Ģeogrāfiskais novietojums
Gulbenes rajons atrodas Latvijā, Vidzemes novada ziemeļaustrumu daļā.
Gulbenes rajona kopējā platība ir 1 873 km2, un tas robežojas ar 5 citiem rajoniem. Ziemeļos tas robežojas ar Valkas un Alūksnes rajoniem, austrumos – ar Balvu rajonu, dienvidos – ar Madonas rajonu, rietumos – ar Cēsu rajonu.
Ģeogrāfiskā uzbūve, reljefs, derīgie izrakteņi
Kopumā Gulbenes rajona reljefu var raksturot kā viegli viļņainu, tomēr atsevišķās tā daļās vērojamas atšķirības.
Rajona ziemeļrietumu daļā stiepjas Vidusgaujas ieplaka ar iekšzemes kāpām gar Gaujas kreiso krastu pie Lejasciema. Rietumu daļu ap Druvienu un Lizumu aizņem Vidzemes augstienes sīkpaugurainā nomale, kas vietām sasniedz 200 m augstumu virs jūras līmeņa. Rajona vidusdaļā stiepjas Gulbenes paugurvalnis, kas sākas Alūksnes augstienē un pacēlums turpinās uz dienvidaustrumiem, pāriet Vidzemes augstienē. To veido nekārtīgi izvietotas pauguru grupas un pacēlumi, kas dienviddaļā virknējas grēdās. Lielākā pauguru grupa stiepjas apmēram 20 km garumā gar Liedes upi, veidodama Liedeskalnus. Gulbenes paugurvaļņa vidējais platums rajona teritorijā ir 5 – 10 km, bet augstums – 20 – 170 m virs jūras līmeņa. Augstākais punkts valnī ir Beļavas (Kārtenes) pilskalns – 178 m virs jūras līmeņa, bet vairāku pauguru virsotnes sasniedz 150 – 170 m augstumu. Rajona dienvidaustrumos atrodas Lubānas līdzenuma nomale.
Gulbenes rajona nozīmīgāko derīgo izrakteņu atradnes:
ATRADNE DERĪGAIS IZRAKTENIS
Samiņi Māls
Plikši Smilts-grants un smilts
Lielais Mārku purvs Kūdra
Bierņi Smilts-grants un smilts
Kūpiņi Smilts
Iekšējie ūdeņi
Gulbenes rajons ir bagāts ar iekšējiem ūdeņiem. Gandrīz katrā pagastā ir savi ezeri un upes.
Beļavas pagasts ir ļoti bagāts ar ezeriem – Augulienas, Pintelis, Sprīvulis, Opulītis, Čušļu, Dindiņš un Omards.
Druvienu no apkārtējiem pagastiem norobežo upes: Tirza, Azanda, Sace un Vilaune. Šīs upes baro Gaujas baseinu. Lielu ezeru pagastā nav, var minēt vienīgi Velnezeru.
Jaungulbenes pagasta lielākās upes ir Liede, Vijata un Audīle. Ušura ezers, kas atrodas šaja pagastā, ir 7. lielākais ezers Latvijā.
Lejasciema pagastā izveidojusies ļoti skaista vieta, divu upju – Tirzas un Gaujas sateka, mežu ielokā. Krāšņās dabas ainavas palīdz veidot arī lielākie ezeri – Sudala, Roznieku, Galgauskas un Ādmiņu.
Litenes pagastu šķērso upes: Pededze (159 km garums), Sita, Guldupe, Kaugurupe, Mugurupe un Apkārtupīte. Upes baro Aiviekstes baseinu. Pagastā ir Kaļņa ezers (120 ha) un Kaugura ezers (28 ha).
Lizuma pagastam cauri līkumo Gauja, uzņemot Urieksti ar Radzupīti un Saliņupīti.
Rankas pagastam cauri tek Gauja, Azanda, Uriekste, Sace, Degļupīte, Lazdupīte, Pāpanupīte un Palsa. Pagastā atrodas vairāki nelieli ezeri – Kalmodu (Baltezers, platība – 23 ha), Cepļu (Melnezers, platība – 12 ha), Teļezers, Jāneļu un Pundurezers.
