Ievads
Es izvēlējos rakstīt par fizisko aktivitāšu nozīmi veselīga cilvēka dzīvē, jo mūsdienās veselība ir ļoti aktuāls temats. Es pirms trīs gadiem nodarbojos ar sportu aktīvi, 2 gadus apmeklēju karatē nodarbības,bet pēc tam vajadzēja pārtraukt nodarbības veselības stāvokla dēļ, dejoju sporta dejas u.c. Es labprāt vakaros vingroju, ja nav slinkums. Un tas noteikti ir daudzu cilvēku šķērslis veselīgam dzīvesveidam – slinkums. Mūsdienu apstākļos, kad jaunās tehnoloģijas iekļāvās mūsu dzīvē, viss brīvais laiks ir aizņemts ar tām. Pie datora laiks aiziet nemanot. Paskrien vairākas stundas, pirms attopies, ka pagājis viss vakars. Savā zinātniski pētnieciskajā darbā gribu izpētīt, vai mūsdienu skolēni dod priekšroku fiziskajām aktivitātēm vai pasīvajai atpūtai. Gribētu uzzināt, cik daudz skolēnu apmeklē ārpusstundu sporta nodarbības, deju pulciņus un citas aktivitātes.
Visā cilvēces attīstības gaitā kustības ir bijušas tikpat nepieciešamas kā gaiss, ūdens un uzturs. Fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas visiem, gan bērniem, gan sirmjgalvjiem. Regulāras fiziskās aktivitātes ir sevišķi nozīmīgas bērnu un pusaudžu vecumā, jo regulē ķermeņa masu un kaulu mineralizācijas procesu. Ja ir pietiekoša fiziskā aktivitāte bērnībā un tālāk pusaudžu gados, tad vēlāk jau pieaugušā vecumā tā ir garantija labai veselībai, palīdzot izsargāties no tādām problēmām kā aptaukošanās, asteoporoze, sirds asinsvadu slimības, diabēts u.c. Ja kustas vecāki, arī bērni ir daudz motivētāki kustībai, biežāk iesaistās dažādos sporta pasākumos.
Sabalansēts uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte ir pamats bērna veiksmīgai augšanai, attīstībai un veselībai. Vesels bērns jūtas priecīgs, apmierināts, grib kustēties un alkst apgūt jaunu informāciju.
Mēdz teikt, ka īsākais ceļš uz veselību ir iešana kājām. Pastaigai jākļūst par mūsu ikdienas ieradumu jebkuros laika apstākļos. Jācenšas atteikties no braukšanas ar liftu. Pastaigas svaigā gaisā attīsta muskuļus, veicina ieksējo orgānu darbību, norūda organismu.
Pētījuma mērķis: fizisko aktivitāšu loma veselīga dzīvesveida veicināšanā
Pētījuma uzdevumi: sporta vēstures izzināšana, fiziskās slodzes nepieciešamais daudzums, fizisko aktivitāšu trūkuma ietekme, pamatskolēnu un vidusskolēnu anketēšana, anketu analīze, izpētīt, cik veselīgs dzīvesveids ir mūsdienu skolēniem
Pētījuma metodes: literatūras apskats, anketēšana, intervija, anketu apstrāde, salīdzināšana.
Teorētiskā daļa
Sporta vēsture
Fiziskās aktivitātes kā specifiskas cilvēku sabiedriskās darbības veidojās ilgstošā laika periodā pirms Kristus dzimšanas. Šajā laikā parādījās mešanas rīks ar kaulu uzgaliem dzīvnieku madības lika pilnveidot medību rīkus no koka nūjas līdz savdabīgam sķēpam. Cilvēks atklāja, ka ar dažādiem mešanas paņēmieniem, lietojot atšķirīgu spēku, var precīzāk trāpīt dzīvniekam. Tādējādi instinktīvās darbības, kuras bija saistītas vairāk ar aizsardzību, cilvēks sāka aizstāt ar precīzākām, noteiktākām darībām, kas notika daudzu tūkstošu gadu garumā.
Pirmās civilizācijas radās četrās Āzijas un Āfrikas lielo upju ielejās. Sabrūkot pirmatnējai sabiedrībai, veidojoties apmetnēm, būtiskas kļuva jāšanas prasme, cīņa uz zirga, samguma celšana, dejas, jogas tipa vingrinājumi. Sabiedrības attīstības gaitā veidojās arī cilvēka personības izpratnes tēls, – cilvēks ar pārdabisku spēku un garīgām spējām, gatavs cīņai un ienaidnieka uzveikšanai.
