1. Futbola attīstības vēsture
1.1 Vēsture
Jau seno laiku vēstures avotos ir minētas sporta spēles, kurās ir saskatāma līdzība ar mūsdienu futbolu. Bumbu spēles un to noteikumi bija daudzveidīgi un pat loti atšķirīgi.Ir saglabājušās vēstures liecības no Senās Grieķijas, Persijas, Vikingu valstīm, pat no senās Ķīnas. Vairāk kopīga mūsdienu futbolam ir ar florenciešu futbolu, kuram jau no 15. gadsimta vidus bija diezgan stabili noteikumi un spēles organizācija. Florenciešu futbolu spēlēja līdz 1750. gadam.
Par futbola „tēviem” visā pasaulē vienprātīgi uzskata angļus, kuri pirmie izstrādāja noteikumus 19. gadsimta otrajā pusē. Arī vārds „futbols” ir cēlies no angļu football ( foot – pēda + ball – bumba ). 1855. gadā Šefīldā tika dibināts pirmais futbola klubs. 1863. gadā Kembridžā tika apstiprināti pirmie oficiālie futbola noteikumi. Šai pašā gadā Anglijā tika nodibināta pirmā nacionālā futbola asociācija. Kopš 1871. gada Anglijā norisinās pasaulē vecākais nacionālais futbola turnīrs – Angļu asociācijas kausa izcīņa. Jau 1872.. gadā notika pirmā starptautiskā futbola spēle starp Angliju un Skotiju. Nedaudz vēlāk savā starpā jau sacentās arī Velsa un Īrija. 1888. gadā Anglijā nodibināja pirmo profesionālo futbola līgu.
Pateicoties Lielbritānijas kolonijām visā pasaulē, futbola spēle ieguva savus atbalstītājus Amerikā, Āzijā, Austrālijā un arī Āfrikā. 1904. gadā dibina Starptautisko futbola asociāciju FIFA. 1900. un 1904. gada Olimpiskajās spēlēs futbols tika iekļauts kā paraugdemonstrējumu disciplīna. Par oficiālu olimpisko sporta veidu tas kļuva sākot ar 1908. gada olimpiskajām spēlēm. Tur piedalīties varēja tikai amatieri. Gan 1908., gan 1912. gada olimpiādē uzvarēja Anglijas amatieru futbola izlase.
1909. gadā sers Tomass Liptons noorganizēja „Sera Tomasa Liptona trofejas” izcīņu Turīnā. Tas bija pirmais starptautiskais turnīrs klubiem, kur piedalījās gan amatieri, gan profesionāļi no Anglijas, Itālijas, Vācijas un Šveices.
1914. gadā FIFA piekrita atzīt olimpisko spēļu ietvaros notiekošo futbola turnīru par Pasaules amatieru futbola čempionātu. Par pirmo uzvarētāju 1920. gadā kļuva Beļģija, bet 1924. un 1928. gadā Urugvaja. Pirmais oficiālais Pasaules kauss tika organizēts Urugvajā 1930. gadā. 1954. gadā dibinājās Eiropas futbola asociācija UEFA. Arī citos kontinentos dažādos laikos dibinājās futbola savienības, kas nodarbojas ar sporta veida attīstību, spēļu organizēšanu un jauno sportistu audzināšanu. [ 3;437.]
Latvijā pirmie publiskie futbola demonstrējumi notika jau 1906. gadā sporta apvienība „Ķeizarmežs” rīkotajos sporta svētkus. Šis notikums ir Latvija futbola atskaites punkts. 2006. gadā svinēja Latvijas futbola simtgadi. Futbols uz Latviju atceļoja no Anglijas kopā ar uzņēmējiem, kuri 1899. gadā Rīgā atvēra metālapstrādes darbnīcu „Salamndra”. Strādnieki un ierēdņi iekārtoja futbola laukumu, kur spēlēja savā starpā un arī pret angļu jūrniekiem, kuri iebrauca Rīgā. 1907. gadā angļi Latvija pat nodibināja pirmo oficiālo futbola komandu „British Football Club”. Galvenais futbola pamatlicējs Latvijā – dibinātājs, organizators, spēlētājs un treneris bija uzņēmējs Herolds Trevanens Holls (1884. – 1943.). ar viņa iniciatīvu 1908. gadā notika spēle starp Rīgas un Pēterburgas sporta klubiem. Šajā gadā notika arī divas spēles starp BTC un „Union”(15:0 un 2:1), kur noskaidroja pirmo Rīgas meistarkomandu (tagadējā nozīmē – čempions). 1910. gadā tika nodibināta Rīgas futbola līga – pirmā futbola organizācija Latvijā. Tā ietilpa Viskrievijas futbola savienībā.