Stāmerienas pagasta teritoriju šķērso Pogupe ar Mellupi, Paparze ar Rudupi un Dzelzupi, Guldupe. Pagastā ir vairāki ezeri: Ludza ezers (281ha, ir 2 mežainas salas), Stāmerienas ezers (92 ha), Pogas ezers (27,9 ha) un Kalnienas (Ģērmaņu) ezers (15,7 ha).
Stradu mežos aiz Pededzes ir lieli ezeri – Lazdaga, Kaļņa un Mezīšu.
Klimats
Rajonam raksturīgs pārejas tipa klimats no piejūras klimata uz kontinentālo klimatu. Tā veidošanos visvairāk ietekmē Vidzemes augstienes un Alūksnes augstienes tuvums.
Ziema šeit ir aukstākas nekā dienvidu un rietumu rajonos, bet siltākas nekā Vidzemes augstienē. Aukstākie mēneši ir janvāris un februāris, kad vidējās gaisa temperatūras noslīd līdz -6,5°C. Viszemākās novērotās temperatūras sasniedz aptuveni -40°C. Arī vasaras ir vēsākas nekā Latvijas dienvidu rajonos. Vidējā jūlija temperatūra sasniedz 16,4°C, bet maksimālā +32°C.
Nokrišņu daudzums ir lielāks nekā vidēji Latvijā – 600 mm gadā.
Daba
Gulbenes rajona apkārtnē ir 11 dabas liegumi.
Audīles mežs, dabas liegums
Teritorija izveidota izcilu pārmitru platlapju mežu aizsardzībai – viena no labākajām šī biotopa vietām valstī. Ļoti lielas lakšu audzes. Pārmitri ošu-melnakšņu-ozolu meži Audīles upes krastos, kas ir Pededzes pieteka. Vietām liels bērzu piemistrojums. Lielākā daļa mežu atbilst dabisko meža biotopu kritērijiem.
Dūres mežs, dabas liegums
Kadājs, dabas liegums
Dabas liegums izveidots, lai saglabātu vērtīgus ES Biotopu direktīvas meža biotopus, kā arī tur esošās reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu atradnes. Vēsturiski netraucētā meža attīstība ir viena no galvenajām teritorijas pamatvērtībām. Visas vidēja vecuma, pieaugušās un pāraugušās mežaudzes novērtētas kā atbilstošas dabisko meža biotopu kritērijiem un visas šīs mežaudzes atbilst arī ES Biotopu direktīvas aizsargājamo mežu tipiem – boreālie meži un purvainie meži. Teritorijā konstatēts liels reto un apdraudēto sēņu, augu un dzīvnieku sugu skaits (35 sugas). Vairākām sevišķi apdraudētām sugām teritorija ir nozīmīgākā atradne Latvijā.
Krapas gārša, dabas liegums
Teritorija izveidota, lai aizsargātu 3 izcilus ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma prioritāros meža biotopus: boreālos mežus, pārmitrus platlapju mežus un melnalķšņu staignājus. Viss meža masīvs mežizstrādes ziņā ir samērā mazietekmēts, tāpēc saglabājušās vecas mežaudzes, kas atbilst dabiskajiem meža biotopiem.
Lielais Mārku purvs, dabas liegums
Augstā tipa purvs, ietver nelielu mežu joslu un lauksaimniecības zemes. Purvā ir ezeriņu grēdveida un dūkstu grēdveida kompleksi, kas īpaši piemēroti dažādu ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanai. No aizsargājamām augu sugām teritorijā konstatētas – apdzira, gada staipeknis, vīru dzegužpuķe, ciņu mazmeldrs, no putnu sugām – sējas zoss, melnā klija, rubenis, mednis, dzērvē, ķīvīte, prīkšķe u.c.
Lielais purvs, dabas liegums
Lielāko daļu teritorijas aizņem purvains mežs, apmēram 5% – pārejas purvs. Teritorijā sastopami ES Biotopu direktīvas biotopi – pārejas purvi un slīkšņas, purvaini meži. No aizsargājamām augu sugām konstatētas – Baltijas dzegužpirkstīte, stāvlapu dzegužpirkstīte, plankumainā dzegužpirkstīte, purva sūnene, gada staipeknis, mellenāju kārkls, vālīšu staipeknis, no putnu sugām – mednis un melnā dzilna.