Interesanti fakti no vēstures sportā
Senajā Ēģiptē veidoja mācību ietādes, kurās gatavoja tempļu dejotājas, grāmatās par viesu uzņemšanu bija speciālas nodaļas, kā izklaidēt viesus ar akrobātiskiem un deju vingrinājumiem. Resnums tika uzskatīts ne tikai par nepilnību, bet arī stulbuma pazīmi.
Sanskritu valodā joga nozīmē saistījumu, koncentrēšanos. Tās ētiskais uzdevums ir ar fiziskiem un psiholoģiskiem vingrinājumiem saliedēt dvēseli ar pasaules garu un iegūt „pašapziņas svētlaimi”
Egejas kultūrā (Krētas-Mikēnu kultūra) 3.-2.g.t.p.m.ē. augstākā fiziskā audzināšanas pakāpe bija akrobātiskās kulta spēlas ar vērsi.
Vingrošana tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „atkailināts”, jo vingrojumus vieglāk bija izpildīt kailam, kā arī reliģiskie ticējumi vēstīja, ka drēbes mazina cilvēka fiziskās spējas.
Veselības ministrijas ieteikumi par fizisko aktivitāti
Fiziskās aktivitātes ir skeleta muskuļu nodrošinātas aktīvas ķermeņa kustības, kas jūtami palielina enerģijas patēriņu, slīdzinot ar miera stāvokli. Fizisko aktivitāti vai tās trūkumu var iedalīt atkarībā no aktivitātes intensitātes vai enerģijas patēriņa.
Vairākums cilvēku droši vien ir pārliecinājušies, ka veselības uzlabošanai visefektīvākā ir mēremas intensitātes regulāra fiziskā aktivitāte. Mērenas intensitātes fiziskā aktivitāte ir tāds aktivitātes tips, kas paātrina sirdsdarbību, rada siltuma sajūtu un vieglu elpas trūkumu. Galvenās veselības veicinošās fiziskās aktivitātes ir vienkāršas un jau pierastas darbības, tādas kā pastaiga, riteņbraukšana, fizisks darbs, peldēšana, mājsaimniecības darbi, pārgājieni, dārza darbi, izklaides, sports un dejas.
Visu cilvēku veselības pašattīstīšanai, neatkarīgi no dzimuma, funkcionālām spējām, kultūras, vecuma vai sociālekonomiskā stāvokļa, ļoti svarīgi ir izbaudīt kvalitatīvu atpūtu. Īpaši nozīmīgi tas ir bērniem un jauniešiem. Galvenie šķēršļi, kas kavē cilvēkiem būt fiziski aktīviem, ir izmaksas, izpratnes trūkums, pārvietošanās attālums, kultūras un valodas barjeras, apgrūtināta pieeja vietējiem atpūtas centriem un drošām rotaļu vietām. Novērots, ka pieaug nevienlīdzība valstu starpā, turklāt visvairāk tas skar Eiropas reģiona austrumu valstīs.
Epidemioloģiskie pētījumi pierāda, ka fiziko aktivitāšu trūkums par 15-20% palielina risku saslimt ar koronārām sirds slimībām, 2. tipa diabētu, resnās zarnas vēzi, krūts vēzi, kā arī veicina gūžas kaulu lūzumus gados vecākiem cilvēkiem.
Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt novērst un samazināt aptaukošanos un uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu un samazināt stresu un nemieru, depresijas un vientulības sajūtas. Dažādas spēless, sports un cita veida fiziskās aktivitātes dod iespēju jauniem cilvēkiem pierādīt sevi un iegūt pārliecību par sevi, iepazīt panākumu sajūtu un sociāli integrēties grupā. Fiziskās aktivitātes palīdz novērst un kontrolēt riskantas uzvedības izpausmes, tādas kā smēķēšana, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošana, neveselīgs uzturs un vardarbība, īpaši bērnu un jauniešu vidū.