Strauji veidojās komandas Rīgā ( „Āgenskalns”, „Ķeizarmežs”, „Union”), Liepājā, Bērzaines ģimnāzijā, Jelgavā, Kuldīgā, Tukumā. Sastāvos bija angļi, vācieši, amerikāņi, bet latviešu skaits bija mazs. 1912. gadā notika pirmā starptautiskā spēle Latvijā starp Somijas olimpisko izlasi un Rīgas izlasi (3:1).
Pirmā latviešu futbola komanda „Amatieris” tika izveidota 1912. gadā. 1920. gadā tika dibināta Latvijas Futbola Federācija. Izveidojās arī Latvijas izlase, kas pirmo spēli 1922. gadā aizvadīja ar Igaunijas izlasi (1:1). Pirmos vārtus Latvijas futbola vēsturē guva uzbrucējs Edvīna Bārda. 1921. gadā notika pirmais Latvijas čempionāts. 1922. gadā Latvija iestājās FIFA. 1924. gadā izlase piedalījās olimpiskajās spēlēs Parīzē. 1928. gadā pirmoreiz risinājās Baltijas kausa izcīņa, kurā uzvarēja Latvija, pieveicot Igaunijas un Lietuvas izlases.
Futbols strauji attīstījās līdz pat 1940. gadam, kad Latvijas izlase aizvadīja savu pēdējo spēli. No 1949. gada latviešu futbola komandas piedalījās PSRS čempionātos. Okupācijas laikā bija pazīstamas divas meistarkomandas – „Daugava” (Rīga) un „Zvejnieks” (Liepāja). 1990. gadā tika atjaunota Latvijas Futbola Federācija un Latvija atgriezās FIFA sastāvā.
Izcilākie Latvijas futbolisti bija Arvīds Jurgens, brāļi Edvīns, Arvīds un Rūdolfs Bārdas, Voldemārs Grāvelis, Arnolds Tauriņš, Alberts Šeibelis, Ēriks Pētersons, Jānis Līndmanis, Ēriks Raisters, Jānis Rozītis, Fricis Kaņeps, Iļja Vestermans. [ 2; 13.]
1.2. Noteikumi.
Futbols ir komandu sporta spēle starp divām komandām, kuras sastāv no 11 spēlētājiem katrā. Tā ir spēle, kurā izmanto bumbu un kuru spēlē uz taisnstūrveida zālāja laukuma ar vārtiem katrā laukuma galā. Laukuma garums 100-110 m un platums 64-75 m.
Spēles tiesnešu sastāvs: laukuma tiesnesis, 2-3 tiesneša asistenti un spēles inspektors.
Spēle ilgst 90 minūtes, spēles laiks dalās divos vienādos puslaikos – pa 45 minūtēm katrs ar pārtraukumu, ne ilgāku par 15 minūtēm starp tiem. Spēles laiks pēc tiesneša uzskatiem tiek pagarināts ar kompensācijas minūtēm.
Ir spēles, kurās nedrīkst būt neizšķirts rezultāts, tad tiek izspēlēti divi papildlaiki un, ja ir nepieciešams, tad tiek veikti 11.metru soda sitieni.
