Āfrika ir otrs lielākais kontinents, kurš aizņem aptuveni 1/5 sauszemes platības. Tā sastāv no 54 neatkarīgām valstīm, kuras stipri atšķiras pēc iedzīvotāju dzīves līmeņa un ekonomiskās attīstības rādītājiem.
Mūsdienās Āfrikā ir koncentrēti gan nozīmīgi dabas resursi – minerāli, koksne, saldūdens, hidroresursi, klimatiskie resursi, gan darbaspēka resursi. Taču darbaspēks nav labi izglītots un kvalificēts.
Ģeogrāfiskais novietojums, klimatiskie apstākļi, kā arī koloniālās pagātnes sekas ir galvenie iemesli valstu ekonomiskā līmeņa milzīgajai atšķirībai. Lielai daļai valstu ir brīva izeja uz Pasaules okeānu un iespēja iesaistīties pasaules tirgus attiecību veidošanā. 60% kontinenta teritorijas atrodas arīdos apgabalos, kuru lielāko daļu aizņem tropu un subtropu tuksneši: ziemeļdaļā – Sahāras, Lībijas un Nūbijas tuksneši, bet dienviddaļā – Kalahari un Namība tuksnesis. Āfrikas centrālā daļa ir izvietojusies ekvatoriālajā klimata joslā un ir mitruma pātbagāta.
Āfrikas subreģioni.
Dalījuma pamatā ir gan ģeogrāfiskais novietojums, gan valstu sociālekonomiskie rādītāji. Izšķir Ziemeļāfrikas subreģionu, kurš aptver Vidusjūras baseina valstis un gan politiski, gan ekonomiski ir saistīts ar Eiropu un Dienvidrietumu Āziju; Rietumāfrikas, Centrālāfrikas, Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas subreģionu. Šajā kontinentā atrodas 32 no 52 pasaulē nabadzīgākajām valstīm.
Iedzīvotāji.
Mūsu ēras sākumā Āfrikā dzīvoja apmēram 30-40 milj. Iedzīvotāju. Tas ir 16-18% pasaules iedzīvotāju. Ilgās vergu tirdzniecības un koloniālo spaidu dēļ 20. gs. Sākumā te dzīvoja tikai 7,8%, bet 20. gs. beigās – 742 miljoni cilvēku jeb 12% pasaules iedzīvotāju. Iedzīvotāju pieaugums strauji palielinājies pēc koloniālās sistēmas sabrukuma 20. gs. 60. gados. Ir augsts iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Nabadzīgajās valstīs iedzīvotāju skaits palielinās par 3% gadā (10 reizes lielāks pieaugums nekā Eiropā). Iedzīvotāju vidējais vecums ir 18,4 gadi. Daudzās Āfrikas valstīs (sevišķi Ugandā) strauji izplatās HIV infekcija un AIDS. Vidējais mūža garums ir 51,4 gadi.
Dabas apstākļus ietekmē iedzīvotāju izvietojums ir ārkārtīgi nevienmērīgs. Vidējais iedzīvotāju blīvums ir 1km2 ir 23 cilvēki. Vismazākais blīvums ir tuksnešainajos apgabalos – 1-2 cilvēki uz km2. Okeānu un upju piekrastēs tas ir nesalīdzināmi lielāks. Nīlas ielejā dzīvo vidēji 1200 cilv./km2. Blīvāk ir apdzīvotas augstienes, tās labāk nekā zemienes piemērotas dzīvei un saimnieciskai darbībai. Apmēram 60% iedzīvotāju dzīvo laukos cilšu ciemos. Pilsētās dzīvo apmēram 40% visu iedzīvotāju. To skaits turpina augt.
Āfrikā dzīvo dažādu reliģiju pārstāvji. 2/5 no visiem ticīgajiem ir islāma ticības piekritēji. Ir sastopama arī kristietība, kas ienāca no Dienvidrietumu Āzijas 2. gs. pirms mūsu ēras. Aptuveni 1/3 ticīgo zemēs, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras, saglabājusies vietējo tradicionālo ticību.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs ir ļoti sarežģīts. Kontinentu apdzīvo apmēram 3 tūkstoši lielu un mazu etnosu. Divdesmit piecas tautas, kuras ir lielākas par 5 miljoniem cilvēki, sastāda gandrīz 2/3 no Āfrikas iedzīvotājiem.
Starptautiskās organizācijas un politika
Z Arābu valstu līga [ar DR Āzijas valstīm] ar centru Kairā [Ēģipte] – Komoru salas, Somālija, Sudāna, Ēģipte, Lībija, Alžīrija, Tunisija, Maroka, Mauritānija.
OPEC [naftas eksportētājvalstu organizācija] – Alžīrija, Lībija, Nigērija, Gabona.