Neskatoties uz to, ka fiziskās aktivitātes uzlabo veselību, vairums cilvēku savā ikdienas dzīvē nav pietiekami aktīvi. Rietumeiropā gandrīz divas trešdaļas pieaugušo nav pietiekami fiziski aktīvi un aktivitātes līmenis turpina kristies. Visā pasaulē bērni kļūst arvien mazkustīgāki, īpaši nabadzīgajos rajonos. Laiks un resursi, kas veltīti fiziskās kultūras izglītībai, arvien samazinās un fiziski aktīvās spēles un izklaides tiek aizstātas ar kompjūterspēlēm un televizoru. Šobrīd tikai ~34% pusaudžu ir fiziski aktīvi tādā līmenī, kas atbilst pašreizējiem ieteikumiem. Lielākajā daļā valstu zēni ir aktīvāki kā meitenes, bet ar gadiem fiziskās aktivitates līmenis abiem dzimumiem samazinās. Nepietiekama fizsiskā aktivitāte bērnībā var ietekmēt veselību visa mūža garumā.
Fizisko aktivitāšu trūkums tiek atzīts kā viens no galvenajiem patstāvīgiem riska faktoriem hronisku neinfekcijas slimību attīstībā, kas izraisa ~3,5% dažāda veida slimības un līdz pat 10% nāves gadījumu Eiropā. Satraucoša ir arī augstā ekonomiskā cena, kas jāmaksā fizisko aktivitāšu trūkuma rezultatā. Šveicē un Lielbritānijā veiktie pētījumi parāda, ka fizisko aktivitāšu trūkums valstij var izmaksāt ~150-300 eiro uz vienu iedzīvotāju. Fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšana uzlabotu sabiedrības veselību, kā arī smazinātu izdevumus, kas rodas fizisko aktivitāšu trūkuma rezultātā.
Pasaules Veselības organizācija rekomendē pieaugušajiem veikt 30 un vairak minūšu ilgas mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes vairumā nedēļas dienu, bet vēlams – katru dienu. Šis rekomendētais aktivitāšu ilgums var būt sadalīts īsākos periodos, ideālā variantā ne mazākos kā 10 minūtes, taču pat īslaicīgas fiziskās aktivitātes spēj ievērojami uzlabot veselību, piemēram, lifta vietā izmantot kāpnes. Bērniem vajadzētu būt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā. Fiziskie vingrinājumi vismaz 2 reizes nedēļā uzlabos un saglabās muskuļu spēku, lokanību, kā arī nostiprinās kaulus.
Vide, kurā cilvēki uzturas – mājās, skolā, darbā, ceļojuma laikā utt. – bieži vien nerada vēlēšanos būt fiziski aktīviem. 50% no braucieniem ar automašīnu Eiropā ir īsāki par 5 km; tā ir distance, ko var veikt 15-20 minūtes braucot ar velosipēdu vai arī 30-50 minūtes ejot ātrā solī. Fizisko aktivitāšu iespējas ir jāiekļauj ikdienas dzīvē tā, lai tās būtu vieglas, dabiskas un vēlamas. Ar skolās un darba vietās realizēto programmu palīdzību visiem iedzīvotājiem vajadzētu būt pieejamām un sasniedzamām iespējām iekļaut fiziskās aktivitates iekdienas dzīvē.
Regulāras mērenas intensitātes fiziskās aktivitates ir izmaksu ziņā efektīvs līdzeklis sabiedrības veselības uzlabošanai un saglabāšanai. Tādējādi fizisko aktivitāšu veicināšanai būtu jābūt vienai no sabiedrības veselības prioritātēm, iekļaujot tajā visus sabiedrības slāņus.
Iemesli, kapēc jābūt fiziski aktīvam
Visā cilvēces attīstības gaitā kustības ir bijušas tikpat nepieciešamas kā gaiss, ūdens un uzturs. Divdesmitais gadsimts ar savu tehnikas attīstības līmeni ir samazinājis cilvēka fizisko aktivitāti un radījis risku asinsrites, nervu sistēmas, vielmaiņas slimībām, bezmiegam u.c. veselības traucējumiem. Visbiežāk cilvēki slimo paši sava slinkuma dēļ. Nevar nepiekrist krievu zinātniekam un ārstam Nikolajam Amosovam: „Vairumā slimību nav vainīga ne daba, ne sabiedrība, bet tikai pats cilvēks. Visbiežāk viņš slimo slinkuma un pārēšanās, dažreiz arī kūtrās domāšanas dēļ. Taču daba ir žēlsirdīga: pietiek 20-30 minūtes fizisko vingrinājumu dienā, bet tādu, lai aizelstos, nosvīstu un lai pulss palielinātos vismaz divkārt! Patiešām, pareizi izvēlēti, pakāpeniski pieaugoša apjoma un intensitātes fiziskie vingrinājumi rada vēlamās pārmaiņas cilvēka, īpaši augoša cilvēka, organismā.