Mētru mežs, dabas liegums
Teritorija izveidota purvainu meži aizsardzībai. Viena no retajām vietām, kur sastopami purvaini bērzu meži. Dabisko meža biotopu koncentrācijas vieta. Teritoriju aizņem purvaini priežu, priežu – egļu – bērzu un purvaini bērzu meži. Arī purvaini egļu meži ar divsēklu grīsli. Sausākajās vietās ir priežu mētrājs un lāns. Medņu riesta vieta.
Mugurves pļavas, dabas liegums
Nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Galvenā teritorijas vērtība ir dabiskais un mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām un ozolu parkveida pļavām. Ligzdo grieze, iespējama ķikutu riestu atrašana. Daļa no putniem nozīmīgās vietas “Sitas un Pededzes paliene”.
Sitas un Pededzes paliene, dabas liegums
Pededzes un Sitas ielejās pie šo upju satekas atrodams plašas dabisku un nepārveidotu palieņu pļavu platības ar vecupēm un ozolu grupām. Teritorijā konstatēti tādi Latvijā reti biotopi kā parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos. Sastopamas vairāk kā 18 dzīvnieku sugas, kas minētas ES Putnu un Biotopu direktīvu pielikumos. Izcila putnu aizsardzības teritorija. Teritorijā sastopamas 3 globālā mērogā apdraudētas putnu sugas: jūras ērglis, grieze un ķikuts.
Zepu mežs, dabas liegums
Teritorija veidota boreālo mežu (skujkoku un jauktu koku mežu) aizsardzībai, kas ir ES Biotopu direktīvas biotops. Dominē bērzu – egļu – apšu meži, paaugā arī liepa. Dabisko meža biotopu koncentrācijas vieta. Daudz kritalu. Teritorijā konstatēta īpaši aizsargājama augu suga – divsēklu grīslis.
Pededzes lejtece, dabas liegums
Teritorija ietver neregulēto Pededzes palieni ar ozolu audzēm un parkveida pļavām, kur nozīmīgā skaitā ligzdo tādas ES Putnu direktīvas 1.pielikuma sugas kā urālpūce, mazais ērglis, vidējais dzenis, grieze, kā arī melnā dzilna, pelēkā dzilna, sila cīrulis u.c. Pededzes lejteces rajonā saglabājušies meži uz slapjām minerālaugsnēm un kūdras augsnēm – slapjais vēris, gārša, dumbrājs, liekņa, niedrājs. Vietām saglabājušies primārie meži – ozolu un ošu gārša. Ozoli mistrojumā ar citiem lapu kokiem.
Apdzīvotās vietas, iedzīvotāji
Kā liecina daudzie pilskalni un senkapi, Gulbenes apkārtne bijusi biezi apdzīvota.
1930. gadā Gulbenē dzīvoja 3574 iedzīvotāji, latvieši bija 86%. Pēc 2. pasaules kara vienīgā pilsēta un centrs ar 9 tūkstošiem iedzīvotāju. Tie dzīvo 1152 mājās, kas atrodas uz 66 ielām un nodarbojas galvenokārt ar pakalpojumu sniegšanu, tirdzniecību, šūšanu, kokapstrādi.
Tā ir pilsēta ar, padomju laikos nopostītā vietā, atjaunotu Brīvības pieminekli un jaunu, uzņēmēju dāvinātu pilsētas pulksteni (pirmo pilsētas padomju okupācijas laikā pilsētā iebrauca daudz strādnieku no citām PSRS republikām. Īpaši aktīvi šis process norisinās 60.-70. gados. Salīdzinājumā ar pirmskara periodu pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga vairāk nekā divas reizes.
90. gados iedzīvotāju negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Kā arī daļa iedzīvotāju aizbrauca no Gulbenes. 1996. gadā Gulbenē dzimuši 93, bet nomiris 141 cilvēks. Arī migrācijas saldo bija negatīvs – iebrauca 127, izbrauca 186 iedzīvotāji.
1997. gadā 20,6% iedzīvotāju bija līdz darbaspējas vecumam, 56,3% darbaspējas vecumā un 23,1% virs darba spējas vecuma 8,46% darbaspējīgo iedzīvotāju 1997. gadā bija bezdarbnieki.
Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2006 – 28’998, no kuriem pilsētā dzīvo 9’347 jeb 32 %.
Pagasti Iedzīvotāju skaits Apdzīvotās vietas
Beļavas 1951 Beļava, Pilskalns, Letes, Ozolkalns, Silamala, Auguliena, Naglene
Daukstu 1353 Daukstes, Elste, Stari, Krapa
Druviena 650 Druviena, Pērlis, Grote
Galgauskas 830 Galgauska, Veiši, Rimstavas
Litene 1254 Litene
Lizuma 1721 Lizums, Velēna
Līgo 544 Līgo, Siltais
Lejasciems 1986 Lejasciems, Sinole, Mālmuiža, Dūre
Jaungulbenes 1819 Jaungulbene, Gulbītis, Aduliena
Stāmerienas 1280 Stāmeriena, Kalniena
Rankas 1865 Ranka, Rēveļi, Uriekste, Birzuļi, Kutumi
Stradu 2154 Stāķi, Šķieneri, Stradi, Lejasstradi, Zeltaleja, Samiņi, Ceļmalas
Tirzas 1133 Tirza, Virāne, Vecaduliena, Troškas, Alsupes
Saimniecība
Kopumā Gulbenes rajons ir izteikts lauksaimniecības apvidus, kurā maz attīstīta rūpniecība, lai gan pašā Gulbenē ir daudz nelielu uzņēmumu, galvenokārt – kokapstrādes, rajonā darbojas vairāki piena pārstrādes uzņēmumi, pazīstamākais – sabiedrība “Rankas siers”.
1997.gadā uz uzņēmuma “Alfas” Gulbenes filiāles bāzes tika izveidota rūpnīca “Mitran”. Pašlaik šajā kompleksā darbojas Latvijas – Vācijas kopuzņēmums “Nienhaus – Lutz”, kas veic apģērbu šūšanu.
“Gulbenes maiznieks” ceptuvē, lai izceptu pieprasījumam atbilstošu maizes daudzumu, cepēji strādā trijās maiņās, bet konditori – divās maiņās. Ceptuve dod darbu vairāk nekā 50 gulbeniešiem. Produkciju realizē ne tikai Gulbenē, bet arī Valmierā, Madonā, Alūksnē un Smiltenē.
Galvenās tautsaimniecības nozares Gulbenes pilsētā un tās rajonā ir lauksaimniecība, mežizstrāde un kokapstrāde. Katrā rajona pagastā ir reģistrētas zemnieku saimniecības, daudzos pagastos ir lielāki vai mazāki uzņēmumi.
Beļavas pagastā ir 116 zemnieku saimniecības 3386 ha platībā, 680 piemājas saimniecības 8429 ha platībā. Darbojas SIA “Vidzemes būvnieks” (celtniecība, tirdzniecība), z/s “Avoti” (kokzāģētava, tirdzniecība), “L-Lata” (kokzāģētava), 6 veikali, 3 pasta nodaļas, 3 feldšeru un vecmāšu punkti. Letēs zvērsaimniecība audzē polārlapsas un sudrablapsas.
Daukstu pagastā darba vietas nodrošina sekojoši uzņēmumi un iestādes: pagasta pašvaldība, Daukstes pamatskola, divas bibliotēkas (Daukstes, Stari), kultūras nams, sporta nams, trīs pasta nodaļas (Daukstes, Elstes, Kāvi), divi feldšeru un vecmāšu punkti (Daukstes, Stari), trīs veikali, četri kokapstrādes uzņēmumi, kafejnīca “Sonāte”. Daļa darbspējīgo iedzīvotāju strādā ārpus pagasta, galvenokārt rajona centrā Gulbenē.
1965.gadā uzsāktā kūdras ieguve Lielajā purvā Daukstu pagastā notiek arī pašlaik. Kopš 1959. gada Dzintaros darbojas meteoroloģiskā stacija.
Daukstu pagasta “Gruzīšos” saimnieko vīnogu selekcionārs Andrašs Fazekašs. Tā ir Latvijā vistālākā vieta uz ziemeļiem, kur tiek audzētas un selekcionētas vīnogas. 2004. gada pavasarī Fazekašs sāks darbu pie pirmā vīna dārza Ziemeļvidzemē ierīkošanas Valmieras rajona Kauguru pagastā. Vīnogu selekcionārs ar savu nenogurstošo darbu ir kļuvis populārs arī ārpus valsts robežām.
