*6 = 53 400 Ls
Vidējie apaļkoksnes transportēšanas izcenojumi līdz uzpirkšanas vietai ir 2 Ls kubikmetrā. Tātad 8 900*2 = 17 800 Ls
Jāņem vērā arī neparedzētie izdevumi, kas ziemas periodā var būt saistīti ar ceļu attīrīšanu no sniega un ceļu kaisīšanu. Vēl papildus izdevumi var rasties pavasara periodā, kad aktuāla ir koksnes zilēšana, un kukaiņu radītie bojājumi.
Tātad lai izstrādātu šo cirsmu, kopējie izdevumi sastāda – 72 200 Ls. Šai summai pieskaitot klāt izsolēs samaksātās summas mēs varam aprēķināt apaļkoksnes 1 kubikmetra pašizmaksu. Konkrētajā gadījumā tas sastāda 14.23 Ls

SIA “ARKA“ iepirkuma cenas no 10.01.2000

Kokmateriālu nosaukums Garums m Diametrs cm Cena Ls
Bērza finierkluči 2.75 20-70 16.00
Bērza finierkluči 3.30 20-50 16.00
Bērza finierkluči 4.90 20-50 17.00
Bērza finierkluči 5.50 20-70 17.00
Egles sīkbaļķi 3.10 No 12-16 9.00
Egles sīkbaļķi 4.10 No 12-16 11.00
Egles sīkbaļķi 4.10 No 17-23 17.00
Egles sīkbaļķi 4.60 No 17-23 18.00
Egles sīkbaļķi 4.90 No 17-23 19.00
Egles sīkbaļķi 5.20 No 12-16 11.00
Egles sīkbaļķi 5.20 No 17 un vairāk 19.00
Egles sīkbaļķi 6.10 No 17-23 20.00
Egles baļķi 4.90 No 24 un vairāk 22.00
Egles baļķi 6.10 No 24 un vairāk 24.00
Priedes sīkbaļķi 3.10 No 12-16 11.00
Priedes sīkbaļķi 4.90 No 17-23 16.00
Priedes sīkbaļķi 6.10 No 17-23 16.00
Priedes baļķi 4.90 No 24 un vairāk 18.00
Priedes baļķi 6.10 No 24 un vairāk 20.00
Bērza papīrmalka 3.00 No 7-45 7.50
Skujkoku papīrmalka 3.00 No 7-45 7.50
Apses papīrmalka 3.00 No 7-45 3.00
Apses papīrmalka 6.00 No 7-45 3.00
Apses sērkociņklučus 2.75 No 20-50 10.00
Apses sērkociņklučus 3.10 No 20-50 10.00
Apses sērkociņklučus 4.10 No 20-50 10.00

Par pamatu ņemot apaļkoku pašizmaksas cenu, un SIA “ARKA“ apaļkoksnes iepirkuma cenas, var sagatavot konkrētu piedāvājuma sortimentu. Šinī gadījumā piedāvātais sortiments izskatās šāds:

6.2 Kokapsrāde

SIA “RDB“ kokapstrādes gatavās produkcijas piedāvājums ziemas un pavasara periodā veidojas šādi:
Par pamatu tiek ņemta SIA “ARKA“ pieprasījuma specifikācija.

Zāģmateriālu specifikācija .

Zāģmērs Apmaksa Cena Suga Janvāris Marts Maijs
29*70*1.24 26*67*1.24 56 Egle 80 50 30
14*73*1.00 12*70*1.00 50 Egle 70 20 20
17*75*0.95 15*72*0.95 52 Egle 30 20 20
39*72*1.14 36*69*1.14 55 Egle 80 50 —–
75*85*2.40 72*82*2.40 50 Egle 120 30 40
16*90*1.00 14*88*1.00 56 Egle 60 60 35
73*73*1.50 68*68*1.50 49 Priede 100 90 50
93*93*2.70 88*88*2.70 49 Priede 100 90 50
37*57*1.80 34*54*1.80 50 Priede 80 70 40
75*97*1.74 72*94*1.74 49 Priede 60 60 30
47*97*1.65 44*92*1.65 53 Priede 120 100 —–
90*90*2.40 88*88*2.40 58 Egle 140 100 60
70*70*2.40 68*68*2.40 59 Egle 130 100 60
18*90*1.20 16*88*1.20 58 Egle 130 100 80
47*50*4.80 45*48*4.80 60 Egle 200 100 80
73*73*2.40 75*75*2.40 59 Egle 150 120 50
95*95*2.40 93*95*2.40 58 Egle 200 140 100
45*98*4.80 43*95*4.80 60 Egle 200 120 100
90*90*2.40 86*86*2.40 53 Priede 160 140 80
70*70*2.40 67*67*2.40 53 Priede 180 100 80
18*90*1.20 15*87*1.20 52 Priede 100 120 60
45*73*4.80 42*70*4.80 54 Priede 180 90 50
45*98*4.81 42*98*4.80 51 Priede 180 100 70

Ražošanas resursu trūkums šajā laika periodā nav jūtams. Apaļkoku iepirkuma cenas kuras SIA “RDB” piedāvā saviem piegādātājiem;
Egle 4.8, 5.5, 6.1 – no 18-25 lati kubikmetrā
Priede 4.9, 5.2, 6.1 – no 16-21 lati kubikmetrā.
Vidējais koksnes izzāģēšanas koeficients šajā laika periodā svārstās no 42% līdz52%. Tātad vidēji, lai saražotu 1 kubikmetru gatavās produkcijas ir jāsazāģē 2.2 m3 apaļkoksnes. Šādā veidā var aprēķināt 1 m3 gatavās produkcijas pašizmaksas cenu. 2.22*20=44.4 Ls Klāt pieskaitot ražošanas izdevumus, kas uz 1 m3 gatavās produkcijas sastāda 7 Ls. Saskaitot šīs summas kopā iegūst pašizmaksas cenu, kas ir 51.4 Ls. Ņemot vērā pašizmaksas cenu var sākt veidot konkrētā piedāvājuma sortimentu. Sortiments tiek veidots ar datorprogrammas palīdzību. Ziemas un pavasara periodā tirgū tiek piedāvāti šādi izmēri;
1. 90*90*2.40
2. 70*70*2.40
3. 18*90*1.20
4. 47*50*4.80
5. 45*73*4.80
6. 29*70*1.24
7. 45*98*4.80
8. 14*73*1.00
Šajā laika posmā ir vairākas īpatnības, kuras ir jāņem vērā.
Ziemas periodā ir liels apaļkoksnes piedāvājums, tāpēc iepirkuma cenas parasti pazeminās. Šo procesu nosaka gatavās produkcijas lielais piedāvājums, līdz ar to pazeminās pieprasījums. Līdz ar to pazeminās gatavās produkcijas iepirkuma cenas. Šajā laika periodā, lai strādātu efektīvi ir jāpalielina raћoљanas apjomi. Tas ir – jācenšas veidot pēc iespējas lielāku apgrozījumu, lai kompensētu šo cenu starpību .