Pārmaiņas skeleta muskuļos.
Lai gan pārmaiņas skeleta muskuļos nav pašas būtiskākās, tomēs par tām jārunā. Fiziskie vingrinājumi stiprina ap mugurkaulāju esošos muskuļus, tā saukto muskuļu korseti. Tas ļauj veidot un saglabāt labu stāju. Stājas defekti parasti ir bērniem ar vāji attīstītu muskulatūru. Vingrinājumi, kuru izpildes laikā ir jāieņem uzsvērti pareiza stāja, sniedz bērniem reālu priekšstatu par labu stāju un palīdz to izkopt.
Spēka treniņa ietekmē muskuļi kļūst lielaki. To masa var pat divkāršoties. Fizisko vingrinājumu ietekmē muskuļos palielinās enerģijas rezerves, tāpēc tie bez noguruma var strādāt ilgāk.
Pārmaiņas elpošanas sistēmā
Fiziskie vingrinājumi veicina lielāku apmēru krūškurvja izveidošanos. Pieaug plaušu audu masa un apjoms, tāpēc plašāka kļūst plaušu alveolu kopējā virsma. Tas nozīmē, ka cilvēks spēj ieelpot vairak skābekļa. Treniņu rezultātā attīstās elpošanas muskuļi, tādēļ tie var ilgstošāk darboties bez noguruma.
Pārmaiņas asinsrites sistēmā un asinīs
Trenēta un netrenēta cilvēka sirds atšķiras pirmām kārtām pēc apjoma. Atšķirīga ir arī sirds muskuļu masa. – trenētam cilvēkam tā ir lielāka. Tā kā sirds muskuļu spēks ir tieši atkarīgs no muskuļu sķiedru caurmēra, tad trenēta sirds ir daudz stiprāka. Trenētiem cilvēkiem sirds saraušanās biežums ir mazāks nekā netrenētiem, kas izpaužas kā lēnāks pulss. Fizisko vingrinājumu ietekmē asinsvadi kļūst elastīgāki, tādēļ trenētiem cilvēkiem jebkurā vecumā asinsspiediens miera stāvoklī ir zemāks. Izturības treniņu rezultātā pieaug kopējais asiņu daudzums organismā. Līdz ar to pieaug arī sarkano asinsķermenīšu daudzums, kas nodrošina labāku skābekļa „transportu” no plaušām uz visiem ķermeņa orgāniem.
Pārmaiņas nervu sistēmā
Fiziski aktīvi cilvēki vieglāk tiek galā ar ikdienas spriedzi jeb stresu. Viņiem ir labāks garastāvoklis un veselīgāks skatījums uz dzīvi. Domājams, tāpēc ka fizisko nodarbību laikā galvas smadzenēs veidojas opijam līdzīga viela – beta endofrīns. Fiziskie vingrinājumi veicina arī garīgās darba spējas, jo uzlabojas domāšana un atmiņa.
Fizisko vingrinājumu ietekme
Vizisko vingrinājumu ietekme atkarīga no:
o Cik daudz muskuļu ir iesaistīti;
o Cik intensīvi trenējas;
o Cik aizrautīgi trenējas;
o Cik daudz darba katrā reizē paveic.
Mazkustības (hipokinēzes) ietekme
o Rodas muskuļu vājums, samazinās muskuļu darbspējas un izturība
o Pavājinās muskulatūras tonuss, kas veicina stājas defektu veidošanos
o Kauli zaudē minerālvielas un kļūst trausli
o Pazeminās garīga darba spējas, rodas slikts garastāvoklis, bezmiegs, nervozitāte
o Paātrinās sirds ritms, jo samazinās katrā sirds saraušanās reizē izsviestais asiņu daudzums
o Samazinās asinsvadu elastība
o Samazinās katrā ieelpā ieelpotā gaisa daudzums, palielinās elpošanas biežums
o Pavājinās zarnu kustības, radot priekšnosacījumu iekaisumu attīstībai
o Palēninās vielmaiņa, rodas lieka ķermeņa masa un aptaukošanās
o Pavājinās organisma aizsargspējas pret infekcijas slimībām.