Druvienas pagastā Ir izveidotas 78 zemnieku saimniecības. Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 7 zemnieku saimniecības. Pagastā darbojas 3 kokapstrādes uzņēmumi: z/s “Audzes”, SIA IMU un z/s “Ziedvijas”. Druvienā un apkārtējos pagastos iecienīta ir Andra Zvejnieka galdnieku darbnīca. Pagastā uz vietas strādā friziere un šuvēja. Darbojas 3 veikali, kur var nopirkt gan pārtiku, gan saimniecībā nepieciešamo. Nomaļākas mājas ar nepieciešamo apgādā autoveikals. Pagastu apkalpo viena – Druvienas pasta nodaļa.
Galgauskas pagastā ir 10 zemnieku saimniecības. Zemnieku saimniecība “Lācīši” kļuvusi par lielāko un spēcīgāko saimniecību visā Gulbenes rajonā. Tās īpašnieks Staņislavs Gžibovskis apsaimnieko vairāk nekā 1000 ha lauksaimniecībā izmantojamās platības.
Uz Tirzas upes darbojas Galgauskas dzirnavu HES. Šī vieta kļuvusi par iecienītu pagasta iedzīvotāju un viesu atpūtas vietu. Darbojas viesu nams “Ainavas”. SIA “Ainavas” pieder arī neliela HES uz Vijatas upes. Z/s “Ozoldruvas” izmitina tūristus, kā arī vada ekskursijas pa skaistākajām vietām. Vienmēr savus un pagasta viesus laipni sagaida “Klāvanu” saimnieks Oļģerts Miezītis. Milzīgajiem pelēkajiem laukakmeņiem viņa sētā ir katram savs stāsts un siltums. Viņa mājas ir vesela muzeja krātuve un pats Oļģerts kā staigājoša enciklopēdija stāsta un stāsta par Galgausku, un mums visiem tik mīļo Latviju. Mūžīgais spēka avots – dziedinošās pirtis. Arī Galgauska ar to lepojas, jo “Lazdukalna” māju saimnieces Valdas Vītolas pirts gudrības jau izskanējušas tālu. Darbojas Galgauskas pamatskola ar 118 skolēniem.
Galgauskas pagasta bibliotēka ir viena no nedaudzajām valstī, kura ir apvienota ar Galgauskas pamatskolas bibliotēku. Bibliotēka ir kļuvusi par visa pagasta izglītības, kultūras un informācijas centru, veltot lielu uzmanību izglītības veicināšanai, novadpētniecības darbam, uzziņu un informācijas darbam. Bibliotēka ir mazā Gaismas pils pagastā, kura vienmēr savā attīstībā iet augšup.
Medicīnisko palīdzību iedzīvotāji saņem Galgauskas feldšeru punktā. Zobārsta pakalpojumus iedzīvotāji izmanto par brīvu.
Jaungulbenes pagastā ir 75 zemnieku saimniecības. Nozīmīgākās SIA: “Arka” (graudkopība, mežkopība), “Arnis” un “Silva” (kokapstrāde), “Apgāde” (tirdzniecība), “Transpetrolium” un “HARTA” (degvielas realizācija). I.u. “Valpor” pieder akmeņkaļu darbnīca.
Lejasciema pagastā atrodas Lejasciema vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde “Kamenīte”, divi kultūras nami, kultūrvēsturiskā mantojuma centrs, grāmatu izsniegšanas punkts un divas bibliotēkas. Lejasciema bibliotēku 1892.gadā dibinājis grāmatnieks Jānis Misiņš. Iedzīvotāji izmanto ģimenes ārsta prakses, feldšera un aptiekas pakalpojumus. Pasta nodaļas darbojas Lejasciemā, Sinolē, Mālmuižā un Dūrē. Divas frizētavas, degvielas uzpildes stacija, šūšanas pakalpojumi, automašīnu remonts, ziedu salons un septiņi tirdzniecības uzņēmumi nodrošina iedzīvotājus ar saviem pakalpojumiem. Sabiedrisko ēdināšanu piedāvā kafejnīca “Viktorija”, ēdnīca “Pie Gaujmalas” un z/s “Cepļi”. SIA “Aivico” un “L-Lata” nodarbojas ar zāģbaļķu uzpirkšanu un realizāciju. Z/s “Amši” un G.Samsona individuālais uzņēmums piedāvā galdniecības pakalpojumus. Pagastā darbojas trīs mazie HES – SIA “Abuls”, z/s “Paideru HES” un “Pilskalni HES”. IU “Kaltiņš” un “Ritums” piedāvā apbedīšanas pakalpojumus.