Pirms spēles sākuma tiesnesis izdara izlozi. Komandai, kas izlozi laimē, ir tiesības izvēlēties vai nu laukuma pusi, vai pirmsitienu. Spēle sākas pēc tiesneša signāla no centra. Arī pēc gūtajiem vārtiem spēle atsākas no centra. Pēc pārtraukuma starp spēles puslaikiem komandas mainās laukuma pusēm. Ja bumba pāriet pāri sānu līnijai, tad tā ir jāievada ar rokām no sāna līnijas. Tad kad bumba šķērso gala līniju no uzbrūkošās komandas spēlētāja, tad bumbu ievada aizstāvošās komandas vārtsargs. Ja bumba pārgājusi pāri vārtu līnijai ārpus vārtu stabiem vai virs pārliktņa un pēdējais to skāris aizsargājošās komandas spēlētājs, jāpiešķir stūra sitiens.
Par ļoti rupjiem noteikumu pārkāpumiem tiek piešķirtas dzeltenās vai sarkanās kartiņas. Kad tiek spēlētājam parādīta otrā dzeltenā kartiņa, tad automātiski tiek parādīta arī sarkanā kartiņa un tad spēlētājam laukums ir jāatstāj. Visbiežāk galvenais spēles tiesnesis spēlētājus brīdina un noraida par izklupieniem kājās no muguras, uzlekšanu pretiniekam, rupju vai bīstamu uzbrukšanu pretiniekam, iesperšanu vai mēģināšanu iespert pretiniekam ar kāju, aizturēšanu pretinieku ar kāju vai ķermeni, spļaušanu pretiniekam, speciālu aizturēšanu bumbu ar roku. Soda sitieni tiek izpildīti no tās vietas, kur ir pārkāpti noteikumi. Spēlētājs ir aizmugurē, ja viņš atrodas tuvāk vārtu līnijai nekā bumba. Aizmugures stāvokli fiksē nevis pēc bumbas saņemšanas momenta, bet gan partnera bumbas sitiena momentā. Ja spēlētājs atrodas vienā līnijā ar pēdējo aizsargu vai diviem pēdējiem, tad aizmugures nav.
Komandas formas nedrīkst būt vienādās krāsās, jābūt atšķirīgām krāsām, lai spēlētāji varētu atšķirt viens otru. Kad kāda no komandām grib veikt spēlētāju maiņu, tad tas ir jāpaziņo spēles tiesnesim, kad tiesnesis ir devis atļauju izdarīt maiņu, tad spēlētāji var nomainīt viens otru.
Katra komanda pirms spēles drīkst pieteikt 7 spēlētājus, bet laukumā uz maiņu var doties tikai 3 spēlētāji. [3; 436.]
1.3. Organizācijas.
Futbola organizācijas ir tikušas izveidotas, lai veiksmīgi koordinētu futbola sacensības, pieredzes apmaiņu starp valstīm un klubiem, lai pārvaldītu finanses. Organizāciju pārraudzībā ir arī jauno futbolistu audzināšana un apmaiņa starp klubiem. Tās izstrādā arī dažādu turnīru noteikumus. Organizāciju sistēmā pastāv stingra hierarhija pēc piramīdas principa.
FIFA ( Starptautiskā futbola asociāciju federācija) ir pasaules futbola vadošā organizācija. Tā atrodas Cīrihē, Šveicē. FIFA tika nodibināta 1904. gada 21. martā Parīzē un 2004. gadā svinēja 100 gadu jubileju. 2004.gada 20.maijā notika šai jubilejai veltīta futbola spēle starp Brazīlijas un Francijas izlasēm. FIFA arī nodarbojas ar futbola popularizēšanu, regulē spēlētāju pārejas starp klubiem, nosauc FIFA Gada spēlētāju un katru mēnesi publicē FIFA pasaules izlašu rangu.
UEFA (Eiropas futbola asociāciju savienība) ir Eiropas futbola administratīvais un kontroles orgāns. Tā pārstāv Eiropas nacionālās futbola federācijas, rīko deviņus izlašu un četrus klubu turnīrus, kontrolējot naudas balvas, noteikumus un plašsaziņas līdzekļu tiesības uz šiem turnīriem. Tā ir viena no sešām FIFA kontinentālajām federācijām. UEFA tika nodibināta 1954. gada 15. jūnijā Bāzelē, Šveicē. No visām konfederācijām UEFA ir pati bagātākā un ietekmīgākā.