Fiziskie vingrinājumi dod labvēlīgu rezultātu tikai tad, ja tie atbilst cilvēka fiziskajai attīstībai un sagatavotībai. Ja fiziskos treniņus nepapildina pietiekama atpūta, miegs, labs uzturs, saprātīgs dienas režīms, organismā rodas izmaiņas – slimību priekšvēstneses. Pārmērīgi lielas fiziskās slodzes ietekmē parādās nogurums, nervozitāte, vienaldzība, nevēlēšanās trenēties, miegainība, vai otrādi – bezmiegs. Samazinās organisma pretestības spējas infekcijas slimībām, rodas priekšnosacījumi sirds slimību sttīstībai.
Iemesli, kāpēc nepieciešamas sporta stundas skolā
Daudzos pedagoģiskos forumos zinātnieki atzīmē, ka bērni pārak maz atrodas svaigā gaisā, maz iet kājam, ka organizētās ārpusskolas nodarbībās piedalās vidēji tikai katrs desmitais skolēns. Tapēc jau skolas vecuma bērniem konstatē asninsrites sistēmas slimības un nepareizu stāju, bērni bieži slimo ar saaukstēšanās slimībām, ātri nogurst un nespēj ilgstoši un kvalitatīvi mācīties. Sporta galvenā specifika skolā ir tāda, ka fiziskās aktivitātes daudzveidīgi ietekmē augoša organisma attīstību. Sporta stundās bērni ne tikai iegūst zināšanas, bet arī attīsta un pilnveido visas organisma funkcionālās sistēmas. Tāpēc skolotājam labi jāpārzina priekšmeta saturs un fiziskās audzināšanas līdzekļu iedarbība uz skolēna organismu. Šī ietekme būs pozitīva tikai tad, ja skolotājs izvēlēsies fiziskās audzināšanas līdzekļus adekvāti skolēna vecumam, dzimumam un fiziskajai sagatavotībai, ievēros pats un mācīs bērniem higiēniskās prasības.
Bērna sirdij un visām muskuļu grupām nepieciešams regulārs treniņš. Līdz 8 gadiem bērniem ir iekšēja nepieciešamība kustēties, bet pēc šī vecuma sporta nodarbības mērķtiecīgi jāorganizē (īpaši meitenēm), lai skolēniem nezustu tieksme aktīvi kustēties.
Ārstnieciskā fizkultūra
Ārstnieciskā fizkultūra ir fiziskās kultūras metožu komplekss, ko lieto ārstniecībā un profilaksē. Tās pamatā ir mērķtiecīga dabiska ķermeņa kustību izmantošana dažādu slimību ārstēšanā un organisma norūdīšanās. Ārstnieciskā fizkultūra izmanto ārstniecisko vingrošanu, koriģējošo vingrošanu, higiēnisko vingrošanu, normētas pastaigas, sporta spēles, peldēšanu, airēšanu, tūrismu. Ar ārstniecisko fizkultūru jānodarbojas ilgstoši un sistemātiski. Fiziskā slodze jāpalielina pakāpeniski. Fiziskie vingrinājumi labvēlīgi ietekmē cilvēka organisu – uzlabo asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu, kustību aparāta darbību, stimulē CNS darbību. Ārstnieciskā fizkultūra novērš cilvēka uzmanību no slimības, uzlabo pašsajūtu un viņu aktīvi iesaista ārstēšanas procesā. Tās saturs un metodika ir atkarīga no slinmieka veselības stāvokļa un vecuma, no slimības rakstura. Šo fizkultūras veidu lieto gandrīz visu slimību ārstēšanā. Tā ļoti ieteicama veciem cilvēkiem. Uzlabojot visu orgānu sistēmu darbību, tā aizkavē novecošanu, cilvēka mūžs pagarinās. Tā pat kā jebkuru citu ārstniecisku procedūru, to nosaka ārsts. Fiziskie vingrinājumi nav ieteicami, ja ir smags vispārējais veselības stāvoklis, paaugstināta ķermeņa temperatūra, akūtas infekcijas slimības, strutojoši iekaisumi, nosliece uz asiņošanu, audzēji, tikko iegūtas traumas.