Rietumāfrikas ekonomiskā savienība [ECOWAS] – Mauritānija, Mali, Nigēra, Nigērija, Benina, Togo, Gana, Burkinafaso, Libērija, Kotdivuāra, Sjerraleone, Gvineja, Gvineja-Bisava, Gambija, Senegāla.
Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas atvieglotās tirdzniecības zona [PTA] ar centru Lusakā [Zambija] – Sudāna, Etiopija, Somālija, Uganda, Kenija, Ruanda, Burundi, Tanzānija, Mozambika, Malāvija, Zambija, Zimbabve, Botsvāna, Namībija, Angola, Svazilenda, Lesoto.
Dienvidāfrikas attīstības savienība – Tanzānija, Mozambika, Malāvija, Zambija, Zimbabve, Botsvāna, Namībija, Angola, Svazilenda, Lesoto, Dienvidāfrikas Republika.
Daudzās valstīs ir iekšējie nemieri, pārsvarā pilsoņu kari, kas izcēlušies starp iedzīvotājiem, kas pieder dažādām konfesijām, tautām vai politiskiem grupējumiem.
Lībijā, Sudānā, Eritrejā, Etiopijā, Kenijā, Tanzānijā, Kamerūnā, Mauritānijā, Gvinejā, Kotdivuārā ir nedemokrātiska valsts pārvalde.
Derīgie izrakteņi.
Zelts [DĀR [1. vieta pasaulē], Gana [11. v.p.]]
Platīns [DĀR [1.v.p.]]
Dzīvsudrabs [Alžīrija [1.v.p.]]
Urāns [Nigēra [2.v.p.], Namībija [9.v.p.], DĀR [10.v.p.]]
Dimanti [Botsvāna [2.v.p.], Zaira [3.v.p.], DĀR [4.v.p.]]
Varš [Zambija [5.v.p.]]
Akmeņogles [DĀR [5.v.p.]]
Dabasgāze [Alžīrija [6.v.p.]]
Dzelzs rūda [DĀR [8.v.p.], Mauritānija [12.v.p.]]
Nafta [Nigērija [13.v.p.], Lībija [15.v.p.], Alžīrija [16.v.p.]]
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi – smaragds, rubīns, topāzs, aleksandrīts, granāts, ametists, akvamarūns, turmalīns, lazurīts.
Lauksaimniecība.
Tā ir galvenā Āfrikas valstu saimniecības nozare. Lauksaimniecībā nodarbinātas 2/3 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, dažās valstīs pat 90%. Ir iztekts zemkopības virziens, kas dod 70-80% lauksaimniecības kopprodukcijas. Visintensīvākā ir zemkopība apūdeņotās platībās Ēģiptē.
Liela nozīme ir eksportkultūru audzēšanai – kakao, kafijkoks, kaučuks, tēja, kokvilna, sizals, zemesrieksti, eļļas palma, dateļpalmas, ananāsi, banāni. Liela nozīme ir arī šķiedraugu – kokvilnas, sizala, kenafas – audzēšanā. Āfrikā gadā izaudzē 2/5 pasaules kokvilnas kopražas.
Galvenās graudaugu kultūras ir kukurūza, kvieši, sorgo, prosa, rīss. Vidusjūras piekrastes zemēs ir izvērsta augļkopība un vīnkopība.
Lopkopībai daudzās Āfrikas valstīs ir otršķirīga nozīme. Tikai Mauritānijā, Somālijā un Botsvānā lopkopībā nodarbinātas 4/5 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Rūpniecība.
Ļoti nozīmīga ir kalnrūpniecība. Vitvatersranda [DĀR] ir pasaules lielākais zelta rūpniecības rajons. Apstrādes rūpniecībā dominē nozares, kurās izmanto iegūstošās rūpniecības produkciju, īpaši metālus, naftu, dabasgāzi un sāļus. Attīstās krāsainā un melnā metalurģija, ķīmiskā rūpniecība, mašīnbūve un pārtikas rūpniecība, tekstilrūpniecība. Izdevīgs ir lētais darbaspēks.
Naftas pārstrādes, mašīnbūves, vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumi izvietoti galvenokārt ostu pilsētās – Kairā, Aleksandrijā, Kasablankā, Dakārā.
Attīstīta ir arī pārtikas rūpniecība.
Tūrisms.
Āfrikas eksotiskā daba un vēsturiskie objekti piesaista tūristu uzmanību, taču pagaidām tikai dažās Āfrikas valstīs ir starptautiskiem standartiem atbilstoša tūrisma infrastruktūra. Viens no populārākajiem apskates objektiem ir Ēģiptes piramīdas. DĀR netālu no Johannesburgas atrodas mākslīgi radītā Saules pilsēta, kuras platība ir 150 km2.