AFC ( Āzijas futbola federācija) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Āzijā. AFC ir viena no 6 FIFA kontinentālajām federācijām. AFC tika dibināta 1954. gadā Manilā, Filipīnās. Galvenā mītne atrodas Kualalumpurā, Malaizijā. AFC ietilpst gandrīz visas Āzijas valstis. AFC galvenie organizētie turnīri ir Āzijas Kauss futbolā, kurā sacenšas izlases, kā arī AFC Čempionu Līga, kurā piedalās spēcīgākie Āfrikas kontinenta klubi.
CONMEBOL ( Dienvidamerikas Futbola Konfederācija) ir galvenā ar futbolu saistītā organizācija Dienvidamerikā. Šo organizāciju 1916 .gada 9. jūlijā nodibināja urugvajietis Hektors Rivadavija Gomess. Argentīna, Urugvaja, Brazīlija un Čīle pēc veiksmīga Buenosairesā notikuša futbola turnīra kļuva par pirmajām tās dalībniecēm. CONMEBOL ir FIFA locekle un atbild par visām ar profesionālo futbolu saistītajām lietām šajās valstīs. Organizācijas galvenā mītne atrodas Asunsjonā, Paragvajā. Pašreizējais izpildkomitejas prezidents ir Dr. Nikolass Leoss. CONMEBOL rīkoto futbola sacensību skaitā ietilpst Copa America, Copa Libertadores de América un Copa Sudamericana.
CONCACAF (Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija) ir galvenā futbola dzīves organizētāja Ziemeļamerikā, Centrālamerikā un Karību salās. Organizācijā iestājušās arī trīs Dienvidamerikas neatkarīgās valstis – Gajāna, Surinama un Franču Gviāna. CONCACAF tās pašreizējā formā tika nodibināta 1961. gadā. Tā ir viena no sešām kontinentālajām federācijām, kas iestājušās FIFA. CONCACAF galvenie organizatoriskie uzdevumi ir rīkot reģiona valstu izlašu un klubu sacensības, kā arī Pasaules Kausa kvalifikācijas turnīrus.
OFC (Okeānijas Futbola Konfederācija) ir viena no sešām kontinentālajām futbola federācijām. . Tā organizē un uzrauga futbola sacensības Okeānijā un piedāvā šī reģiona valstīm iespēju cīnīties par iekļūšanu Pasaules kausa finālturnīrā. Organizācija tika izveidota 1966. gadā, piedaloties Austrālijas, Jaunzēlandes un Fidži futbola federācijām. OFC dalībvalstis piedalās Okeānijas Nāciju kausā, kas tiek rīkots reizi divos gados.
CAF (Āfrikas futbola Federācija) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Āfrikā. CAF ir viena no 6 FIFA kontinentālajām federācijām. Tās galvenie organizētie turnīri ir Āfrikas Nāciju Kauss, kurā sacenšas izlases, kā arī CAF Čempionu Līga, kurā piedalās spēcīgākie Āfrikas kontinenta klubi. Konfederācija tika dibināta 1957. gadā un kopš 1970. gada tai ir garantēta pārstāvniecība Pasaules kausa finālturnīrā. Organizācijā ir 53 dalībvalstis.
LFF (Latvijas Futbola Federācija) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Latvijā. Tā organizē Latvijas čempionātu futbolā, Latvijas kausa izcīņu, kā arī to pārstāv Latvijas futbola izlase. Tās galvenā mītne atrodas Rīgā. LFF iestājās FIFA 1922.gadā, bet tika no tās izslēgta pēc Latvijas iekļaušanas PSRS. Atkārtota iestāšanās notika 1992.gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. [10.]
Futbola pasaule nevarētu būt iedomājama bez šīm organizācijām. Bez tām klubos un izlasēs valdītu haoss, neorganizētība un patvaļa. Varētu pat apgalvot, ka nevarētu pastāvēt civilizēta futbola sabiedrība, kādu mēs to pazīstam.