Ārstnieciskās fizkultūras obligāta sastāvdaļa ir higiēniskā rīta vingrošana, kuras uzdevums ir atvieglināt pāreju no atpūtas naktī uz darbu. Tā novērš gurdenumu, palielina mugurkaula kustīgumu, nostiprina muskulatūru, veicina asinsriti, padziļina elpošanu, t.i., nostiprina cilvēka veselību, labvēlīgi ietekmē dzīvības norises, nervu sistēmu. Higiēniskā vingrošana nepieciešama galvenokārt garīga darba darītājiem, kam ir mazkustīgs dzīvesveids. Vingro parasti rītos tūlīt pēc pamošanās. 10-15 minūšu laikā izdara 10-12 vingrinājumus. Ja nav iespējams vingrot no rīta, to var darīt dienas otrajā pusē – stundu pirms ēšanas vai pusotru stundu pēc ēšanas. Vingrot ieteicams pie atvērta loga vai svaigā gaisā. Pēc vongrošanas ieteicamas ūdens procedūras (duša, noberzēšanās). Ļoti svarīga nozīme ir vingrošanai darba pārtraukumā.
Aizliegtais sportā
Panākumu gūšanai daži sportisti uzmanto neatļautus paņēmienus gan treniņos, gan sacensībās. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus visiem, tiek pieņemti noteikumi, kas aizliedz dopinga vielu lietošanu. Ir svarīgi, lai ikviens izprastu, kāpēc tiek aizliegta noteiktu vielu un metožu lietošana. Vissvarīgākais faktors, kāpēc tas ir aizliegts ir ētiskie un medicīniskie apsvērumi.
Etniskie apsvērumi – noteikumi sportā ir pieņemti, lai nodrošinātu godīgas sacensības. Ja sacensības būtu bez noteikumiem, tās nesagādātu prieku ne sportistiem, ne skatītājiem. Kāds var nepiekrist noteikumiem, kāds var mēģināt tos mainīt, bet jāspēlē ir pēc tiem noteikumiem, kuri pieņemti.
Medicīniskie apsvērumi – nepamatota medicīnisko preparātu un dopinga metožu lietošana var būt bīstama veselībai. Sporta organizācija vēlas pasargāt sportistus no dažādo vielu un metožu blakusiedarbībām. Tomēr aizliegto vielu un metožu sarakstā ir tādas vielas, kuru bīstamākie blakus efekti nav pilnībā izpētīti. Šajā sarakstā ir ietvertas arī tādas vielas, kuras parasti izmanto ārstēšanā un ir pieejamas bez receptes.
Ir vairākas farmaloģisko vielu grupas – stimulatoi, narkotiskie pretsāpju līdzekļi, kanabinoīdi, diurētiskās vielas, peptīdu hormoni, mimētiķi un to analogi, glikokortikosteroīdi, androgēnie anaboliskie steroīdi un citas anaboliskās vielas.
Dopinga lietošanas vēsture
6. gs.p.m.ē. Gladiatori lieto stimulatorus, spēkojoties Circus Maximus.
3. gs.p.m.ē. Grieķu sportisti lieto stimulatorus antīkajās Olimpiskajās spēlēs.
Viduslaiki Bruņinieki lieto stimulatorus, lai sagatavotos savām cīņām.
1886.g. Pirmais reģistrētais nāves gadījums sportā, kas saistīts ar zāļu lietošanu
(riteņbraucējs mirst zāļu pārdozēšanas dēļ).
20. gs. sākums Sportistu vidū popularitāti iekaro strihnīna un alkohola maisījums.
50., 60-ie g. Populāra kļūst amfetamīna lietošana sportā.
1959.g. Francijā tiek nodibināta pirmā zināmā antidopinga komisija.
60-ie gadi -Vairāki nāves gadījumi sportā amfetamīna lietošanas dēļ.
-Androgēnie anaboliskie steroīdi parādās uz sporta skatuves.
-Vairāku valstu valdības apstiprina likumdošanu pret dopingu sportā.
1963.g. Eiropas padome izveido ekspertu komisiju pret dopinga lietošanu sportā.
1968.g. Pirmā dopinga kontrole Olimpiskajās spēlēs.
Ieguvumi no sporta
Dzīvosi ilgāk – zinātnieku vērtējumā – katra stunda, ko pavadi fiziskās nodarbēs, par divām stundām pagarina tava mūža ilgumu.
Būsi apmierināts ar dzīvi – depresijas un nomāktības gadījumos labākās zāles ir fiziskās aktivitātes. Slodze paātrina sirdsdarbīdu, tās rezultātā pieaug sterotonīna līmenis galvas smadzenēs. Būtībā serotonīna līmeņa paaugstināšanās ir arī antidepresantu darbības pamatā.
Veidosies laba stāja – mugurkauls nostiprinās, kļūst lokanāks.