Līgo pagasts ir izteikti lauksaimniecisks, kaut arī lielu tā daļu aizņem meži un Lielais Mārku purvs. Jauks ir arī otras pagasta lielākās apdzīvotās vietas nosaukums – Siltais. Te atrodas viena no vecākajām Gulbenes rajona skolām – Siltāju pamatskola, dibināta 1875.gadā kā Jaungulbenes ministrijas skola.
Šobrīd Litenes pagasta teritorijā darbojas SIA “Aptieka Litenē”, sociālais aprūpes centrs ar 314 iemītniekiem, mežniecība, 1 privātais veikals, bārs, kooperatīvā sabiedrība “Klēts”, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, pasta nodaļa, pamatskola, pirmsskolas izglītības iestāde, bibliotēka, tautas nams, ambulance, auto serviss “Dzeduks”. Reāli darbojas apmēram 20 zemnieku saimniecības.
Ar lauksaimniecību Lizuma pagastā nodarbojas 14 zemnieku saimniecības un SIA “Brīvzemnieki”. Zemnieku saimniecība “Dimdiņi”, kas specializējusies dārzeņu audzēšanā, dibināta 1992.gadā. Pēdējos gados notiek arī dārzeņu pārstrāde, tiek ražotas konfektes “Gotiņa”. Lielākais kokapstrādes uzņēmums atrodas zemnieku saimniecībā “Avoti”. Tas dibināts 1994.gadā un nodarbina ap 100 cilvēkus. 1998.gadā uzsākta vienkāršo masīvā koka mēbeļu ražošana. 2000.gadā uzņēmums sāk ražot arī skaidu briketes. Uzņēmumam ir sadarbība ar ārvalstu firmām.
Rankas pagasta teritorijā atrodas vairākas ūdenskrātuves un purvi. 46,3% pagasta teritorijas aizņem meži. Zemes vidējā kadastrālā vērtība 102 Ls/ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 6401,7 ha. No tiem aramzeme – 4397,5 ha. Rankas pagastā darbojas 88 zemnieku saimniecības. Lielākās no tām ir “Ķelmēni”, “Kalnakaļvi”, “Kalna Pakalnieši”, “Oškalni”. Pagastā darbojas a/s “Rankas piens”, kokapstrādes firmas “Amatnieks”, “Arkons”, “Skuja AD”, “Lācis”. Darbojas trīs mazie HES – Lācīšu, Gaujas un “Ranka Hidro”. Pagastā ir divas sakaru nodaļas – Rankas un Krustakmens, Rankas un Rēveļu pamatskolas, Rankas arodvidusskola, Rankas un Gaujasrēveļu bibliotēkas, Rankas kultūras nams, Rankas mežniecība, vairāki veikali, frizētavas.
Stāmerienas pagastā ir reģistrētas 76 zemnieku saimniecības un 294 piemājas saimniecības. Zemnieku saimniecības galvenokārt nodarbojas ar graudkopību, kartupeļu audzēšanu, gaļas un piena lopkopību. Lielākās zemnieku saimniecības ir “Salukalns” – piena lopkopība, “Pilssēta” – zirgkopība un “Priednieki” – bioloģiskā lauksaimniecība. Pagastā attīstās netradicionālā lauksaimniecība – aveņu, upeņu, pupiņu, augļu koku stādu audzēšana, truškopība, zivju nozveja. Iedzīvotājiem darbu dod 3 kokzāģētavas. Lielākie uzņēmumi pagastā ir SIA “Lāčplēši- Moto” – autoservisa pakalpojumi, “Jaunstāmeriena” – starptautiskie transporta pakalpojumi un i.u. “Sonāte” – tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana, viesnīca. Tūristiem savus pakalpojumus sniedz atpūtas bāze “Ziedugravas” (atrodas pie Pogas ezera). Stāmerienas pagastā darbojas 6 veikali un 2 kafejnīcas – bāri. Pagastu šķērso Latvijā vienīgā šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene – Alūksne, pa kuru pasažieru satiksme notiek jau 100 gadus. Stāmerienas pagastā darbojas divas pasta nodaļas. Tās atrodas Stāmerienā un Kalnienā.
