Ēģiptes zinātnes sasniegumi.
Ēģiptes loma mūsu pasaulē iezīmejas ne tikai ar izciliem sasniegumiem kultūrā, bet , protams, arī zinātnē – tas bija arī augsts zinātnes un tehnikas līmenis ar plašu pielietojumu praksē. Plaši attīstījās un ēģiptiešiem bija pazīstama matemātika, ģeometrija, mumizēšana, astronomija, arhitektūra, medicīna un citas zinātnes nozares.
Astronomija ir viena no vecākajām zinātnēm. Tā radusies no nepieciešamības orientēties telpā un laikā, izskaidrot novērojamās debess parādības. Zināšanas astronomijā tika pielietotas ne tikai ūdenssaimniecības un lauku darbu regulēšanā, bet arī navigācijā un jaunu zemju atklāšanā. Debess parādības un spīdekļi tika godāti kā dievības, tādēļ astronomiskajiem novērojumiem bija rituāla nozīme. Senajām klejotāju ciltīm sākot nodarboties ar zemkopību, radās nepieciešamība savlaicīgi noteikt gadalaikus. Savukārt tautām, kas dzīvoja pie jūras, astronomijas zināšanas bija nepieciešamas sekmīgai kuģniecībai. Tā astronomija ieguva arī praktisku nozīmi.
Ēgiptes saimniecībā liela nozīme bija ikgadējiem Nīlas plūdiem, kas nodrošināja zemes auglību, tādēļ Ēģiptē agri sāka lietot Saules kalendāru. Nīlas plūdu paredzēšanai izmantoja Sīriusa pirmo parādīšanos rītausmā, vasaras sākumā pēc neredzamības perioda. Šai zvaigznei bija tik liela nozīme ēģiptiešu dzīvē, ka tas kļuva par auglības un zemkopības dievietes Izīdas iemiesojumu. Arī Saule un Mēness bija ēģiptiešu dievības. Daudzus gadsimtus Ēģiptē valdošais bija Saules dieva ,Rā, kults. Nav skaidrs, vai Senajā Ēģiptē regulāri novēroja un mācēja paredzēt aptumsumus, taču nosaukums “saross”, ar kuru apzīmē aptumsumu atkārtošanās periodu, ir radies Senajā Ēģiptē. Astronomijas attīstību Ēģiptē ietekmēja babiloniešu kultūra. No Babilonijas Ēģiptes astronomi pārņēma zodiaka zvaigznāju sistēmu un astroloģijas principus. Vēlāk savukārt daudzi grieķu astronomi apguva astronomijas zināšanas pie Ēģiptes priesteriem. Savukārt, saules kalendāru pirmie izgudroja Memfisas astronomi, kurā gads sastāvēja no 365 dienām.
Ēģiptieši ir bijusi izcila tauta, gan kultūras gan zinātnes jomā. Tas ir tikai apbrīnojami, kā cilvēks pirms tik daudziem tūkstošiem gadu ir spējis uztvert tik ģeniālas lietas, un vēstīt par tām nākamajām paaudzēm. Piemēram, es nemaz nevarētu iedomāties, ka gads sastāvētu no vairāk vai mazāk kā 365 dienām, un to, ka nebūtu 12 zodiaka zīmes un mēnešu. Katrā ziņā, tiešām izcila un daudzpusīga kultūra,
Ēģiptieši ir likuši pamatus daudzās zinātnes jomās un pilnveidojušas tās, tomēr šī senā kultūra līdz galam nav atklāta, un, iespējams, nekad arī netiks! Tāpēc mēs varam vienīgi pateikties par to, ka mūsdienu cilvēks ir spējīgs uzzināt tik daudz ko par pasauli, dēļ šīm zinātnēm, kuras mums tagad paver Senajā Ēgiptē iesāktie zinātnes ceļi!