Zemāks asinsspiediens – ja asinsspiediens ir pārak augsts, tas var nogalināt, turklāt pārmērīgi augsts asinsspiediens ir galvenais cēlonis, kādēļ rodas trieka un sirdslēkmes.
Zemāks holestarīna līmenis – fiziskā slodze ievērojami samazina kaitīgā holestarīna daudzumu organismā. Tas, protams, ir ļoti svarīgi, jo šīs taukvielas izgulsnējumi uz smaguma sienām palielina sirdslēkmju risku.
Stiprāki kauli – lai nostiprinātu kaulus, pietiek vismaz trīs reizes nedēļā 20 minūtes veltīt aerobiem un spēka vingrinājumiem, proti, skriešanai, staigāšanai un smaguma cilāšanai.
Uzlabosies sejas krāsa – laba asinsrite ir dabisks skaistumkopšanas līdzeklis ādai. Tam nepieciešams vingrot 3-5 reizes nedēļā.
Izturēsies ar pašcieņu – vingrums un spēks ļaus pozitīvi uztvert savu ķermeni un prātu jebkurā situācijā, vienmēr būs veselība pašapziņa.
Auglīgums – labākas izredzes ieņemt bērnu, bērns piedzims vesels. Sievietēm – vieglākas dzemdības.
Vairāk enerģijas – fiziskās aktivitātes palielina elpošanas tilpumu, tādējādi ieelpojot vairāk skābekļa, kas uzlabo asinsriti un paaugstina enerģijas līmeni.
Labāks miegs – parasta pusstundu ilga pastaiga dienā palīdzēs atslābināties un labāk iemigt, jo fiziskā slodze iztērē organismā uzkrājušos adrenalīnu. Regulāra fiziskā slodze novērš bezmiegu un mazina krākšanu.
Mazāk salsi – regulāri vingrojot, aizsargāsi savu „iekšējo krāsniņu”. Fiziski aktīvie cilvēki daudz aktīvak izmanto savu organisma ražoto siltuma efektu nekā tie, kas neko nedara.
Zemāks stresa līmenis – fiziskā slodze palīdz cīņā ar ķīmiskajām vielām, kuras stresa ietekmē atbrīvojas un cirkulē organismā. Tās tiek aizvietotas ar labsajūtas hormoniem. Turklāt fiziskā slodze atslābina muskuļus no sasprindzinājuma un palīdz atslābināties.
Labākas attiecības ar cilvēkiem – fiziskā aktivitāte uzlabo noskaņojumu. Labā garastāvoklī cilvēki mazāk strīdas vai kritizē viens otru.
Veselība ilgus gadus – fiziskā aktivitāte ir nozīmīgs faktors slimību un infekciju novēršanā. Tā uzlabo imūnsistēmas darbību un stimulē organismu cīņai ar infekciju.
Uzlabosies smadzeņu darbība – pētījumos novērots, ka fiziskās slodzes iespaidā cilvēks kļūst apķērīgāks, jo paaugstinās smadzeņu aktivitāte.
Viltības kā apmānīt sportu
Katru dienu
Vienmēr dot priekšroku kāpnēm, nevis liftam vai eskalatoram. Labs muskuļu treniņš: kāpt pa trepēm uz pirkstgaliem!
Iztaisnot muguru, jo tas trenē muguras un vēdera muskulatūru.
Allaž iet ātri! Tas ir lielisks veids, kā atbrīvoties no nevēlamām kalorijām.
Dienā vairākkārt savilkt sēžās muskuļus.
Secīgi mainīt augstpapēžu kurpes pret laiviņām vai tenisa čībām. Tā trenējas ikru muskulatūra.
Ja ir auto, nenovietot to divu minūšu gājiena attālumā. Jo tālāk, jo labāk.
Rokas somiņu nest, viegli atirzot roku no ķermeņa. Tā lieliski nodarbinās bicepsi un tricepsi.
Ja ir suns, vest to pastaigā vismaz 20 minūtes, skriet ar viņu, lēkāt, spēlēt bumbu, lai vingrinātu ķermeņa augšdaļu.
Sabiedriskajā transportā stāvēt kājās. Tas ir pamatu pamats.
Darbavietā
Ik pa brīdim savilkt vēdera muskuļus. Darīt to piecas sešas reizes dienā.
Darbam nepieciešamās lietas nenovietot vienkopus, kaut ko allaž nolikt tālāk. Tā vismaz nedaudz kustēsieties, ja darbs ir sēdošs.