Stradu pagasta teritorijā reģistrētas 35 zemnieku saimniecības. Pagasta teritorijā darbojas sekojoši uzņēmumi: SIA “MTZ serviss” un “Kombainserviss” – lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība, SIA “Lapa” un “Būve” – celtniecība, SIA “Energo” un “Gaujas koks” – siltumenerģijas ražošana, SIA “Gaujas koks”, “Vārpiņas”, “Vasks” – kokapstrāde, SIA “Zeltaleja” – piena savāktuve, I.U. “Samiņi” – māla izstrādājumi. Stradu pagastā darbojas trīs pasta nodaļas – Zeltaleja, Lejasstradi un Stāķi.
Tirzas pagastā aktīvi darbojas 9 zemnieku saimniecības. Uzsākto darbību turpina SIA “Gusts Tavs”, “Āžu Hes”, “Gusts”, “RC Līnija” “Virši A”, individuālie uzņēmumi “Aptieka Tirza”, “Vildēni”.
Tūrisma objekti
Gulbene
1. Gulbenes pilskalns un ev.-luteriskā baznīca.
2. Vecgulbenes muiža.
3. Piemineklis par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes locekļiem.
4. 2. pasaules kara kritušo karavīru kapi.
5. Vecā stacija un tējas namiņš.
6. Dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas.
7. Pilsētas parki: Pils parks, Rūdolfa parks, Spārītes parks, Emzes parks, Jaunatnes parks.
8. Vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens Latvijā Gulbene – Alūksne, tautā saukts par “Mazbānīti”.
Beļavas pagasts
1. Gleznotāja L.Svempa krūšutēls.
2. Beļavas muiža.
3. Beļavas (Kārtenes) pilskalns.
4. Lazdukalns- pilskalns un senkapi.
5. Rutkastes pilskalns.
Daukstu pagasts
1. Krusta priede.
2. Lielais Mārku purvs, dabas liegums.
3. Rožkalnu raganas akmens- kulta vieta.
Druvienas pagasts
1. Druvienas muiža.
2. Velniņa ezers- bezdibenis.
3. “Silmači” brīvdabas estrāde, muzejs.
Galgauskas pagasts
1. Bļodas kalns- pilskalns.
2. Plēķu laukakmens.
Jaungulbenes pagasts
1. Liedeskalni – pilskalns un pauguru virkne.
2. Jaungulbenes muiža.
3. Sila dzirnavu ezers. Ušura ezers.
Lejasciema pagasts
1. “Satekas” – Tirzas un Gaujas upes sateka.
2. Sēravots pie Gaujas upes.
3. Sinoles muiža un ūdensdzirnavas.
4. Mālu muiža.
Lizuma pagasts
1. Velēnas ev.-luteriskā baznīca.
2. Velēnas Gaujas kapi.
3. Lizuma muiža.
4. Lizuma vējdzirnavas.
Rankas pagasts
1. Rutkaviņu avoti.
2. Kaudžu pilskalns.
3. Rankas kapi.
Stāmerienas pagasts
1. Stāmerienas muiža.
2. Stāmerienas kapi.
3. Stāmerienas šaursliežu dzelzceļa stacija.
4. Kalna muiža.
5. Baznīca, kuras jumta krusti rotāti ar kalnu kristāliem.
Stradu pagasts
1. Kaļņa ezers.
2. Zemn.saimn. “Mežsētas”- briežu dārzs.
3. Dabas liegums “Pededzes lejtece”.
4. Dabas liegums”Pededzes ozolu audze”.
Tirzas pagasts
1. Tirzas ev.-luteriskā baznīca.
2. Tirzas svētavots.
3. Jāņukalna dižakmens.
Izmantotā literatūra
http://www.gulbenesbiblioteka.lv
http://www.gulbenesmuzejs.lv
http://www.gulbene.lv