Franču revolūcija

Argumentētā eseja vēsturē par tēmu –

Franču revolūcijas lozungs bija – „Brīvība, vienlīdzība, brālība”, vai tas tika īstenots revolūcijas laikā?

Revolūcijas lozungs skan iedvesmojoši. Manuprāt, tieši šī lozunga īstenošana būtu bijusi nepieciešama Francijai, jo kārtu sistēma, kas Francijā bija jau ilgu laiku sāka radīt domstarpības starp 1., 2. un 3. kārtu. Cilvēku iedalījums kārtās agri vai vēlu nes tikai konfliktus un nemierus, jo ikviens cilvēks pēc savas būtības vēlas vienlīdzību un brīvību.

Revolūcijas sākumā redzam piemērus tam, ka šo lozungu cenšas īstenot. Piemēram, Ans Robērs Žaks Tirgo iestājās pa

a
ar brīvu tirdzniecību, vienotu nodokļu politiku starp šķirām, kas būtu panākusi vienlīdzību vismaz ekonomiskajā ziņā, taču tas netika panākts tik viegli.

Caurskatot tālākos vēstures pavērsienus redzam, ka lozungs arvien vairāk zaudēja savu sākotnējo nozīmīgumu un netika īstenots revolūcijas laikā. Cilvēku brīvība un dzīvība bija kļuvušas mazvērtīgas – revolūcijas laikā tika veikti 14’000 nāvessodi, kuri bieži vien bija neatbilstoši „izdarītā nozieguma” pakāpei, piemēram, par izteiktām frāzēm, kas bija negatīvi vērstas pret revolucionāru rīcību vai uzskatiem.

Cilvēku starpā nebija vienlīdzības, lai gan to ļoti centās panākt ja
a
akobīņi – atceļot titulu lietošanu, mazinot īpašuma nozīmīgumu – to atsavinot. Taču žirondisti iestājās par privātīpašuma aizsardzību, tiesiskuma principu ievērošanu. Tādējādi radās domstarpības starp jakobīņiem un žirondistiem.

Ar vārdu brālība es saprotu ļoti tuvas savstarpējās attiecības, kas raksturīgas ģimenē. Cik gan brālīgas attiecības va
a
ar nosaukt, ja revolucionāri veicināja nodevību – atalgojot ziņotājus, kas ziņoja par izteiktām frāzēm, kuras nosūdzētajiem cilvēkiem maksāja dzīvību? Galu galā šī vienlīdzības un brālības ideja beidzās ar to, ka jakobīņi savā starpā atrada arvien jaunus nodevējus, kurus giljotinēja.

Šī visa revolūcija, lai gan tās sākotnējā pamatideja bija cēla, izvērtās par asiņainu, netaisnīgu teroru un diktatūru, kurā vienīgais veids kā izdzīvot bija pakļauties. Tādējādi droši varu apgalvot, ka revolūcijas lozungs netika īstenots revolūcijas laikā. Revolūcija ir lielas pārmaiņas, kuras ir ļoti radikālas un bieži vien asiņainas, taču bieži vien arī vajadzīgas, jo ir situācijas, kad citi līdzekļi ir neefektīvi.

Leave a Comment