Sēžot ieliekt mazu bumbiņu starp ceļgaliem un saspiest to, lai nodarbinātu pievilcējmuskuļus.
Atbalstīt muguru pret sienu un pietupties ceļos, it kā sēstos uz krēsla.
Pa ceļam mājās
Censties neizmantot sabiedrisko transportu.
Iepērkoties lielveikalā, izmantot divus groziņus, nevis stumjamos ratiņus.
Ņemot somas, saliekt elkoņus, lai apakšdelmi būtu perpendikulāri ķermenim.
Mājās
Neizvairīties no mājas darbiem – logu tīrīšanas, veļas mazgāšana, putekļu slaucīšana u.c.
Saaicināt draugus uz deju vakaru, izraudzīties straujus ritmus.
Apgulties gultā uz vēdera, nolikt rokas zem pieres un, dziļi elojot caur muti, ievilkt dvašu, maksimāli nodarbinot vēdera muskuļus.
Kopjot dārzu, neliekties uz priekšu, bet vienmēr iesēsties ceļgalos un pietupties, saglabājot līdzsvaru.
Sporta veikalā iegādāties elastīgu bumbiņu un saspiest to plaukstā, skatoties TV pārraides.
Ātri palekties 30 reizes pēc kārtas uz pirkstgaliem. Tas nāks par labu potītēm.
Ja esat pie jūras – peldēties. Nedaudz vēsāks ūdens veicinās asinsriti.
Ģimenē
Ja ir ģimenē mazi bērni, kas labprāt braukā ar divriteni vai trīsriteni, labāk skriet, nevis braukt viņiem līdzi ar velosipēdu.
Pilnīgi bez piepūles
Smieties. 100 smieklu šaltis sadedzina tikpat daudz kaloriju, cik 10 minūšu airēšanas.
Dziļi elpot. Tas muguras muskulatūrai ļauj atbrīvoties no spriedzes un novērš vēdera uzpūšanos.
Gulēt tik, cik nepieciešams. Tā, iespējams, ir pati vienkāršākā veselības ķīla.
Aktīvā un pasīvā atpūta
Aktīvā atpūta
1 Sporta spēles
Komandu – badmintons, basketbols, beisbols, futbols, hokejs, rokas bumba, volejbols, teniss u.c.
Ūdens – airēšana, burāšana, daiļslidošana, peldēšana, sinhronā peldēšana u.c.
Vingrošana – aerobika, akrobātika, atlētiskā vingrošana, vingrošana, vieglatlētika u.c.
Spēka – karate, kung-fu, sambo, džudo, teikvando, šķēpa mešana, reslings u.c.
Ziemas – bialtons, bobslejs, daiļslidošana, kamaniņu sports, slēpošana, slidošana u.c.
Mākslinieciskie – mākslas vingrošana, sinhronā peldēšana, daiļslidošana, vingrošana, daiļlēkšana u.c.
2 Tūrisms – rekreatīvais, izziņas, lietišķais, etniskais, reliģiskais, aktīvais, ekotūrisms.
3 Ikdienas – pastaigas, diskotēkas u.c.
Pasīvā atpūta
TV skatīšanas, datorspēles, sērfošana internetā, kāršu spēles, zīmēšana, mūzikas klausīšanas, sauļošanās, miegs u.c.
Veselības ministrijas veiktais pētījums par veselīgu dzīvesveidu
1 Vai šogad esi nolēmis vairāk uzmanības veltīt savai veselībai?
o 33% jā, vairāk laiku veltīšu fiziskajām aktivitātēm
o 10% jā, domāju par smēķēšanas atmešanu
o 17% jā veidošu veselīgāku ēdienkarti
o 41% nē, mani tas neuztrauv
2 Vai nodarbojies ar aktīvo atpūtu arī ziemā?
o 23% jā, visu brīvo laiku pavadu uz kalna slēpojot vai braucot ar sniega dēli
o 16% jā, daudz laika veltu garām pastaigām laukos
o 5% jā, aizraujos ar zemledus makšķerēšanu
o 47% nē, ziemas vakarus pavadu pie TV un grāmatas
3 Cik reizes nedēļā Tu nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm (vingro, sporto, peldi utml)
o 25% vairāk kā 3 reizes nedēļā
o 36% 1-2 reizes nedēļā
o 39% nevienu (nepietiek laika, neuzskatu speciālas aktivitātes par nepieciešamām)